Irbenē atpakaļ balsta tornī šodien tika pacelta Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopa RT - 32 antena, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šoruden.

Antenas pacelšana balsta tornī un nostiprināšana ir daudz sarežģītāks process nekā nocelšana rekonstrukcijai. Gandrīz 80 tonnu smago antenu balsta tornī novietoja SIA Arsava īpašumā esošais celtnis, kura nogādāšanai Irbenē bija nepieciešamas 30 smagās kravas automašīnu vienības un visas nedēļas laikā notiek sagatavošanās process, lai pacelšanu varētu veiksmīgi realizēt. Šāda mēroga antenas rekonstrukcijas darbi līdz šim nav veikti, tādēļ piesaistīti spēcīgākie Ventspils Augstskolas inženieri un zinātnieki, kā arī speciālisti no ārvalstīm.

Šajā nedēļā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) Irbenē uzsākts darbs pie LOFAR antenu montāžas. Antenu montāžu veic Nīderlandes uzņēmums «Astron» un Ventspils uzņēmums «Akro», darbos iesaistot arī Ventspils Augstskolas studentus, pasniedzējus un administrācijas darbiniekus.

Uzstādītas pirmās no 96 augstfrekvenču antenām. Lai nosegtu LOFAR lietoto frekvenču diapazonu, LOFAR stacijā Irbenē tiks izmantoti divu veidu uztvērēji un antenas – zemfrekvenču un augstfrekvenču. Montāžas darbi notiek uzņēmuma «Astron» pārstāvja Marhela Gerbera (Marchel Gerbers) vadībā, darbus veicot VSRC Elektronikas nodaļas darbiniekiem - nodaļas vadītājam dr. Romasam Paulikam, elektronikas inženieriem Klāvam Kalnejam, Kristeram Dēnavam, Kārlim Luksim.

LOFAR ir lielākais radioastronomijas zemo frekvenču radioteleskops, ko veido vairākās valstīs izvietoti, savstarpēji saistīti LOFAR antenu lauki, kuri strādā zemo frekvenču diapazonā no 10 līdz 240 MHz un izceļas ar savu revolucionāro dizainu. LOFAR–Latvia būs būtisks papildinājums lielākajam radioteleskopu tīklam pasaulē, kas savienots ar centrālo staciju Nīderlandes ziemeļos, tā veidojot vairāk nekā divu tūkstošu kilometru garu tīklu. Ar šo unikālo instrumentu astronomi varēs izpētīt un ielūkoties vēl tālāk Visumā.

Šodien, 29. jūnijā, Irbenē balsta tornī tika pacelta Ventspils Augstskolas Starptautiskā radioastronomijas centra mazākā radioteleskopa jaunā antena, tādējādi tagad Irbenes radioteleskopu kompleksu veidos divas antenas - 32 m un 16 m diametrā. Jaunās antenas uzcelšana balsta tornī tika veikta ar SIA Arsava 350 t celtspējas celtni, liecina medijiem sniegtā informācija.

RT-16 antenas kopējais svars ir ap 16 t, primārā spoguļa diametrs ir 16 metri, sekundārā spoguļa diametrs 1.6 metri, atstarojošo virsmu veido 80 paneļi, darba frekvences no 1.4 līdz 12 GHz. Antenas izgatavošanas pamata materiāls ir oglekļa šķiedras polimērmateriāls. Jaunā antena tapusi infrastruktūras modernizācijas projekta IKSA-CENTRS ietvaros, kuru līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds un būtisku finansiālu atbalstu sniedz Ventspils pilsētas pašvaldība.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra uzdevumi, izmantojot abus Irbenes kompleksa radioteleskopus, ir veikt fundamentālos pētījumus astronomijā un astrofizikā un lietišķos pētījumus kosmosa tehnoloģiju jomā.

