Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām – 2000 līdz 5000 eiro

To paredz Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļautais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, kam tiek piedāvāts spēkā stāšanās laiks – 2020. gada 1. janvāris.

Par to, kāds būs parlamentāriešu vairākuma lēmums, pašlaik skaidrības nav, jo to ierosināja pašlaik opozīcijā esošās ZZS Saeimas deputāti.

Likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, norādīts, ka parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 000, no tiem aptuveni 40 000 fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 eiro, aptuveni 25 000 fizisko personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro. Pie zvērinātu tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 000 prasību pieteikumi pret fiziskām personām (līgumsodi, zaudējumi). Parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām 52% - parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, 35% – parādi citiem licencētiem kreditoriem un 13% – parādi kredītiestādēm. Šāds parādnieku skaits, kuriem ir grūtības izpildīt saistības, rada sistēmisku motivāciju minētajām personām meklēt iespēju saņemt darba samaksu veidā, kas veicina ēnu ekonomiku.

Piektdien, 8. jūnijā, piedaloties Eiropas Komisijas, Horvātijas un Latvijas ekspertiem, Zagrebā norisinājās Twinning Light projekta oficiālais noslēguma pasākums. Projekta laikā piecu mēnešu garumā Latvijas Revīzijas iestādes (RI) eksperti apmācīja Horvātijas speciālistus Eiropas Savienības (ES) fondu auditu veikšanā, informē Finanšu ministrijā.

Projektā liels uzsvars tika likts uz praktiskām auditoru apmācībām, ietverot stažēšanos, seminārus, mācību vizītes un pilotauditus projektu pārbaudes vietās, kas notika gan Horvātijā, gan Latvijā un Somijā. Kopumā Horvātijas speciālistiem bija iespēja piedalīties praktiskās apmācībās par 23 dažādām ar ES fondu auditu veikšanu saistītām tēmām.

Tāpat projekta rezultātā Horvātijas RI vajadzībām ir izstrādāta auditu veikšanas rokasgrāmata, kas, ņemot vērā Latvijas labo praksi, revīzijas speciālistiem sniegs sistemātisku pieeju auditu veikšanas metodikas un procesu pielietošanai praksē.

“Visa projekta laikā mums bija svarīgi veicināt efektīvu pieredzes apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstīm. Kompetenti un zinoši auditori ir apliecinājums Eiropas Komisijai, ka ES kopējās finanšu intereses tiek pārvaldītas atbildīgi. Esam patiesi gandarīti par veiksmīgajiem projekta rezultātiem un to, ka Latvijas ekspertu zināšanas un pieredze kārtējo reizi tika augustu novērtēta un tieši mēs tikām izvēlēti par šī projekta galvenajiem partneriem. Tas ir Latvijas kompetences apliecinājums visu ES dalībvalstu vidū,” norāda projekta un Latvijas RI vadītāja Nata Lasmane.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Pēc sekmīgas Twinning Light projekta apstiprināšanas Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestādes (RI) eksperti ieguvuši tiesības apmācīt Horvātijas Revīzijas iestādes speciālistus.

Apmācību laikā Latvijas eksperti sešu mēnešu garumā nodos zināšanas Horvātijas kolēģiem par drošu ES fondu finanšu pārvaldību jaunajā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, informē Finanšu ministrija.

«Esam patiesi gandarīti par to, ka jau otro reizi esam izraudzīti kā uzticami projekta partneri, kuru zināšanas un kompetence tiek novērtēta ES dalībvalstu vidū. Dalība Twinning Light ir būtiska ne tikai Latvijas RI tēla veidošanai, bet arī valstij kopumā, jo tas ir Latvijas kompetences apliecinājums ES dalībvalstu vidū. Šādā veidā skaidri parādām, ka zināšanu jomā spējam konkurēt ar jebkuru citu dalībvalsti,» norāda RI vadītāja Nata Lasmane.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem jau no 2021. gada varētu būt iespēja atbrīvoties no parādsaistībām 2000 līdz 5000 eiro apjomā, bet vajadzēs apgūt finanšu pratību un pildīt saistības, citādāk parādi atjaunosies.

To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātā un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā septiņu likumprojektu pakete – Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, Notariāta likumā, likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. Sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

DB aptaujātajiem ir daudz jautājumu, un gaidāmas diskusijas. Mazo parādu kreditoriem ir jautājumi par to, kāpēc uz viņu rēķina būtu jānoraksta kādi parādi, un arī, kā šāda atbrīvošana no parādiem ietekmēs šos cilvēkus un vai šis pasākums neizvērtīsies par stimulatoru jaunu parādu radīšanai. Ir jautājumi par to, kādiem parādniekiem varētu tikt dota iespēja atbrīvoties no parādiem. Piemēram, vai tas attieksies uz studentu, kurš saņēmis studiju kredītu, vai situāciju, kad cilvēks aizņēmies no citas fiziskas personas 2000 eiro un nevēlas (nespēj) atmaksāt parādu. Vai tas ir domāts sabiedrības daļai, kuri ir tā dēvēto ātro kredītu ņēmēji? Valda uzskats, ka šādi var veicināt tiesisko nihilismu – nepildīt uzņemtās saistības.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

No 6. līdz 10. jūnijam Twinning Light projekta ietvaros Finanšu ministrijā (FM) mācību vizītē viesosies Horvātijas Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestādes (RI) speciālisti, lai pārņemtu labāko praksi no FM ekspertiem ES fondu finansēto projektu auditu veikšanā.

