Jaunākais izdevums

Turpinot projekta «Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija» īstenošanu, mācību iestādei iegādātas vairākas iekārtas, kas tiks izmantotas Informācijas tehnoloģiju fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmās «Elektronika», kā arī profesionālajā bakalaura studiju programmā «Kuģu navigācijas elektronika», informē Ventspils Augstskola.

Projekta ietvaros iegādāts programmvadāmā radio raiduztvērēju platformu komplekts, kas sniedz iespēju inženierzinātņu studentiem apgūt jaunākos telekomunikācijās izmantotos tehnoloģiskos risinājumus. Komplekts sastāv no 14 programmvadāmā radio raiduztvērējiem. Šos uztvērējus ir iespējams izmantot individuāli, kā arī saslēgt tīklā, lai nodrošinātu iespēju studentiem veikt praktiskus eksperimentus antenu virziendarbības formēšanā un antenu virziendarbību diagrammu optimizācijā. Lai paplašinātu šī komplekta funkcionalitāti, iepirktas vēl arī citas tehnoloģijas.

Modernizēts arī iegulto sistēmu un bezvadu sakaru iekārtu izstrādes apgūšanai nepieciešamais aprīkojums, kas nodrošina iespēju studentiem izmantot mūsdienu tehnoloģijas un pilnvērtīgi sagatavoties darba tirgus vajadzībām.

Lai nodrošinātu visus Informāciju tehnoloģiju fakultātes studentus ar praktisku projektu realizācijai nepieciešamo aprīkojumu, projekta ietvaros iegādāts arī 3D printeris un ultravioletā starojuma eksponēšanas iekārta. Studentiem būs pieejami arī četri lodēšanas tvaiku atsūkšanas iekārtu komplekti, kas tiks uzstādīti jaunajā Informācijas tehnoloģiju fakultātes studentu praktisko darbu telpā, kura atradīsies augstskolas B korpusā.

Kopējās projekta izmaksas ir 1 773 671 eiro, no tām 1 507 620 eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums, pārējās projekta izmaksas - valsts budžeta finansējums. Projekts tiks īstenots no 2017. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Studijām pieteicies mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā

LETA,19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons,08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar starptautisku eksāmenu pirmoreiz vērtēs Latvijas skolēnu uzņēmējspējas

Db.lv,14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Kopāstrādāšanas telpas sāk iedzīvoties arī reģionos

Rūta Lapiņa,25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijas reģionos sāk iedzīvoties koplietošanas biroja telpu pieeja, kas jau pārbaudīta un atzinību ieguvusi daudzās pasaules pilsētās, tostarp tādas izveidotas arī Venstpilī, kur tās nodrošina jaunizveidotais Ventspils Biznesa atbalsta centrs, informē Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītāja asistente Santa Serdjukova.

«Koplietošanas biroja telpas izveides iecere Ventspilī mums bija jau pirms dažiem gadiem, kad apstājāmies pie tā, ka nebija pārliecības par pieprasījuma potenciālu relatīvi nelielā pilsētā kāda ir Ventspils. Bet šobrīd situācija ir nobriedusi un pateicoties Ventspils pilsētas kopējai pieejai biznesa atbalstam, kur jau kādu laiku īpašu lomu ieņem spēcīgs atbalsts tieši informāciju un komunikāciju nozaru (IKT) biznesa projektiem, šāda «co-working» vieta ir izveidota un esmu pārliecināts, ka tiks labi apdzīvota,» pārliecināts ir Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītājs Salvis Roga.

Pirmo koprades telpu Ventspilī, kas īpaši aktuāli var būt jaunajiem uzņēmumiem, kā arī jau esošiem uzņēmējiem kā alternatīva savam birojam vai darbam mājās, izveidojis Ventspils Biznesa atbalsta centrs sadarbībā ar Ventspils pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere,08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmas par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā otrās projektu atlases kārtas ietvaros, informē CFLA.

Kopumā apstiprināti 28 projektu iesniegumi, kuros plānotais ERAF ieguldījums - 34 miljoni eiro.

No otrajā kārtā 28 apstiprinātajiem projektiem viens ir apstiprināts bez nosacījuma, savukārt pārējie 27 projekti ir apstiprināti ar nosacījumu, proti, to iesniedzējiem ir jāveic precizējumi un jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus par ES fondu projektu īstenošanu.

Otrajā kārtā apstiprinātie projekti papildinās to ES fondu projektu kopu, kuri jau tiek īstenoti šajā ES fondu programmā un ir apstiprināti pirmajā kārtā. Tās ietvaros uzņēmumi veic ieguldījumus ražošanas un inovāciju attīstībā kopumā vairāk kā 60 miljonu eiro apjomā (t.sk. vairāk kā 22 miljoni – ERAF atbalsts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" rīko biznesam veltītu tiešsaistes hakatonu "HackTheBiz" ar mērķi rast risinājumus COVID-19 vīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem uzņēmējdarbības jomā un gūt labumu no strauji augošās digitālās vides un tās iespējām, palīdzot uzņēmējiem paaugstināt produktivitāti un nodrošināt efektīvāku laika un resursu izmantošanu.

