Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Latvijā fotoradari ir vajadzīgi, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, taču reāli tos ieviest, visticamāk, izdosies tikai nākamgad, ņemot vērā, ka vēl ir jāpaveic vairāki darbi pirms jauna konkursa izsludināšanas.

LNT raidījumā 900 sekundes Kozlovskis norādīja, ka statistika liecina par to, ka vietās, kur pērn atradās fortoradari, būtiski mazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, līdz ar ko ministrs secina, ka radari uz Latvijas ceļiem ir nepieciešami.

Kozlovskis gan atzīst, ka ierīces uz ceļiem nepieciešamas jo ātrāk, jo labāk, taču reāli to varētu izdoties panākt tikai nākamā gada sākumā, par iemesliem minot konceptuālā redzējuma izstrādi un prezentēšanu, jauna konkursa rīkošanu un reālu fotoradaru ieviešanu darbībā.

Ministrs skaidroja, ka ar konceptuālo redzējumu paredzēts nākt klajā šā gada martā, bet, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar iepirkuma konkursiem, projekta realizētāja noskaidrošana varētu ieilgt.

Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai airBaltic lems nākamajā sēdē pēc valsts budžeta pieņemšanas, 30.novembrī.

Premjera pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) sacīja - koalīcija vienojusies šo jautājumu izskatīt kā atsevišķu lēmumprojektu nākamajā sēdē pēc budžeta pieņemšanas. Šāda vienošanās panākta, jo šodien koalīcijas sanāksmē nevarēja piedalīties Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kura ir komandējumā Ķīnā un kurai līdzi devies arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Paredzēts, ka šī jautājuma apspriešanai nākamnedēļ, visticamāk, trešdien varētu tikt sasaukta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde. Šonedēļ komisijā nav iespējams pārrunāt šo jautājumu valdības vadītājas komandējuma dēļ, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).

Fotoradaru darbības laikā valsts budžetā ir ieskaitīti 1 200 000 latu sodu naudas, no tās 35% pārskaitīti uzņēmumam Vitronic, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Ministrs uzsvēra, ka, lai gan tas ir pienesums budžetam, tomēr šim projektam nebūtu jābūt ar mērķi ļaut valstij nopelnīt. R. Kozlovskis atzina, ka fotoradaru ieviešana Latvijā ir vitāli svarīga, jo kopumā tie ir uzlabojuši satiksmes drošību un to darbības turpināšana būtu vēlama.

Ministrs pieļāva, ka teorētiski tiesiskās attiecībās ar valsti varētu stāties arī ierīču ražotājs no Vācijas, kurš jau paudis gatavību iesniegt konkrētus risinājumus. Latvijai jāsaņem garantija, ka radari ir uzliekami, tāpēc, iespējama vienošanās ar Vācijas pārstāvjiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, otrdien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs R. Kozlovskis.

Valdība nākamnedēļ lems par amata pienākumu termiņa pagarināšanu Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim, Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam, aģentūrai LETA apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja ministrs, nākamajā valdības sēdē, 26.jūlijā, plānots skatīt jautājumu par amata pienākumu pagarināšanu trīs dienestu vadītājiem - Ķuzim, Garbaram un Āboliņam.

Kozlovskis pauda, ka attiecībā uz VP ir lietas, kas ir jāizdara un kas ir jāizdara nekavējoties. "Konkrētie uzdevumi, kas ir mūsu dienas kārtībā un kas ir jāizdara turpmākajos divos gados, ir speciālas struktūrvienības izveidošana, kas nodarbosies ar augstas prioritātes lietu izmeklēšanu, tāpat ir plānots strādāt pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu struktūrvienības izveides - tas ir ļoti aktuāls jautājums, un pirmais pusgads ir pierādījis šādas struktūrvienības izveides nepieciešamību," skaidroja iekšlietu ministrs.

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā R. Kozlovskis teica, ka Bunkus slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas (VP) resursiem.

«Jādara viss, lai [noziegums] tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,» pauda ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš ir bijušas gan atklātas, gan neatklātas pasūtījuma slepkavības, piemēram, pērn tika atklātas divas.

Kozlovskis arī uzsvēra, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgta arī citus variantus.

Ārvalstu kaujinieku problēma prasa aktīvu rīcību, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš ceturtdien, 9. oktobrī, Luksemburgā vada Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Iekšlietu un tieslietu padomes sanāksmē, lai diskutētu par iekšlietu politikas jautājumiem, informē Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES.

