Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

Miljardieru skaits pasaulē šogad samazinājies, ņemot vērā Krievijas Ukrainā sākto karu, monetāro politiku izmaiņas, lejupslīdi akciju tirgos un Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos, liecina Šveices bankas UBS apkopotie dati.

Šveices lielākās bankas informācija liecina, ka 2022.gada martā pasaulē bija 2668 dolāru miljardieri, kas ir par 87 mazāk nekā pirms gada.

Šo miljardieru kopējā bagātība veido 12,7 triljonus dolāru, salīdzinot ar 13,1 triljonu dolāru pērn.

"Taču kopējās bagātības apjoms un miljardieru skaits kopš marta, visticamāk, ir samazinājies vēl vairāk, ņemot vērā aktīvu cenu kritumu," skaidro UBS.

Banka norāda, ka šogad bijuši 273 jauni miljardieri, bet 360 miljardieri no šī saraksta izkrituši.

Visvairāk miljardieru reģistrēti finanšu un investīciju nozarē (392) un tehnoloģiju sektorā (348).

Tikmēr vislielākais miljardieru skaits fiksēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 1084, lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas sarucis par 59 bagātniekiem.

Vairāki Krievijas miljardieri piedāvā atcelt tiem piemērotās sankcijas apmaiņā pret ieguldījumiem Ukrainas atjaunošanā, vēsta aģentūra "Associated Press" (AP).

AP rīcībā esošās ziņas liecina, ar attiecīgu piedāvājumu vairāki miljardieri vērsusies pie Kanādas finanšu ministres Kristijas Frīlandes.

Aģentūra atgādina, ka ministre pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados strādāja par žurnālisti Maskavā, kur nodibinājusi kontaktus. To, ka miljardieri piedāvājums saņemts, Frīlande apstiprināja pagājušajā nedēļā notikušajā G7 finanšu ministru tikšanās laikā. AP informācijas avots arī norāda, ka par šo piedāvājumu zinot arī Ukraina.

Pagaidām publiski izskanējis par Krievijas miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena Ukrainai ziedotiem 150 miljoniem eiro, savukārt pašu Ukrainas bankas pamatkapitālu palielināšot līdz miljardam eiro.

Vācija 16.septembrī atjaunoja robežkontroli uz visām valsts sauszemes robežām, cenšoties ierobežot nelegālo imigrāciju, lai gan kritiķi uzskata, ka šī rīcība apdraud Šengenas zonas noteikumus par pārvietošanās brīvību.

Robežkontrole jau iepriekš bija atjaunota uz robežām ar Austriju, Šveici, Čehiju, Poliju un Franciju, bet Vācijas policija pirmdien to atjaunoja uz robežām ar Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, kas deva rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, ir apsolījusi, ka šie kontroles pasākumi neradīs būtiskus traucējumus pārrobežu satiksmei.

Fēzere pirms nedēļas oficiāli informēja Eiropas Komisiju (EK) par jaunajiem kontroles pasākumiem, uzsverot, ka tie ir nepieciešami pārāk liela migrantu pieplūduma dēļ.

Atjaunotā robežkontrole sākotnēji turpināsies sešus mēnešus, bet var tikt pagarināta. Uz robežas ar Austriju tā turpinās jau no 2015.gada.

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans atstās savus amatus bankas "Alfa-Bank" padomē, paziņoja banka, kurā abi miljardieri ir līdzīpašnieki.

Bankas padomi atstās arī divi neatkarīgie direktori - "Almaz Capital Partners" dibinātājs Aleksandrs Gaļickis un IBS dibinātājs Sergejs Macockis.

"Alfa-Bank" padomi turpmāk vadīs tās prezidents Oļegs Sisujevs, kurš bankā strādā kopš 1999.gada un pašlaik ir padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem 

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās...

1.martā stājās spēkā ES sankcijas pret Avenu, Fridmanu un daudziem citiem Krievijas uzņēmējiem, žurnālistiem un ierēdņiem. Viņiem liegta iebraukšana ES, iesaldēti aktīvi.

Latvijas atbildīgās institūcijas apsver iespējas, kā atņemt Avenam pilsonību, kas viņam piešķirta, jo Avena vectēvs bija latviešu strēlnieks.

"Alfa-Bank" ir viena no lielākajām privātajām bankām Krievijā. Tā pieder Luksemburgā reģistrētajam uzņēmumam "ABH Holdings", kura lielākie patiesā labuma guvēji ir Fridmans (32,9%), Germans Hans (21%), Aleksejs Kuzmičovs (16,3%), Avens (12,4%), Itālijas "UniCredit S.p.A." (9,9%), "Mark Foundation for Cancer Research" (3,9%) un Andrejs Kosogovs (3,7%).

Savukārt ES sankcijām pakļautais Aleksandrs Ponomarenko atstājis amatu Maskavas Šeremetjevas lidostas padomē.

