Interesantas ieguldīšanas iespējas paveras arī luksusa alkoholisko dzērienu segmentā
Ja runājam par investīciju iespējām mūsdienu pasaulē, tad vispirms uzmanība tiek pievērsta dažādiem pārsvarā biržā tirgotiem vērtspapīriem, kas attiecīgi tad saistās ar lielāku vai mazāku risku, no kā arī izriet cenu kāpumi un kritumi. Tiesa gan, ieguldījumu pasaule neaprobežojas tikai ar vērtspapīriem un iespējams investēt arī dažādās visai alternatīvās lietās, kas daļai sabiedrības ir gan saprotamākas, gan sirdij tuvākas. Var runāt, piemēram, ne tikai par ļoti interesantām ieguldīšanas iespējām mākslas tirgū, bet arī par investēšanu augstākās klases alkoholiskajos dzērienos. Ne velti ir teiciens, ka vīns ar gadiem kļūst tikai labāks un, kā rāda prakse, arī dārgāks. Būtībā vīns daudziem cilvēkiem šķiet praktiskāks par zeltu un vieglāk izbaudāms par mākslu.
Līdz ar to jau esošajiem interesentiem par šo nozari vai arī jaunpienācējiem, protams, pieliekot zināmas pūles saistībā ar attiecīgā informācijas lauka izpēti, visai vilinoša var izrādīties investīciju veikšana ar vīna pudeļu starpniecību. Tā būtībā izpaužas, nopērkot vienu vai vairākas ļoti kvalitatīva vīna pudeles, kuras tad attiecīgi tiek glabātas ar domu, ka to cena, laikam ejot, palielināsies, un galu galā tās tiks pārdotas par augstāku cenu. Ja klibo pašdisciplīna, tad tiek piedāvāta arī iespēja šos vīnus glabāt speciāli pielāgotos pagrabos, piemēram, Francijā vai Apvienotajā Karalistē.
DB sazinājās arī ar kādu investoru Latvijā, kas veic šādus ieguldījumus vīnā, lai gan diemžēl viņš nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņš stāstīja, ka viņa pirktie paši dārgākie vīni glabājoties īpašās noliktavās Londonā, savukārt mazāk vērtīgos var attransportēt arī uz Latviju. Par vīna glabāšanu šajās noliktavās esot jāpiemaksā, lai gan tam alternatīva esot tikai speciālu pagrabu izbūve pašu mājā. Riskēt, ka kāds ārkārtīgi dārgs vīns, nepareizi glabājot, sabojāsies, vērts neesot.
Tendence augt
Ja runā par procentiem, tad dati liecina, ka augstākās kvalitātes vīna cena kopš 1900. gada vidēji gada laikā par 5,3 procentpunktiem spējusi pārspēt inflāciju, kas nav nemaz tik peļams rādītājs. Tiesa gan, glabāšanas un apdrošināšanas izmaksas šo ienesīgumu samazinot līdz 4,1%. Akciju tirgum inflāciju vēsturiski izdevies pārspēt aptuveni par septiņiem procentpunktiem. Pastāv viedoklis, ka pieprasījums pēc vīna tikai pieaugs, kur liela loma būs tam, ka arvien bagātāki kļūst Ķīnas iedzīvotāji. Tāpat, šķiet, arī industriāli attīstītajās pasaules valstīs ekonomikas nostājušās uz stabilākas izaugsmes takas, kas arī var stimulēt dārgāka vīna patēriņu. Pēdējo 25 gadu laikā prestižāko pasaules vīnu vērtība vidēji gadā pieaugusi aptuveni par 10%.
Burbulis plīsis
Turklāt šobrīd, kad tiek runāts par potenciālo cenu burbuli vērtspapīru tirgū, vīna tirgū tas, šķiet, jau ir plīsis. Lai gan dažādu valstu un šķirņu vīna cenu dinamika var samērā būtiski atšķirties (pagaidām investēt pārsvarā iespējams tikai Francijas un Itālijas vīnos), London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa, kas sevī ietver pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas, vērtība kopš 2011. gada vasarā sasniegtajām virsotnēm ir samazinājusies vairāk nekā par 34% – līdz 236 punktu atzīmei. Kopš šā gada sākuma šī indeksa cena ir sarukusi par 9,6%, lai gan piecu gadu skatījumā tā pieaugusi gandrīz par 20% (bet kopš 2002. gada – gandrīz par 140%). Jāpiebilst, ka indeksa vērtības kritumu pēdējo gadu laikā galvenokārt izraisījusi Bordo vīnu (Francija) cenu samazināšanās pēc ziņām par vēsāku pieprasījumu pēc šiem produktiem no jau pieminētās Ķīnas puses.