Šonedēļ Irbenes radioteleskopu kompleksā norisinās kompleksa mazākā teleskopa RT-16 jaunās antenas montāžas darbi, lai iespējams 28.jūlijā to uzceltu balsta tornī, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada jūlijā iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums ar MT Mechatronics GmbH (Vācija) par jaunas antenas piegādi RT-16 un abu radioteleskopu vadības un piedziņas sistēmu modernizāciju.

2014.gada ietvaros tika veikta RT-16 jaunās antenas projektēšana, ko MT Mechatronics vadībā veica apakšuzņēmēji 54th Research Institute of China Electronics Technology Group Corporation (CETC54) (Ķīna) un Instituto Geográfico Nacional (IGN) (Spānija).

Antenas kopējais svars ir ap 16 t, primārā spoguļa diametrs ir 16 metri, sekundārā spoguļa diametrs 1.6 metri, atstarojošo virsmu veido 80 paneļi, darba frekvences no 1.4 līdz 12 GHz. Antenas izgatavošanas pamata materiāls ir oglekļa šķiedras polimērmateriāls, no kā izgatavotas gan balsta struktūru veidojošās caurules, gan sekundārais spogulis un primārā spoguļa atstarojošie paneļi.

Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Šonedēļ Rīgā darbību uzsāk VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) jaunākais un lielākais Tier III drošības prasībām atbilstošais datu centrs.

Tas izvietots Zaķusalas TV tornī, kas šobrīd ir lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punkts Baltijā.

Attīstot TV tornī esošo infrastruktūru un pilnveidojot klientiem sniegto pakalpojumu klāstu, TV tornis kļuvis arī par savienojuma punktu pašmāju un ārvalstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Sekojot elektronisko sakaru operatoru, kā arī valsts iestāžu un citu klientu pieaugošajai vajadzībai pēc drošas datu glabāšanas, tornī jau ir uzbūvēti vairāki datu centri, bet nu klientiem tiek piedāvāts jauns, lielākais un augstākajām drošības un kvalitātes prasībām atbilstošs datu centrs.

FOTO: Vērienīgai pārbūvei slēgs Rīgas TV torni 

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no...

"Novērtēju LVRTC ieguldīto darbu modernas infrastruktūras izveidē laikā, kad visās tautsaimniecības nozarēs notiek strauja pārnese uz digitālo vidi. Gan pašmāju digitālais saturs, gan datu pārraides plūsmas reģionā būtiski pieaug, tāpēc mūsdienu datu apjomu prasībām atbilstošs, energoefektīvs un drošs datu centrs nodrošinās Latvijas klientiem jauna līmeņa pakalpojumus, kā arī sekmēs pasaules līmeņa mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piesaisti Rīgai," apmeklējot datu centru, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Mēs ticam, ka mūsdienīgs datu centrs ir kas vairāk nekā vienkārši datu krātuve. Mūsdienīga datu centra lielākais ieguvums ir savienojamība, kas organizācijām piedāvā piekļuvi gandrīz visiem iespējamajiem digitālajiem resursiem. Savienojamības ziņā TV tornis ir Latvijā un Baltijā nepārspējama lokācija. Tornī esošie savienojumi ar vairāk nekā 40 Latvijas un pasaules elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem tandēmā ar LVRTC datu pārraides infrastruktūru un datu pārraides pakalpojumiem, kas savieno Latviju ar Eiropas un pasaules datu centru metropolēm, klientiem nodrošina vispilnīgāko pakalpojuma komplektu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

LVRTC klientu pieredze rāda, ka mūsdienās ikvienai organizācijai pieaug ikdienā apstrādājamo elektronisko datu apjoms un organizācijas labprāt izmantotu mākoņskaitļošanas risinājumus, taču nereti tās attur fakts, ka šādi risinājumi izvietoti viņiem nepieejamās vai nezināmās lokācijās. Šobrīd LVRTC ir uzsācis sarunas ar vairākiem mākoņskaitļošanas risinājumu nodrošinātājiem un tiek paredzēts, ka jau nākamajā gadā kāds no starptautiskiem spēlētājiem izvietos savu infrastruktūru TV tornī, tā radot iespēju arī valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurām ir svarīga viņu datu atrašanās vieta, saņemt starptautisku mākoņskaitļošanas pakalpojumu, kas bāzēts tieši Rīgā.