Mācību vizītes laikā Horvātijas auditori iepazīsies ar Latvijas ES fondu RI audita dokumentiem un praksē izmantotajām auditu veikšanas metodēm. Tāpat plānotas tikšanās ar Iepirkumu uzraudzības biroja, Konkurences padomes un FM Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta speciālistiem, lai pārrunātu dažādus praktiskus jautājumus.

Vizītes laikā esam iecerējuši darīt visu, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm. Tāpēc papildus dokumentu analīzei un praktiskām apmācībām plānotas tikšanās ar dažādu Latvijas iestāžu speciālistiem, ar kuriem ikdienā sadarbojamies. Esam patiesi gandarīti par to, ka Latvijas RI ekspertu zināšanas un kompetence tiek novērtēta un varam tajā dalīties ar citiem, norāda Latvijas ES fondu RI vadītāja un projekta līdere Nata Lasmane.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Likumprojekts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir svarīgs, jo palīdzēs vairākiem cilvēkiem iziet no pelēkās zonas, šodienas Saeimas juridiskās komisijas sēdē, sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Šodien juridiskās komisija skatīja likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

TM uzsvēra, ka fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir tiesiska rakstura pasākums, ja cilvēkam zemo ienākumu dēļ nav iespēja nokārtot savas parādsaistības.

Likums attiecas uz fizisko personu, kurai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kurām iestājies izpildes pienākums, un kuras nesasniedz Maksātnespējas likumā noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmju slieksni.

Medina norādīja, ka uz šāda parāda atlaišanu varētu būt attiecināms arī uz kopējām saimniecībām, jo viņas dala sava budžetu.

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Horvātija otrdien atklājusi tiltu, kas savieno Adrijas piekrastes dienvidu reģionu, arī Dubrovniku, ar valsts pārējo daļu, šādi nodrošinot, ka transportam vairs nevajadzēs šķērsot Bosnijas teritorijas šauro piekrastes joslu.

"Šī tilta svarīgums ir milzīgs, un tas nav tikai emocionāls, jo tiek savienota Horvātijas teritorija, bet arī attiecībā uz tūrismu un ekonomiku kopumā," šomēnes sacīja satiksmes ministrs Olegs Butkovičs.

Līdz ar Peļešacas tilta atklāšanu beigsies laiks, kad braucējiem uz Bosnijas robežas nācās gaidīt vairākas stundas.

Tilta būvniecība bija viens no Horvātijas lielākajiem infrastruktūras projektiem, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.

Pēc Dienvidslāvijas izjukšanās to veidojušu sešu republiku robežas kļuva par starpvalstu robežām.

Bosnija saglabāja piekļuvi Adrijas jūrai ar Neumas koridoru, kas no pārējās Horvātijas nošķir Dalmācijas dienvidus ar 90 000 iedzīvotāju un Dubrovnikas pilsētu, kas ir nozīmīgs Horvātijas tūrisma centrs.

Latvijas pārtikas preču ražotāji noieta tirgus varētu meklēt Balkānu valstīs, tostarp Horvātijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā Latvijas eksporta apjomi uz Horvātiju ir palielinājušies, ko veicinājusi šīs valsts iestāšanās Eiropas Savienībā 2013.gada 1.jūlijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagaidām gan Latvijas uzņēmēju eksporta apjomi uz šo valsti ir ļoti mazi - aizvadītajā gadā Latvijas un Horvātijas kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 11,99 miljonus eiro, ierindojot šo valsti 59. vietā tirdzniecības partneru sarakstā. Latvijas uzņēmēju eksporta apjoms uz Horvātiju sasniedzis 4,55 miljonus eiro, kas ir par 31,9% jeb 1,1 miljonu eiro vairāk nekā 2013. gadā, savukārt importa apjoms no Horvātijas uz Latviju sasniedzis 7,43 miljonus eiro, kas ir par 70,8% jeb 3,08 miljoniem eiro vairāk nekā 2013. gadā. Tādējādi Latvijai ar Horvātiju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 2,88 miljonu eiro apmērā.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Uzņēmums HoSt ir noslēdzis līgumus 20 miljonu eiro vērtībā ar Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompāniju HEP par divu jaunu, ar koksni kurināmu koģenerācijas elektrostaciju būvniecību Horvātijā, informē kompānijas pārstāvis Kārlis Vilciņš.

