Kopējā diskusija par nodokļu sistēmu Latvijā sāksies aprīlī, valdību veidojošās partijas vienojās, ka labākais risinājums būtu veikt izmaiņas nodokļu sistēmā ne biežāk kā reizi četros gados.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš šajā amatā atgriezies pēc vairāk nekā divu gadu pauzes. Viņš atzīst, ka joprojām ir rezerves gan nodokļu ieņēmumu palielināšanā, gan arī budžeta tēriņu samazināšanā, pārskatot iepriekšējās programmas.
Valsts makā naudas ir mazāk nekā vajadzību. Vai redzat iespējas palielināt ieņēmumus?
Būs pasākumi, kas ir vērsti gan uz ieņēmumu palielināšanu, gan uz izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu.Papildu ienākumus valsts makā dod ēnu ekonomikas ierobežošana, kur liela loma ir VID informācijas sistēmām. Tās identificē arī savstarpēji saistītus uzņēmumus, kas rāda darījumu riskus utt. Sava nozīme būs arī vienotajam nodokļu kontam, kas plānots no 2021. gada. Līdzšinējā pieredze rāda, ka ik gadu no ēnu ekonomikas papildu nodokļos izdodas atrast 50–70 miljonus eiro. Turklāt ieņēmumi sociālajā budžetā pieaug straujāk, nekā pieaugusi vidējā alga valstī. Tas nozīmē, ka turpinās ēnu ekonomikas samazināšana, kas bez valsts maka papildināšanas arī paaugstina cilvēku sociālo aizsardzību.
Būtu nepieciešams arī izvērtēt nodokļu sistēmā paredzētos atvieglojumus, cenšoties ne tikai aprēķināt, ko tie maksā valsts budžetam, bet arī pārliecināties, vai tie sasniedz savu mērķi. Uz to Latviju aicina arī Pasaules Bankas pētījums par nodokļu sistēmu. Iespējams, ka, ieskaitot visas nodokļu atlaides, arī nodokļu ieņēmumi pret Latvijas IKP nebūs vairs 31,2%, bet gan 33,2% vai vēl vairāk.Vairāk naudas nodokļu ieņēmumos nodrošinās arī ekonomikas izaugsme.
Pieaugums 5% apmērā ir maksimums, ko Latvija var sasniegt. Informācija no starptautiskajām organizācijām signalizē par ekonomikas «nosēšanos», un faktiski pašreizējais bezkrīzes cikls būs viens no pēdējā laikā garākajiem. Tā dēvētās jaunās naudas apjoms būs ierobežots. Vēl viens izaicinājums, kas ietekmē valsts maku, ir saistīts ar pārmaiņām Latvijas finanšu tirgū. Nedrīkstam pazaudēt finanšu tirgus pozitīvās iezīmes. Ja Latvija ir krustceles preču kustībai uz visām četrām debess pusēm, tad jāsaprot, ka līdzi precēm kustas arī nauda. Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir pamats ne tikai tranzītam, bet arī finanšu transakcijām. Pērnā gada traģēdija finanšu sektorā ir sekas tam, ka kontrolējošās institūcijas netika līdzi situācijai. Vienīgais glābiņš, lai Latvija saglabātu finanšu tirgu un arī bankas, ir veidot caurspīdīgu sistēmu, kurā nav netīrās naudas. To spējušas daudzas valstis, piemēram, Luksemburga, kur bankām ir spēcīga, neatkarīga iekšējā kontroles sistēma. Darbiniekiem tur ir ne tikai pilnvaras, bet arī atbildība, pat kriminālatbildība, ja nepieciešams. Tieši tas ir vajadzīgs arī Latvijai, nevis kādam Eiropā vai ārzemēs. Pirmais uzdevums būtu FKTK pāriet no formālām prasībām uz reālu lietu kontroli un izpratni par to, kas īsti notiek. Finanšu centru pamatā jau nav tas, ka valsts visas transakcijas kontrolē, bet gan tas darāms pašiem baņķieriem – iekšējās kontroles veidā.
Valsts aktīvu pārdošana nav plānota. Ja kaut kas tiktu pārdots, iegūtā nauda tik un tā būtu jānovirza valsts parāda samazināšanai, nevis «apēšanai». To nevar ierēķināt budžeta ieņēmumu bāzē, jo tādu ienākumu nākamajā gadā vairs nebūs. Kopumā valsts mantas atsavināšanai neredzu iespējas, jo pašreizējā situācijā nekādas liekās mantas nav. Vienīgi a/s Valsts nekustamie īpašumi varētu pārdot kādu nevajadzīgu nekustamo īpašumu, bet vairuma valsts kapitālsabiedrību privatizācija (atsavināšana) ir liegta ar likumu.
Vai redzat iespējas samazināt tēriņus?
Arī turpmāk Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā tiks īstenota izdevumu pārskatīšana un jauno politisko iniciatīvu veidošana. Šāda izdevumu pārskatīšana daudzās valstīs ir un sekmīgi strādā. Nevar būt tā, ka programma, kas sākta pirms 29 gadiem, turpina savu darbu un nekad netiek pārskatīta, izvērtēta. Pašlaik ir priekšlikumu sagatavošanas laiks. Viens no priekšlikumiem – jaunās, politiskās piedāvātās iniciatīvas nāk ar 15–20% līdzfinansējumu no atbildīgā resora. Tādējādi nozarei ir jāpārskata savas esošās programmas un jaunas iniciatīvas iedzīvināšanai jāatrod nauda. Pārējos 80–85% finansēs no vispārīgajiem ieņēmumiem. Tādējādi laika gaitā revīziju piedzīvotu visas līdzšinējās programmas. Līdz šim visu jomu budžeti ir tikai pieauguši, un valsts kopējie izdevumi ir milzīga summa – vairāk nekā deviņi miljardi eiro gadā. Privātuzņēmēji visu laiku meklē iespējas ne tikai pārskatīt, bet arī samazināt tēriņus. Loģiski būtu, ka valsts vismaz reizi gadā, veidojot ikgadējo budžetu, pārskatītu tēriņus.
Pašlaik ik gadu jaunām politiskajām iniciatīvām pieprasa vairāk nekā miljardu eiro, kuru nekad nevar piešķirt, jo tādas papildu naudas nav. Vienlaikus valsts turpina darboties tāpat kā iepriekš. Vēl vairāk – IKP gadā aug teju par 5%. Tas liecina, ka ir sistēmas kļūda. Protams, šāda kārtība neskars lielās valsts prioritātes, piemēram, veselību, ceļus, kā arī valdības deklarācijā ierakstītās, kurām papildu nauda tiek piešķirta ar Ministru kabineta lēmumu. Rezerves ir visās jomās, tās ir tikai jāizmanto.
Visu interviju lasiet 5. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!