SIA Balin Energy, kas tikko ieguvis trešo licenci jauna naftas laukuma izpētei Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā jūrā, citā laukumā var sākt gatavoties reālai naftas ieguvei, vēsta Neatkarīgā.
Šogad oktobrī noslēdzies 2004. gadā izsniegtās licences izpētes posms, kas nozīmē, ka pēc normatīvajos aktos noteikto atskaišu iesniegšanas komersants var sākt veikt visus priekšdarbus ieguves uzsākšanai. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc kāda pusgada no urbuma varētu tikt pacelti pirmie tirgošanai derīgie naftas bareli.
Otrs uzņēmums, kam ir spēkā esoša 2008.gadā saņemta licence naftas izpētei un ieguvei jūrā, ir zviedru uzņēmums Oljeprospektering Aktiebolag. Saeima iestrādājusi papildu nosacījumu šajā licences līgumā, proti, tā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas - Lietuvas robežlīguma noslēgšanu. Pagaidām robežlīguma ar Lietuvu nav, kam par iemeslu ir tieši naftas iegulas.
Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš laikrakstam norādījis, ka, piemēram, Kuveitā naftas ieguves zudumos noraksta vairāk, nekā Latvijā teorētiski varētu iegūt. Taču par spīti tam pretendentu netrūst arī uz salīdzinoši maziem naftas daudzumiem.
Pēc 1996. gadā publicētajām Valsts Ģeoloģijas dienesta aplēsēm, Latvijas šelfā un sauszemē kopumā varētu būt aptuveni 145 miljoni tonnu naftas resursu - jūrā 125 miljoni, bet sauszemē 20 miljoni barelu naftas. Jānem gan vērā, ka daudzums, ko tehniski vispār iespējams izsūknēt, ir ievērojami mazāks.
Laikraksts norāda, ka, balstoties uz vairākus gadu desmitus veikto pētījumu rezultātiem, speciālisti par racionālākajiem Latvijas naftas izmantošanas virzieniem nosauc smērvielu ražošanu un ķīmisko rūpniecību.
Latvijas teritorijā šķidra nafta pirmoreiz tika atrasta 1963. gadā Kuldīgas rajonā. Līdz šim rūpnieciska naftas ieguve nav notikusi.