Piektdien un sestdien Austrijā notika Eiropas Pirelli Star Driver sacensību fināls. Tajā labu sniegumu demonstrēja Latvijas rallistu ekipāža Māris Neikšāns/Raivis Jansons, esot otrā ātrākā ekipāža trasē. Neskatoties uz to, latviešiem neizdevās iegūt sacensību galveno balvu – pilnībā apmaksātus sešus 2010. gada pasaules rallija čempionāta posmus.

Sacensības Austrijā sākās jau piektdien, kad sportisti pierakstīja trasi un izgāja pirmās pārbaudes – sākotnēji uz velotrenažiera bija jāveic fiziskās sagatavotības tests, bet pēc tam bija jāatbild uz žūrijas jautājumiem, demonstrējot savas spējas komunikācijā ar medijiem. Pats Māris Neikšāns atzina, ka esot juties labi gan fiziskajā, gan mediju testā. Mediju tests viņam izdevies krietni labāk nekā atlases sacensībās pirms pusotra mēneša Somijā pat neskatoties uz to, ka žūrijā sēdēja 2003. gada pasaules čempions autorallijā Peters Solbergs un 19 WRC posmu uzvarētājs Marku Alens.

Sestdienu sportisti pavadīja pie automašīnas stūres. No sākuma bija jāveic trīs asfalta, bet pēc tam – trīs grants ātrumposmi. Lai gan asfalta segums Baltijas sportistiem nav ierasts, jau no pirmajiem kilometriem ātrākais bija igaunis Ots Tanāks kopā ar stūrmani Kristo Krāgu. Otrajā ātrumposmā viņus pārspēja Māris Neikšāns un, kā izrādījās sacensību nobeigumā, šis bija vienīgais ātrumposms, kad kāds spējis būt ātrāks par Tanāku. Sacensību finišā Tanāks pirmais, bet Māris Neikšāns, atpaliekot pus minūti, otrais.

Pasaules autorallija čempionāta posmā Kiprā 5. vietu PWRC ieskaitē izcīnījuši Latvijas rallija ekipāža Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals. Šāds sniegums ļāvis Latvijas sportistiem pacelties uz trešo vietu PWRC čempionāta kopvērtējumā.

Kipras rallijs komandai bija ļoti grūts. Pirmkārt, Andis Neikšāns vēl nekad mūžā nebija braucis asfalta rallijā, un pirmā Kipras rallija diena bija pa asfalta segumu. Otrkārt, Andis vēl nekad mūžā nebija braucis tik sarežģītā rallijā – vidējais ātrums otrajā un trešajā sacensību dienā nepārsniedza 60 kilometrus stundā! Tas tādēļ, ka ceļi Kiprā ir ļoti līkumoti, bedraini un akmeņaini.

Pēc pirmās dienas Latvijas ekipāža ieņēma 10. vietu PWRC, jo bija nepieciešams mainīt salūzušo pārnesumkārbu un tā rezultātā tika nopelnīts divu minūšu un 20 sekunžu laika sods. Otrajā rallija dienā Neikšāns pacēlās uz 7. vietu PWRC, bet pēdējā dienā spēja aizcīnīties līdz 5. vietai.

Andis Neikšāns / Pēteris Dzirkals šonedēļ atsāks dalību pasaules rallija čempionātā PWRC kategorijā, startējot sacensībās Sardīnijas salā Itālijā. Pēc aizvadītajām trim PWRC sacīkstēm Neikšāns meistarsacīkšu kopvērtējumā ieņem dalītu septīto vietu.

Pirmajos divos PWRC etapos Norvēģijā un Kiprā Latvijas rallija ekipāža izcīnīja piektās vietas un cerēja šādu panākumu atkārtot arī Portugālē. Diemžēl šajās sacīkstēs latviešus pievīla tehnika – neizturēja automobiļa dzinējs. Pēc izstāšanās Portugālē un Argentīnas posma izlaišanas Latvijas sportisti no trešās vietas kopvērtējumā atkrituši uz septīto.

„Joprojām čempionātā esam labākie jaunpienācēji – mums priekšā ir tikai pieredzējuši sportisti ar lielu pasaules čempionāta posmu bagāžu,” stāsta Andis Neikšāns. „Pirms Itālijas bijām divu dienu testu sesijā Somijā. Mūsu uzdevums bija dzinēja un starpasu diferenciāļa regulējumi. Domāju, ka testi bija ļoti vērtīgi – atsvaidzināju braukšanas iemaņas un arī jaunie regulējumi šķiet labāki nekā iepriekš izmantotie.”