Protams, šādi ieguldījumi nav piemēroti visiem, un krietni var līdzēt zināšana par šo nozari vai kaut vai veselīga interese, kas, nav izslēgts, galu galā materializēsies veiksmīgās investīcijās. Pieejamie dati arī liecina, ka vīnu cenas mēdz būt visai svārstīgas – straujāku cenu kāpuma periodus mēdz nomainīt samērā krasi vērtības samazināšanās periodi. Vēlreiz vajadzētu uzsvērt, ka šādam investoram vajadzētu noskaņoties uz to, ka luksusa klases vīns tomēr ir ilgtermiņa ieguldījums (aptuveni 20 gadu).
Interesanti arī, ka, neskatoties uz pēdējo gadu laikā piedzīvotajiem pasaules ekonomiskās un finanšu sistēmas satricinājumiem, viens no uzņēmējdarbības sektoriem, kam krīzi un tai sekojošo šūpošanos ir izdevies pārdzīvot, kāpinot gan peļņu, gan ieņēmumus, ir luksusa preču ražotāji un pārdevēji. Vairāki pētījumi liecina, ka nesenā finanšu krīze un tai sekojošā lēnā globālās ekonomikas atgūšanās ir tikai palielinājusi plaisu starp pasaules bagātajiem un nabagajiem iedzīvotājiem. Bagātnieku skaits uz attīstības valstu izaugsmes fona ir pat palielinājies, un apetīte pēc luksusa precēm saglabājusies augsta. Turklāt pieprasījums sevišķi audzis pēc tām luksusa precēm un pakalpojumiem, kas dārdzības ziņā izceļas pat uz pārējo šī sektora pārstāvju fona.
Arī viskijs
Ne tikai vīna industrija piedāvā samērā interesantas investīciju iespējas reibinošajos likvīdajos produktos. Pakāpeniski arvien lielāku popularitāti gūst arī viskija pudeļu iegāde un glabāšana ar nolūku šos produktus pēc tam pārdot dārgāk. Arī šajā gadījumā investīcijas tiek veiktas augstākās kvalitātes dzērienos, kuri apzināti radīti ierobežota apjoma partijās. Skotijas kompānijas Whisky Highland, kas pēta šo tirgu, dati liecina, ka 1000 kvalitatīvāko un dārgāko skotu viskiju (single-malt) metienu vienību vērtība, balstoties uz izsolēs pieejamajiem datiem, kopš 2008. gada palielinājusies jau aptuveni par 175%.
Pagaidām gan šis tirgus nav visai liels, un Whisky Highland norāda, ka pagājušajā gadā izsolēs Apvienotajā Karalistē ticis pārdots aptuveni 20,2 tūkst. skotu viskija pudeļu, kas gan ir četrreiz vairāk nekā 2011. gadā. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka izsolēs pašlaik redzama tāda aina kā filmās, kur bagātnieki sacenšas par kāda mākslas darba iegādi. Rezultātā šogad izsolē skotu viskija Macallan pudele (tā gan bija sešu litru pudele) tikusi pārdota par rekordsummu – 630 tūkst. ASV dolāru.
Katrā ziņā tendences viskija tirgū šobrīd ir visai pateicīgas. Dzēriena popularitāte aug, un, piemēram, ASV vienkāršā viskija pārdošanas apjomi pagājušajā gadā palielinājās par 10%, bet augstākās klases viskija (tos, kurus jau var pārdot izsolēs) pieauga par 14,7%.
Investīcijām viskijā par labu spēlē arī tas, ka to glabāt ir vienkāršāk nekā vīnu – šī dzēriena kvalitāti daudz mazāk ietekmē temperatūra vai gaisma.
Interesanti, ka The Wall Steet Journal raksta, ka daudzi kolekcionāri izsolēs no kādas viskija partijas tradicionāli pērk pa divām pudelēm – vienu, lai izdzertu, bet otru, lai atstātu kā ilgtermiņa investīciju, piemēram, savām atvasēm.
