Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Reitingu aģentūru bezspēcība, sākoties pasaules finanšu krīzei un «neskaidra» rīcība parādu krīzes laikā Grieķijā, visai asi nostādīja jautājumu par reitingu piešķiršanas sistēmas drošību.

Atgādināsim, ka 2007. g.–2009. g. pasaules finanšu krīze, kas gandrīz sagrāva visu pasaules finanšu sistēmu, sākās ar zemas kvalitātes hipotēkas krīzi Amerikā. Turklāt, attiecīgie hipotekārie parādi iepriekš bija nokonvertēti hipotekārajās obligācijās, kam vadošās reitingu aģentūras Standard & Poor’s, Moody's un Fitch piešķīra augstus reitingus. Pateicoties labiem reitingiem, šie vērtspapīri tika veiksmīgi pārdoti un lielos daudzumos (saskaņā ar reitingiem!) nonāca vadošo banku aktīvos. Pēc Amerikas nekustamā īpašuma cenu burbuļa pārsprāgšanas, šo vērtspapīru cenu kritums radīja būtiskus zaudējumus bankām. Tas izraisīja vērienīgu likviditātes krīzi pasaules banku sistēmā. Daudzas bankas, tai skaitā tik spēcīgas kā Lehman Brothers, nespēja tikt galā ar šīm problēmām. Rezultātā pasaules finanšu sistēma nonāca neapskaužamā stāvoklī, izraisot vispasaules cenu kritumu finanšu tirgos un desmitiem triljonu dolāru lielus zaudējumus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus 17 globālām un 114 Eiropas finanšu institūcijām, kas kārtējo reizi apliecina, ka eirozonas parādu krīze ietekmē pasaules finanšu sistēmu, vēsta Reuters.

Moody’s pavēstījusi, ka tādiem finanšu gigantiem kā UBS, Credit Suisse un Morgan Stanley ilgtermiņa kredītreitingu varētu samazināt pat par trīs pakāpēm. Savukārt par divām pakāpēm varētu tikt samazināts Barclays, BNP Paribas, Credit Agricole, Deutsche Bank, HSBC Holdings un Goldman Sachs reitingi.

Aģentūra norāda, ka lēmums pārskatīt 114 banku reitingus 16 Eiropas valstīs atspoguļo parādu krīzes ietekmi un valdību kredītspējas pasliktināšanos.

Kopumā Moody’s pārskatīs 24 bankas Itālijā, 21 – Spānijā, desmit – Francijā, deviņas - Lielbritānijā, astoņas – Austrijā un Dānijā, septiņas – Vācijā un sešas Portugālē un Nīderlandē. Tāpat Moody’s pārskatīs piešķirtos reitingus piecām finanšu kompānijām Zviedrijā, četrām Slovēnijā, divām Šveicē un vienai Somijā, Norvēģijā, Beļģijā un Luksemburgā.

Kredītreitingu aģentūra Moody’s trešdien samazinājusi piecu Portugāles banku kredītreitingus, prognozējot, ka banku aktīvu kvalitāte un rentablitāte pasliktināsies, samazinot valsts ekonomiskās perspektīvas, raksta Financial Times.

Moody's samazināja Caixa Geral de Depositos, Banco Comercial Portugues, Banco Espirito Santo, Banco BPI, un Banco Santander Totta reitingus.

Četru banku reitings samazināts līdz tam pašam līmenim, kāds piešķirts Portugāles suverēnajam parādam – Ba3. Šis novērtējums atrodas ir tikai vienu iedaļu virs «ļoti spekulatīva» līmeņa.

Portugāle prognozē, ka pieņemto taupības pasākumu ietekmē tās ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi 3,3% apmērā. «Jostas savilkšana» seko 78 miljardu eiro glābšanas pasākumiem, par kuriem valsts vienojās ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Kāds no bijušajiem reitingu aģentūru Moody’s analītiķiem apsūdz kompāniju par nepatiesiem reitingu vērtējumiem, un savas aizdomas nodevis tālākai izmeklēšanai ASV Kongresam, ziņo Wall Street Journal.

Wall Street Journal rīcībā nonākušā vēstulē, kas datēta ar šī gada jūliju, Ēriks Kolčinskis vaino Moody’s Investor Service augsta reitinga piešķiršanā sarežģītiem parāda vērtspapīriem šī gada janvārī, par spīti tam, ka zināja, ka samazinās reitingus aktīviem, uz kuriem attiecas šie vērtspapīri.

