Turcijas lielākās pilsētas Stambulas Ataturka lidostā otrdienas vakarā uzspridzinoties trīs teroristiem pašnāvniekiem un teroristu sarīkotajā apšaudē nogalināti 36 cilvēki, to vidū arī ārzemnieki, bet 136 ievainoti, un Turcijas amatpersonas pieļauj, ka teroraktu varētu būt sarīkojis džihādistu grupējums Islāma valsts.

Pagaidām par teroraktu neviens nav uzņēmies atbildību.

Nav ziņu, ka bojāgājušo vai ievainoto vidū ir Latvijas pilsoņi.

Turcijas premjerministrs Binali Jildirims, kurš ieradās notikuma vietā, žurnālistiem teica, ka uzbrucēji ieradušies taksometrā, un, pēc sākotnējām ziņām, uzbrukumā vainojams grupējums Islāma valsts.

«Sākotnējie pierādījumi liecina par "Daesh» [Islāma valsti], sacīja Jildirims. Teroraktus Turcijā mēdz rīkot arī kurdu separātisti.

Pagaidām Turcijas amatpersonas nav sniegušas informāciju par nogalināto ārzemnieku pilsonību.

Turcijas mediji vēsta, ka teroristi taksometrā ieradušies pie starptautiskā termināļa ieejas, vispirms atklājuši uguni no Kalašņikova automāta un pēc tam uzspridzinājušies. Sociālajos tīklos izplatītajos videonovērošanas kameru ierakstos redzams, ka notiek sprādziens pie termināļa ieejas, bet vēl viens uzbrucējs, kas ģērbies melnā, ieskrien termināļa ēkā, domājams, pēc policijas lodes trāpījuma nokrīt, un uzspridzinās.

Daudzām pasaules valstīm var draudēt jauns islāmistu terorisma vilnis, jo tuvākajā laikā no cietumiem iznāks terorisma atbalstītāji, kas izcieš salīdzinoši nelielus sodus, brīdināja Interpola ģenerālsekretārs Jirgens Štoks.

Šo situācija var raksturot kā ««Islāma valsts» - versija 2.0», viņš sacīja.

Daudziem terorisma atbalstītājiem piespriesti mazi sodi, nesaistot tos ar konkrētiem uzbrukumiem. Agrīno terorisma atbalstītāju paaudze «pēc dažiem gadiem iznāks brīvībā», brīdināja Štoks.

«Tā kā «Islāma valsts» ir sakauta ģeogrāfiski, šie cilvēki mēģinās pārvietoties uz citiem reģioniem, piemēram, uz Dienvidaustrumāziju vai Āfriku, vai arī paliks Eiropā, lai īstenotu uzbrukumus,» viņš prognozēja.

Cietumiem joprojām ir svarīga loma radikālo ideoloģiju veidošanās procesā, skaidroja Štoks, kā piemēru minot neseno Strasbūras teroraktu.

To pastrādāja 29 gadus vecais arābu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats, kurš atradies policijas redzeslokā un 27 reizes saukts pie atbildības par dažādiem likumpārkāpumiem Francijā, Vācijā un Šveicē.

Teroristu grupējums Islāma valsts uzņēmies atbildību par otrdien notikušajiem sprādzieniem Briselē, paziņojis grupējuma informācijas dienests Amaq.

«Islāma valsts kaujinieki otrdien veica virkni spridzināšanu ar sprāgstvielu vestēm un ierīcēm, uzbrūkot lidostai un centrālajai metro stacijai Beļģijas galvaspilsētā Briselē,» paziņoja Amaq.

Dienests arī vēstīja, ka grupējuma kaujinieki Zaventemas lidostā pirms uzspridzināšanās atklājuši uguni.

Amaq vēstīja, ka vēl viens pašnāvnieks uzbrucis Mālbēkas metro stacijai.

