Naftas cenas kritums zem 50 dolāru par barelu atzīmes patlaban veicina runas tirgus dalībnieku vidū par jaunu, zemāku cenu ēru melnajam zeltam, kaut arī atgriešanās ļoti zemas cenas teritorijā ir diezgan nereāls scenārijs, raksta CNBC.

Gan Ziemeļjūras naftas markas Brent, gan ASV naftas WTI cena zem 50 dolāriem bija normāla situācija līdz 2005. gadam. 1990. gadu laikā Brent vidējā cena bija vien 18,37 dolāri, WTI – 19,7 dolāri par barelu, un abu marku nafta virs 50 dolāru atzīmes pirmo reizi pakāpās 2004.gada nogalē.

Ķīnas straujā ekonomikas izaugsme pēdējā desmitgadē kombinācijā ar pasaules naftas ražošanas apjomu stabilizāciju 2008. gadā uzdzina Brent cenu virs 140 dolāru atzīmes, un 90% laika pēdējā desmitgadē tā pavadījusi virs 50 dolāru atzīmes.

Patlaban naftas ražotāji, īpaši ASV, ražo rekordapmērus, neskatoties uz to, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir stabilizējusies zemākos līmeņos nekā iepriekš, turklāt alternatīvie enerģijas avoti un labāka efektivitāte mazina pieprasījumu pēc naftas attīstīto valstu vidū.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Pirmdien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena saruka par vairāk nekā 2%, reaģējot uz vienošanos par Irānas kodolprogrammas samazināšanu, raksta Business Insider.

Brent cena janvāra piegādēm saruka par 2,48 dolāriem jeb 2,23% līdz 108,57 dolāriem par barelu, savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena samazinājās par 82 centiem jeb aptuveni 1% līdz 94,02 dolāriem.

Irāna svētdien piekrita ierobežot savu kodolprogrammu uz sešiem mēnešiem apmaiņā pret sankciju samazināšanu.

«Pagājušajā nedēļā Brent cena strauji pieauga, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka sarunas nenorit pietiekami veiksmīgi, un patlaban pēc vienošanās panākšanas ir korekcija uz leju,» sacījis IHS Purvin and Gertz izpilddirektors Viktors Šums.

WTI naftas cenu vienošanās ietekmēja mazāk, jo potenciālais Irānas naftas piedāvājums lielākoties samazinās Brent cenu, skaidro Phillip Futures investīciju analītiķis Tan Čī Tats.

Brent jēlnaftas cenas straujais kritums kopš septembra sākuma joprojām nav pilnībā atspoguļojies degvielas cenās Latvijas degvielas uzpildes stacijās, portālam db.lv stāsta Nordea Markets vadītājs Latvijā Ritvars Kumpiņš.

Šajā periodā Brent eiro valūtas cena ir samazinājusies par aptuveni 10%, taču vidējā cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās - tikai par aptuveni 2,5%. Šī starpība ir vēl lielāka, ja par atskaites punktu ņem jūlija sākumu. Tādējādi diezgan droši var apgalvot, ka degvielas tirgotāji šobrīd pelna vairāk nekā gada pirmajā pusē. Arktiskās dīzeļdegvielas tirgošanas uzsākšana vietējā tirgū nevar būt arguments šādām cenu krituma atšķirībām, uzsver eksperts.

Kā galvenie iemesli jēlnaftas cenu kritumam ir jāmin vājie ekonomiskās izaugsmes rādītāji Eiropā un citur pasaulē, kā arī vadošo naftas ieguvēj valstu vēlme kompensēt cenu kritumu ar ieguves apjomu piegumu. Iespējams, ka Brent cenas kritums varētu turpināties tuvāk 80 USD/bbl atzīmei. Lai arī zemākas cenas palīdz risināt dažus sāpīgus ģeopolitiskos jautājumus mums tuvos kaimiņos, tomēr ilgstoši zemas cenas ir diezgan riskants scenārijs daudziem no naftas ieguves atkarīgiem reģioniem.

Pat neskatoties uz to, ka saceltais tracis par Kiprai nepieciešamā starptautiskā aizdevuma saņemšanu sākotnēji izraisīja naftas cenu kritumu, eksperti joprojām šogad prognozē augstas minētā fosilā energoresursu cenas.

Tiek lēsts, ka vidējā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena šogad būs 110,8 ASV dolāri par barelu, liecina Reuters veiktās izejvielu ekspertu aptaujas rezultāti. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša vidējā Brent šā gada cena tika prognozēta zemāka – pie 110,1 ASV dolāra par barelu atzīmes. Aptauju dati liecina, ka Reuters aptaujātie analītiķi vidējo naftas cenas prognozi šim gadam paaugstinājuši jau ceturto mēnesi pēc kārtas.

