Visās pasaules malās no ilgākas snaudas pandēmijā pamodās inflācijas pūķis. Ir skaidrs, ka tam vēl nežēlīgāk sabiedrību dzīves līmeni un sakrātā vērtību liks papostīt Krievijas karš Ukrainā.
Attiecīgi ir arī centieni kaut ko likt pretī šim pamodinātajam pirmatnējam ekonomikas spēkam.
Nupat ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS), kas no centrālajām bankām tiek uzskatīta par proaktīvāku – tādu, kuras soļiem citi seko –, pārstāvji likuši noprast, ka ASV dolāru likmju pieaugums varētu būt straujāks.
FRS savas ASV dolāru procentlikmes par ceturtdaļprocentpunktu paaugstināja maijā, lai gan nu nostiprinās pieņēmums, ka savā nākamajā sanāksmē maijā FRS dolāru likmes palielinās uzreiz par pusprocentpunktu, bet līdz gada beigām – kopumā aptuveni par 2,25 līdz 3 procentpunktiem. FRS arī atklāja, ka mazinās savu dolāru drukāšanas rezultātā uzblīdušo deviņu triljonu bilanci par gandrīz 100 miljardiem dolāru mēnesī. Tas tiks darīts, pārstājot reinvestēt guvumus no sapirkto parādu kalna papīru termiņa iztecēšanas. Jānorāda, ka ASV inflācija martā sasniegusi 8,5%, kas ir jauns 40 gadu rekords.
Par procentu likmju palielināšanu uz cenu pieaugumu fona tiek lemts arī citur. Likmes šogad, iespējams, rudenī, var paaugstināt pat Eiropas Centrālā banka (ECB), kas ļoti ilgi pārliecinoši teikusi, ka inflācija pāries un likmju pieaugums būs ārkārtīgi pakāpenisks. Eirozonā inflācija martā sasniedza 7,5%. Mērķis ir to noturēt ap 2%.
Aizņemšanās kļūs dārgāka
Likmēm tiekot paaugstinātām, nauda pārskatāmā periodā sadārdzināsies. Likmju pieaugumu labi ataino tendences parādu tirgū. Viena etalona – ASV 10 gadu termiņa obligāciju – ienesīgums pagājušonedēļ tuvinājās jau 3%. Vēl šā gada sākumā tas atradās pie 1,5% atzīmes. Līdz ar likmju kāpumu sadārdzinās faktiski visa veida aizņemšanās. The Wall Street Journal ziņo, ka ASV vidēja 30 gadu hipotekārā kredīta likme šā gada sākumā atradusies nedaudz virs 3%.
Savukārt aprīļa sākumā tā esot pieaugusi līdz 4,72%, liecinot Freddie Mac informācija. Medijs turklāt raksta, ka tas droši vien esot tikai pieauguma sākums. Arī, piemēram, ASV korporatīvais milzis Home Depot pirms sešiem mēnešiem varēja emitēt 10 gadu obligācijas ar 1,87% likmi, kur tagad nupat tie bija jau 3,25%. Tik īsā laikā tas ir visai ievērojams pieaugums – sevišķi, ja ņem vērā pēdējo vairāku gadu teju narkotisko pieradumu pie zemajām likmēm. Savukārt rūpnieciski attīstītās pasaules otra etalona – Vācijas – 10 gadu obligāciju ienesīgums palielinājies līdz 0,84%. Tas it kā nav daudz, lai gan līdz šā gada februārim tas kopš 2019. gada aprīļa bija dzīvojies pa negatīviem ūdeņiem.
Inflācijas madāma
Eiropas Centrālās bankas virzienā jau kādu laiku tiek velta pamatīga kritikas deva.
Visu rakstu lasiet 19.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!