Latvijas rallija ekipāža Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals finišēja septītajā vietā PWRC ieskaitē nule kā notikušajā pasaules autorallija čempionāta posmā Grieķijā. Absolūtajā vērtējumā latvieši ieņēma 18. vietu, bet PWRC meistarsacīkšu kopvērtējumā šobrīd atrodas dalītā septītajā vietā.

Jau sacīkstes sākumā sportistiem tika dots uzdevums braukt, saudzējot tehniku, un noteikti sasniegt finišu. Sacensību pēdējo dienu Neikšāns/Dzirkals uzsāka sestie ar nieka 17 sekunžu pārsvaru pār portugāļiem Bernardo Souzu/Horhi Karvaljo. Pēc diviem no četriem svētdienas ātrumposmiem Souza bija Neikšānu apsteidzis, taču Andis atspēlējās priekšpēdējā ātrumposmā un nokļuva atpakaļ 6. vietā. Pēdējo ātrumposmu atkal ātrāk veica portugālis un Andi no labāko sešinieka sacensību finišā šķīra 13 sekundes.

„Esam sasnieguši finišu un izcīnījuši divus PWRC punktus – tātad savu uzdevumu esam izpildījuši,” stāsta Andis Neikšāns. „Visu ralliju braucām uzmanīgi, taču tik un tā sacensību laikā bijām spiesti nomainīt septiņas piekares sviras! No visiem akmeņiem izvairīties nav iespējams, tādēļ ik pa brīdim sanāk piekari salocīt. Salīdzinot ar konkurentiem, mūsu automašīna gan cieta daudz mazāk un daudz laika salocīto sviru dēļ nezaudējām. Žēl, ka neizdevās saglabāt sesto vietu. Pirms pēdējā ātrumposma bija paredzēts nomainīt priekšējās riepas. Vienu nomainījām, bet, mainot otru, salūza domkrats. Tādēļ pēdējo dopu bijām spiesti veikt ar vienu lietotu priekšējo riepu, kura vienkārši neizturēja 33 ātrumposma kilometrus. Pēdējos kilometros uz riepas vairs nebija protektora, tādēļ bija jābrauc īpaši piesardzīgi, lai riepa nepārplīstu. Nākamais – pēdējais – PWRC posms būs oktobra beigās Lielbritānijā. Līdz tam startēsim Latvijā, rallijos „Kurzeme” un „Latvija”.”

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Latvijas autorallija čempionāta otrais posms – rallijs „Sarma 2009” noslēdzās ar Aivja Egles/Mārtiņa Jeruma uzvaru, par 7,57 sekundēm pārspējot „SEB Tieto Rallija komandas” otru ekipāžu Jāni Vorobjovu/Audrju Šošu.

Šis bija viens no saspringtākajiem pēdējā laika Latvijas čempionāta dueļiem un tas iezīmē jaunās sezonas galvenos favorītus N4 klasē. A Plus klasē uzvarēja Raimnonds Kisiels/Gatis Panavs, 2WD klasē – Zigurds Kalniņš/Ģirts Dombrovskis, 2WD Super klasē – Ivo Ķilpis/Artis Ceriņš.

Pēc pirmajā rallija dienā zaudētās līderpozīcijas ar jaunu sparu izšķirošo dienu sāka Egle/Jerums. Svētdienas sešos ātrumposmos čempionvienība guva četras uzvaras, atgūstot un vēlāk arī noturot līderpozīciju. Pārējos divos posmos uzvarēja Vorobjovs/Šošs, taču ar atgūto bija par maz, lai pārsētu konkurentus. Nav šaubu par abu „SEB Tieto Rallija komandas” ekipāžu dominanci – Egle un Vorobjovs bijuši pirmajās divās vietās visos 12 rallija ātrumposmos.

Rallija ekipāža Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals nestartēs šajā nedēļas nogalē paredzētajā pasaules autorallija čempionāta posmā Sardīnijas salā, Itālijā. Iemesls – starta saraksta publicēšanas brīdī Andim Neikšānam bija aizturēta autovadītāja apliecība.