Wall Street Journal norāda, a Moody’s pārstāvis atteicies komentēt šo apsūdzību, taču norādīja, ka Ē. Kolčinskis atteicies sadarboties šīs viņa uzsāktās lietas izmeklēšanā.

Patlaban Ē. Kolčinskis gatavojas tiesai, kurā liecinās pret Moody’s, norāda Wall Strett Journal.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service nolēmusi anulēt Krievijas valsts lokālos reitingus, ko piešķīrusi Moody’s Interfax Rating Agency un slēgt šo aģentūru, informē Moody’s.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā likumdošanas izmaiņas un potenciālos ierobežojumus biznesam, nodrošinot Krievijai piemērotos reitingus, kā arī gaidāmās prasības attiecībā uz strukturālo un darbības neatkarību, kas varētu ierobežot Moody’s Interfax Rating Agency iespējas izmantot Moody’s globālos resursus.

Moody’s un Interfax sadarbība ilga 12 gadus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Attīstības tirgiem nespējot cīnīties ar eirozonas parādu krīzes izraisītajām sekām, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's samazinājusi astoņu Brazīlijas banku kredītreitingus, vēsta pasaules mediji.

Kredītreitings samazināts tādām bankām kā Banco do Brasil, Banco Sanfra, Santander, HSBC Bank Brasil - Banco Multiplo, Itaú-Unibanco, Bradesco, un ING.

Banku kredītreitingi pazemināti gan par vienu atzīmi, bet dažas Brazīlijas bankas piedzīvojušas reitinga smazinājumu par trim atzīmēm. Brazīlijas banku sistēma uzskatāma par vienu no izturīgākajām pasaulē, jo tā ir pārdzīvojusi daudzas iekšējas krīzes, raksta Financial Times.

Brazīlijas ekonomikas izaugsme ir ievērojami palēlinājusies – no 7,5% 2010. gadā līdz 2,7% izaugsmei pērn. Daži analītiķi paredz arī turpmāku Latīņamerikas lielākās ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Reitingu aģentūra Moody’s Investors Service saglabājusi negatīvas prognozes attiecībā uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas banku sistēmu, norādot, ka kredītu situācija reģionā, visticamāk, turpinās pasliktināties nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

«Visas trīs valstis patlaban pārcieš dziļu lejupslīdi, kas izdara būtisku spiedienu uz banku aktīvu kvalitāti, peļņu un kapitalizāciju. Reitingu aģentūra sagaida tālāku būtisku problemātisko aizdevumu pieaugumu reģionā, nekustamajam īpašumam un patēriņa kreditēšanai esot krīzes visvairāk skartajiem segmentiem,» teikts Moody’s ziņojumā.

Baltijas valstis patlaban piedzīvo dziļāko lejupslīdi kopš Padomju Savienības sabrukuma. To veicinājis nekustamā īpašuma tirgus pārkaršana, kas iesaldēja kredītu tirgu. Jau ziņots, ka pēc valsts otras lielākās bankas nacionalizācijas Latvija vērsās pie Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pēc 7.5 miljardu eiro liela aizdevuma.

Kamēr reitingu aģentūras samazinājušas Itālijas, Spānijas, Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Kipras kredītreitingus, un aģentūra Standard&Poor’s brīdinājusi par iespējamu eirozonas valstu reitingu samazināšanu, Moody’s 2011. gada analīzē pavēstījusi, ka Igaunijai piešķirtais kredītreitings A1 atspoguļo valsts ekonomisko stiprumu kā «vidēju», bet valsts institucionalais stiprums ir «augstā līmenī», vēsta BBN.

Igaunijas institūcijas pēdējo divu gadu laikā ir parādījušas elastību un noteiktību, pavēstījusi Moody’s. Kā piemēru valsts institucionālajam stiprumam Moody’s minēja eiro ieviešanu, kas prakstiski nozīmējusi – Igaunija spējusi sasniegt svarīgus mērķus, ņemot vērā sarežģītos apstākļus. Igaunijas finansiālais stiprums ir novērtēts kā «augsts».

Reitingu aģentūra novērtējusi Igaunijas jūtību pret riskiem kā zemu, tomēr Moody’s norādījusi arī, ka Igaunijai gaidāmas grūtības un izaicinājumi notiekošās eirozonas parādu krīzes kontekstā.