"HackTheBiz" notiks virtuālā vidē no 12. līdz 14.jūnijam , kur 48 stundu laikā dažādu nozaru profesionāļi - mentori palīdzēs komandām radīt jaunas, dzīvotspējīgas biznesa idejas uzņēmējdarbības atbalstam, ko hakatona noslēgumā vērtēs profesionāļu žūrija. Uzvarētāji saņems balvas no organizētājiem un sadarbības partneriem.

Pasākumā aicināti piedalīties individuālie dalībnieki un grupas līdz pieciem cilvēkiem - uzņēmumu pārstāvji, topošie uzņēmēji, IT jomas, mārketinga, biznesa un finanšu speciālisti, studenti un entuziasti. Hakatona dalībniekiem ir jābūt vismaz 18 gadus veciem.

Iepazīties ar pasākuma detaļām un tēmām ideju ģenerēšanai, kā arī reģistrēties var organizatora mājaslapā. Reģistrācija hakatonam ir atvērta līdz 2020.gada 10.jūnijam un dalība tajā ir bezmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā galvaspilsētas augstskolas, arī reģionālās mācību iestādes sagaida studējošo skaita pieaugumu

Tas lielā mērā ir saistīts ar vidusskolas absolventu skaita pieaugumu valstī par 3-4%, jaunu studiju programmu ieviešanu, esošo pārveidošanu angļu valodā, kas ļaus piesaistīt vairāk ārvalstu studentu.

Papildu iespējas

Ventspils augstskola (VeA) uzlabo studiju programmu, veic mārketinga aktivitātes, īpaši fokusējoties uz ārvalstniekiem, tāpēc uzņemtajam studentu skaitam vajadzētu pieaugt, pauž VeA rektors Kārlis Krēsliņš. Turklāt VeA būs par 50 budžeta vietām vairāk nekā pērn. Nākamajā akadēmiskajā gadā VeA piedāvās jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu Uzņēmējdarbības akadēmija, kuras studiju modelis ir pārņemts no Somijas un būtiski atšķirsies no ierastā apmācību veida. Šajā programmā nebūs klasisko lekciju, tā ir balstīta uz praktiskas pieredzes gūšanu – mācīšanos darot, kā arī pilnveido studenta domāšanas veidu un attīsta nepieciešamās kompetences, kas palīdzēs pielāgoties nākotnes prasībām un mainīgajai darba videi. K. Krēsliņš lēš, ka lielākā interese būs par IKT nozares studiju programmām. Viņaprāt, Kurzemes reģiona jaunieši iedalās divās grupās – viena daļa dodas studēt uz galvaspilsētu, jo vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, bet otra daļa izvēlas reģionālās augstskolas, jo tajās ir lielākas iespējas tikt pie budžeta vietām, ir interesēm atbilstoši studiju virzieni, kā arī ikdienas izdevumi reģionos nav tik lieli kā galvaspilsētā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka VeA studentiem ir plašākas iespējas studēt vai iziet praksi ārvalstīs, saņemot Erasmus+ programmas stipendiju, kā arī pretendēt uz dažādām publiskajām un privātajām stipendijām. Turklāt, būdama reģionāla augstskola, tā var piedāvāt studentiem plašas bezmaksas sportošanas iespējas, dalību bezmaksas interešu pulciņos un dažādos VeA organizētos pasākumos. «Augstskolā studenti iegūst individuālu pieeju no pasniedzējiem, vērtīgus kontaktus un labus darba piedāvājumus jau studiju laikā,» viņš klāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps

Lelde Petrāne,20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Pāvels Rebenoks.

V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās. Pašreiz studē biznesa vadību Banku augstskolas doktorantūrā, kā arī pasniedz lekcijas Inovācijas finansēšanā un Inovācijas vadīšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku Augstskolā un Ventspils Augstskolā.

Pašreiz ir Rīgas domes deputāts un deputātu frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs. Bijis ES iniciatīvas (investīciju fonda) "InnoEnergy" vadītājs Latvijā. Ir izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu, riska kapitāla investīciju piesaisti, tehnoloģisko izstrādņu piemērošanu tirgum un komercializāciju, kā arī jaunu tehnoloģisku start-up uzņēmumu veidošanu. V.Zeps ir vadījis vairākus elektronikas un IT uzņēmumus, kā arī strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedaloties nacionālās inovācijas sistēmas izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Swedbank Latvija Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītāju no 1.jūnija kļuvis Jevgenijs Ivanovs, kurš līdz ar to pievienojas bankas vadības komandai.

Līdz šim J.Ivanovs vadīja Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Iepriekš Uzņēmumu pārvaldes vadītājs bija Lauris Mencis, kurš nu ieņem Swedbank Latvija valdes priekšsēdētaja amatu.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka apstiprinājusi Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Jevgeniju Ivanovu par bankas valdes locekli. Līdz šim Jevgenijs Ivanovs kā Uzņēmumu pārvaldes vadītājs darbojās Swedbank Latvija vadības komandā.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs par Uzņēmumu pārvaldes vadītāja v.i. kļuva pēc tam, kad Lauri Menci apstiprināja par Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāju.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu.

Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktora pienākumus no šā gada 1.aprīļa pildīs biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis Artūrs Kokars, informē SM.

Satiksmes ministrijas rīkotajā atklātajā konkursā uz Aviācijas departamenta direktora amatu pieteicās 10 kandidāti. Augstāko novērtējumu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem saņēma A.Kokars.

“Pēdējais gads aviācijas nozarei ir bijis ļoti izaicinošs, un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pozīciju atgūšana un konkurētspējas stiprināšana Baltijā un Eiropā. Esam gandarīti, ka nozares stratēģijas attīstību un departamenta vadību varam uzticēt augstas raudzes speciālistam, kuram ir visaptverošas zināšanas un stratēģiskās vadības pieredze aviācijas jomā,” komentē SM valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands.

A.Kokaram ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos aviācijas un ar aviāciju saistītās nozarēs. Kopš 2016. gada viņš ir biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis, pirms tam septiņus gadus bijis VAS Starptautiskā lidosta “ Rīga” valdes priekšsēdētāja padomnieks, kā arī loģistikas, iepirkumu un tehniskā departamenta direktors SIA “North Hub Services”, valdes priekšsēdētājs VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, valdes priekšsēdētājs SIA “Ventspils lidosta”. Artūram Kokaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesībās un finansēs, kas 2015. gadā iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, un profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kas 2003. gadā iegūts Ventspils augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka,26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

CFLA izsludina projektu atlasi par ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā

Žanete Hāka,21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā.

Projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim pieejams ERAF finansējums vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā.

Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai.

Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no 21. novembra līdz 2018. gada 21. februārim. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai atbilstīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kuras plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS 3).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ERAF projekta «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)» ietvaros 2018. gadā tiek sākta apjomīga Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizācija, lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Projektā digitalizēs 37 500 minūtes kinodokumentu - Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un filmas, turklāt tiks veikta 15 Latvijas filmu digitalizācija un restaurācija (920 minūtes ekrāna laika).

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)». ERAF projektā līdz 2021. gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, veiks arī kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi – spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas un animācijas filmas, kas fiksētas 35mm, 16mm, 8mm kinolentēs; šos darbus radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Nodarbināto apmācībās no ES fondiem plāno investēt 6,4 miljonus eiro

Lelde Petrāne,13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projektu iesniegumu atlasē par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem saņēmusi sešus projektu iesniegumus, kuros kopumā paredzētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas vairāk nekā 6,4 miljonu eiro apmērā.

Projektu pieņemšana ES fondu programmā dažādu apmācību organizēšanai komersantiem noslēdzās 2019. gada nogalē. Pēc projektu apstiprināšanas – provizoriski š.g. aprīlī - informācija par apstiprinātajiem projektiem, t.sk. projektu īstenotāju kontaktinformācija, tiks publicēta CFLA mājaslapas sadaļā "Projektu īstenošana". CFLA aicina komersantus par savu darbinieku apmācību iespējām sazināties ar atbilstošās nozares projektu īstenotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Alpha Solutions" izstrādāto tiešsaistes izglītības iestāžu ēdienkaršu veidošanas risinājumu "jenots.net" izmanto pirmās deviņas pirmsskolas Ventspilī.

"Programmu izstrādāju, sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Esmu pateicīgs viņiem par dalīšanos pieredzē un padomos," saka Aldis Putniņš, SIA "Alpha Solutions" īpašnieks. Risinājuma testi sākās janvārī un kopš aprīļa to izmanto visas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes. Šobrīd notiek sarunas arī ar ēdinātāju Liepājā, kas strādā ar vairākiem desmitiem bērnudārzu.

Tuvākā nākotnē A. Putniņš cer, ka "jenots.net" izplatīsies Latvijā, bet tālākā nākotnē – arī Igaunijā un Lietuvā. "Risinājums ir gatavs, to atliek vien iztulkot," viņš teic.

A. Putniņš stāsta, ka risinājums nodrošina iespēju izveidot sabalansētas ēdienkartes tiešsaistē. Tas ir izstrādāts, īpaši domājot par izglītības iestādēm, kam jāievēro Ministru kabineta noteikumi par to, kādai jābūt ēdiena uzturvērtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompetences centriem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā projektu atlases ceturtajā kārtā pieejami vairāk nekā 37,6 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Uz ERAF līdzfinansējumu komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, varēs pretendēt kompetences centri – sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai biedrības, kas apvieno vismaz piecus savstarpēji nesaistītus nozares komersantus vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Kompetences centri ar ERAF atbalstu koordinēs pētniecības projektus - veicinās sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tīklošanos, informācijas un zināšanu apmaiņu, tādējādi attīstot jaunus vai būtiski uzlabo esošos produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās. Komersanti kompetences centros granta veidā varēs saņemt atbalstu rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālajām izstrādēm, kā arī tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pētniecības projektiem, kuru kopsumma pārsniedz 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu

Zane Atlāce - Bistere,09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru