No vērtspapīru darījumiem pērn akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 118% apmērā. Aizvadītajā gadā atvērti arī 9370 jauni vērtspapīru konti, kas daļēji skaidrojams ar Krājbankas krīzi.

Pērn Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53,3 tūkstošos vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljonu latu, liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā statistika par Latvijas vērtspapīru tirgu 2011.gadā

No vērtspapīru darījumiem akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas ir par 118% vairāk nekā 2010. gadā. Parāda vērtspapīru apgrozījums pērn bijis 607,5 miljoni latu, ko veido veido korporatīvo parāda vērtspapīru tirdzniecība, kā arī depozitārija nodrošinātie norēķini Valsts kases organizētajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek biržā Nasdaq OMX Riga. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu fondu apliecībām sasniedzis 0,8 miljonus latu.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

NASDAQ OMX biržu, norēķinu un tehnoloģiju grupā ietilpstošā Latvijas Centrālā depozitārija padome Depozitārija valdes priekšsēdētāja amatā apstiprinājusi līdzšinējo NASDAQ Baltijas attīstības departamenta vadītāju Indaru Aščuku, informē birža NASDAQ OMX Riga.

Par valdes priekšsēdētāja vietnieku padome apstiprinājusi Latvijas Centrālā depozitārija vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītāju Raiti Vancānu, kurš līdz šim ieņēma valdes locekļa amatu.

Līdzšinējais Depozitārija valdes priekšsēdētājs Aivars Slokenbergs, kurš vadītāja amatu pildīja kopš 2002. gada, nolēmis pieņemt jaunus ar IT un biznesa konsultāciju nozari saistītus izaicinājumus.

Kā prioritāros uzdevumus I. Aščuks min Baltijas depozitāriju interešu saskaņošanu un piemērotākā tehniskā risinājuma izvēli, veidojot integrētu IT platformu visos Baltijas depozitārijos un Depozitārija informāciju tehnoloģiju kompetences izmantošanu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā.

Pērn pie Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem un Sākotnējā reģistrā bija reģistrēti 64,5 tūkstoši vērtspapīru konti, kuros glabājās dažādu uzņēmumu vērtspapīri, informēja NASDAQ OMX Riga pārstāvis Āris Dreimanis.

Lielākā daļu vērtspapīru šajos kontos ir biržā kotēto Latvijas uzņēmumu akcijas.

Saskaņā ar Depozitārija datiem vislielākais akcionāru skaits NASDAQ OMX Riga kotētajos uzņēmumos ir Ventspils naftai (vairāk nekā 22 tūkstoši akcionāru), Latvijas Balzamam (14,86 tūkstoši akcionāru) un Latvijas Gāzei (7734 akcionāri).

No 64 528 vērtspapīru kontiem Latvijā 27 tūkstoši konti ir atvērti bankās un ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Par neaktīviem uzskatāmi 37 tūkstoši īpašnieku, kas savus vērtspapīrus joprojām glabā Depozitārija kārtotajā Sākotnējā reģistrā. Lai ar akcijām brīvi rīkotos un pārdotu, īpašniekiem jāpārved tās uz vērtspapīru kontu bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā. Pērn šādi rīkojošies 772 cilvēki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18. septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus, informē FKTK.

Atzīmēts, ka Latvijas Centrālais depozitārijs jau līdz šim Latvijā ir nodrošinājis vērtspapīru uzskaiti un norēķinus, tomēr šāda atļauja nepieciešama, jo stājies spēkā jauns Eiropas Savienības (ES) regulējums.

Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu ES, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem noteiktās direktīvās un regulā (CSDR) stāšanos spēkā, tiek noteiktas apjomīgākas un detalizētākas prasības vērtspapīru depozitārijiem visā ES, tai skaitā nepieciešamība saņemt atļauju pakalpojumu sniegšanai.