Moody’s Igaunijai noteiktais reitings A1 ir stabils kopš 2002. gada beigām.

Tikai viens no astoņiem galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā liecina par pozitīvām tendencēm. Pārējie joprojām ir stabilizācijas procesā vai norāda uz negatīvām tendencēm, teikts Moody’s veiktā pētījumā.

Pozitīvas tendences parādījušās Latvijas finanšu tirgos, kur spiediens kopš šī gada jūnija ir krietni samazinājies. To apliecina arī valdības parāda kredītrisku apdrošināšanas mijmaiņas līgumi un iespaidīgais pieaugums akciju tirgū, teikts Moody’s Global Sovereign pētījumā par Latviju, Ungāriju un Īslandi.

Tomēr, neskatoties uz dažiem fiskālajiem uzlabojumiem un labākiem iekšējās finansēšanas nosacījumiem, Latvija, visticamāk, paliks atkarīga no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansējuma vismaz nākamo 6 līdz 12 mēnešu laikā.

Kā iemeslu minot aplēses par valdības parāda sloga palielināšanos, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Kipras obligāciju kredītreitingu par trīs atzīmēm, informē Aljazeera.

Kipras kredītreitings samazināts no B3 līdz Caa3 atzīmei, un šādu lēmumu Moody’s lielā mērā pieņēma, paredzot, ka nākotnē Kipras bankas prasīs arvien lielāku valdības atbalstu. Tajā pašā laikā reitingu aģentūras pārstāvji norādīja, ka nākotnē iespējams atkārtots kredītreitinga samazinājums valstij, kas cenšas ar starptautisku aizdevēju atbalstu glābt savas bankas, kas piedzīvo milzīgus zaudējumus.

Moody's norāda - ievērojami palielinājusies iespējamība, ka valsts nespēs pildīt savas saistības vai arī prasīs norakstīt tās parādu. Tomēr Moody's uzskata, ka tas nenotiks šogad. Kipras banku rekapitalizācijai būtu nepieciešami aptuveni desmit miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 50% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Moody’s. Tādējādi Kipras parāda apjoms 2013. gadā varētu veidot 150% no valsts IKP, kas būtu viens no augstākajiem apjomiem Moody’s reitingu sarakstos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Spānijas kredītreitingu. Reitings samazināts no Aa2 līdz A1, un tam noteikta negatīva perspektīva, liecina reitingu aģentūras paziņojums.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka kopš jūlija, kad tā brīdināja Spāniju par reitinga samazināšanu, parādsaistību krīzei nav atrasts risinājums, tāpat Spāniju ievainojamu padara tās banku lielie ārējie parādi.

Moody’s lēmums seko neilgu laiku pēc tam, kad valsts reitingu samazināja gan Fitch, gan Standard & Poor’s.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra sākumā Fitch pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-, savukārt S&P samazināja valsts reitingu no AA līdz AA-, kā arī noteica tam negatīvu perspektīvu.

Iepriekš S&P un Fitch jau samazinājušas atsevišķu Spānijas lielāko banku reitingus. S&P paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody´s Investor Service piešķīrusi Luminor reitingus, informē bankas pārstāvji.

Reitinga saņemšanu iniciēja Luminor un tas tika pieprasīts Luminor Igaunijā. Lai arī Luminor šobrīd darbojas kā trīs atsevišķi uzņēmumi, Luminor piešķirtais reitings Igaunijā atspoguļo Moody´s nākotnes vērtējumu Luminor grupas darbībai kopumā, ņemot vērā Luminor pārrobežu apvienošanos, lai no 2019. gada janvāra kļūtu par centralizētu finanšu pakalpojumu sniedzēju ar galveno biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

«Mūsu mērķis ir izveidot vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā vietējiem uzņēmējiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, pielāgot darbību tirgus apstākļiem, uzlabojot ienesīgumu un saglabājot spēcīgu kapitalizāciju ar CET1 rādītāju virs 17%. Mēs pakāpeniski aizvietosim mūsu mātes banku finansējumu ar depozītiem un stabilu ilgtermiņa finansējumu. Esmu pārliecināts, ka Luminor kļūs par vienu no saistošākajiem investīciju objektiem Baltijas reģionā,» saka Luminor Grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāzuke.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi prioritārā parāda un noguldījumu reitingus 30 Spānijas bankām pēc tam, kad pirms divām nedēļām aģentūra samazināja Spānijas valsts kredītreitingu, vēsta Financial Times.

