Finanšu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pamatu legālam biznesam valstī – pašreizējā to nespēj, tā Dienas Biznesa Uzņēmēju klubā atzina tā īpašais viesis finanšu ministrs Jānis Reirs.
«Mēs jau esam tur,» viņš saka, ar to domājot – pelēkajā zonā Moneyval izpratnē. «Aizbildinoties ar ļoti svarīgu biznesu, esam tas posms, kas «iztīra» citu valstu budžetu un kases.» Kā zināms, Moneyval ziņojums ir neatkarīga audita rezultāts, ko veica Eiropas Padomes eksperti, atklājot nepilnības. Tālab tā rekomendācijām mūsu pusē pievērsta īpaša uzmanība. Galvenokārt tas attiecas uz jaunākajiem pasaules noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas standartiem. Lai izkļūtu no šīs pelēkās zonas, finanšu kapitāla tirgus «remonts» ir valdības galvenā prioritāte, kas palīdzēs ātrāk attīrīties no nevēlamām naudas plūsmām un efektīvākai cīņai dos instrumentus gan uzraugošām, gan valsts pārvaldes institūcijām.
Divas lielas izmaiņas
Pretējā gadījumā J. Reirs ieskicē nevēlamu portretu, kurā uzņēmējdarbībai apgrūtināta pieeja, gan sākot ar apgrozāmajiem līdzekļiem, gan garantiju samazināšanas un kredītprocentu pieauguma dēļ, ko daudzi izjūt jau patlaban.
Minētais «remonts» ietver legālo prezumpciju. «Mūsdienu pasaulē valstij pierādīt naudas nelegālo izcelsmi ir teju neiespējami. Demokrātiskās zemēs to risina ar legālo prezumpciju. Tas ir, – katram cilvēkam jāpierāda naudas legālā izcelsme. Tas nebūt nav sarežģīti, vien jābūt nomaksātiem nodokļiem par rīcībā esošo konkrēto naudas summu. Kad tas sāk strādāt, arī ierobežojumi par darījumiem ar skaidro naudu praktiski nav vajadzīgi, piemēram, par dāvināšanu pirmās kategorijas radiem gada laikā,» spriež finanšu ministrs.
AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs vaicāja, kas vēl palicis nepadarīts, zinot, ka attiecībā uz pelēkās naudas lietām pēdējo gadu laikā ir notikušas ārkārtīgi daudzas izmaiņas gan likumdošanas, gan Ministru kabineta līmenī. J. Reirs, lieki neminstinoties, zina teikt, ka finanšu kapitāla tirgus «remonts» paredz legālo prezumpciju un divas lielas izmaiņas likumos: Kredītiestāžu likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā. «Ir pieci netiešie normatīvie akti, kas FKTK liek būt par uzraugu naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos, bet iestāde spītīgi no tā izvairās. Runa ir par FKTK funkcijām kontrolēt iekšējās pārbaudes naudas atmazgāšanas jomā, un tās nepārklājas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbu, kas ir – izmeklēt,» uzskata J. Reirs.
Abus likumus galīgajā lasījumā Saeima varētu pieņemt jau jūnija vidū. Tajos tiek regulēts, kā notiek bankas likvidācija un kā – pašlikvidācija, lai dažādas stīvēšanās un nesaprašanās nepatērētu tik daudz laika, kā tas ir ABLV Bank gadījumā.
Daudzi žuļiki zināmi
Kad nākamo jautājumu uzdod Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, sarunas vēl norit salīdzinoši rāmā gaisotnē. Viņš akcentē: uzņēmēji ir nobažījušies, ka bankas vienā mirklī var pēkšņi aizvērt savas durvis kādai firmai, starptautiski iedragājot kopējo priekšstatu par Latviju. «Kā nodalīt, kuri ir legāli uzņēmumi, bet kuri – bandīti un žuļiki?» J. Reirs pārliecinoši pasvītro, ka tas jau ir nodalīts un tāpēc arī seko dažādi aizliegumi. Te jāuzsver kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas, ko valsts neregulē, jo bankas ir privāts bizness. Un to tiesības ir ne ar vienu neauklēties, ja risks šķiet pārāk liels. «Vairāk nekā 90% aizliegumu vai kontu slēgšanām ir ļoti nopietns pamats. Tāpēc arī piekritu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības vienam no priekšlikumiem publicēt visus lēmumus, kas ir pieņemti nodokļu uzrēķinos. Pārējās uzraudzības institūcijas to jau dara,» tā J. Reirs.
Visu rakstu lasiet 30. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!