Dienests, kas ir viens no daudzajiem Islāma valsts medijiem, raksturoja Beļģiju kā «valsti, kas piedalās starptautiskajā koalīcijā pret Islāma valsti».

Jau vēstīts, ka sprādzienos, kas otrdien notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vismaz 34 cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Bruņots uzbrucējs ceturtdienas vakarā atklāja uguni uz policistiem Parīzē Elizejas laukos, nogalinot vienu policistu un ievainojot vēl trīs cilvēkus, līdz uzbrucēju nošāva policija, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrija.

Atbildību par uzbrukumu, kas noticis trīs dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām, dažu stundu laikā uzņēmās džihādistu grupējums Islāma valsts.

Uzbrucējs novietoja savu automobili iepretim policijas automašīnai, atklāja uguni un mēģināja kājām aizbēgt no notikuma vietas, turpinot šaušanu, telekanālam BFM-TV paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Uzbrukumā tika nopietni ievainoti divi policisti, un ievainojumus guvusi arī viena ārvalstu tūriste, paziņoja pretterorisma prokurors Fransuā Molēns.

Izmeklētāji piektdienas rītā Parīzes austrumu piepilsētā Šelā veica kratīšanu mājoklī, kur dzīvojis 39 gadus vecais uzbrucējs Karims Šeurfi, kuram ir krimināla pagātne.

ANO pretterorisma komitejas priekšsēdētājs Žans Pols Labords brīdināja, ka jautājums ir «kad, nevis vai» teroristi izmantos klēpjdatorus, lai lidmašīnās ienestu spridzekļus.

Labords ar žurnālistiem runāja pēc tam, kad amatpersonas bija nolēmušas neaizliegt pasažieriem lidojumos no Eiropas uz ASV ņemt līdzi salonā klēpjdatorus kā rokas bagāžu.

Šāds aizliegums jau ir spēkā lidojumos no astoņām citām valstīm.

Džihādistu grupējuma Islāma valsts karotāji, kas atgriežas Eiropā, varētu būt «daudz bīstamāki» nekā iepriekšējo viļņu radikāļi, pieļāva Labords.

Kara gadi būs nocietinājuši eiropiešus, kas devušies karot uz Sīriju un Irāku Islāma valsts rindās. Vairākas Eiropas valstis uzskata, ka aizvadītajā gadā kaujinieku skaits, kas atgriežas Eiropā, pieaudzis par trešdaļu.

«Vidēji ņemot, šie cilvēki ir ievērojami apņēmīgāki, pieredzējušāki un prasmīgāki,» sacīja Labords.

Naktī uz pirmdienu pie vienas no Londonas mošejām mikroautobusam ietriecoties ticīgo pūlī nogalināts vismaz viens cilvēks, bet desmit guvuši ievainojumus, ziņo varasiestādes.

Tikmēr Lielbritānijas Musulmaņu padome, lielākā Apvienotās Karalistes islāmticīgo organizācija, jau paziņojusi, ka notikušais esot apzināts islamofobijas akts, kas pastrādāts musulmaņu svētā mēneša ramadāna laikā, kad liels skaits ticīgo naktīs pulcējas mošejās.

Arī premjerministre Terēza Meja apstiprinājusi, ka policija notikušo izmeklē kā iespējamu teroraktu, kā arī pavēstījusi, ka vēlāk pirmdien sasaukta kabineta ārkārtas sēde.

Mikroautobusa vadītāju - kādu 48 gadus vecu vīrieti - sagūstījuši apkārtējie cilvēki, līdz ieradusies policija un viņu aizturējusi. Policija pavēstījusi, ka aizturētajam tikšot veikta garīgās veselības pārbaude.

Policija uz notikuma vietu tika izsaukta pirmdien plkst.0.20 (plkst.2.20 pēc Latvijas laika), un Londonas ātrās palīdzības dienests vēsta, ka slimnīcā pēc incidenta nogādātas astoņas personas, bet diviem cietušajiem medicīniskā palīdzība sniegta notikuma vietā.