FKTK vērš uzmanību uz galvenajām izmaiņām no šā gada 18. septembra - lai arī līdz šim Latvijas Centrālā depozitārija regulējošās prasības pamatā bija noteiktas Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), šo varēja uzskatīt par pašregulējošu jomu. Līdz ar jaunajām CSDR prasībām visā ES tiek noteikta virkne vienotu jaunu regulējošo prasību depozitāriju darbībai. Piemēram, Latvijas Centrālais depozitārijs ir vienīgais, kas Latvijā iegrāmato un uzskaita augstākajā līmenī publiskā apgrozībā esošus vērtspapīrus. CSDR paredz pakalpojumu sniegšanas brīvību, un atļauj jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū. Arī emitentiem CSDR paredz tiesības reģistrēt vērtspapīru emisijas jebkurā centrālajā vērtspapīru depozitārijā, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar CSDR. Tāpat Latvijas Centrālajam depozitārijam nebija noteiktas kapitāla prasības. CSDR nosaka kapitāla, riska vadības, ieguldījumu politikas un daudzas citas papildu prasības. Tāpat tiek noteiktas jaunas prasības pārvaldības jomā, kā arī organizatoriskās prasības, piemēram, nepieciešams obligāts neatkarīgs audits, nepieciešams izveidot risku pārvaldības komitejas – riska komiteju, revīzijas komiteju un atalgojuma komiteju, kā arī nepieciešams izveidot risku direktora, tehnoloģiju direktora un atbilstības direktora amatus, kuriem jābūt atsevišķām personām. CSDR arī nosaka jaunas prasības IT jomā, kā arī daudz detalizētākus noteikumus ierakstu veikšanai, kā arī informācijas par dalībniekiem un iegrāmatotiem vērtspapīriem uzglabāšanu.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Notikušas izmaiņas vērtspapīru biržas a/s NASDAQ OMX Riga padomē – tā padomes priekšsēdētāja amata pienākumus beidzis pildīt Somijas pilsonis Henriks Elfvings, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā veikts šā gada 17. janvārī.

Biržas padomē turpina darboties Swedbank Markets administratīvais vadītājs Latvijā Renārs Lūsis, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Jānis Doniņš, Katarīna Hovimaira un padomes priekšsēdētāja vietnieks Teuvo Rossi.

NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Daiga Auziņa-Melalksne, biržas valdē darbojas arī Liene Dubava un Indars Aščuks.

NASDAQ OMX Riga lielākais īpašnieks ir NASDAQ OMX grupā ietilpstošais Somijas NASDAQ OMX Nordic Oy, kam pieder 92,98% akciju.7,02% akciju pieder a/s Rietumu banka. Biržai NASDAQ OMX Riga pieder 100% Latvijas Centrālā depozitārija akciju.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Ministru kabinets otrdien skatīs grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz šā gada 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.

Jaunas FKTK padomes pirmstermiņa izraudzīšanās tiek skaidrota ar faktu, ka FKTK likuma grozījumos tiek paplašināts iestādes darbības mērķis un funkcijas, kā arī likums tiek papildināts ar padomes loceklim izvirzāmām jaunām prasībām.

Līdzšinējā FKTK vadītāja Pētera Putniņa pilnvaras beigtos 2022.gadā, bet likuma grozījumi paredz, ka viņš varēs atkārtoti kandidēt uz šo amatu.

LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi likumprojektus izmaiņām finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs, tostarp FKTK.

No valdībā iesniegtās likumprojekta anotācijas izriet, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz šā gada 1.oktobrim virza apstiprināšanai Saeimai FKTK padomes locekļu amata pretendentus uz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem.

Latvijas Centrālā depozitārija padomi pametis tās līdzšinējais padomes loceklis Renārs Rūsis, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

Depozitārija padomē kā tās locekļi turpmāk darbosies Zviedrijas iedzīvotāja Katarina Hovemura (Catharina Hovemyr), Citadele Asset Management IPAS valdes loceklis Raimonds Vesers un Swedbank Corporate Finance Baltics vadītājs Reinis Rubenis. Padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus pilda soms Teuvo Rossi, savukārt padomes priekšsēdētājas amatā ir lietuviete Arminta Saladžiene.

Latvijas Centrālā depozitārija valdē darbojas tās priekšsēdētājs Indars Aščuks un valdes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vancāns.

2011. gadā Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53 268 vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljoni latu.

