Lai gan pasaules arēnā Latvijas sportistu sasniegumi ir redzami, finansējumu viņiem faktiski nākas «sakasīt»; vērienīgus pasaules līmeņa sponsorus piesaistīt neizdodas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
«Mēs nemākam pārdot mūsu sportistus,» saka reklāmas speciālists un pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks, Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis Andris Blaka. Pēc viņa iniciatīvas jau piekto reizi tapis pētījums Latvijas sporta veidu TOP, kas, apkopojot dažādas statistikas datus un aptauju rezultātus, ļauj plašāk paskatīties uz dažādu sporta veidu un sportistu popularitāti, kas ir būtiski, plānojot investīcijas mārketingā.
Mazs tirgus
Ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli problēmām piesaistīt starptautiskos reklāmdevējus. Galvenais no tiem – ļoti ierobežotais tirgus. Latvija ir pārāk maza, lai saistītu milzu sponsoru interesi, jo «visus atbalstītājus interesē sasaiste ar pārdošanu», saka A. Blaka. Viņam piekrīt arī vairāki citi DB aptaujātie speciālisti. Tiesa, sporta mārketings Latvijā ir samērā neattīstīts, ir speciālisti, kas saka – par to šobrīd vispār nav iespējams runāt, un klasiskā izpratnē reklāmdevējam ieguvums no reklāmas televīzijā būs lielāks nekā no sporta sponsorēšanas.
Nepietiekamas zināšanas un izpratne pagaidām ir gan mārketinga cilvēkiem, gan jo īpaši sporta funkcionāriem, uzskata A. Blaka. «Šie cilvēki uzskata, ka viss balstās uz savstarpējām attiecībām, uz lobijiem. Sporta sabiedrība pasaulē ir ļoti konservatīva, bet Latvijā īpaši konservatīva. Dažreiz skatoties uz sporta organizāciju Latvijā, liekas, ka mēs esam nevis Ziemeļeiropas, bet Vidusāzijas valsts. Tas, kā veidojas attiecības, visas apdāvināšanas, diplomi, prezidenta kausi – tas nav īpaši moderns darba stils,» skarbs ir reklāmas speciālists.
«Nav noslēpums, ka vairāku sporta federāciju vadītāji ir veiksmīgi uzņēmēji – cilvēki, kuri spēj gan paši uzturēt vienu vai otru sporta veidu, gan arī piesaistīt citus, turklāt pārsvarā gadījumu pašiem labi zināmus uzņēmējus,» neslēpj Latvijas bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols. Viņa pieredze būvniecības nozarē nolasāma arī federācijas atbalstītāju uzskaitījumā. «Protams, varētu vēlēties, lai Latvijas sporta finansēšanā piedalītos lielās starptautiskās kompānijas, tomēr šeit jāņem vērā pāris aspektu. Pirmkārt, Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai ārvalstu korporācijām būtu interesanti finansēt mūsu valsts sportistus. Taču, otrkārt un galvenokārt, arvien vairāk ir vērojama tendence, kad uzņēmumi pamatā atbalsta savas valsts sportistus. Bobslejā tas ir ļoti uzskatāmi, piemēram, Itālijas izlasei kamanas ražo Ferrari, Vācijas – Audi, bet Dienvidkorejas – Hyundai. Savulaik ir bijušas pārrunas ar lielu Ķīnas uzņēmumu par to, ka tas varētu atbalstīt Latvijas bobsleja izlasi, un tā nosaukums būtu uz mūsu kamanām. Tomēr pēdējā brīdī no tā atteicāmies. Kamēr, tēlaini sakot, ūdens nesmelsies mutē, centīsimies piesaistīt vietējās kompānijas. Manuprāt, tas ir lieliski, ja labākie Latvijas uzņēmumi var nest savu vārdu starptautiskajā arēnā uz pasaules spēcīgāko bobsleja un skeletona sportistu kamanām un tērpiem. Piemēram, ceļu būves kompāniju Binders, ilggadēju Latvijas bobslejistu atbalstītāju, pazīst Eiropā, jo cilvēki ir redzējuši šā uzņēmuma nosaukumu uz mūsu bobsleja kamanām,» tā viņš.
Milzu loma
To, cik sponsoru naudai ir liela loma, apliecina Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektora Indriķa Putniņa teiktais. Lai gan Sporta likums paredz, ka valstij nacionālo izlašu sagatavošanās un dalība lielākajās sacensībās – Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē – jāfinansē pilnībā, līdz šim nodrošināti vien 20% no tā, ko dažādu sporta veidu federācijas prasījušas izlasēm. Panākot vienošanos par vidēja termiņa budžetu ietvaru līdz 2017. gadam, finansējums komandu sporta spēļu izlasēm nākamajam un tuvākajiem gadiem varētu pieaugt līdz 25%, stāsta I. Putniņš. Viņš uzsver – būtiskākais, ka tas nodrošina zināmu stabilitāti un prognozējamību.
Lai gan nākamā gada valsts budžeta projektā sportam finansējums nedaudz sarucis, iestrādātas labas iniciatīvas, piemēram, pakāpeniski atjaunot valsts finansējumu sporta treneru algām. Vienlaikus joprojām ļoti nepieciešama sporta pārvaldīšanas reforma.
Pie budžeta naudas pieplusojot valsts kapitālsabiedrību ziedojumus, iznāk 35% no nepieciešamā. Pārējais jāpiesaista no sponsoriem, no kuriem daudzus smagi skāra ekonomiskā krīze. «Neteikšu, ka kļūst vieglāk,» atzīst I. Putniņš. Vieglāk ir piesaistīt finansējumu lielajām federācijām, liela loma ir arī federāciju vadītājiem, no kuriem atsevišķi, piemēram, Latvijas Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans iegulda arī prāvus privātos līdzekļus, stāsta I. Putniņš. Par paša līdzekļu ieguldīšanu sportā vairākkārt stāstījis arī futbola kluba Skonto dibinātājs, Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons. «Popularitāte ietekmē – jo redzamāka atdeve no reklāmas, jo lielāka ieinteresētība atbalstīt sportu,» saka I. Putniņš, nosaukdams trīs galvenos faktorus, kas ietekmē sponsoru piesaisti – sporta veida vai sportista panākumi, sporta veida izplatība jeb masveidība un ietekme uz sabiedrību.
Visu rakstu Nauda sportam, lavierējot starp pazīšanos un biznesa pārliecību lasiet 28. novembra laikrakstā Dienas Bizness.