"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju (CSD) Clearstream Banking AG.

Abu depozitāriju tiešā sadarbība atvieglos pārrobežu norēķinus Eiropas vienotajā vērtspapīru norēķinu platformā TARGET2-Vērtspapīriem (T2S), nodrošinot ārvalstu investoriem vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi Baltijas vērtspapīru tirgum.

Clearstream klientiem tiks nodrošināts vienots piekļuves punkts vērtspapīriem, kas emitēti Nasdaq CSD, darbojoties no savas mītnes valsts. Tas sekmēs ieguldījumus Baltijas vērtspapīru tirgū un to likviditāti, un ļaus norēķināties par Baltijas vērtspapīriem centrālajā bankā, kā arī sniegs jaunus tehniskās piekļuves risinājumus ar saskaņotiem standartiem.

“Tiešās korespondējošās attiecības starp abiem depozitārijiem ir nozīmīgs pienesums vienkāršākai piekļuvei pārrobežu vērtspapīru darījumu norēķiniem Baltijā, reaģējot uz klientu pieprasījumu augošajā tirgū. Starptautiskajiem investoriem tas paver plašu logu uz kapitāla tirgu Baltijā, veicinot investīcijas reģionā,” saka Indars Aščuks, Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs.

"Nasdaq" Baltijas biržas ievieš jaunu pakalpojumu - "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu, teikts biržas paziņojumā.

Jaunais pakalpojums ļauj investoriem tirgot akcijas, kas kotētas citos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) regulētos tirgos vai tiek tirgotas daudzpusējās tirdzniecības sistēmās.

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka jaunais pakalpojums ievērojami paplašinās akciju tirdzniecības un investīciju iespējas Baltijas reģionā.

Sākot ar pirmdienu, 6.decembri, divu Polijas tirgū kotēto uzņēmumu - "City Service" un "AB Inter RAO Lietuva" - akciju tirdzniecība tiks sākta "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā.

"First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības saraksts ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma bez regulēta tirgus statusa, kurā birža nodrošina akciju tirdzniecību. Tirdzniecības sākšana "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā nav uzskatāma par akciju kotāciju.

Globālais tehnoloģiju uzņēmums, kas apkalpo kapitāla tirgus un citas nozares, Nasdaq paziņo par Lienes Dubavas iecelšanu Nasdaq RIGA valdes priekšsēdētājas amatā. Liene Dubava aizstāj Daigu Auziņu-Melalksni, kura turpinās karjeru ārpus Nasdaq kā padomes locekle.

Daiga Auziņa-Melalksne, kura šobrīd ir Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja, paziņoja par savu nodomu atstāt Nasdaq septembra beigās, lai turpinātu padomes locekļa karjeru. Daiga vada Nasdaq Riga kopš 2005. gada un Baltijas biržas kopš 2012. gada. Daiga ir vadījusi Tallinas, Rīgas un Viļņas biržu integrāciju kopējā Nasdaq Baltija tirgū un aktīvi popularizējusi priekšrocības, ko sniedz attīstīts kapitāla tirgus Latvijā un Baltijā. Daiga ir piedalījusies Eiropas Komisijas Augsta līmeņa forumā par kapitāla tirgu savienību, sniedzot ieguldījumu ES Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna izstrādē.

Savu karjeru Nasdaq Riga Liene aizsāka 2003. gadā kā Emitentu attiecību speciāliste. 2006. gadā viņa pārņēma Tirdzniecības vadītājas pienākumus un 2007. gadā pievienojās Nasdaq Riga valdei. Kopš 2012. gada Liene Dubava ir atbildīga par Nasdaq Baltija biržā kotētajiem uzņēmumiem. Liene ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas un Baltijas vērtspapīru tirgus attīstībā, viņa ir bijusi atbildīga par korporatīvās pārvaldības un investoru attiecību uzlabošanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi Nasdaq CSD SE pieļauto CSDR 45. panta pārkāpumu, jo datu centrā notikušā incidenta dēļ Nasdaq CSD SE nav varējis sniegt centrālo vērtspapīru depozitāriju pamatpakalpojumus ilgāk par noteikto divu stundu periodu visās trīs vērtspapīru norēķinu sistēmās (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas), kuras uztur Nasdaq CSD SE, informē FKTK.

Balstoties uz Nasdaq CSD SE sniegto informāciju, FKTK konstatējusi, ka 18.04.2018. plkst. 8.22 ir noticis incidents primārā datu centra telpā (Vasby, Zviedrijā), kurā izvietotas datu apstrādes un glabāšanas iekārtas. Incidenta dēļ Nasdaq CSD SE nav varējis sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pamatpakalpojumus līdz plkst. 12.51, tādējādi Nasdaq CSD nav izpildījis no CSDR 45. panta izrietošo pienākumu incidenta gadījumā atjaunot pamatpakalpojumu sniegšanu ne ilgāk kā divu stundu laikā.