Iepazīšanās ar trasi ekipāžai Neikšāns/Dzirkals nenoritēja gludi. Pierakstot trasi, Andis Neikšāns izraisīja nelielu sadursmi, nedaudz sabojājot savu un kāda vietējā iedzīvotāja automobili. Itālijas likumi paredz, ka šādos gadījumos autovadītāja apliecība tiek aizturēta līdz apstākļu noskaidrošanai. Kā apstākļu noskaidrošanas datums tika nolikts piektdienas, 22. maija, rīts.

Diemžēl starta saraksts tika publicēts ceturtdienas, 21. maija, vakarā un līdz tam brīdim Andim Neikšānam autovadītāja apliecība netika atgriezta. Komisāru lēmums – neļaut Latvijas ekipāžai piedalīties Sardīnijas rallijā. Nelīdzēja arī vietējās policijas apgalvojumi sacīkšu rīkotājam, ka autovadītāja apliecība tiešām ir tikai aizturēta, nevis atņemta, un ka 22. maija rītā tā noteikti tiks atgriezta Andim Neikšānam un latvietis drīkstēs piedalīties satiksmē.

Pirelli Star Driver Ziemeļeiropaszonas kvalifikācijas sacensības starp pieciem sportistiem, kuri iekļuva Eiropas finālā, ir arī Latvijas braucējs Māris Neikšāns, kurš Somijā startēja ar stūrmani Raivi Jansonu.

Sacensības, kuras norisinājās Somijā, Rūhimeki apkārtnē, notika pēc interesantas formulas. Pirmajā dienā tiek pārbaudīta sportistu fiziskā sagatavotība un prasmes, runājot ar medijiem. Savukārt otrajā dienā sportisti sacenšas trasē – slavenajā Rūhimeki ātrumposmā, kur pārsvarā ir grants segums, bet daļa trases ir asfaltēta un tā vijas pa vietējo kartodromu.Rūhimeki ātrumposms ir slavens ar trim viens otram sekojošiem tramplīniem, kuri ir ļoti viltīgi, jo atrodas līkumos.

Interesanti, ka ne fiziskās sagatavotības, ne mediju testa, ne arī ātrumposma rezultāti netiek publiskoti. Tie tiek nodoti žūrijai, kura lemj par tiem pieciem dalībniekiem, kuri turpinās cīņu finālā. Šogad uz piecām finālistu vietām kandidēja īrs Kīts Kronins, Kriss Hols no Lielbritānijas, soms Jonas

Šī ir pirmā reize Latvijas autosporta vēsturē, kad kāds mūsu valsts pārstāvis izcīna ieskaites punktus pasaules čempionātā kādā autosporta disciplīnā. Turklāt arī Neikšāna/Dzirkala 18. pozīcija absolūtajā vērtējumā ir visu laiku labākais sniegums, kādu Latvijas sportisti uzrādījuši pasaules čempionāta posmos.

„Protams, esam apmierināti ar rezultātu. Šis nebija tas rallijs, kad mums būtu jācīnās par maksimāli labu rezultātu katrā no ātrumposmiem. PWRC esam debitanti un neviens no mums augstus sasniegumus negaidīja. Mēs izdarījām visu, kas ir mūsu spēkos – priekšā finišēja tās ekipāžas, kuras šobrīd nešaubīgi ir ātrākas par mūsējo. Pēdējā ātrumposmā paši sev sagādājām piedzīvojumus – lēnā ātrumā ieskrējām sniega valnī, apkārt nebija neviena skatītāja un sešas minūtes zaudējām, rokot automašīnu ārā no sniega. Bet labi, ka tā viss beidzās – pat pozīciju nezaudējām!,” stāsta Andis Neikšāns.

„Esam smēlušies daudzas atziņas, kuras palīdzēs turpmākajā karjeras attīstībā. Atsevišķos ātrumposmos uzrādījām pat ļoti labus laikus, kas mūs ļoti priecēja. Ir skaidrs, ka pamatīgi jāstrādā, lai iekļūtu labāko trijniekā. Ir jāspēj braukt ļoti ātri, taču stabili, kas pirmajos posmos pasaules čempionātā nav diez ko reāli,” atzīst stūrmanis Pēteris Dzirkals. „Mūsu sniegumu vērtēju atzinīgi un uzskatu, ka tas ir ļoti labs debijas reizei PWRC.”

Lielisko šīs sezonas sniegumu arī Latvijas rallija čempionāta un kausa izcīņas 3. posmā Somijā turpināja N4 klases čempionvienība Aivis Egle/Mārtiņš Jerums, izcīnot Joensū notikušajā Abloy M-Itäralli 2009 uzvaru Latvijas čempionāta posma ieskaitē.