Jaunais datu centrs izbūvēts atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasībām, izmantojot pasaules labāko tehnoloģisko risinājumu praksi, kas ļauj sniegt ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu pakalpojumu klientiem - valsts un pašvaldību iestādēm, pašmāju un ārvalstu komersantiem.

Izmantojot programmatūras definētu infrastruktūru, datu centrā tiek virtualizēti datu apstrādes un uzglabāšanas resursi, ļaujot vienā fiziskajā lokācijā piedāvāt daudzus pilnībā nošķirtus virtuālos serverus, kas klientam nodrošina piekļuves privātumu un risinājumu elastību.

Tāpat kā līdz šim, klientiem būs pieejamas arī biznesa inteliģences programmatūras, kas nodrošina klienta risinājumu attālinātu pārraudzību, kā arī nepārtraukts attālināto roku atbalsts, lai klients, esot jebkurā pasaules valstī, ar LVRTC personāla starpniecību var veikt savu iekārtu konfigurāciju atbilstoši nepieciešamībai.

Sākot ar 2014.gada decembri, aktīvi norisinās renovācijas darbi Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Viens no būtiskākajiem kompleksa renovācijas darbiem ir radioteleskopa RT-32 antenas spoguļa balsta konstrukcijas renovācija. Šobrīd ir pabeigta antenas balsta struktūras bojājumu labošana metinot, kā arī daļēji nomainot bojātos elementus, pabeigta balsta konstrukcijas krāsošana, liecina medijiem sniegtā informācija.

Paralēli šiem darbiem noris spoguļa virsmu veidojošo alumīnija plākšņu (kopskaitā 944 plākšņu) remonts. Tuvākajā laikā plānots uzsākt alumīnija plākšņu attīrīšanu ar stikla abrazīvu un krāsošanu, izmantojot specializētu, radioteleskopiem paredzētu krāsu sistēmu, kas ražota ASV.

Darbu projektētājs ir MT Mechatronics GmbH (Vācija), galvenais būvuzņēmējs SIA Ostas celtnieks (Latvija, Ventspils), būvuzraudzību nodrošina A/S Inspecta Latvia.

Pirmdien, 29.maijā uzsākta Zaķusalas TV torņa augšējās cilindriskās antenu daļas pretkorozijas apstrāde un krāsošana. Darbi noritēs 222m līdz pat 368m augstumā, kur sešu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) augstkāpēju komanda veiks krāsojamās virsmas attīrīšanu, gruntēšanu un dekoratīvās virskārtas uzklāšanu 1152 kvadrātmetrus lielā platībā.

Krāsošanas darbu laikā tiek mainīts TV torņa skatu laukuma darba laiks un, sākot no 5.jūnija, apmeklētājiem darba dienās tas būs pieejams no plkst.16 līdz pat plkst.22.

Augstākais krāsojamais punkts - zibensnovedēja caurule TV torņa spicē - atrodas 368m augstumā. Tas ir trīs reizes augstāk nekā atrodas Pēterbaznīcas gailis un šī būs pirmā reize pēc TV torņa nodošanas ekspluatācijā, kad tā tiks krāsota. Spices diametrs ir 30 cm, bet augstākajā punktā tikai 16cm. Dienas laikā, saulei uzsildot metāla konstrukciju, temperatūras svārstības var izraisīt līdz pat 2,4 m lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu.