Izrādās, ka superbagātie amerikāņi labprāt maksātu lielākus nodokļus, ziņo BBC.

18 miljardieri parakstījuši vēstuli, mudinot ASV prezidenta amata kandidātus izmantot no augstākiem nodokļiem iegūto naudu tādu problēmu risināšanai kā klimata izmaiņas.

«Amerikai ir morāla, ētiska un ekonomiska atbildība noteikt augstākus nodokļus mūsu bagātībai,» paziņojusi grupa, kuras sastāvā ir miljardieri Džordžs Soross, Facebook līdzdibinātājs Kriss Hjūzs, Volta Disneja pēcteči un Hyatt viesnīcu ķēdes īpašnieki.

Vēstules autori norāda uz faktu - miljardieris Vorens Bafets atklājis, ka viņam noteikta zemāka nodokļu likme nekā viņa sekretāram.

Akciju tirgos pērn bija vērojams kritums, taču daļai pasaules bagātāko cilvēku tas neliedza kļūt vēl bagātākiem, raksta Bloomberg.

Viens no tiem ir spēles Fortnite dibinātājs Tims Svīnijs, kura bagātības apmērs pērn pieauga par 7,2 miljardiem dolāru. Savukārt Endeavour Energy Resources īpašnieka Otrija Stīvensa bagātība palielinājas par 11,4 miljardiem dolāru.

«Pērnais gads bija labs bagātības palielināšanai,» uzskata WE Family Offices vadošais partneris Maikls Zauners. «Tas bija sarežģīts gads finanšu tirgiem, taču cilvēkiem, kuri rada bagātību ar kompāniju palīdzību, tas bija labs, jo ekonomika pati par sevi ir spēcīga,» viņš saka.

Kopumā 31 Bloomberg Billionaires Index iekļautais bagātnieks pērn spēja vairot savu turību, neskatoties uz to, ka tirdzniecības karu un akciju tirgus kritums dzēsa indeksā iekļauto cilvēku bagātības apmēru par gandrīz pustriljonu dolāru – 451 miljardu dolāru. Iepriekšējā gadā bagātāko cilvēku turība pieauga par triljonu dolāru.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Latvijas Universitāte Inovāciju pēcpusdienu cikla “Bez robežām” ietvaros rīko diskusiju starp zinātnes un praktiķu pārstāvjiem par informatīvo karu un pretsparu dezinformācijai. Kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes? Kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidros dezinformācijas un informācijas uztveres zinātniskais pētnieks Mārtiņš Priedols un komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve. Tiešsaistes diskusiju vadīs Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja.

Turpinot Latvijas Universitātes diskusiju ciklu “Bez robežām”, uz tiešsaistes diskusiju aicināti dezinformācijas un informatīvā kara eksperti, lai Latvijas auditoriju iepazīstinātu ar vienu no mūsdienu aktuālākajiem izaicinājumiem. “Ko darīt, lai cilvēki dezinformāciju kritiski izprastu un uzklausītu padomus? Pašlaik vitāli svarīgi ne tikai indivīda līmenī, bet arī globālā kontekstā ir atpazīt nepatiesu informāciju un saprast, kā rīkoties, lai to mazinātu, nevis kāpinātu. Šobrīd situācijas ietekmē Inovāciju pēcpusdiena ir ieguvusi nedaudz citu fokusu, tādēļ mēs pievēršam uzmanību tehnoloģijām un inovācijām saistībā ar dezinformāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla,” Inovāciju pēcpusdienas tēmu iezīmē profesore S.Bāliņa.

Visi trīs Liepājas Biznesa inkubatora darbinieki – vadītājs Gints Reķēns, vecākais projektu vadītājs Ruslans Meļņiks un projektu vadītāja Guna Sprūde – ir reemigranti

Viņu stāsti ir līdzīgi un vienlaikus atšķirīgi. Visi auguši Liepājā, pēc mācībām vidusskolā izlēma doties pieredzes un zināšanu meklējumos ārpus Latvijas robežām, taču vienmēr bija pārliecināti – atgriezīsies, lai to liktu lietā savā dzimtenē.

Fragments no raksta, kas publicēts 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Gints: Veidojot jauno komandu, papildu punkti tika doti reemigrantiem, jo inkubatora galvenā ideja ir ne tikai pārstāvēt liepājniekus Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Inkubatoram sadarbība ar ārzemju partneriem ir ļoti liels darbības lauciņš, arī mūsu klientiem tas ir svarīgi. Jaunajiem uzņēmējiem mācām pasaules ambīcijas. Lai nedomā tikai par Liepāju, Rīgu vai Latviju, bet savus produktus plāno arī eksportēt. Mums ir savs skatījums par valstīm, kurās esam bijuši, – kāds ir cilvēku domugājiens, kā ar viņiem labāk runāt. Rakstīt e-pastu britam ir pilnīgi citādi nekā amerikānim vai dānim.