Padomes sēdes ietvaros ministriem bija padziļināta diskusija par ārvalstu kaujiniekiem, kā to augustā noteica Eiropadome. Diskusijas mērķis bija sniegt politiskas norādes tālākai virzībai divos jautājumos – pasažieru datu reģistrēšana un robežkontroles mehānismi uz Šengenas ārējās robežas. Ministri arī vienojās par nepieciešamo rīcību, lai paātrinātu jau spēkā esošo pasākumu ieviešanu praksē. R. Kozlovskis kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienojās paātrināt Pasažieru datu reģistra izveidi, lai ar tā palīdzību laicīgi identificētu potenciāli radikalizētus ārvalstu kaujiniekus, novērstu organizēto noziedzību un terorismu. Ministri vienojās par stratēģiskas pieejas attīstīšanu migrācijas plūsmas pārvaldībai, kā arī uzklausīja atbildīgo dienestu informāciju par paveikto migrācijas plūsmas kontroles uzlabošanā.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) centīsies noskaidrot, vai patiesībai atbilst runas, ka kāda no aviokompānijām brīdinājusi par sadarbības pārtraukšanu ar airBaltic gadījumā, ja tā iegādāsies Sukhoi lidaparātus.

Kozlovskis pastāstīja, ka šodien tiksies ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniekiem, lai noskaidrotu, vai izskanējusī informācija atbilst patiesībai - vai ir saņemta oficiāla informācija, vai arī tās ir tikai spekulācijas.

Tāpat ir jāsaprot, kā tas var ietekmēt airBaltic turpmāko attīstību, minēja Kozlovskis. Viņš atgādināja, ka aviācijas nozarē valda nežēlīga konkurence, kas balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc, virzot kādu konkrētu biznesa modeli, kompānijas vadībai ir jāparedz visi iespējamie riski.

«Jebkurā gadījumā par biznesa modeli, par tā īstenošanu un sekām atbildība ir jāuzņemas kompānijas vadībai un kapitāldaļu turētājam,» teica ministrs.

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

«Politiskais uzstādījums ir - radariem ir jābūt. Tā tomēr ir tehnoloģiju attīstība, un, ņemot vērā, ka šis projekts vispār tika sākts, policija arī ir pārorientējusi savu darbu, pārdalījusi resursus… tā tomēr ir visu lielāko Eiropas valstu pieredze, ka tie radari ir,» runājot par joprojām aktuālo fotoradaru problēmu, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Atbildot uz jautājumu, kāda šobrīd ir moinistra prioritāte - lauzt līgumu vai tomēr kā panākt, ka tas tiek izpildīts, Kozlovskis laikrakstam Diena norāda: «Ja ņemam vērā, ka šis iepirkuma process ilga pusotru gadu un pirmie radari parādījās gandrīz pēc divu gadu ilga procesa… Tas nozīmē - ja visu sākam pa jaunu, mēs tikpat ilgi varam palikt bez radariem. Tāpēc uzstādījums ir pēc iespējas nodrošināt nepārtrauktību. Bet jāatzīst, ka šobrīd tie argumenti, kādus izvirzīja Vitronic Baltica, - nu mēs neredzam, kā viņi līgumu var izpildīt.»

«Mans uzstādījums ir tāds, ka valstij nebūtu jāsedz visi iespējamie zaudējumi… Šajā gadījumā mēs runātu tikai par aktīvu iegādi. Un pašlaik vērtējam, cik tas varētu maksāt un vai tas ir iespējams, gan tehniskā, gan finansiālā puse. Bēdīgākais scenārijs tomēr būtu, ja septembra beigās šī radaru darbība tiktu pārtraukta,» norāda Kozlovskis, runājot par iespējamo risinājumu - radaru nopirkšanu no Vācijas Vitronic.

Izskanējušā informācija par to, ka Latvijai fotoradaru atpirkšanai būs jātērē desmit miljoni latu, nav patiesa. Piedāvātā summa ir vairākkārt mazāka. «Tie nav desmit un tie nav pieci [miljoni latu], tas ir mazāk,» norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Viņš LNT rāidījumā 900 sekundes norādīja, ka Vācijas uzņēmums Vitronic ir izteicis piedāvājumu – summu, par kādu Latvija var pārpirkt fotoradarus. Pagaidām ministrs summu neatklāja, taču uzsvēra, ka tā ir mazāk nekā pieci miljoni latu un ka tā attiecas tikai uz pašām iekārtām – fotoradariem.

Patlaban valstij doti divi mēneši laika, lai izvērtētu, vai piedāvātā summa ir adekvāta.

