Noslēgts līgums starp SIA UniCredit Leasing un SIA Arsava par jaudīgā mobilā celtņa – LIEBHERR LG1750, finansēšanu, informē UniCredit Leasing pārstāvji.

Celtņa tirgus vērtība ir 6,7 miljoni eiro un tas spēj pacelt 400 tonnas smagu kravu un veikt darbus 147 metru augstumā. Perspektīvā celtni iespējams nokomplektēt līdz 750 tonnām un veikt darbus līdz pat 192 metriem augstumā.

Jaunais celtnis ir jaunums Baltijā (strēles augstums ir 153 metri), un tas var pacelt 400 tonnu smagas kravas. Līdz šim Latvijā šāda veida celtņi bija domāti tikai 116 tonnu smagām kravām. Celtnis būs neatsverams palīgs būvniecībā, dabas katastrofu radīto seku likvidēšanā, kā arī citos gadījumos nestandarta, lielizmēra un ļoti smagu priekšmetu pacelšanai. Šāds celtnis būs nepieciešams tādos industriālajos objektos kā lidostā, ostās, vēja ģeneratoru parku izveidē, dzelzceļa struktūrās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apmaksājis visu piesaistīto uzņēmumu izdevumus, kas radušies, uzņēmumiem iesaistoties Zolitūdes traģēdijas seku likvidācijas darbos, apstiprināja VUGD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere.

Kopumā visiem uzņēmumiem samaksāti 101 713 eiro.

Valdība aprīļa izskaņā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 101 713 eiro Iekšlietu ministrijai (IeM) VUGD personā, lai kompensētu dažādu privāto uzņēmumu Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanas darbos radušos izdevumus.

Valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts paredzēja 612 eiro samaksāt uzņēmumam SIA Alfis par tehnikas izmantošanu nogruvušo konstrukciju transportēšanai, bet 90 349 eiro pārskaitīt uzņēmumam SIA Arsava par tehnikas un cilvēkresursu izmantošanu nogruvušo konstrukciju pacelšanai un transportēšanai.

Pēc Latvijas augsti kvalificētajiem speciālistiem vēja enerģijas nozarē Eiropā ir liels pieprasījums, tikmēr Latvijā vēja enerģijas attīstība ir iesaldēta uz nezināmu laiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi uzņēmumi kā celtņu un mobilās pacēlājtehnikas firma Arsava un dzelzsbetona konstrukciju ražotājs un projektētājs Peikko Latvija gaida vēja enerģijas nozares sakustēšanos Latvijā, bet pagaidām sekmīgi eksportē, sniedzot savus pakalpojumus vēja industrijas attīstībā tuvākās un tālākās kaimiņvalstīs. «Mūsu uzņēmums ir gatavs jebkura vēja parka projekta realizācijai no nulles līdz pat tā vēlākai apkalpošanai ekspluatācijā, diemžēl nozarē valda klusums,» saka SIA Empower valdes priekšsēdētājs Ģirts Galzons. Savukārt SIA Arsava valdes priekšsēdētājs Artūrs Maslovs un SIA Peikko Latvija vēja projektu menedžeris Andris Bērziņš laikrakstam Dienas Bizness norāda, ka pēc Latvijas augsti kvalificētajiem speciālistiem vēja enerģijas nozarē Eiropā ir liels pieprasījums, diemžēl Latvijā vēja enerģijas attīstība ir iesaldēta uz nezināmu laiku.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra veiktie vērienīgie rekonstrukcijas darbi radioteleskopu antenām Irbenē tuvojas noslēgumam un 10. jūnijā plānots atjaunoto RT - 32 antenu pacelt atpakaļ balsta tornī, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Rekonstrukcijas darbi notiek projekta IKSA-CENTRS ietvaros. 2014. gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, kurus plānots pabeigt līdz 10. jūnijam, kad antenu novietos atpakaļ balsta tornī. Pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

Lai uzstādītu celtni uz Irbeni dosies 30 tehnikas vienības - 27 kravas automašīnas, kā arī trīs celtņi. No tiem divi būs lielie celtņi – pamatceltnis, kurš veiks antenas pacelšanu balsta tornī un palīgceltnis, ar kura palīdzību veiks montāžu un sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu pamatceltņa darbību. Papildus šiem celtņiem tiks atgādāts arī pacēlējs, kurš tiks izmantots, lai darbinieki varētu veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Irbenē atpakaļ balsta tornī šodien tika pacelta Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopa RT - 32 antena, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šoruden.

Antenas pacelšana balsta tornī un nostiprināšana ir daudz sarežģītāks process nekā nocelšana rekonstrukcijai. Gandrīz 80 tonnu smago antenu balsta tornī novietoja SIA Arsava īpašumā esošais celtnis, kura nogādāšanai Irbenē bija nepieciešamas 30 smagās kravas automašīnu vienības un visas nedēļas laikā notiek sagatavošanās process, lai pacelšanu varētu veiksmīgi realizēt. Šāda mēroga antenas rekonstrukcijas darbi līdz šim nav veikti, tādēļ piesaistīti spēcīgākie Ventspils Augstskolas inženieri un zinātnieki, kā arī speciālisti no ārvalstīm.

Šonedēļ Irbenes radioteleskopu kompleksā norisinās kompleksa mazākā teleskopa RT-16 jaunās antenas montāžas darbi, lai iespējams 28.jūlijā to uzceltu balsta tornī, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada jūlijā iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums ar MT Mechatronics GmbH (Vācija) par jaunas antenas piegādi RT-16 un abu radioteleskopu vadības un piedziņas sistēmu modernizāciju.

