Jaunas ģimenes izveidošana, triju bērnu radīšana, samērīgi ienākumi un apdomīgi tēriņi, tālredzīga parūpēšanās par gaidāmajām vecumdienām: tas viss izmaksā aptuveni miljonu eiro 20 gados.
Pie šāda slēdziena nonācis uzņēmējs Armands Sakne, četru gadu garumā liekot čeku pie čeka un ik dienu skrupulozi analizējot savas ģimenes budžetu. Šis nav utopisks birokrātiskā minimālismā veikts aprēķins. Runa ir par sabiedrības vidusslāni, kura attīstīšana ir katras labklājības valsts pamatā.
Valdības iestādes veic dažādus aprēķinus, nosakot sabiedrības minimālo vajadzību daudzumu un tā apmierināšanai nepieciešamos līdzekļus. Minimālā pensija, minimālā alga. Finansiālā pazemojuma dziļākā bedre ir valsts garantētais iztikas minimums, kas šogad paaugstināts līdz 53 eiro mēnesī, taču tas tāpat ir sešas reizes mazāks nekā summa, kas tiek uzskatīta par nabadzības riska slieksni – 330 eiro. Bet neviens cilvēks no laba prāta jau negrib iztikt ar kaut kādu abstraktu minimumu, dzīvot minimāli. Ikviens sapņo par relatīvu pārticību, un arī politiķi, gudri ekonomisti stāsta, ka Latvijas nākotne ir pārtikušās un bērniem bagātās ģimenēs jeb sabiedrības vidusslānī. Centrālās statistikas pārvaldes izpratnē runa ir par trešo un ceturto kvintiļu grupu.
Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:
https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-1oktobra-numurs
Atbilstoši definīcijai, kvintile ir viena piektā daļa (20%) no mājsaimniecību skaita, kas mājsaimniecību budžeta apsekojumā sagrupētas augošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Pirmajā grupā ietilpst nabagi. Apsekojumā par 2016. gadu viņu ienākumi mēnesī knapi sasniedz 154 eiro. Savukārt piektajā – turīgo ļaužu grupā ienākumi ir vidēji 941 eiro uz ģimenes locekli. Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departaments gan atzīst, ka aptauja nav gluži visaptveroša un viens no ierobežojumiem ir «nepietiekama turīgā iedzīvotāju slāņa pārklāšana».
Tātad par sabiedrības vidusslāni var uzskatīt 3. kvintiļu grupu ar vidēji 359 eiro mēnesī un pilnīgi vai daļēji 4. kvintiļu grupu ar 514 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli. Attiecinot sešus tūkstošus apsekoto mājsaimniecību uz visu Latviju – tātad vairāk nekā 826 tūkstošiem mājsaimniecību un aptuveni 1,92 miljoniem iedzīvotāju (neskaitot tos, kas mīt bērnunamos, cietumos un nabagmājās) –, sanāk, ka pie Latvijas vidusslāņa būtu pieskaitāmi 42,9% iedzīvotāju. Savukārt, ja ņem vērā tikai pašu viduci – 3. kvintiļu grupu –, tad tikai 21,4% iedzīvotāju.
Mājsaimniecību patēriņa struktūru pētot, statistiķi iedzīvotāju tēriņus sagrupē. Lielākās pozīcijas ir pārtika, mājoklis, transports, atpūta. Jo vairāk naudas, jo mazāk procentuāli tiek tērēts par ēdienu, bet vairāk par kultūru un izglītību. Lai veidotu valsts labklājības politiku, valdībai vismaz aptuveni jāorientējas sabiedrības vajadzībās – kādas tās ir un kādām tām vajadzētu būt nākotnē.
Visu rakstu Nākotnes ģimenes cena - miljons eiro lasiet pirmdienas, 1.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!