Kozlovskis atzina, ka pastāv iespēja, ka fotoradari varētu arī netikt atpirkti. Tas iespējams gadījumā, ja auditori secinās, ka šāds pirkums valstij nav izdevīgs.

Ministrs gan uzsvēra, ka šādā gadījumā tas būtu solis atpakaļ, jo uz ceļiem nāktos atjaunot policistu patruļas, kas pēc fotoradaru ieviešanas tika novirzītas darbam citur.

Valdība šodien, izskatot informāciju par progresu, veicot izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, atbalstījusi jaunu punktu līgumā saistībā ar aizliegumu iegādāties konkrētas lidmašīnas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien žurnālistiem apliecināja, ka akcionāru līgumā ir aizliegums iegādāties, īrēt un izmantot jebkura militāri rūpnieciska kompleksa produkciju.

Iekšlietu ministrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis (V) Straujumu papildināja, ka aizliegums attiecas uz tiem lidmašīnu ražotājiem, kuriem ir noteiktas starptautiskas sankcijas.

Šodien arī uzklausīts Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa redzējums, ja līgumā tiek iekļauts šāds punkts, un viņš apliecinājis, ka vēlas turpināt sadarbību ar aviokompāniju, ja Saeimā tiek atbalstīts aizdevums airBaltic.

Ugunsgrēkā Rīgā, Stabu ielā esošajā tiesībsargājošo iestāžu ēkā vakar pilnībā izdeguši Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša un viņa palīdzes kabineti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šorīt LNT raidījumam 900 sekundes teica, ka ugunsgrēkā cietuši četri VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmantotie kabineti. Kozlovskis uzsvēra, ka neviena krimināllieta ugunsgrēkā nav cietusi un izmeklēšanas process nav ietekmēts.

Jau vēlāk Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka ugunsgrēks izcēlies ēkas 4.stāvā, kur atrodas Ceļu policijas pārvaldes kabineti. ENAP kabineti atrodas stāvu augstāk un tie cietuši minimāli.

VP informē, ka pēc ugunsgrēka šobrīd ir apgrūtināta darba organizācija Stabu ielā 89, tas skar gan daļu Satiksmes drošības pārvaldes, gan daļu Kriminālpolicijas. Ja šodien tur plānota kāda tikšanās, likumsargi aicina sazināties ar kontaktpersonu, pārliecinoties, vai tas būs iespējams.

Sliktā finansiālā nodrošinājuma dēļ policijas patruļdienests un konvojs drīz būs tikai «uz papīra», iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Pērnā gada dati liecina, ka no darba Valsts policijā aizgājuši vairāk nekā simts cilvēki, savukārt darbā pieņemti – aptuveni divdesmit policisti. Tādējādi policistu rindās veidojas būtisks darbinieku iztrūkums, atklāja R. Kozlovskis.

Iekšlietu ministrs norādīja, ka tādēļ kā savu svarīgāko uzdevumu viņš ir izvirzījis valdībā apstiprināt Valsts policijas attīstības koncepciju, kuru plānots valdībā izskatīt maijā. Koncepcijā tiktu iezīmēti policijas attīstības virzieni, kā arī spriests par nodrošinājuma jautājumiem.

R. Kozlovskis arī norādīja – ja šajā virzienā netiks strādāts, pasliktināsies situācija uz ielām, proti, augs noziedzība.

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka.

Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. «Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam,» uzsvēra Pozņaka.

Būvprojekta īstenošana nodrošinās ES ārējās robežas neaizskaramību, kā arī kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanu, kas savukārt kopumā veido arī Latvijas ekonomisko stabilitāti, atzīmē robežsardze.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Arvila Feierābenda lietā figurē tūkstošiem eiro liels kukulis, un saistībā ar notikušo tiks vērtēta arī Feierābenda priekšnieka, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Arta Velša, atbildība.

Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ir sākts kriminālprocess par kukuļošanu. Aizturēšana notikusi saistībā ar vienu no Kārtības policijas pārvaldes pārziņā esošajām licencēšanas jomām.

Mūrnieks apstiprināja, ka visām četrām lietā iesaistītajām personām, tostarp abām policijas amatpersonām, kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. LETA jau vēstīja, ka abas policijas amatpersonas ir Feierābends un Kārtības policijas pārvaldes inspektors Ilmārs Plētiens. Mūrnieks atteicās izpaust, kas ir abas pārējās personas.

Likumpārkāpumi esot konstatēti nesen un «summa mērāma tūkstošos eiro», taču tie nav desmit tūkstoši, norādīja Mūrnieks.