Šogad līdz šim vidējā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir 112,9 ASV dolāri par barelu. Savukārt vidējā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pagājušajā gadā bija 111,7 ASV dolāri par barelu. Aptaujas dati tāpat liecina, ka vidējā Brent jēlnaftas cena 2014. gadā un 2015. gadā būs attiecīgi 108,8 un 107,8 ASV dolāri par barelu.

Lai patērētāji varētu sagaidīt lielāku degvielas cenu samazinājumu, Brent markas jēlnaftas cenām jāsamazinās zem 100 ASV dolāriem par barelu, uzsver eksperti.

Kā liecina biržu dati, trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena turpināja sarukt, svārstoties ar 97 dolāru atzīmi, savukārt Brent markas cena bija 109,82 dolāri.

«Mazumtirdzniecības cenas Latvijā joprojām mainās pamatā uz divu faktoru pamata - atkarībā no iepirkuma cenām, kuru formulas bāzējas uz biržas cenām, kā arī valūtu svārstībām, mūsu gadījumā, eiro un ASV dolāra attiecības - gan oficiālais Eiropas Centrālās bankas kurss, gan Latvijas komercbanku komerckursi,» stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Par laimi, populārākās degvielas (benzīni un dīzeļdegvielas) nav skārusi nodokļu likmju palielināšana. Līdz ar to, viena mazumtirdzniecības cenas daļa (45-50%) nemainīsies, uzsver eksperts.

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Esot spēcīgākai pārliecībai par pasaules ekonomikas izaugsmi, izejvielu tirgus analītiķi turpina paaugstināt savas melnā zelta cenas nākotnes prognozes.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vidējā cena šogad tiek paredzēta pie 62 ASV dolāru par barelu atzīmes, liecina The Wall Street Journal pagājušā mēneša beigās veiktās 15 Volstrītas investīciju banku aptaujas rezultāti. Šī melnā zelta cenu prognoze tiek paaugstināta jau piecus mēnešus pēc kārtas, un šis paredzējums ir par vienu ASV dolāru augstāks nekā vēl mēnesi iepriekš. Šīs nedēļas sākumā Brent nākamā mēneša piegāžu kontakta cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 65 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt vidējā ASV vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate) cena šogad tiek paredzēta pie 58 ASV dolāru par barelu atzīmes. Gandrīz identisku bildi atklājuši arī līdzīgas Thomson Reuters veiktās 37 ekonomistu aptaujas rezultāti. Tajā tiek lēsts, ka vidējā Brent cena šogad atradīsies pie 63 ASV dolāru par barelu atzīmes. Tas ir aptuveni par 60 ASV dolāra centiem vairāk, nekā tika pareģots vēl pirms mēneša.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

Pirmdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena tuvojās sešu mēnešu zemākajai atzīmei, gaidot jaunākos datus, kas signalizēs par ASV ekonomikas situācijas uzlabošanos, savukārt Ziemeļjūras markas Brent cena būtiski nemainījās.

Pagājušajā nedēļā WTI cena piedzīvoja straujāko nedēļas kritumu septiņu mēnešu laikā, samazinoties par 4,1%, un piektdien kontrakta cena saruka par 0,3% līdz 97,88 dolāriem par barlu, kas ir zemākā cena kopš februāra sākumā. Pirmdien WTI cena septembra piegādēm bija 98 dolāri par barelu. Šajā gadā kopumā cenas samazinājušās par 0,5%. Cenu pagājušajā nedēļā samazināja prognozes tirgus dalībnieku vidū, ka ASV benzīna pieprasījums ir vājāks nekā gaidīts.

Savukārt Brent cena septembra piegādēm pakāpās par 21 centu līdz 105,05 dolāriem par barelu.

«Patlaban nepastāv bailes par piegādes apjomiem,» norāda Newedge Group eksperts Kens Hasegava, piebilstot, ka tehniskajos grafikus pagājušajā nedēļā varēja vērot lielu kritumu un WTI un Brent tuvojas atbalsta līmeņiem – WTI ir tuvu 97,5 dolāriem par barelu, bet Brent – 104 dolāriem par barelu. Ja cena noturēsies un nepaslīdēs zem tiem, tad cena atkal pakāpsies, uzskata eksperts.

Ziemeļjūras naftas Brent cena kārtējo nedēļu noslēdz ar kritumu, tādējādi šī ir jau septītā nedēļa pēc kārtas, kad tā samazinās, raksta Bloomberg.

Tik ilgs kritums pēdējoreiz reģistrēts 2001.gada novembrī.