Latvijas čempionāta N4 klases cīņas Somijas rallijā noslēdzās ar Egles/Jeruma uzvaru, par 9,5 sekundēm apsteidzot komandas biedrus un sīvākos konkurentus Jāni Vorobjovu/Audrju Šošu (SEB Tieto Rally Team). Vēl par 14 sekundēm vairāk astoņos ātrumposmos Eglem/Jerumam zaudēja LMT Rallija komandas ekipāža Māris Neikšāns/Raivis Jansons.

N4 klasē finišu sasniedza arī pārējās trīs Latvijas ekipāžas. Sākotnēji sīvā cīņā ceturto vietu Latvijas čempionāta ieskaitē guva Raimonds Strokšs/Anrijs Jesse (RA Motorsport), par nepilnu pusminūti apsteidzot Jāni Feldmani/Juri Vilmani (PercAuto Racing). Vēlāk gan saņemto soda laiku pievienošana uz ceturto vietu pacēla Feldmaņa ekipāžu. Sestajā vietā N4 klasē ekipāža Rolands Mēnesis/Māris Ziediņš.

Pazīstamais Latvijas autorallists Ivars Vasaraudzis, kurš rallijā Kurzeme 2009 brauks ar Mitsubishi Lancer WRC automobili, saņēmis 1. starta numuru.

"Pat neatceros, cik reižu esmu startējis ar pirmo numuru, bet sajūtas vienmēr ir divējādas. Pagājušajā gadā tās bija trīs ar pusi reizes, šogad tās ir bijušas divas, un līdz šim ir bijis forši. Katrā ziņā es centīšos numuru saglabāt un arī Kurzemē nobraukt kā pirmais," saka Ivars Vasaraudzis.

2. starta numurs Kurzemes rallijā piešķirts igaunim Georgam Grosam, kurš Liepājā brauks ar Ford Focus WRC automobili. Tieši šis sportists uzskatāms par Ivara Vasaraudža sīvāko konkurentu šajā nedēļas nogalē, kuram latviešu rallists velta atzinīgus vārdus.

"Gross ir spēcīgs braucējs. Ne jau tikai tāpēc, ka viņš uzskatāms par kādreizējā igauņu pasaules rallija čempionāta dalībnieka Marko Martina audzēkni, bet arī tāpēc, ka viņam šajā sezonā ir vairāk braukšanas stundu un lielāka pieredze nekā mūsu ekipāžai. Būs interesanti braukt," – tā Ivars Vasaraudzis.

Nākamnedēļ Somijā norisināsies Pirelli Star Drive konkursa pirmā kārta, kurā Latviju pārstāvēs pieredzējušais, taču gados jaunais Māris Neikšāns.

Sportists atzīmē, ka ir gatavs pārbaudījumiem, taču ļoti cer, ka skatītāju tūkstoši, kas no Latvijas dosies vērot pasaules rallija čempionāta posmu Neste Oil Rally Finland, vispirms būs kaujas gatavībā atbalstīt viņa centienus uzvarēt konkursa Ziemeļeiropas daļā.

Pirms nedēļas nogalē notiekošā WRC posma – Somijas rallija -- trešdien un ceturtdien turpat rallija norises reģionā notiks konkursa Pirelli Star Drive Ziemeļeiropas daļas atlase. Latviju tajā pārstāvēs Māris Neikšāns, kurš cīnīsies par iekļūšanu Eiropas finālā. Pirelli Star Drive konkursu veido riepu ražotājs Pirelli sadarbībā ar Starptautisko Automobiļu federāciju (FIA). Šīs cīņas uzvarētājs kā balvu saņems apmaksātu dalību sešos pasaules čempionāta Production WRC klases posmos. Jauno rallija talantu konkursā drīkst piedalīties piloti, kuri 2009. gada 1. janvārī nebija sasnieguši 27 gadu vecumu, kā arī ne šogad, ne pērn nav startējuši vairāk kā trijos WRC posmos.

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Par rallija Talsi 2009 uzvarētāju kļuvusi Ivara Vasaraudža/Pētera Spredža (Skandi Auto rallija komanda) ekipāža, kurai šis bija trešais triumfs Talsu rallijā pēc kārtas. Fantastisku cīņu demonstrēja N4 klases līderi. Tikai pēdējā ātrumposmā uzvaru izcīnīja Aivis Egle/Mārtiņš Jerums (SEB Tieto apvienotā komanda).

