Autoveikali un internetveikali noteikti nākotnē attīstīsies, bet izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā secināts, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība. Modernā mazumtirdzniecība – tie ir internetveikali, zemo cenu veikali, supermārketi, pašapkalpošanās veikali un citi. Ņemot vērā to, ka lauki iztukšojas, būs jādomā par noteikta modeļa veidošanu un ieviešanu lauku reģionos, kas varētu būt autoveikali. Tāpat liela nozīme būs ienākumiem.
«Jo ātrāk sasniegsim līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā ar minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars iedzīvotāju migrācijā. Tas jau ir noticis Igaunijā un var sagaidīt, ka tas notiks arī Latvijā,» pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, nākamajā ceturksnī vidējā alga pārsniegs 1000 eiro. Jau tagad pienāk labas ziņas no reģioniem, kur aizvien vairāk ir pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Un te pat nav runa par Valmieru, kas ir liela pilsēta, kur ir dzīvojamās platības deficīts, bet arī Smiltenē trūkst, kur dzīvot. Ašeradens norādīja, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd saņem vairāk par 1000 eiro, bet mērķis ir, lai vismaz puse saņemtu un tad iedzīvotāju skaits stabilizēsies. IKP aug un ekonomikas ministrs cer, ka notiekošais banku jomā neatstās būtisku ietekmi uz ekonomiku. Katrā ziņā Ekonomikas ministrija nav pārskatījusiiekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi. Ašeradens norādīja, ka mazumtirdzniecība ir produktīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, taču noteikti nākotnē būs jādomā par inovācijām un efektivitāti. Viņš piebilda, ka, piemēram, Ķīnā daudzi neko nenes mājās no veikaliem, bet operē ar QR kodiem un iepērkas internetā. Tiesa, Latvija ir ļoti konservatīva zeme un, visticamāk, tik ātri pārmaiņu nebūs.
Pētījumā arī secināts, ka mazumtirdzniecības nozares veiksmīgu turpmāko attīstību nodrošinātu pirktspējas pieaugums, reģionālās attīstības veicināšana un godīgas konkurences nodrošināšana. Lai palielinātu pirktspēju, būtu jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem – maizei, gaļai, piena produktiem. Ekonomikas ministrs gan sacīja, ka šis jautājums būtu vesela pētījuma vērts. Viņš piekrīt, ka PVN samazināšana kā sociālās kompensācijas mehānisms būtu svarīgs, bet vispirms jāizpēta Vācijas pieredze, kur tas aizsākās. BICEPS asociētais pētnieks Lauris Grāvelis piebilda, ka šobrīd nepiesātinātais pieprasījums ir 60 % sabiedrības un PVN samazināšana pārtikas produktiem palīdzētu pieprasījumu padarīt pievilcīgu. Ja pamatprecēm samazinātu PVN augstas konkurences apstākļos, tad tirgotāji nevarētu turēt augstu cenu līmeni.Paredzams, ka turpmāk pārtikas preču mazumtirdzniecības nozares izaugsmes temps ik gadu varētu samazināties par 0 - 3%. Izaugsme ir stabila, bet tā nav ar augšupejošu līkni, uzsvēra Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