2014.gada ietvaros tika veikta RT-16 jaunās antenas projektēšana, ko MT Mechatronics vadībā veica apakšuzņēmēji 54th Research Institute of China Electronics Technology Group Corporation (CETC54) (Ķīna) un Instituto Geográfico Nacional (IGN) (Spānija).

Antenas kopējais svars ir ap 16 t, primārā spoguļa diametrs ir 16 metri, sekundārā spoguļa diametrs 1.6 metri, atstarojošo virsmu veido 80 paneļi, darba frekvences no 1.4 līdz 12 GHz. Antenas izgatavošanas pamata materiāls ir oglekļa šķiedras polimērmateriāls, no kā izgatavotas gan balsta struktūru veidojošās caurules, gan sekundārais spogulis un primārā spoguļa atstarojošie paneļi.

Šodien, 29. jūnijā, Irbenē balsta tornī tika pacelta Ventspils Augstskolas Starptautiskā radioastronomijas centra mazākā radioteleskopa jaunā antena, tādējādi tagad Irbenes radioteleskopu kompleksu veidos divas antenas - 32 m un 16 m diametrā. Jaunās antenas uzcelšana balsta tornī tika veikta ar SIA Arsava 350 t celtspējas celtni, liecina medijiem sniegtā informācija.

RT-16 antenas kopējais svars ir ap 16 t, primārā spoguļa diametrs ir 16 metri, sekundārā spoguļa diametrs 1.6 metri, atstarojošo virsmu veido 80 paneļi, darba frekvences no 1.4 līdz 12 GHz. Antenas izgatavošanas pamata materiāls ir oglekļa šķiedras polimērmateriāls. Jaunā antena tapusi infrastruktūras modernizācijas projekta IKSA-CENTRS ietvaros, kuru līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds un būtisku finansiālu atbalstu sniedz Ventspils pilsētas pašvaldība.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra uzdevumi, izmantojot abus Irbenes kompleksa radioteleskopus, ir veikt fundamentālos pētījumus astronomijā un astrofizikā un lietišķos pētījumus kosmosa tehnoloģiju jomā.

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi «mājas-kuģa» īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu, aģentūru LETA informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu «māju-kuģi» aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. Tomēr pašvaldība lūgusi Lūsiņam šo apņemšanos apstiprināt arī ar dokumentu, kam būtu juridisks spēks.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi. BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Latvijas uzņēmums SIA Heavy Cranes, izmantojot Citadele Leasing finansējumu smagās mobilās pacēlājtehnikas iegādei, veiksmīgi attīsta un paplašina pakalpojumu eksportu Skandināvijā un šobrīd būvē vienu no lielākajiem vēja parkiem Norvēģijā, kurā vairāk nekā 35 kilometru garumā plānots uzstādīt 72 vēja ģeneratorus.

Piešķirtā finansējuma apmēru darījuma puses pagaidām neatklāj.

Darbu vienā no topošajiem Norvēģijas lielākajiem vēja parkiem , kas izvietots vairāk nekā 30 km platā kalnu joslā, Latvijas uzņēmums veiks līdz gada beigām netālu no Mušjēnas pilsētas valsts vidienē. Lai arī vēja parks vēl nav gatavs, tā saražotais elektroenerģijas apjoms nākamo 15 gadu nogrieznī jau ir izpirkts.

“Darbs noris sarežģītos un specifiskos apstākļos - vēja ģeneratorus uzstādām kalnu apvidū, kur neaug nedz krūmi, nedz zāle. Topošā parka saražoto elektroenerģiju ir nopircis vietējais alumīnija ražotājs, tādejādi nodrošinot sevi ar vienu trešo daļu no rūpnīcas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas. Mēs nodrošinām smagu konstrukciju un vēja ģeneratoru detaļu pārvietošana un uzstādīšanu. Vēja ģeneratoru elementi ir apmēram 100 tonnas smagi un tie jāpaceļ 104 metru augstumā – salīdzinājumam, tas ir teju trešdaļa no Latvijas Televīzijas torņa augstuma. Nav daudz uzņēmumu pasaulē, kuriem ir tehnika un iespējas veikt šāda veida darbus,” teic Heavy Cranes valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

Ne Rīgas dome, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Iekšlietu ministrija joprojām nav samaksājusi Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbos iesaistīto ceļamkrānu īpašniecei, firmai Arsava, ziņoja LTV raidījums Panorāma.

Kā raidījumam skaidroja Arsavas valdes loceklis Artūrs Maslovs, traģēdijas vietā trīs diennaktis strādāja trīs celtņi un 14 darbinieki. Sākumā rēķins par darbiem iesniegts domei. Tā skaidrojusi, ka jāmaksā VUGD. Ugunsdzēsēji savukārt skaidrojuši, ka dienesta rīcībā nav tādu līdzekļu. Uzņēmuma tāme par trīs diennakšu darbu ir 63 000 latu jeb 89 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

VUGD pārstāvis pauda viedokli, ka nauda jāmeklē Rīgas domei. Savukārt pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs skaidroja, ka maksāt uzņēmumam dome nedrīkst saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pēc Radzeviča teiktā, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šādi izdevumi sedzami tikai no valsts pamatbudžeta. Domes pārstāvji uzsver, ka pēc valstī spēkā esošajiem noteikumiem vienošanās ar piesaistītajiem uzņēmējiem jāslēdz darba organizētājiem. Tieši viņi arī pēcāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem var lūgt kompensēt radušos izdevumus.