Latvijai jāuzmanās no izdevumu plānošanas, kas pārsniegtu ekonomikas reālās iespējas atgūt ieguldījumus un veicinātu vienīgi deficīta un valsts parāda pieaugumu.
Atsākoties ekonomikas izaugsmei, uzkrātais deficīts un parāds būs jāsedz, intervijā Dienas Biznesam norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja uzsver, ka Latvijā ir pieņemta virkne likumu, kas paredz saistības atalgojuma un atbalsta pieaugumam dažādās sociālās un nodarbināto grupās. Līdz ar to nav pieļaujama jaunu izdevumu plānošana pirms jau uzņemto saistību izpildes.
Vai Latvijas valsts 2021. gada budžeta projektā paredzētā IKP pieaugums 5,1% ir reāli sasniedzams mērķis, it īpaši, ja saistībā ar Covid-19 apturēšanu noteiktie ierobežojumi ir visās ES dalībvalstīs un Latvijas preču un pakalpojumu lielākajos noieta tirgos?
Budžeta projekta pamatā vienmēr ir tautsaimniecības izaugsmes prognoze, tomēr apzināmies, ka prognozes izstrāde tik augstas nenoteiktības apstākļos ir diezgan nepateicīgs darbs. Situācija strauji mainās pat ne mēnešu, bet nedēļu periodā. IKP izaugsme par 5,1% tika prognozēta šā gada jūnijā, kad epidemioloģiskā situācija valstī bija cerīga. Jau toreiz Padome ieteica Finanšu ministrijai (FM) pārskatīt prognozi rudenī pirms budžeta projekta sastādīšanas. Jāsaka gan, ka prognoze netika mainīta, kaut FM ir modelējusi Covid-19 otrā viļņa scenārija ietekmi, tāpat kā Latvijas Banka, citas ES dalībvalstis un starptautiskās organizācijas.
Otrā viļņa FM scenārijs paredz zemāku IKP kritumu šogad -9% prognozēto -7% vietā un arī lēnāku 2021. gada reālā IKP izaugsmi 2% apmērā. Atšķirībā no FM, Latvijas Banka 2. septembrī pārskatīja savas jūnijā izteiktās prognozes. Optimistiskais scenārijs (ja nebūs otrā pandēmijas viļņa) paredz, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde 2020. gadā sasniegs -4,7% jūnijā prognozēto -7,5% vietā. Līdz ar to 2021. gada izaugsme (no augstāka punkta) sasniegs 5,1%. LB paredz arī riska scenāriju gadījumam, ja saslimstības rādītāji un ar to saistītie ierobežojumi pieaugs. Atbilstoši riska scenārijam 2020. gadā ir sagaidāma IKP lejupslīde -6,7%, bet 2021. gadā pieaugums būs visai mērens – tikai 1,3%. Starptautiskās organizācijas kopš 2020. gada sākuma ir vairākkārt pārskatījušas makroekonomiskās prognozes, un vēlākām prognozēm ir raksturīgs nosacīti optimistiskāks skatījums uz 2020. gada iznākumu, nekā tas bija vērojams vasaras sākumā. Attiecībā uz 2021. gadu arī eirozonā tiek prognozēta izaugsmes atjaunošanās.
Visu rakstu lasiet 20.oktobra žurnālā Dienas Bizness.
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.