Brent cena šajā nedēļā ir sarukusi par 3,4%. Naftas Eksportētājvalstu organizācija samazinājusi naftas pieprasījuma prognozi turpmākajiem gadiem līdz pat 2035.gadam, izņemot nākamo gadu, liecina jaunākais organizācijas pasaules naftas apskats.

Brent cena decembra piegādēm patlaban ir 82,95 dolāri par barelu. Šajā gadā Brent cena ir samazinājusies par 25%. Savukārt WTI cena decembra piegādēm piektdien pakāpās par 0,3% līdz 78,15 dolāriem par barelu. Cena šajā nedēļā ir sarukusi par 3%, bet šogad – par 21%.

OPEC apskats liecina, ka pasaules naftas pieprasījums pēc organizācijas saražotās jēlnaftas 2017.gadā varētu sarukt līdz 14 gadu zemākajam līmenim, sasniedzot 28,2 miljonus barelu dienā. Tas ir par 600 tūkstošiem barelu dienā mazāk nekā tika prognozēts pērn un par 800 tūkstošiem barelu mazāk nekā tika pirkts šogad.

Trešdien Ziemeļjūras naftas markas Brent cena saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2012.gada jūnija pēc tam, kad Starptautiskais Valūtas fonds samazinājas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, liecina Bloomberg dati.

Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saruka pirms ASV jēlnaftas rezervju datiem.

Brent cena novembra piegādēm saruka par 1,35 dolāriem līdz 90,76 dolāriem par barelu. Šajā gadā tā ir samazinājusies jau par 18%.

Savukārt WTI cena novembra piegādēm saruka par 1,46 dolāriem par 87,39 dolāriem par barelu. Pagājušajā nedēļā WTI cena samazinājās par 4,1%, kas ir straujākais kritums divu mēnešu laikā, reaģējot uz Naftas eksportētājvalstu organizācijas ziņām, ka tās dalībnieki septembrī palielinājuši ražošanas apjomu līdz augstākajam līmenim pēdējā gada laikā. Pagājušajā nedēļā ASV jēlnaftas rezerves pieauga par 5,1 miljou barelu.

Pirmdien samazinājās gan ASV vieglās jēlnaftas WTI, gan Ziemeļjūras naftas Brent cena, liecina Reuters dati.

Brent naftas cenas nedaudz atslāba, jo Lībijā nemernieki, kuri iepriekš bija sagrābuši četras austrumu naftas ostas, piekrita pakāpeniski beigt astoņus mēnešus ilgušo blokādi. Divas no Lībijas bloķētajām ostām, kuras nemiernieki sagrāba, lai pieprasītu lielāku Tripoles autonomiju, tiks atvērtas uzreiz, bet divas lielākās ostas tiks atbrīvotas 2-4 nedēļu laikā.

Jāatzīmē, ka satraukums par iespējamiem piegādes traucējumiem iepriekš spēja naftas cenu uzdzīt līdz 112 dolāriem, taču patlaban cena ir samazinājusies, un investori gaida sīkāku informāciju par apjomiem, kādus Lībija sāks transportēt, kā arī apsver iespējamo benzīna pieprasījumu ASV, lai izteiktu naftas nākotnes prognozes.

Pirmdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saruka līdz gandrīz četru mēnešu zemākajam līmenim, investoru vidū valdot prognozēm, ka ASV jēlnaftas rezerves būs pietiekamā līmenī.

Savukārt Brent markas nafta nedaudz atguvās pēc tam, kad Ķīnas pakalpojumu nozares indekss sasniedza augstāko līmeni šajā gadā.

Kā liecina ASV valdības publicētie dati, jēlnaftas rezerves ASV, kas ir pasaules lielākais naftas patērētājs, ir augušas pēdējās sešas nedēļas. Tāpat ražošanas apjomus audzē Lībija, kas plāno atsākt arī darbību eksporta terminālī, paziņojusi valsts Naftas ministrija.

Tādējādi WTI decembra piegādēm sasniedza 94,82 dolārus par barelu, savukārt Brent decembra piegādēm maksāja 106,46 dolārus par barelu.

WTI markas nafta pēdējo četru nedēļu laikā ir piedzīvojusi kritumu, kas ir ilgākais samazinājums pēdējo 17 mēnešu laikā, ko veicinājis ASV naftas rezervju pieaugums. Iepriekšējās nedēļas laikā tās pieauga līdz 383,9 miljoniem barelu, kas ir augstākais līmenis kopš jūnija.

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 dolāriem līdz 59 dolāriem.

Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.