Virzoties pa torņa cilindriskās daļas posmiem uz leju, vislielākā platība LVRTC speciālistiem būs jānokrāso 222m līdz 256m augstumā, jo šajā augstumā caurules diametrs ir 4m. Tā atrodas teju sešreiz augstāk nekā Brīvības pieminekļa zvaigznes un divas reizes augstāk nekā Saules akmens ēkas spice. Pēc LVRTC Torņu un mastu apkalpes daļas aplēsēm krāsošanai būs nepieciešami vismaz 2300 litri dažādu krāsu materiālu.

Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē.

Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks uzsākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Doma baznīcas restaurācija jāpabeidz jau šā gada rudenī, patlaban tā vēl rit pilnā sparā. Darbi notiek gan baznīcas telpās, gan tornī. Projekta kopējais finansējums ir 6,4 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 5,4 miljoni – rasta no ERAF līdzekļiem, atlikušo summu tradicionāli piešķīra Rīgas dome, piektdien raksta laikraksts Diena.

Torņa daļā augšējam un apakšējam kupolam tiek mainīts latojums un vara skārda iesegums, savukārt torni balstošajām koka konstrukcijām, kas daļēji saglabājušās no XVIII gadsimta, tiek mainītas bojātās vietas, darbu gaitu skaidro Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis. Pēc viņa stāstītā, pagājušā gadsimta 80. gados, mainot torņa segumu, zem tā esošos dēļus ugunsdrošības nolūkos apsmidzināja ar ķīmisku šķīdumu, kas, kondensējoties ūdenim, reaģēja ar torņa apšuvuma varu, un radās caurumi.

Izstrādājot torņa pastiprināšanas tehnisko risinājumu, bija ideja ierīkot liftu līdz skatu platformai zem pulksteņiem, taču to noraidīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Pēc pašreizējā projekta atjaunotajā tornī atgriezīsies zvani, un tos paredzēts zvanīt apaļās stundās. Taču atšķirībā no Rātsnama zvaniem Domā nespēlēs melodijas. Paredzēts restaurēt arī apzeltīto Doma gaili, kas gan uzstādīts tikai 1985. gadā, tomēr esot cietis no putnu nagiem.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Pirmajai Coffee Tower mazākajai kafejnīcai Rīgā piepulcējušies vēl astoņi brāļi un māsas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms nepilna gada DB rakstīja par pirmo Coffee Tower blakus Vērmanes dārzam, Saktas puķu tirdziņam kaimiņos. Kafejnīca tur darbojas vēl aizvien, turklāt tūlīt tiks atvērta otra –blakus esošajā tornītī, kurā savulaik tirgotas loterijas biļetes. Tās nosaukums būs Ledus tornis, jo tajā tiks piedāvāti aukstie dzērieni un saldējums. Katrai kafejnīcai ir piešķirts savs nosaukums – Akvārijs, Māsiņa Bāciņa, Sprīdītis, Brālītis Stūrītis, Kaļķītis, Zinītis u.c. Coffee Tower īpašnieki Reinis Silovs un brāļi Kaspars un Edgars Auziņi iecerējuši līdz vasaras beigām atvērt vēl vismaz pāris kafejnīcu. «Būvēt bunkuru ir interesantāk, nekā tajā sēdēt un spēlēties. Patlaban esam aizraujošākajā procesā. Mums ir idejas kā torņi. Nerakstām biznesa plānu. Skatāmies, darām, attīstāmies,» teic Edgars. Uzņēmēji DB atzīst, ka pašreizējais attīstības temps prasa ieguldīt daudz darba un reizēm viņu domas skrien ātrāk, nekā rokas spēj izdarīt. Viss tiek paveikts pašu spēkiem.

Apmeklētājiem atvērts Birštonas skatu tornis, kas tagad ir augstākais skatu tornis Lietuvā, informē Birštonas Tūrisma informācijas centrs.

Tornis tika uzbūvēts Nemunas deltas reģionālajā parkā un ir 51 m augsts. Līdz šim Nemunas loku ainavu bija iespējams redzēt tikai no gaisa balona vai fotogrāfijās.