Izvērtējot Nasdaq CSD SE sniegto informāciju, FKTK ieskatā incidenta radītā faktiskā ietekme uz vērtspapīru norēķinu sistēmām un norēķiniem ir bijusi neliela, jo ir bijis neliels skaits instrukciju, kas netika laicīgi izpildītas incidenta dēļ.

31. janvārī Rīgā, Tallinā un Viļņā vienlaikus tika paziņoti ASV reģistrētās biržas Nasdaq balvas Nasdaq Baltic Awards 2019 ieguvēji Baltijā.

Nominācijā Biržas gada notikums Latvijā balvu ieguva attīstības finanšu institūcija Altum, kuras obligācijas piedzīvojušas veiksmīgu emisiju. Savukārt SIA Madara Cosmetics nominācijā Labākās investoru attiecības First North tirgū atzinību saņēma par debiju vērtspapīru tirgū. Abi uzņēmi raisījuši lielu investoru interesi.

Izvērtējot Nasdaq Baltijā kotētos uzņēmumus, par kritērijiem izvēlējās tirdzniecības aktivitāti un akciju cenas pieaugumu, izcilību korporatīvajā pārvaldībā un caurskatāmībā, kā arī, ņemot vērā to, kā uzņēmumus vērtē citi tirgus dalībnieki un investori.

«Katrs novērtēšanas kritērijs ir būtisks un vienlaikus citus papildina. Ir svarīgi, ka uzņēmums, kas darbojas saskaņā ar labo praksi, izprot labas pārvaldības un caurskatāmības lomu – gan teorijā, gan praksē. Savukārt investori novērtē šāda uzņēmuma centienus investoru informēšanā,» ceremonijā skaidroja Džefrijs Mazullo, Nasdaq Baltic Awards vērtēšanas komitejas priekšsēdētājs un Attīstības tirgus ESG vadītājs.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

AS «Nasdaq Riga» biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne pārapstiprināta savā līdzšinējā amatā, savukārt līdzšinējais AS «Nasdaq Riga» valdes loceklis Indars Aščuks neturpinās ieņemt amatu, kurā darbojies kopš 2004.gada, liecina Nasdaq informācija.

Biržas valdes locekle Liene Dubava atkārtoti apstiprināta savā līdzšinējā amatā. Daiga Auziņa-Melalksne ieņem biržas valdes priekšsēdētājas amatu kopš 2005.gada, pirms tam viņa bija arī valdes locekle, bet Liene Dubava ir valdes locekle kopš 2007.gada.

I. Aščuks gan joprojām ir SE «Nasdaq CSD», reģionālā centrālā vērtspapīru depozitārija Baltijā, valdes priekšsēdētājs.

AS «Nasdaq Riga» ir vienīgais licencētais regulētā vērtspapīru tirgus organizētājs Latvijā. Tā nodrošina vērtspapīru tirdzniecību, kā arī gādā, lai tirgus būtu atklāts un caurspīdīgs, lai visiem ieguldītājiem tirgus informācija būtu vienādi pieejama.

AS «Nasdaq Riga» dibināta 1993.gadā kā AS «Rīgas Fondu Birža». Tās pamatkapitāls ir 1 013 745 eiro un lielākais akcionārs ar 92.98% akciju ir «Nasdaq» grupā ietilpstošais uzņēmums «Nasdaq Nordic", bet 7,02% akciju pieder AS «Rietumu Banka».

No 2022. gada 23. februāra zvērinātu advokātu birojs Cobalt kļuvis par sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj Cobalt konsultēt uzņēmumus ar ambīcijām ienākt First North tirgū Latvijā. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu un konsultācijas pēc iekļaušanas First North tirgū.

“Kapitāla piesaistes pievilcība caur biržu uzņēmēju redzējumā būtiski pieaug, un tas nozīmē, ka profesionāla padomdevēja atbalsts uzņēmumiem IPO ceļā uz biržu būs nozīmīgs veiksmes faktors,” uzsvēra Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Sveicam Cobalt ar pievienošanos Nasdaq First North sertificēto konsultantu saimei, un novēlam panākumus, sniedzot atbalstu Latvijas avangarda uzņēmumiem izaugsmes kapitāla piesaistīšanā.”

Nekustamo īpašumu uzņēmuma New Hanza Capital obligācijas 2017. gada 19. oktobrī tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, liecina paziņojums biržā.

New Hanza Capital, AS ir 2006. gadā dibināta sabiedrība. Tās darbības mērķis ir komercīpašumos ieguldīt savus un trešo pušu līdzekļus, ilgtspējīgi palielināt ienākumus no telpu nomas un nodrošināt īpašuma vērtības un kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. New Hanza Capital, AS lielākais akcionārs ir ABLV Bank, AS, kurai pieder 88% uzņēmuma akciju. Uzņēmuma komercīpašumu portfelī ir VEF biroju ēkas, airBaltic centrālais birojs Lidostā Rīga, loģistikas centrs Ķekavas novadā un citi īpašumi.

Obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 10 miljoni EUR. Gada kupona likme ir 4.9% ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Obligāciju dzēšanas datums ir 2022. gada 16. oktobris. Obligāciju emisiju organizēja ABLV Bank.

Rīgā turpmāk atradīsies apvienotais Baltijas valstu centrālais vērtspapīru depozitārijs jeb Nasdaq CSD, kas ir pirmais šāds depozitārijs Eiropā ar Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai atbilstīgu licenci.

Starp citām lietām tas nozīmē, ka Nasdaq Baltijas valstīs ir panācis efektivitātes kāpumu, komentārā laikrakstam Dienas Bizness trešdien raksta Eiropas Centrālās bankas Tirgus infrastruktūras un maksājumu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Marks Beils de Žesē (Marc Bayle de Jessé).

Baltijas centrālo vērtspapīru depozitāriju apvienošanās, izveidojot Nasdaq CSD, un pievienošanās Eiropas TARGET2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai jeb Eiropas vienoto platformu vērtspapīru norēķiniem līdz ar to ir jau veiksmīgs fakts, lai gan šis ceļš nebija bez šķēršļiem, saka M. Beils de Žesē.

«Aptuveni 20 CVD, kas pārstāv 20 Eiropas tirgus, tagad ir savienoti ar T2S un var izmantot šīs platformas piedāvātos mūsdienu prasībām atbilstošos pakalpojumus. Turklāt, apvienojot infrastruktūras Nasdaq, Baltijas valstis varēs panākt efektivitātes kāpumu.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada aprīlī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 77.4 milj. eiro.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,966.8 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) tīmekļvietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Madara Cosmetics akcijas 10. novembrī iekļautas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North, informē biržas pārstāvji.

Šogad šis ir otrais jaunais uzņēmums First North Baltijas akciju sarakstā.

Madara Cosmetics akciju kotācija biržā tiek uzsākta pēc uzņēmuma akciju publiskā piedāvājuma, kas noslēdzās 2017. gada 3. novembrī. Apjoms pieprasījumam pēc akcijām pārsniedza piedāvāto apjomu 2.6 reizes. Visas šobrīd uzņēmuma emitētās akcijas tika iekļautas Nasdaq First North Baltijas akciju sarakstā.

Uzņēmums Madara Cosmetics dibināts 2006. gadā un ir celmlauzis dabīgās kosmētikas segmentā vietējā tirgū. Uzņēmumam pieder viena no modernākajām kosmētikas ražotnēm Ziemeļeiropā ar savu pētniecības-izstrādes nodaļu un laboratoriju, un visa produkcija tiek ražota Latvijā, nodrošinot 100% kontroli pār visiem ražošanas posmiem. Gan izejvielas, gan kosmētikas formulas ir ECOCERT/Cosmos sertificētas, un arī ražošanas procesi sertificēti saskaņā ar starptautiskajiem GMP un ISO standartiem.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada novembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 191.6 milj. eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,602.9 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, bet 2016. gadā par 2,548.9 milj. eiro.

Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Attīstības finanšu institūcijas «Altum» otrdiena iezvanīja «Nasdaq Riga» tirdzniecības sesijas atklāšanas zvanu, tādējādi kurā atzīmējot «Altum» obligāciju iekļaušanu «Nasdaq Riga» regulētajā tirgū.

Pasākumā piedalījās «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, «Altum» valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa.

«Altum» ir pirmā nacionālā attīstības finanšu institūcija Centrālajā un Austrumeiropā, kas emitējusi zaļās obligācijas un ienākumi no pirmās obligāciju emisijas – 20 miljoni eiro, tiks ieguldīti jaunos, vides ilgtspēju veicinošos finanšu instrumentos, sekmējot Latvijas vides attīstības mērķu sasniegšanu.

«Nasdaq» Baltijas tirgus ir vienots nosaukums, ko lieto, lai apzīmētu biržu «Nasdaq Tallinn», «Nasdaq Riga» un «Nasdaq Vilnius», kā arī «Nasdaq» CSD centrālo vērtspapīru depozitāriju Baltijā kopīgo piedāvājumu.

Nasdaq šodien paziņoja par izcilības balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» ieviešanu, lai atzīmētu Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumu sasniegumus caurskatāmības, labas korporatīvās pārvaldības un investoru attiecību jomā.