Latvijas otra lielākā piena pārstrādātāja Valmieras piena valdē reģistrētas izmaiņas un likvidēta uzņēmuma padome, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

No valdes locekļa amata atbrīvots Māris Cers un Juris Pārups, bet no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Rolands Gulbis. Savukārt viņu vietā par valdes locekli iecelta Krievijas pilsone Jūlija Kuzņecova, kā arī līdzšinējais Valmieras piena padomes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par Valmieras piena valdes priekšsēdētāju iecelts jaunais uzņēmuma lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Jevgēņijs Varovs.

Paziņojumā arī minēts, ka no piena pārstrādātāja padomes atbrīvots padomes priekšsēdētājs Panke, padomes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Kļaviņa un padomes locekļi – Juris Pētersons un Madara Šķēle. Jauni padomes locekļi nav iecelti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (ZZS) piemērojis aizdomās turētā statusu kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, aģentūru LETA informēja viņa aizstāvis Jānis Rozenbergs.

Truksnis šorīt ir atbrīvots, bet viņam procesa virzītājs piemērojis drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām, sacīja advokāts. Viņam nav aizlieguma ieņemt amatu Jūrmalas domē.

Šorīt atbrīvots arī savulaik ar partiju "No sirds Latvijai" (NSL) saistītais Jorens Raitums. Viņa advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA pastāstīja, ka Raitumam lietā ir aizdomās turētā statuss un piemēroti līdzīgi drošības līdzekļa nosacījumi kā Truksnim.

Rebenoks piebilda, ka aizstāvjiem pieejamais informācijas apjoms patlaban esot ļoti minimāls - esot zināms, ka aizdomās turētajiem tiek pārmesta iespējama partiju nelikumīga finansēšana lielā apmērā, taču neesot precizēts, kā tieši tā izpaudusies.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Latvijas Centrālais depozitārijs Latvijas vērtspapīru tirgū sācis nodrošināt naudas norēķinus par vērtspapīru darījumiem Krievijas rubļu valūtā, līdz ar ko turpmāk Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmatos arī tādus uzņēmumu vērtspapīrus, kuri būs emitēti Krievijas rubļu valūtā.

Krievijas rubļos tiks nodrošināti naudas norēķini šo vērtspapīru pirkšanas - pārdošanas darījumos. Tāpat rubļos tiks nodrošināta arī šo vērtspapīru notikumu apkalpošana - parāda vērtspapīru kuponu izmaksa, pamatsummas izmaksa u.c.

Depozitārijs jau ir iegrāmatojis pirmās Krievijas rubļos emitētās obligācijas ar emisijas kopējo apjomu 230 miljoni Krievijas rubļu (3,9 milj.LVL).

Līdz šim naudas norēķini par vērtspapīriem Latvijas Centrālajā depozitārijā notika Latvijas latos (LVL), Eiro valūtā (EUR) un ASV dolāros (USD).

«Neskatoties uz bažām par finanšu sektora stabilitāti pasaulē, redzam, ka Latvijas vērtspapīru tirgū ir pieprasījums pēc jauniem pakalpojumiem. Ja mūsu klientiem nākotnē būs nepieciešami vērstpapīru norēķini jebkurā citā no starptautiski lietotām valūtām, mēs noteikti papildināsim savu pakalpojumu klāstu un nodrošināsim iespējas reģistrēt un veikt norēķinus par finanšu instrumentiem arī citās valūtās,» tā Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Danske Bank filiāle Latvijā ir ieguvusi Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) dalībnieka statusu, kas uzņēmumam dod iespēju depozitārijā savā un klientu vārdā turēt finanšu instrumentus, veikt vērtspapīru darījumus un citas operācijas.

Latvijas Centrālajam depozitārijam ir 18 dalībnieki, kas pārstāv ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas biznesu, kā arī virkne organizāciju īpašā dalībnieka statusā.

LCD dalībnieka statuss ļaus Danske Bank nepastarpināti veikt operācijas ar LCD pieejamajiem vērtspapīriem, kā arī saviem klientiem nodrošināt naudas norēķinus saistībā ar finanšu instrumentu darījumiem un finanšu instrumentu notikumiem.

AS Danske Bank filiālei Latvijā dalībnieka kods Latvijas Centrālajā depozitārijā ir 0265.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Valsts prezidetnts Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī paredz kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniekam par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Parlaments šos grozījumus pieņēma 13.jūnijā.

Tie paredz, ja padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.