Bažas par koronavīrusa izplatīšanos daudzviet liek spekulēt par gluži vai neizbēgamu recesiju. Turklāt aktuālo situāciju saasinājis viens no straujākajiem naftas cenas sabrukumiem vēsturē.

Ja vēl piektdien Brent jēlnaftas vērtība atradās pie 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad jau šo pirmdien uz brīdi izskatījās, ka tās cena paslīdēs zem 30 ASV dolāriem par barelu.

Dzirdami pat minējumi, ka naftas cena īstermiņā tāpat nu saruks zem 20 ASV dolāriem par barelu. Dziļi mīnusi, investoriem mēģinot sagremot jauno realitāti un tiem visiem reizē metoties uz izejas pusi, vērojami faktiski visos nozīmīgākajos pasaules akciju tirgos.

Būtībā šobrīd var notikt viss, un tik straujas cenu izmaiņas ir šokējošas. Īstermiņā, šķiet, pilnīgi droši var prognozēt vien milzīgas cenu volatilitātes turpināšanos. Šie notikumi ieies finanšu tirgus vēsturē. Ja agrāk varēja likties, ka tādas izmaiņas pieder pagātnei, tad šobrīd šāda ilūzija ir pagaisusi.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Pirmdien naftas cena turpināja lejupslīdi, liecina Bloomberg dati.

Ziemeļjūras naftas markas Brent cena oktobra piegādēm saruka par 1,43 dolāriem par barelu jeb 1,4% līdz 102,1 dolāram par barelu. Šīs markas naftas cena šogad jau ir sarukusi par 7,7%.

Savukās ASV vieglās jēlnaftas WTI cena septembra piegādēm saruka par 1,08 dolāriem jeb 1,1% līdz 96,27 dolāriem par barelu.

Nafta kļūst lētāka, uzlabojoties situācijai Irākā, jo kurdi atguvuši valsts lielāko dambi no islamistu kaujiniekiem. Tāpat pieauga naftas ražošanas apjomi Lībijā – līdz 540 tūkstošiem dienā.

«Cenas turpina sarukt un visdrīzāk ielauzīsies sen neredzēti zemā līmenī, visdrīzāk, šodien vai noteikti – šonedēļ,» paredz Jefferies International vecākais brokeris Kristofers Beljū. Viņš norāda, ka pilsoņu karš Ziemeļirākā stabilizējies un Islāma valsts pārstāvji vairs netuvojas Bagdādei. Tomēr, kaut arī viņi ir ierobežoti, viņi nav sakauti un tā visdrīzāk paliks vēl ilgu laiku, pieļauj eksperts.

Latvijas lielākie degvielas tirgotāji, sekojot naftas cenu samazinājumam pasaules biržās, turpina samazināt degvielas cenas.

SIA Statoil Fuel & Retail Latvia pirmdien par vienu santīmu ir samazinājusi benzīna un par diviem santīmiem dīzeļdegvielas cenu.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, naftas produktu cenu samazinājumu pasaulē veicinājuši ASV Enerģētikas ministrijas publicētie dati par naftas produktu krājumu apjomu, kas ir lielāks nekā sākotnēji prognozēts. Tas savukārt norāda uz vājāku naftas produktu pieprasījuma tendenci, uzsver Statoil. Pēdējo divu mēnešu laikā Statoil gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenu savā tīklā ir samazinājis par pieciem santīmiem. 95 miles benzīns Statoil maksā 0,929 lati litrā, 98 miles benzīns - 0,959 lati litrā, bet D miles – 0,899 lati litrā.

Ceturtdien Brent markas nafta saruka līdz vairāk nekā četru mēnešu zemākajam līmenim, jo ASV pieauga naftas rezerves, bet Eiropā šogad ir siltāks laiks nekā parasti, raksta Bloomberg.

Ziemeļjūras naftas cena samazinājās par 0,9%, kritumam turpinoties jau trešo dienu pēc kārtas. Brent cena decembra piegādēm sasniedza 104,27 dolārus par barelu. Trešdienu cena noslēdza pie 105,24 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2. jūlija.

ASV vieglās jēlnaftas cena ceturtdien piedzīvoja svārstības, pieaugot par 20 centiem līdz 95 dolāriem par barelu.

Pagājušajā nedēļā ASV benzīna rezerves saruka līdz 210 miljoniem barelu, kas ir zemākais līmenis kopš pērnā gada novembra. Pieprasījums pieauga līdz 9,29 miljoniem barelu dienā, kas ir augstākais līmenis kopš jūlija.

Šajā gadā ASV, kas ir lielākais naftas patērētājs pasaulē, veidos 21% no kopējā pasaules naftas pieprasījuma, otrajā vietā ierindojot Ķīnu, paredz Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.