Atbildību par teroraktu Nicā, kura laikā tika noslepkavoti 84 cilvēki uzņēmies islāmistu teroristiskais grupējums Islāma valsts, sestdien paziņojis par «ziņu aģentūru» dēvētais ekstrēmistu organizācijas atzars Amaq.

Amaq citē kādu grupējuma kaujinieku avotu, kurš apgalvojis, ka masu slepkavību Francijā pastrādājis «Islāma valsts kareivis», tādējādi «atsaucoties uz aicinājumu uzbrukt koalīcijas valstu tautām, kas cīnās pret» islāma ekstrēmistiem Sīrijā un Irākā.

Iepriekš kļuva zināms, ka naktī uz sestdienu Francijā aizturētas četras personas, kas saistītas ar tunisieti, kurš ceturtdienas vakarā ar kravas automašīnu ietriecās ļaužu pūlī, kas Nicā vēroja Bastīlijas dienas uguņošanu.

Viens vīrietis aizturēts piektdienas vakarā, bet trīs pārējie - sestdien agri no rīta.

Policijas aizturēšanas kamerā joprojām atrodas arī policistu nošautā slepkavas sieva.

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Jordānijas ziemeļos populārā senpilsētā uzbrucējs trešdien sadūris vismaz astoņus cilvēkus, tostarp četrus tūristus, paziņojusi policija.

Sadurti trīs meksikāņu tūristi un viena šveiciete. Ievainoti arī divi policisti, gids un autobusa šoferis, pavēstīja Sabiedriskās drošības direktorāts.

Ievainotie nogādāti slimnīcās, bet uzbrucējs aizturēts un tiek nopratināts.

Viena sadurtā policista un viena meksikāņu tūrista stāvoklis raksturots kā smags.

Uzbrukums notika Džerašā, kura atrodas daudzi ievērojami Romas impērijas laiku arhitektūras pieminekļi.

Sociālajos medijos izplatījies video, kurā redzami vismaz divi ievainoti cilvēki, redzams, kā citi cilvēki cenšas viņiem palīdzēt un apturēt asiņošanu, un dzirdams, kā kāda sieviete kliedz spāņu valodā. Policija ir lūgusi pārstāt izplatīt šo video, norādot, ka tas uzskatāms par pārkāpumu un sāpina ievainoto cilvēku tuviniekus.

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Par Londonas teroraktu, kurā dzīvību zaudēja četri cilvēki un aptuveni 40 guva ievainojumus, uzņēmies atbildību teroristu grupējums Islāma valsts, ceturtdien paziņojis ar sunnītu radikāļu teroristiem saistītais propagandas kanāls Amaq.

«Pie Lielbritānijas parlamenta notikušā uzbrukuma īstenotājs bija Islāma valsts kareivis un operācija tika veikta, atbildot uz aicinājumiem uzbrukt koalīcijas valstīm,» paziņoja Amaq.

Trešdien sarīkotajā teroraktā uzbrucējs vispirms uz parlamentam līdzās esošā Vestminsteras tilta ar automašīnu ietriecās gājējos, divus nogalinot un desmitiem ievainojot.

Pēc tam uzbrucējs pie parlamenta ēkas nodūra policistu, bet pašu uzbrucēju nošāva policisti.

Lielbritānijas policija ceturtdien paziņoja, ka uzbrucējs, domājams, rīkojies viens un ietekmējies no starptautiskā terorisma.

Džihādistu grupējums «Islāma valsts» uzņēmies atbildību par svētdien notikušajiem sprādzieniem Filipīnu dienvidu pilsētas Holo katedrālē, kur gāja bojā vismaz 20 cilvēki un vairāk nekā 110 tika ievainoti 77.

Pirmais sprādziens notika Karmela kalna Dievmātes katedrālē mises laikā, bet otrs sprādziens nograndis autostāvvietā pie katedrāles, kad, reaģējot uz pirmo sprādzienu, tur bija ieradušies policisti un karavīri.