N4 klasē sacensību otro dienu lieliskā tempā uzsāka igauņi Ots Tanāks/Kristo Krāgs, izvirzoties vadībā. Taču, startējot pēdējā ātrumposmā, viņu pārsvars pār Latvijas čempioniem Aivi Egli/Mārtiņu Jerumu bija nieka divas sekundes. Pēdējo 33,4 kilometrus garo ātrumposmu straujāk veica Egle un izcīnīja skaistu uzvaru. Tanāks finišēja otrais, atpaliekot par teju četrām sekundēm. Čempionu pjedestālu N4 klasē noslēdza somi Juha Salo/Mika Steinbergs (Skandi Auto Rallija komanda). N4 līderi pēc pirmās dienas – Māris Neikšāns/Raivis Jansons (LMT rallija komanda) – finišēja ceturtie klasē, jo nespēja turēt konkurentu diktēto tempu.

Sacensību lielākās zvaigznes britu Gaja Vilksa/Fila Pjū ekipāža – pēdējo divu gadu Lielbritānijas N4 čempioni un 2005. gada pasaules vicečempioni junioru vērtējumā - Talsu rallijā finišēja tikai septītajā pozīcijā. Atgādināsim, ka viņi uz starta stājās ar jauno Mitsubishi Lancer Evolution X automašīnu, kurai šīs bija debijas sacensības.

Dalību rallijā Kurzeme 2009 apstiprinājis rekordliels pašmāju un tuvāko kaimiņvalstu braucēju skaits – kopā 108 ekipāžas, kas pārstāv trīs autosporta disciplīnas – autoralliju, rallijreidu un rallijsprintu.

Pieteikšanās rallijam Kurzeme 2009 ir noslēgusies un tagad ir zināms, ka tas būs viens no apmeklētākajiem autosporta sarīkojumiem šogad, jo pulcēs 108 dalībnieku ekipāžas. Viņu vidū būs arī sportisti, kas kādu laiku nav par sevi atgādinājuši rallija aprindās, piemēram, liepājnieks Mārtiņš Būčiņš, kurš kopā ar stūrmani Renāru Franci pārstāv Liepājas rallija komandu.

Tāpat Liepājā uz starta izies vismaz divas WRC automašīnas – ar sev ierasto Mitsubishi Lancer WRC startēs Ivars Vasaraudzis/Pēteris Spredzis, savukārt igauņi Georgs Gross/Kristo Krāgs Kurzemes rallijā brauks ar Ford Focus WRC. Liepājā par neveiksmīgo startu Talsu rallijā, kur rezultātam svītru pārvilka tehniskas ķibeles ar auto turbīnu, noteikti gribēs revanšēties arī Lietuvas čempions Vitauts Šveds.

Maskavas debesskrāpjos, kas raksturo Krievijas uzplaukuma laika centienus izveidot Rietumiem līdzīgu finanšu centru, liela daļa biroju platību stāv tukšas, jo realitātē Maskavas miljardieri meklē laimi ārzemēs, un daudzi uzņēmēji reģistrē savas kompānijas Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē vai Kiprā, bet ne pašā Krievijā. Turklāt tiek lēsts, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins tur savu naudu ārzonās.

Kā raksta nytimes.com, Krievijas nauda baidās no Krievijas, un kopš 2008. gada vairāk nekā 350 miljardi kapitāla ir pametuši valsti, valdot neuzticībai tās sistēmai. Šie miljardi meklē gan slepenību, gan drošību, un Eiropas Savienībā atradās tiem drošs patvērums, sākās «mīlas dēka» starp Kipras bankām un Krievijas naudu, un vēl pirms dažām nedēļām Kipras galvaspilsēta Nikosija bija svarīgākais Krievijas naudas turētājs. Tagad situācija ir mainījusies, finanšu paradīze ir sagrauta un noguldītājiem tiek piemērotas milzu nodevas, ko Krievijas puse jau nosaukusi par zādzību.

Nikosija bija otra lielākā Krievijas finanšu galvaspilsēta aiz Maskavas, un tiek lēsts, ka lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju tās bankas kontā bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati, Kipra bija galamērķis 34% no visām Krievijas investīcijām 2011. gadā un veidoja 28% no ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā, tomēr šie dati neuzrāda reālo investīciju apjomu, jo nauda ceļo caur Nikosijas ārzonas kompānijām un atkal ienāk valstī kā ārvalstu investīcijas. Tādējādi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble ir norādījis, ka tas raisa aizdomas par naudas atmazgāšanu. No otras puses, daudzi legāli Krievijas uzņēmēji arī tur Kiprā naudu, piemēram, Krievijas metālapstrādes oligarhi kontrolē savus uzņēmumus caur Kipras kompānijām. Tāpat arī valstij piederošiem uzņēmumiem ir konti Kiprā, piemēram, naftas kompānijai Rosneft un bankām Sberbank un VTB.

