Minimālās mēnešalgas slieksnim pāri netiek gandrīz 200 tūkst. Latvijas darba ņēmēju; Eksperti apšauba, ka tik lielam skaitam cilvēku ir motivācija strādāt par pusi no vidējā privātā patēriņa uz iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Savdabīgo situāciju atspoguļo statistikas dati. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ziņām varētu šķist, ka to strādājošo skaits, kas saņem minimālo algu vai mazāk, pēdējo 15 gadu laikā vairāk nekā dubultojies. Taču tā gluži nav. Kopš 2009. gada strādājošo īpatsvaru ar minimālo vai mazāku algu straujo kāpumu ietekmējusi rādītāja jaunā aprēķina metodoloģija.
Datu avots 2000.–2008. gadā ir CSP darba samaksas apsekojums. Tajā uzņēmumi sniedza informāciju par pilna laika darbiniekiem, kuru algas neietekmēja prombūtne. Savukārt no 2009. gada ir aprēķini pēc VID datiem, kuros ieskaita gan pilnā, gan nepilnā laikā, ar un bez prombūtnes nodarbināto algu. Ja darbinieks strādā vairākās darba vietās, ienākumus par tām visām saskaita kopā, informē CSP pārstāve Beate Danusēviča.
Nešķiet ticami
Analizējot 2000.–2008. gada datus, var secināt, ka visaugstākais strādājošo īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija 2001. gadā – teju 100 tūkstoši strādājošo, bet zemāko vērtību šis rādītājs sasniedza 2006. gadā – nedaudz virs 66 tūkstošiem.
Apskatot 2009.–2015. gada datus, strādājošo ar minimālo vai zemāku algu īpatsvars palielinās no 2009. līdz 2011. gadam, sasniedzot augstāko vērtību – 28,2%. No 2012. gada šo nodarbināto skaits samazinās, bet no 2014. gada rādītājs atkal aug.
Nav šaubu, ka minimālo algu vai mazāk saņēmušo cilvēku skaits krīzes laikā pieauga, jo šis rādītājs turpināja kāpt arī tad, kad vidējā alga samazinājās, taču tikpat droši, ka liela loma ir datu avota izmaiņām, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš akcentē, ka patēriņu ekonomikā ir daudz vieglāk pamanīt nekā ienākumus. «IKP dati vēsta, ka privātais patēriņš Latvijā pērn bija ap 14 miljardiem eiro. Tātad ap 700 eiro mēnesī uz iedzīvotāju. Ja mēs no kopējā privātā patēriņa izslēdzam sociālā budžeta tēriņus, bet atlikumu izdalām uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, jau iegūstam vairāk nekā 1000 eiro patēriņu mēnesī uz cilvēku. Vai šādā gadījumā tik lielam skaitam cilvēku būtu motivācija strādāt par summu, kas ir tikai apmēram trešdaļa? Tas nešķiet ticami.»
Visu rakstu Aug mazo algu saņēmēju pulks lasiet 2. decembra laikrakstā Dienas Bizness.