Pirmdien Filipīnu drošības spēki ap pilsētu izvietojuši ceļu nosprostojumus un kontrolpunktus.

«Islāma valsts» propagandas atzars «Amaq» dažas stundas pēc uzbrukuma uzņēmās par to atbildību, paziņojot, ka sprādzienus sarīkoja divi spridzinātāji pašnāvnieki.

Jau ziņots, ka pagājušajā pirmdienā Filipīnu dienvidos notika referendums, kurā vairākums dalībnieku atbalstīja Bangsamoro autonomā musulmaņu reģiona izveidošanu. Tomēr Sulu provincē, kur atrodas Holo, vairākums nobalsoja pret.

Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Francijas pretterorisma prokurors Fransuā Molēns pirmdien paziņoja, ka šajā un nākamajā gadā ir paredzēts no Francijas cietumiem atbrīvot apmēram 40 notiesātus teroristus, un nosauca savus nodarījumus nenožēlojušo teroristu atgriešanos sabiedrībā par «lielu risku».

Molēns telekanāla BFM raidījumā sacīja, ka Franciju vēl arvien apdraud tur izaugušie džihādistu grupējuma «Islāma valsts» atbalstītāji.

Prokurors lēsa, ka 600 līdz 700 ekstrēmistu no Francijas ir pazuduši bez vēsts Irākas un Sīrijas rajonos, kurus bija ieņēmis grupējums «Islāma valsts», lai gan daudzi no viņiem var būt gājuši bojā. Varas iestādes uzskata, ka starp Tuvajos Austrumos bojā gājušajiem ir daži 2015.gada novembra Parīzes teroraktu organizētāji.

Molēns sacīja, ka nākamgad paredzēts pabeigt izmeklēšanu par šiem teroraktiem, kuros tika nogalināti 130 cilvēki Parīzes koncertzālē «Bataclan», dažās kafejnīcās un nacionālajā stadionā.

Bojāgājušo skaits Strasbūras teroraktā pieaudzis līdz pieciem, svētdien pavēstīja Francijas varasiestādes.

No dzīves svētdien aizgājis 36 gadus vecais Polijas pilsonis Barto Pedro Orents-Nadzelskis, kurš Strasbūrā dzīvojis aptuveni 20 gadus, pavēstīja Parīzes prokuratūra.

Brīdī, kad noticis uzbrukumus, viņš kopā ar draugiem centies nepieļaut, ka terorists iekļūst kādā bārā. Tajā brīdī Orents-Nadzelskis guvis nopietnu savainojumu. Turpat tika ievainots arī Itālijas pilsonis Antonio Megalici, kurš no dzīves aizgāja piektdien.

Teroraktu otrdienas vakarā Strasbūras centrā Ziemassvētku tirdziņa apkaimē sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats. Uzbrukuma laikā terorists saucis «Allahu Akbar» («Dievs ir dižens»).

Terorists cilvēkos raidīja šāvienus, kā arī uzbruka ar nazi. Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā.

Vācijas Bundestāga deputāti, kas pārstāv «lielo koalīciju» trešdien paziņojuši, ka apsver iespēju ieviest «mošeju nodokli», ar kuru apliktu musulmaņus, līdzīgi tam, kā kristieši tiek aplikti ar baznīcas nodokli.

Torstens Frejs, kas pārstāv kristīgos demokrātus (CDU) sarunā ar laikrakstu «Die Welt» norādījis, ka mošeju nodoklis būtu «svarīgs solis», kas ļautu «islāmam Vācijā atbrīvot sevi no ārvalstīm».

Vācijā praktizējoši katoļi un protestanti tiek aplikti ar baznīcas nodokli, kas tiek izmantots baznīcu darbības finansēšanai. Šo nodokli iekasē valsts, kas pēc tam to nodod reliģiskajām iestādēm.