Moody’s norāda, ka banku kredītreitinga samazinājums atspoguļo bažas par to, kā rīkosies Spānijas valsts gadījumā, ja būs nepieciešams sniegt atbalstu bankām.

«Pastāv aizvien pieaugošas bažas attiecībā uz valdību, īpaši Eiropā, vēlmi turpināt atbalstīt kreditorus,» norāda Moody’s, piebilstot, ka tas vairāk attiecas uz mazajām un reģionālajām finanšu iestādēm.

15 bankām reitingi samazināti par divām pakāpēm, piecām bankām - par trīs vai četrām pakāpēm, savukārt pārējām finanšu iestādēm - par vienu pakāpi.

Trīs Spānijas lielāko banku – Santander, BBVA un La Caixa – reitingus Moody’s atstāja nemainītus.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka pašreizējā finanšu krīze apdraud visu Eiropas Savienības (ES) valstu reitingus, vēsta AFP.

Eirozonu nomācošās banku problēmas un parādu krīzes ātra eskalācija apdraud visu ES valstu kredītreitingus, teikts aģentūras paziņojumā.

«Situācijā, kad nav politisko pasākumu, kuri īstermiņā stabilizētu tirgus stāvokli, vai arī, ja šis stāvoklis nestabilizēsies citu iemeslu dēļ, kredītrisks turpinās pieaugt,» brīdina Moody’s.

Moody’s akcentē, ka politiskā neskaidrība Grieķijā un Itālijā, kopā ar eirozonas ekonomisko perspektīvu pasliktināšanos, ir palielinājusi «negatīvu scenāriju iespēju», kā arī likusi augt valstu maksātnespējas iespējām.

«Moody’s uzskata, ka, turpinoties likviditātes krīzei, daudz straujāk pieaugs valstu maksātnespēju iespējamība,» teikts aģentūras paziņojumā. Tāpat Moody’s akcentē, ka vairāku valstu maksātnespējas palielinās iespēju, ka valstis ne tikai bankrotē, bet arī pamet eirozonu.

ASV vajadzētu atcelt ar likumu noteiktos valsts parāda griestus, lai tādējādi samazinātu valsts parādzīmju turētāju bažas par iespējamo ASV maksātnespēju, norādījusi starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service, vēsta Reuters.

ASV ir viena no retajām valstīm, kurās Kongress nosaka valsts parāda griestus, kas izsauc «periodiskas šaubas» par valdības spējām pildīt savas saistības, savā paziņojumā uzsver Moody’s.

«Mēs varētu samazināt savu riska novērtējumu, ja valdība mainītu valsts parāda pārvaldes sistēmu, lai samazinātu šīs šaubas,» skaidro Moody’s.

Moody’s norāda, ka ASV valdība varētu arī izmantot citus veidus kā ierobežot valsts parādu, minot par piemēru Māstrihtas kritērijus Eiropā, kas nosaka, ka kopējā valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nedrīkst pārsniegt 60%.

Jau rakstīts, ka Moody’s aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka varētu samazināt ASV AAA kredītreitingu, jo «pieaug iespēja», ka ASV varētu bankrotēt. Par līdzīgiem nodomiem vēlāk paziņoja arī Standard & Poor’s (S&P).

Naftas cenas pasaules tirgū šogad saglabāsies zemas, taču tās nesniegs atbalstu globālās ekonomikas izaugsmei, ņemot vērā eirozonas, Ķīnas, Japānas un Krievijas nedienu negatīvo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, prognozē starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

«Zemām naftas cenām vajadzētu sniegt ievērojamu stimulu pasaules ekonomikas izaugsmei, taču vairāki faktori kompensēs ieguvumus no lētākas enerģijas,» norāda Moody’s.

Aģentūra prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1%, reģistrējot gandrīz identisku izaugsmi kā pērn, bet 2016.gadā tā palielināsies par 1,3%.

«Eirozonā naftas cenu kritums tiek piedzīvots nelabvēlīgā ekonomikas vidē, kurā ir augsts bezdarbs, zemas vai negatīvas procentu likmes un politiskā neskaidrība atsevišķās valstīs,» teikts Moody’s ziņojumā.

Moody’s saglabāja nemainīgu iepriekš izteikto prognozi, ka G20 valstu ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos nedaudz zem 3%, kas ir gandrīz tikpat, cik pērn.