«Ir patiess gandarījums, ka pēdējie gadi Baltijas kapitāla tirgū ir bijuši īpaši veiksmīgi. Biržas regulētajā un First North alternatīvajā tirgū ienākuši daudzi jauni akciju un obligāciju emitenti,» pauda Nasdaq vadītājs Baltijā un Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

«Nasdaq Baltic Awards» apbalvošanas ceremonija turpmāk notiks ik pēc diviem gadiem, un balvas tiks pasniegtas sešās nominācijās:

Labākās investoru attiecības;

Labākās investoru attiecības First North tirgū;

Labākās investoru attiecības starp jaunajiem Parāda vērtspapīru emitentiem;

Biržas gada biedrs;

Labākais kapitāla tirgus atspoguļojums medijos;

Gada notikums biržā.

«Lai izstrādātu «Nasdaq Baltic Awards» balvas jauno koncepciju, ņēmām vērā gan vietējo, gan ārvalstu kapitāla tirgus ekspertu pieredzi. Mūsu mērķis bija vērtējuma rezultātos atspoguļot saikni starp biržā kotēta uzņēmuma investoru attiecību kvalitāti un akciju cenas pieaugumu biržā. Apbalvojot labākos, mēs vēlamies godināt visus kapitāla tirgus dalībniekus, konsultantus, kā arī izcelt plašsaziņas līdzekļu veikumu un citus nozīmīgus kapitāla tirgus attīstību veicinošus notikumus, kas stiprina kapitāla tirgus kultūras attīstību Baltijas valstīs,» skaidro Nasdaq Riga valdes priekšsēdētaja Daiga Auziņa-Melalksne.

Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne ir izvirzīta darbam bankas "Citadele" padomē pēc attiecīgo regulatora atļauju saņemšanas, teikts bankas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Bankā informē, ka padomes loceklis Džeimss Balsilijs 2023.gada augustā ir atkāpies no amata. Balsilijs sāka darbu bankas padomē 2015.gada 20.aprīlī un bija arī Audita un atbilstības komitejas loceklis.

Auziņa-Melalksne, kura šobrīd ir "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, paziņojusi par nodomu atstāt "Nasdaq" septembra beigās. Auziņa-Melalksne vada "Nasdaq Riga" kopš 2005.gada un Baltijas biržas kopš 2012.gada.

Nasdaq Riga jauna valdes priekšsēdētāja 

Globālais tehnoloģiju uzņēmums, kas apkalpo kapitāla tirgus un citas nozares, Nasdaq paziņo...

Jau ziņots, ka biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētājas amatā no 2023.gada 1.oktobra darbu sāks Liene Dubava.

Bankas "Citadele" auditētā peļņa 2022.gadā bija 42,183 miljoni eiro, kas ir par 42,3% vairāk nekā 2021.gadā. Bankas aktīvi 2022.gada beigās bija 5,12 miljardu eiro apmērā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2022.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Bankas akcionāri ir ASV investīciju kompānijas "Ripplewood" meitaskompānija "RA Citadele Holdings LLC" un starptautisku investoru grupa (75% plus viena akcija), kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% mīnus viena akcija).

Nodokļu, audita, finanšu konsultāciju uzņēmums BDO Latvia kļuvis par sertificēto konsultantu First North tirgū Latvijā, liecina Nasdaq Riga paziņojums.

BDO Latvia sniegs pakalpojumus un konsultēs uzņēmumus, kas vēlas iekļaut savus vērtspapīrus tirdzniecībai Nasdaq First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt uzņēmumam nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā, kā arī vēlāk nodrošināt, lai uzņēmums izpilda First North noteikumu prasības.

Nasdaq Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne atzīmē, ka līdz ar BDO Latvia kļūšanu par sertificēto konsultantu, First North sertificēto konsultantu saraksts kļūst daudzveidīgāks.

Savukārt BDO Latvia partnere Vita Liberte pauž pārliecību: «Es ticu, ka tagad, kad mūsu ekonomika saskaras ar dažādiem lokāliem un globāliem izaicinājumiem, ir vispiemērotākais brīdis uzņēmumiem sākt izmantot alternatīvo tirgu kapitāla piesaistei,».

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") sākotnēji plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" ir pilnvarojusi "Luminor Bank" kā obligāciju piedāvājuma programmas organizatoru un izplatītāju organizēt globālo investoru zvanu, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās. Atkarībā no tirgus apstākļiem ir plānots, ka pirmā obligāciju emisija "Altum" obligāciju emisijas programmas ietvaros būs 20 miljonu eiro apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Turpinot resursu piesaisti kapitāla tirgos, gatavojamies nākamajai obligāciju emisijas programmai 75 miljonu eiro apmērā. Jaunā programma sastāvēs no vairākiem obligāciju laidieniem un tāpat kā iepriekšējās četras emisijas, nodrošinās mūsu finansējuma avotu diversifikāciju, vienlaikus sekmējot Baltijas kapitāla tirgus attīstību," paziņojumā biržai norāda "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.