Tas, ka musulmaņi netiek aplikti ar līdzīgu nodokli, padara mošejas atkarīgas no ziedojumiem un vairo bažas par iespējamo finansējuma saņemšanu no ārvalstu organizācijām vai valdībām, kuras izplata islāma fundamentālisma ideoloģijas.

Piemēram, Vācijā pieņemas spēkā satraukums par Ankaras kontrolētās Turku islāma reliģisko lietu savienības (DITIB) ietekmes pieaugumu.

Viens no teroraktu rīkotājiem Briseles lidostā Nadžims Lāšravi tur bija strādājis piecus gadus līdz 2012.gadam, trešdien ziņoja Beļģijas telekanāls VTM.

Jau agrāk bija kļuvis zināms, ka Lāšravi pirms dažiem gadiem arī neilgu laiku strādājis par apkopēju Eiropas Parlamenta ēkā.

Viņš bija viens no diviem teroristiem pašnāvniekiem, kas 22.martā uzspridzinājās Briseles Zaventemas starptautiskajā lidostā. Šajā lidostā un Briseles metro stacijā sarīkotajos teroraktos tika nogalināti 32 cilvēki.

Flāmu telekanāls VTM ziņoja, ka Lāšravi «strādāja .. Briseles lidostā» piecus gadus līdz 2012.gadam, un piebilda, ka viņu bija pieņēmusi darbā kāda pagaidu darbu aģentūra.

Telekanāls nesniedza sīkākas ziņas par to, kādu darbu Lāšravi veicis lidostā, bet informēja, ka lidostas personālam parasti jāiziet drošības pārbaude pirms pieejas žetonu saņemšanas.

Teherāna nolēmusi daļēji atteikties no saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar 2015.gadā noslēgto kodolvienošanos, trešdien paziņojusi Irānas Ārlietu ministrija.

Par «augstākās drošības padomes lēmumu pārtraukt pildīt dažas no Irānas Islāma Republikas saistībām», kuras tā uzņēmusies saskaņā ar kodolvienošanos, informēti Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi, kā arī Eiropas Savienība (ES), pavēstīja ministrija.

Irānas ārlietu ministra vietnieks šo lēmumu trešdien paziņojis visu piecu valstu vēstniekiem.

Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs, atrodoties vizītē Maskavā, uzsvēra, ka Irāna nav pārkāpusi kodolvienošanos un no tās neizstāsies.

Viņš uzsvēra, ka Teherāna joprojām darbojas kodolvienošanās ietvaros, bet uzskata par piemērotu, pārtraukt ievērot dažas saistības, ko uzņēmusies «brīvprātīgi».

Saūda Arābijā trešdien tika atvērts pirmais komerciālais kinoteātris, izbeidzot vairāk nekā 35 gadus ilgušu kinoteātru aizliegumu konservatīvajā islāma monarhijā.

Saūda Arābijas kultūras un informācijas ministrs Avads al Avads deva atļauju atvērt jauno kinoteātri Karaļa Abdallāha Finanšu rajonā valsts galvaspilsētā Rijādā.

Uzsākot savu darbību, jaunais kinoteātris demonstrēs Holivudas filmu «Black Panther» («Melnā pantera»).

Saūda Arābijas Audiovizuālo mediju ģenerālkomisija pārbaudīja, vai šī filma atbilstoši jauniem noteikumiem ir piemērota skatītājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem.

Trešdienas seanss bija rezervēts tikai kino speciālistiem un šīs nozares interesentiem, bet no nākamās nedēļas kinoteātris būs atvērts plašākai sabiedrībai.

Jaunatvērto kinoteātri uzturēs ASV bāzētā firma «AMC Entertainment» saskaņā ar šomēnes parakstītu līgumu starp Saūda Arābijas valdību un šo firmu. Tas paredz, ka firma tuvāko piecu gadu laikā atvērs 30 līdz 40 kinoteātrus 15 Saūda Arābijas pilsētās.

