Pats būtiskākais uzdevums nākamgad būs sasniegt un novadīt valdības uzstādīto eiro ieviešanas mērķi. 2013.gads paies eiro zīmē, komentējot valdības dienas kārtībā esošos darbus, Db.lv teic SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka tā kā lēmums par eiro ieviešanu faktiski ir pieņemts, tad loģiski ir nākamajā gadā veicamo darbu uzskaitījumu sākt ar eiro ieviešanas sagatavošanās darbu pabeigšanu.
Ņemot vērā pieaugošās politiskās batālijas, eiro ieviešanas process audzēs nervozitāti sabiedrībā un veicinās tās polarizēšanos, uzskata D. Gašpuitis.
«Ja gada pirmajā pusē galvenais akcents būs vērsts uz to, vai eiro tiks ieviests, tad otrajā pusē uzmanība tiks pievērsta tehniskām niansēm. Tādēļ nāksies krietni daudz pūļu pielikt, lai šis process ritētu sekmīgi,» skaidro SEB bankas eksperts.
Pēc ekonomista domām, precīzas un saprotamas komunikācijas nozīme tikai pieaugs ne tikai eiro sakarā. Augšot spiediens palielināt budžeta izdevumus, tajā skaitā celt algas un augs nepieciešamība turpināt skaidrot valdības politiku.
Demogrāfija, emigrācija, reemigrācija, nodarbinātība, reģionālā attīstība varētu būt starp prioritātēm nākamgad, uzskata D. Gašpuitis.
SEB eksperts piebilst, ka nākamgad vajadzētu iezīmēt tālāku perspektīvu attīstības virzienus, vadlīnijas, un NAP lomu.
«Ne mazāk būtiski būs ievirzīt praktiskākā gultnē iesāktās reformas augstākajā izglītībā, turpināt veselības jomā, kā arī atbalstīt Latvijas uzņēmēju jaunradi un eksportspēju,» norāda D. Gašpuitis.
Tikmēr P. Strautiņš vērš uzmanību, ka noteikti jāturpina darbs industriālās politikas īstenošanā, kas ietver ļoti daudz punktu. Atbalsts rūpniecības uzņēmumiem nepieciešamās infrastruktūras veidošanai, gan pašiem uzņēmumiem, gan pašvaldībām. Tāpat arī klāsteru, inovāciju veicināšanas programmas, kas jau ir iesāktas, bet kurām nepieciešams fine-tuning jeb precizēšana darba gaitā.
Pēc DNB bankas eksperta domām, noteikti visas valdības atbalstu pelnījusi izglītības reformas turpināšana, kas var radīt daudz lielāku pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ilgākā laika posmā nekā jebkurš specifisks ekonomikas politikas pasākums.
Pēc P. Strautiņa domām, izglītības reformas īstenošana ir iesprūdusi dēļ sistēmas «insaideru» viltīgas un no valsts interešu viedokļa destruktīvas pretestības dēļ. Vēl svarīgs uzdevums ir iepriekš pieņemtu muļķīgu enerģētikas politikas lēmumu seku pārvarēšana, bremzējot elektrības cenu kāpumu, uzskata DNB ekonomists.
Arī Swedbank vecākais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda uz reformu turpināšanas nepieciešamību par spīti pašvaldību vēlēšanu populismam, bet visticamāk tā vis nebūšot un vēlēšanas reformas piebremzēs.
Eksperts izsaka viedokli, ka pēc vēlēšanām reformu izstrādei un ieviešanai ir jākļūst spējākai un šīs pārmaiņas ir jāiestrādā 2014.gada budžeta.
«Dažas no jomām: augstākā izglītība, reģionālā reforma ar mērķi stiprināt jau spēcīgos reģionālos centrus, darbaspēka mobilitāte un pabalstu sistēma, nodokļu politika. Un vēl, protams, jāievieš eiro un jāizvirza nākošais mērķis uz kuru virzīties,» nākamā gada veicamos darbus rezumē M. Kazāks.
Komentējot vēl aizejošo gadu viņš secina, ka Latvijai ir bijis negaidīti labs. «Iekšzemes kopprodukta izaugsme virs 5% gadā laikā, kad Eiropas ekonomika balansē uz recesijas robežas, nudien ir lielisks sniegums. Un šī panākuma pamatā ir eksporta izaugsme, t.i., uzņēmēju spēja uzturēt straujus eksporta izaugsmes tempus, iespiesties līdz šim vēl maz apgūtos noieta tirgos,» vērtē M. Kazāks.
Viņš piebilst, ka pašreizējā valdība neapstrīdami ir krietni ambiciozāka attiecībā uz reformu īstenošanu nekā iepriekšējās valdības un tas var jūtami uzlabot Latvijas ekonomikas izaugsmi nākotnē.
Ekspertaprāt labi ir tas, ka pēdējā gada laikā ir krituši praktiski visi iepriekšējie lielie tabu un diskusiju jomā ir iespējams apspriest praktiski jebko, pat obligātā iepirkuma komponenti atjaunojamās enerģijas jomā un pat finansējuma maiņu un kvalitāti augstākajā izglītībā, kas netika kustināts pat krīzes dziļākajos brīžos.
Tomēr vairumā gadījumu reformu aktivitāte ir tikai atsevišķu ministru nopelns un kopējais valdības atbalsts reformu īstenošanai diemžēl vēl ir nepietiekams un sadrumstalots, uzskata M. Kazāks ,norādot, ka ja reformas nenotiks pietiekami ātri, tad ir risks izaugsmei strauji sarukt, kas, savukārt, var palielināt emigrācijas risku utt.
Ekonomists stāsta, ka recesijas gados Latvijas uzņēmēji uzlaboja konkurētspēju, mazinot algas, samazinot nodarbināto skaitu un efektivizējot procesus. Pašlaik redzamā straujā eksporta izaugsme esot šo sāpīgo lēmumu rezultāts.
Pēc M. Kazāka teiktā, vienīgais veids kā tagad saglabāt un uzlabot konkurētspēju un tā noturēt labus izaugsmes tempus, ir uzlabot ražīgumu. Bet šeit bez valsts atbalsta daudzos gadījumos diemžēl neiztikt – tas attiecas gan uz infrastruktūras kvalitāti aktivitātes centros, tiesu sistēmas efektivitāti, izglītības sistēmas kvalitāti, ēnu ekonomiku u.c. faktoriem, rezumē ekonomists.