«Pagājušajā gadā, kad Krīzes vadības padome rēķināja zemnieku zaudējumus, mēs vēl nevarējām pateikt šo zaudējumu apjomu, bet tika pielemts, ka līdz pavasarim Iekšlietu ministrijai jānāk ar ziņojumu un jāinformē valdība par apjomu, kāds ir nepieciešams, lai to sakārtotu. Tas tika apkopots. Tas ir apmēram 150 000 eiro – kopumā pa visu robežu, kas bija jau izbūvēta. Tika arī vietām izskalotas valsts robežzīmes, bojātas patruļtakas,» iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība») sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu», komentējot to, kā norisinās Latvijas-Krievijas robežas būvdarbi.

Kozlovskis norādīja, ka būvdarbi iekavējušies laikapstākļu dēļ.

«Robežas izbūve ir ļoti ciešā korelācijā ar laikapstākļiem. Tā ir realitāte. Ja kāds ir bijis tuvāk Krievijas-Latvijas robežai, tur ir ļoti daudz upju, ir mitras vietas. Līdzīgi kā zemniekiem, kad bija plūdi, applūda arī šīs teritorijas. Tur nevarēja iebraukt ne tikai ar vieglo transportlīdzekli, bet arī traktori grima nost. Tas ir objektīvs apstāklis, kāpēc šie darbi iekavējās,» skaidroja iekšlietu ministrs.

Kozlovskis gan sacīja, ka pašlaik viss rit pēc plāna un ka robeža tiks pabeigta nākamgad.

Būtisks elements pašreizējās ekonomiskās situācijas uzlabošanai ir arī labi pārdomāta un pārvaldīta legālās migrācijas politika, šodien Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālajā sanāksmē Kipras galvaspilsētā Nikosijā uzsvēra Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Kā informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) preses pārstāvis Māris Zariņš, sanāksmes laikā Kozlovskis izteica atbalstu Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā ietvertajām vadlīnijām turpmākai ES migrācijas un patvēruma politikas attīstībai. Pēc ministra domām, legālās migrācijas jomā ir nepieciešams pilnībā izmantot ES līmenī izstrādāto instrumentu potenciālu, kā arī turpināt darbu pie jau sāktajām iniciatīvām.

Tāpat ministrs norādīja, ka par šī brīža prioritāti uzskata tā dēvētās Ceļa kartes praktisko ieviešanu ES vienotās rīcības nodrošināšanai, reaģējot uz migrācijas problemātiku.

«Ceļa karte kā visaptverošs instruments nodrošinās konsekventu un saskaņotu ES reakciju dažādu politiku ietvaros, ņemot vērā aktuālos migrācijas plūsmu pārvaldības izaicinājumus. Līdz ar to mums ir jāpieliek visas pūles šīs kartes konsekventai īstenošanai un regulārai aktualizēšanai, jo bez efektīva reaģēšanas mehānisma mēs nevaram runāt par labi pārvaldītu migrāciju,» sacīja R. Kozlovskis.

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Kā mēs zinām, sākumā bija tirdzniecības centri. Tagad ir arī, teiksim, restorāni, kafejnīcas un uzņēmumi. Skaidrs, ka tas no vienas puses ir ļoti sarežģīts jautājums, jo tiek izmantota kibervide,» sacīja Kozlovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka šajās situācijās uz iekšlietu dienestiem gulstas ļoti liela atbildība, jo tiem ir jāizvērtē, vai, pamatojoties uz saņemtajiem draudiem, ir vai nav pamats uz laiku apturēt uzņēmuma darbību.

Valsts policija ļoti nopietni strādā, lai atklātu šos izspiedējus, sacīja Kozlovskis, apliecinot, ka šī nav tikai Latvijas problēma. Viņš gan atturējās skaidrot, ar kādām valstīm un kādā apmērā Latvija sadarbojas minētās lietas izmeklēšanā.

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Pavedieni ir, bet ar to, protams, es arī aprobežošos,» sacīja ministrs, uzsverot, ka sīkākas detaļas par izmeklēšanas progresu ir tiesīga izpaust vienīgi Valsts policija (VP), kad uzskatīs to par nepieciešamu.

Kozlovskis uzsvēra, ka izmeklētāji ar šo lietu vairāk nekā mēnesi - līdz pat Dziesmu svētkiem - strādāja bez brīvdienām. Viņš pauda pateicību par šo intensīvo darbu, pārbaudot ļoti lielu informācijas apjomu.