Irāna jau daudzus gadus ir bijusi mana sapņu zeme un pēc dažiem nostāstiem iekļuva manā ātro vēlmju listē. Irāna ir viegli sasniedzama no mūsu valsts, pietiekami eksotiska un patiešām droša zeme ceļošanai. Arī divām ceļotājām no Latvijas.

Kāpēc turp doties?

Welcome to Iran – tas ir teikums, kuru mēs dzirdējām visbiežāk, arī no irāņiem, kuriem tas ir vienīgais zināmais teikums angļu valodā.

Persija, kuras teritorijā tagad atrodas Irāna, ir viena no senākajām valstīm pasaulē, tāpēc tā noteikti ir īsta paradīze vēstures mīļotājiem. Arī paši persieši apzinās un ir lepni, ka viņiem ir sena un kultūras bagāta valsts.

Irāna ir valsts, kuru ir vērts apmeklēt pašu persiešu dēļ – fantastiski atvērti, viesmīlīgi un neuzbāzīgi. Arī slavenā austrumu tirgošanās te notiek gaumīgi.

Visbeidzot, tā noteikti ir valsts, kurā var sajust arī musulmanismu, valsts saucas Irānas Islāma Republika. Lielākoties irāņi nav priecīgi, ka šariata likumi tik ļoti valda pār ikdienu. Gribētu uzsvērt musulmanisma pozitīvo pusi: fantastiskās mošejas, sievietes, kas izskatās sievišķīgi un cēli jebkurā situācijā. Mana ceļabiedre Kristīne teica, ka sievietēm ir vērts doties uz Irānu, lai iemācītos sievišķību.

Pagājušā gada beigās Turcija ieslīgusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja informācija.

2018. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, valsts ekonomika sarukusi par 2,4%.

Jau trešajā ceturksnī valsts ekonomikā tika reģistrēts kritums par 1,6%. Līdz ar to ekonomika sarukusi divus ceturkšņus pēc kārtas, iezīmējot recesiju.

Tirdzniecības karš ar ASV izraisījis strauju Turcijas valūtas kritumu, padarot importu daudz dārgāku. Abām valstīm ir domstarpības vairākos jautājumos, tai skaitā par to, kā cīnīties ar grupējumu Islāma valsts Sīrijā, par Turcijas plāniem iegādāties Krievijas raķešu aizsardzības sistēmas un citiem.

Turcijas lira pagājušajā gadā piedzīvojusi kritumu par 30% pret ASV dolāru, padarot importu vidēji par trešdaļu dārgāku. Tas mudināja valsts centrālo banku paaugstināt procentu likmes, padarot aizņemšanos dārgāku. Rezultātā negatīvi tika skarta automašīnu un mājokļu tirdzniecība, kā arī rūpnieciskā ražošana.

ASV varasiestādes brīdinājušas amerikāņus Eiropā uzmanīties no iespējamajiem teroraktiem.

ASV Valsts departaments paziņoja, ka saņēmis ticamu informāciju, kas liecina par teroristu organizāciju Islāma valsts un Al Qaeda un citu grupējumu plāniem sarīkot uzbrukumus Eiropā.

Departaments aicināja ASV pilsoņus būt piesardzīgiem svētku pasākumu un Ziemassvētku tirdziņu laikā, kā arī sabiedriskajā transportā, lūgšanu vietās, viesnīcās un restorānos.

Brīdinājums būs spēkā līdz 20.februārim.

ASV Valsts departamenta paziņojumā norādīts, ka teroristi aizvadītā gada laikā sarīkojuši uzbrukumus Beļģijā, Francijā, Vācijā un Turcijā, un paustas bažas par jauniem uzbrukumiem, kas varētu notikt Eiropā.

Valsts departaments arī norādīja, ka Eiropas varasiestādes turpina izjaukt teroristu plānus, un ASV cieši sadarbojas ar vairākām Eiropas valdībām terorisma apkarošanā.