Noguldījumu «apcirpšana» Kiprā, lai atrisinātu šīs valsts parādu krīzi, būs katastrofāla ne tikai Kiprai, bet arī visai eirozonai, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Mihalis Saris (Michalis Sarris).

Baidoties no šāda notikumu pavērsiena, noguldītāji Kiprā no bankām sākuši izņemt savus finanšu līdzekļus. Aizvadītā mēneša laikā no Kipras bankām varētu būt izņemts aptuveni miljards eiro, atsaucoties uz avotiem minētajā valstī, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros noguldītājiem vajadzētu pieciest savu depozītu samazinājumu. Radušās šaubas, vai parādu krīzes nomocītā valsts spētu atmaksāt aizdevumu. Tāpēc izskanējusi ideja, ka tiem, kuri Kipras bankās noguldījuši vairāk par 100 tūkstošiem eiro, vajadzētu piekrist savu noguldījumu samazināšanai, lai ierobežotu uzblīdušo Kipras finanšu sektoru. Kiprā ir noteikti zemi uzņēmumu ienākumu nodokļi, kas piesaistījis nereti šaubīgas izcelsmes naudu. Nesen atklātībā parādījās ziņojums, ka Kipra ir pārpludināta ar Krievijas organizētās noziedzības naudu. Vācijas politiķi izteikušies, ka Kipras ekonomika ir balstīta uz «Krievijas oligarhiem, serbu mafiju un nodokļu nemaksātājiem» un banku sabrukuma gadījumā eirozona neciestu, raksta The Telegraph.

Pēc īslaicīgas pabūšanas SIA IM Invest «rokās», SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) atkal maina īpašniekus

Par LEC 100 % īpašnieku kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, SIA Rīno, SIA B. Holdings, kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis, Ivo Čerbakovs un Pēteris Dzirkals. SIA GRIF 23 īpašnieks un SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam, liecina Lursoft informācija.

DB jau ziņoja, ka izmaiņas LEC īpašnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā fiksētas šā gada 16. februārī, kad par 100% LEC īpašnieku kļuva SIA IM Invest, kuras lielākais daļu turētājs – Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers. Tādējādi sanāk, ka formāli par LEC līdzīpašnieku viņš pabijis ļoti īsu laiku.

Latvija eksporta vērtība šī gada pirmajos sešos mēnešos bijusi aptuveni 2.5 miljardi eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras un Maltas, liecina Eurostat dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības bilancē bijis pārpalikums 0.7 miljardu eiro apmērā. Attiecīgajā laika periodā pirms gada bilance uzrādīja 22.4 miljardu eiro deficītu.

Eirostat provizoriskie dati liecina, ka Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos eksporta apjomi sarukuši par 26% līdz 2.5 miljardiem eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras (0.4 miljardi eiro) un Maltas (0.7 miljardi eiro).

Importa pieaugums šī gada pirmajā pusē nav novērots nevienā ES valstī. Lielākais kritums bijis Lietuvā (-44%) un Latvijā (-39%).

Krievijas bankas un kompānijas, kas veikušas ieguldījumus parādu krīzes nomocītajā Kiprā, riskē zaudēt miljardiem dolāru, ja Vidusjūras valsti piemeklēs maksātnespēja, prognozējusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Lai gan Kipra un Eiropas Savienības (ES) valstis uzsākušas sarunas par starptautisko palīdzību aptuveni 17 miljardu eiro apmērā, Moody’s uzskata, ka valsts maksātnespējai ir augsta iespējamība vai arī Kipras valdība varētu tikt piespiesta izmantot jebkuru instrumentu parādu kalnu samazināšanai, tostarp radot zaudējumus privātajam sektoram, vēsta Reuters.

Moody’s aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Savukārt Kipras bankās izvietoti noguldījumi 12 miljardu ASV dolāru apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, pastāv liela iespēja, ka aptuveni 19 miljardus ASV dolārus no šīs naudas Krievija nevarēs atgūt.