Visa torņa augstums ir 51 metrs, taču skatu torņa platforma sasniedz 45 metru augstumu. Tornī ir izveidotas sešas atpūtas platformas. Tērauda metāla konstrukcija ir dekorēta ar lapegles paneļiem un trīsstūrveida lodziņiem. Torņa taisnstūra forma ar ažūra jumtiņu turpina lietuviešu arhitektūras tradīciju, atgādinot veco koka pils torņu formu un baznīcas zvanu torņu arhitektūru. Torņa simboliku atdzīvina konstrukcijā atstātās atveres – mazi lodziņi, pa kuriem ieplūdīs gaisma un būs iespēja vērot ainavu.

Lietuvieši gatavojas rekonstruēt pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem celto Viļņas televīzijas torni, vēsta Vz.lt. Projektu konkursā par labāko atzīts arhitektūras studijas Plazma rekonstrukcijas projekts Viļņas acs, kas paredz 326 metrus augstajā tornī ierīkot konferenču zāli, kinozāli un viesnīcu, vēsta Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi akciju sabiedrības Lietuvos radijo ir televizijos centras pārstāve Vaida Burviene, komisija atzinusi, ka šis projekts ir «visreālāk īstenojams» un vienlaikus saglabā torņa māksliniecisko vērtību un idejas viengabalainību. Pēc viņas teiktā, nākotnē iecerēts piesaistīt tornim lielākas tūristu plūsmas.

«Atslēdzot analogo televīziju, no torņa tika izvāktas iekārtas, atbrīvojās telpas, kuras varētu pielāgot tūristu interesēm. Turklāt tornim jau ir vairāk nekā 30 gadu, gan tā interjers, gan eksterjers jau morāli novecojis, tādēļ tornis jāatjauno. Tā ir unikāla būve, Viļņas simbols, kas iekļaukts pasaules augstāko celtņu sarakstā. Skaidrās dienās no tā var pārlūkot Viļņas apkārtni pat 50 kilometru rādiusā. Tas ir pievilcīgs tūrisma objekts, kam jāiegūst jauns saturs un jāpiesaista vairāk tūristu,» norādījusi Burviene.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējai, lai nojauktu tās īpašumā esošu garāžu, ir par saviem līdzekļiem jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve - tramvaju līnijas kontakttīkla balsts.

Senāta ieskatā likumdevējs, paredzot, ka izdevumus par privātpersonas īpašumā esošu apgrūtinājuma - ceļu inženierbūves - pārvietošanu nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nav panācis taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Senāts uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana (tātad arī nepieciešamo inženierbūvju uzturēšana un nodrošināšana) ir pašvaldības uzdevums. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana šādos apstākļos kalpo šīs inženierbūves stabilitātes un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tātad - mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga valsts vai pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.

Turpinot projekta «Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija» īstenošanu, mācību iestādei iegādātas vairākas iekārtas, kas tiks izmantotas Informācijas tehnoloģiju fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmās «Elektronika», kā arī profesionālajā bakalaura studiju programmā «Kuģu navigācijas elektronika», informē Ventspils Augstskola.

Projekta ietvaros iegādāts programmvadāmā radio raiduztvērēju platformu komplekts, kas sniedz iespēju inženierzinātņu studentiem apgūt jaunākos telekomunikācijās izmantotos tehnoloģiskos risinājumus. Komplekts sastāv no 14 programmvadāmā radio raiduztvērējiem. Šos uztvērējus ir iespējams izmantot individuāli, kā arī saslēgt tīklā, lai nodrošinātu iespēju studentiem veikt praktiskus eksperimentus antenu virziendarbības formēšanā un antenu virziendarbību diagrammu optimizācijā. Lai paplašinātu šī komplekta funkcionalitāti, iepirktas vēl arī citas tehnoloģijas.