Abas koģenerācijas stacijas tiks būvētas Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompānijai. Katra no šīm ar koksni kurināmām koģenerācijas elektrostacijām spēs piegādāt lektroenerģijas sadales tīklā 3MW elektriskās jaudas. Siltums, kas rodas ražojot elektroenerģiju tiks piegādāts divu Horvātijas pilsētu Sisakas un Osijekas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Vasaras laikā līdz ar mazāku siltumslodzi, tvaiks tiks piegādāts apkārtējiem ražošanas uzņēmumiem.

Īpašais koģenerācijas elektrostaciju tehnoloģiskais risinājums nodrošina īpaši augstu elektroenerģijas ražošanas efektivitāti. Tai pat laikā arī saražotā siltumenerģija tiek izmantota efektīvi siltumapgādes tīklos. Ūdens tvaiki, ko satur dūmgāzes arīdzan tiek kondensēti pārvēršot tos siltumenerģijā un saražojot vēl papildus par 25% vairāk siltumenerģijas no tā paša kurināmā apjoma. Tādējādi speciālais staciju tehnoloģiskais risinājums ļaus izmantot gandrīz visus 100% no eneŗgijas, ko satur koksne un ietaupīt aptuveni 30 miljonus kubikmetrus dabas gāzes.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" par veiksmīgāko ideju atzīta Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas komandas "JarBuddies" piedāvātā produktu fermentēšanas aplikācija.

Kultūrvietā "Spīdola" 18.-19. februārī 24 stundu garumā norisinājās pārtikas nozares inovāciju hakatons, kura laikā 100 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Somijas, Nīderlandes, Horvātijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Saūda Arābijas piedāvāja un izstrādāja jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē.

Galveno naudas balvu 10 000 eiro apmērā no "Rimi Latvia" dalīja trīs veiksmīgākās idejas.

Visveiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija, kas palīdz sekot līdzi procesam un sniedz iespēju sazināties ar citiem fermentācijas entuziastiem un dalīties ar produktu - saņēma 5 000 eiro tālākai attīstībai, un to ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Naudai un dzīvesvietai ir nozīmīga loma, ietekmējot paredzamo dzīves ilgumu ASV, liecina pirmdien publiskota pētījuma rezultāti.

1% bagātāko amerikāņu dzīvo vidēji par 15 gadiem ilgāk nekā 1% nabadzīgāko, norādīts Stenfordas universitātes ekonomista Radža Četija vadītajā pētījumā, kas publicēts Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā.

Rezultāti iegūti, apkopojot ASV pensionēšanās un nodokļu iestāžu datus. Pētījumā noskaidrots, ka bagātie dzīvo ilgāk neatkarīgi no dzīvesvietas, toties nabadzīgāko iedzīvotāju gadījumā dzīvesvietai ir lielāka nozīme.

Piemēram, nabadzīgākie Sanfrancisko, Losandželosas un Ņujorkas iedzīvotāji dzīvo ilgāk nekā citviet, tomēr eksperti vēl nevar pateikt tam iemeslu.

Pētījumā noskaidrots, ka amerikāņi, kuru ienākumi gadā ir apmēram 230 000 dolāru (202 000 eiro), varētu nodzīvot 89 gadus. Savukārt to, kuri dzīvo nabadzībā Detroitā un citās industriālajās pilsētās, paredzamais dzīves ilgums ir mazāk nekā 74 gadi.

Ar diezgan lielu varbūtību var prognozēt, ka jaunā koalīcija un valdība ienesīs pārmaiņas veselības aprūpē. Proti, vairākas no Saeimā iekļuvušajām partijām, turklāt ar lielāko pārstāvniecību, iestājas par Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu.

Jo tas paredz divus pakalpojumu grozus, un lielākais pienāktos tikai sociālo iemaksu veicējiem. Jānorāda, ka pret šādu iedzīvotāju šķirošanu iebilst ne tikai daļa politiķu, bet arī veselības aprūpes eksperti, kas norāda, ka šāda pieeja ir tiešā pretrunā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Arī Eiropas Komisija ir paudusi, ka jaunais likums var pasliktināt pacientu pieejamību veselības aprūpei un sabiedrības veselību.

Taisnības labad jāpiebilst, ka arī pati veselības ministre Anda Čakša par šo normu nebija sajūsmināta, jo tā radās kā kompromiss ar uzņēmēju organizācijām, kas uzstāja, ja reiz par vienu procentpunktu tiek palielinātas sociālās iemaksas un ieguvums novirzīts veselības aprūpei, tad pakalpojumu saņemšana jāsaista ar iemaksu veikšanu. Tā bija cena par to, lai netiktu torpedēta visa nodokļu reforma. Tajā pašā laikā Latvijas veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība jau ir paudusi bažas, vai likuma atcelšana nenozīmēs pārskatīt finansējuma pieaugumu nozarei. Iedzīvotāju interesēs būtu dalīto grozu atcelšana, bet vienlaikus turpinot palielināt finansējumu veselības aprūpei. Līdz ar to jaunās valdības būtisks izaicinājums ir saprast, kā nodrošināt finansējuma pieaugumu, neturot nozari naudas badā.

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.