Pašlaik pārtikas produkcijas ražošana un piegādes veikaliem tiek veiktas pilnā apmērā, bet ir novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām. Šis jautājums ir jārisina, jo ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt situāciju ar pārtikas apgādi Latvijā, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Zemkopības ministrijā izveidota krīzes vadības grupa, kurā ir pārstāvēti gan lauksaimnieki un tirgotāji, gan pārtikas ražotāji un ministrijas pārstāvji. Krīzes vadības grupa katru dienu izvērtē situāciju un veic nepieciešamās darbības, lai palīdzētu uzņēmējiem kritiskos jautājumus novērst.

"Vēlos atgādināt, ka Latvijā ražotāji saražo vairāk pārtikas nekā valsts iedzīvotāji patērē. Mēs monitorējam situāciju nozarē un redzam, ka ražošana pašreiz norit bez aizķeršanās un piegādes tiek veiktas pilnā apjomā.

Skatoties ilgākā termiņā, bažas rada sarežģītā loģistikas situācija uz valstu robežām, kur stundām, pat diennaktīm garās rindās stāv kravas automašīnas ar izejvielām un saražoto produkciju. Ir nepieciešams organizēt speciālus robežšķēršošanas koridorus pārtikas piegādēm, kas arī valdības līmenī tiek risināts," skaidro I. Šure.

Šodien Rīgā norisinās Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #UzdrīkstiesUzvarēt, pulcējot rekordlielu skaitu – 7500 jauniešus no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji un pazīstamas radošo jomu personības dalīsies saviem stāstiem par drosmi un panākumiem biznesā, iedvesmojot skolu jauniešus un studentus īstenot savas idejas un projektus.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.

Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem. Patiesība… nu, nelietošu vēl vienu krievu vārdu.

Bet politiķi izliekas, ka nekas nav noticis. Kā pīlei ūdens! Donna Dana mierīgi liek jauno VID vadītāju. Ja nebūtu avīzes, šis acīmredzami amatam neatbilstošais kungs būtu apstiprināts amatā. Aizietu rūkdams. Nav teikts, ka Kučinska – Reiznieces valdība viņu neapstiprina tāpat. Jo robežu nav.

Tikai pēc mediju reakcijas ir sakustējusies Valsts kanceleja. Ko ziņo LETA? «Vēlreiz tiks pārbaudīta VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa iespējama saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā, LTV raidījumā Rīta Panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. (Viņš) norādīja, ka VID vadītāja amata pretendentu izvērtēšanas komisija izvēlējās spēcīgāko kandidātu – cilvēku, kuram bija redzējums par nozares attīstību, skaidra vīzija, ko grib sasniegt, laba izglītība un pieredze kā pārmaiņu vadītājam. Komisija vienbalsīgi atbalstīja Skujiņa nominēšanu par VID vadītāja amata kandidātu. Turklāt komisija uzdeva Skujiņam jautājumus par saistību ar Martinsonu. Skujiņš apliecinājis, ka ar Martinsonu nekad neesot ticies un viņu nepazīst.»

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Līdz brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ir palicis mazāk nekā pusgads. Fakts, ka līdz šim nav panākta konkrēta vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti tiek salīdzināts ar tumšu mākoni, kas samilzt virs Eiropas iedzīvotājiem. Šobrīd aktuāls ir jautājums – kas notiks, ja pirms 29. marta nebūs panākta vienošanās?

Brexit būtiski ietekmēs daudzas jomas, taču, iespējams, viena no lielākajām neskaidrībām ir tieši gaisa satiksmē. Ja vienošanās netiks panākta, tad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ar slēgtām robežām. Lidmašīnas, kuras lidos no Lielbritānijas, nevarēs nosēsties ES lidostās, ja vien netiks noslēgti abpusēji līgumi – tiks pieņemts ES Komisijas lēmums vai izsniegtas pagaidu valsts atļaujas gaisa transportam.

Pastāv variants, ka lidojumi bez līguma pēc Brexit oficiālās iestāšanās notiks saskaņā ar ICAO (Starptautiskās Civilās Aviācijas Organizāciju) un tās gaisa telpas brīvību, kas paredz, ka lidmašīnām ir tiesības lidot pāri valstu robežām bez lidmašīnas nosēšanās. Saskaņā ar ICAO aviokompānija varētu veikt nosēšanos kādā no valstīm, lai, piemēram, uzpildītu degvielu bez pasažieru izkāpšanas vai iekāpšanas, kā arī ļautu no lidmašīnām izkāpt tikai tiem pasažieriem, kuri ir ieradušies dzimtajā valstī; vai veic iesēšanos lidmašīnā, lai nonāktu dzimtajā valstī. Diemžēl nav skaidrs vai šajā gadījumā var paļauties uz ICAO noteikto brīvību, tādēļ pastāv iespēja, ka lidojumi no Apvienotās Karalistes netiks veikti, kamēr netiks noslēgti līgumi.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.