Modernizēts arī iegulto sistēmu un bezvadu sakaru iekārtu izstrādes apgūšanai nepieciešamais aprīkojums, kas nodrošina iespēju studentiem izmantot mūsdienu tehnoloģijas un pilnvērtīgi sagatavoties darba tirgus vajadzībām.

Grenlandē jūlijā noslēgusies ekspedīcija, kurā ar Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering» izstrādāto tehnoloģiju – vienā sistēmā integrētu zemes zondēšanas radaru jeb GPR (ground penetrating radar) un bezpilota lidaparātu jeb dronu – izdevies atrast pēc ārkārtas nosēšanās «nekurienes vidū» pamestu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu, kura tagad iesalusi ledājā aptuveni 100 metru dziļumā, pastāstīja SPH Engineering pārstāve Sabīne Markus.

1942. gada 15. jūlijā no ASV armijas bāzes Grenlandē izlidoja astoņas kara lidmašīnas – seši iznīcinātāji «P-38 » un divi bumbvedēji «B-17». Sliktu laikapstākļu dēļ eskadrons bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ledāja tālu no apdzīvotām vietām. Pēc deviņām dienām visi apkalpes locekļi tika izglābti, taču viņu pilotētās lidmašīnas, kas nosēšanās laikā nebija īpaši cietušas, nācās atstāt turpat uz ledāja.

Laika gaitā pamestās lidmašīnas iesala arvien dziļāk ledū un vairs nebija atrodamas. Deviņdesmitajos gados ekspedīcijas laikā izdevās uziet pirmo pazudušā eskadrona lidmašīnu – vienu no «P-38» iznīcinātājiem. Vēsturiskais gaisa kuģis tika izcelts un transportēts uz ASV, kur tas atguva savu sākotnējo spozmi un lidotspēju.

Irbenes radioteleskopu kompleksā atklāts jaunās paaudzes antenu lauks Lofar-Latvia, reizē ar šo notikumu atzīmējot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) 25 gadu jubileju.

Lofar ir lielākais radioastronomijas zemo frekvenču radioteleskops, ko veido vairākās valstīs izvietoti, savstarpēji saistīti Lofar antenu lauki, kuri strādā zemo frekvenču diapazonā no 10 līdz 240 MHz un izceļas ar savu revolucionāro dizainu. Lofar-Latvia būs būtisks papildinājums lielākajam radioteleskopu tīklam pasaulē, kas savienots ar centrālo staciju Nīderlandes ziemeļos, tā veidojot vairāk nekā divu tūkstošu kilometru garu tīklu.

Lofar stacijas izveide gan VSRC, gan Latvijai sniegs jaunas zinātniskas iespējas ne tikai radioastronomijas sfērā, bet arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, ģeofizikā, ģeodēzijā, vides inženierijā un bioekonomikā.

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Parīzes Eifeļa tornis, kas pandēmijas dēļ bijis slēgts mēnešiem ilgi, no 16.jūlija atkal būs atvērts apmeklētājiem.

Lai ievērotu sociālās distancēšanās prasības, dienas laikā Eifeļa tornī tiks ielaisti ne vairāk kā 10 000 cilvēku.

Apmeklētājiem būs pieejami visi torņa stāvi, izņemot dažus, kur tiek veikta renovācija.

Lifti apkalpos tikai 50% no normālā cilvēku skaita.

Eifeļa tornī tiek veikti plašākie atjaunošanas darbi tā vēsturē, gatavojoties 2024.gadā plānotajām Parīzes olimpiskajām spēlēm. Tostarp tornis tiek pārkrāsots, lai piešķirtu tam zeltainu nokrāsu. Taču krāsošana pašreiz apturēta, jo esošajās krāsas kārtās atklātas svina pēdas, padarot krāsošanas procesu bīstamu.

Eifeļa torni parasti apmeklē aptuveni septiņi miljoni cilvēku gadā. Trīs ceturtdaļas no apmeklētājiem parasti ir ārvalstu tūristi.