Ministrs apstiprināja, ka izmeklēšanā operacionālā līmenī tiek īstenota sadarbība arī ar ārvalstu kolēģiem. «Izmeklēšanai acīmredzot ir informācija, kas dod pamatu iesaistīt kolēģus no ārvalstīm,» skaidroja Kozlovskis.

VP Bunkus slepkavības izmeklēšanā saņēmusi vairākus desmitus ziņu no iedzīvotājiem, tostarp videoreģistratoru ierakstus, iepriekš apliecināja policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) būtu zinājis, ka Rīgas dome atteiksies segt izdevumus par celtņu piesaistīšanu Zolitūdes traģēdijā, tad jautājums par finansējumu būtu jau izskatīts valdībā un summa sen būtu samaksāta, skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Kā norādīja ministrs, Rīgas pašvaldība traģēdijas brīdī mutiski bija vienojusies, ka segs celtņu piesaistīšanas izmaksas, taču vēlāk, izpētot normatīvos aktus, no šāda nodoma atteikusies.

Kozlovskis nenoliedz, ka piesaistītie uzņēmuma Arsava celtņi savu darbu paveica. Tāpat ministrs norādīja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai situāciju atrisinātu - uzņēmums saņemtu samaksu par darbu un lieta nenonāktu tiesā.

Ja RD savu nostāju nemainīs, iekšlietu ministrs uzrunās ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), Finanšu ministriju un VARAM, lai jautājumu virzītu valdībā.

Korekti procedūra paredzētu, ka tehniku, kuru pēc plāna piesaista pašvaldība, tā arī apmaksā, un pēc tam lūdz kompensēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Pēc tam attiecīgi VARAM valdībā lūgtu piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, teica Kozlovskis.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens darba vizītē apmeklējis Latvijas - Baltkrievijas robežu, informē Iekšlietu ministrija.

Vizītes laikā tika secināts, ka žoga būvniecības darbi robežas sauszemes posmos norit pēc plāna un līdz šī gada 30.decembrim tie tiks pabeigti. Uz šodienu ir izbūvēti 110,1 km patstāvīgā žoga jeb 98% šogad paredzētā apjoma (112 km).

Žoga būvniecība uz sauszemes robežjoslas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām ir noteikta kā viens no Evikas Siliņas Ministru kabineta prioritārajiem mērķiem.

Tāpat ir pabeigti projektēšanas darbi posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 km gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemēs jau ir sākta atmežošana, kas ļaus ātrāk uzsākt žoga izbūvi. Šajās daļās žogu plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam. Savukārt Daugavas kārtā, kas paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā, notiek projektēšanas darbi.

Pirmdien, 26.janvārī, notiks Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēde, kuras laikā uzklausīs atbildīgo institūciju ziņojumus par situāciju ceļu satiksmes drošībā ziemas periodā, kā arī konkrētu priekšlikumu apspriešana tās uzlabošanai, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Padomes sēdē atbildīgās institūcijas par autoceļu uzturēšanu - VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sniegs informāciju un analīzi par ceļu esošo uzturēšanu ziemas sezonā, kā arī turpmāk veicamo, lai operatīvi nodrošinātu valsts autoceļu uzkopšanā ziemas sezonā.

Savukārt VAS Ceļu satiksmes direkcija (CSDD) sniegs priekšlikumus, kuri saistīti ar transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesa uzlabošanu, t.sk. vadīšanas iemaņu pārbaudi slidena ceļa apstākļos, naktī, u.c. priekšlikumi. Padomes dalībnieki tiks informēti par rezultātiem, ko sniedz bezmaksas ziemas drošas braukšanas konsultācijas CSDD Biķernieku trasē, kā arī turpmāk plānotās aktivitātes, lai uzlabotu autovadītāju apmācību vadot transporta līdzekļus sarežģītos braukšanas apstākļos.

Valdība otrdien atbalstīja Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta apstiprināšanu amatā uz trešo piecu gadu termiņu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) aģentūrai LETA šādu lēmumu skaidroja ar to, ka, "dzīvojot hibrīdkara apstākļos, ir nepieciešama profesionāla un patriotiska dienestu vadība, kas gādā par valsts drošību". Mežviets dienestu vadot profesionāli un pārliecinoši, tādēļ pieņemts lēmums virzīt viņu apstiprināšanai amatā uz trešo termiņu.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

Mežviets VDD (tolaik Drošības policijas) priekšnieku kļuva 2014.gada novembrī.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Latvijas specdienetu priekšnieki amatos allaž atrodas samērā ilgu laiku. Mežvieta priekštecis Jānis Reiniks amatā atradās laikā no 1999. līdz 2014.gadam.