Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans atstās savus amatus bankas "Alfa-Bank" padomē, paziņoja banka, kurā abi miljardieri ir līdzīpašnieki.

Bankas padomi atstās arī divi neatkarīgie direktori - "Almaz Capital Partners" dibinātājs Aleksandrs Gaļickis un IBS dibinātājs Sergejs Macockis.

"Alfa-Bank" padomi turpmāk vadīs tās prezidents Oļegs Sisujevs, kurš bankā strādā kopš 1999.gada un pašlaik ir padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem 

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās...

1.martā stājās spēkā ES sankcijas pret Avenu, Fridmanu un daudziem citiem Krievijas uzņēmējiem, žurnālistiem un ierēdņiem. Viņiem liegta iebraukšana ES, iesaldēti aktīvi.

Latvijas atbildīgās institūcijas apsver iespējas, kā atņemt Avenam pilsonību, kas viņam piešķirta, jo Avena vectēvs bija latviešu strēlnieks.

"Alfa-Bank" ir viena no lielākajām privātajām bankām Krievijā. Tā pieder Luksemburgā reģistrētajam uzņēmumam "ABH Holdings", kura lielākie patiesā labuma guvēji ir Fridmans (32,9%), Germans Hans (21%), Aleksejs Kuzmičovs (16,3%), Avens (12,4%), Itālijas "UniCredit S.p.A." (9,9%), "Mark Foundation for Cancer Research" (3,9%) un Andrejs Kosogovs (3,7%).

Savukārt ES sankcijām pakļautais Aleksandrs Ponomarenko atstājis amatu Maskavas Šeremetjevas lidostas padomē.

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Miljardieru skaits pasaulē šogad samazinājies, ņemot vērā Krievijas Ukrainā sākto karu, monetāro politiku izmaiņas, lejupslīdi akciju tirgos un Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos, liecina Šveices bankas UBS apkopotie dati.

Šveices lielākās bankas informācija liecina, ka 2022.gada martā pasaulē bija 2668 dolāru miljardieri, kas ir par 87 mazāk nekā pirms gada.

Šo miljardieru kopējā bagātība veido 12,7 triljonus dolāru, salīdzinot ar 13,1 triljonu dolāru pērn.

"Taču kopējās bagātības apjoms un miljardieru skaits kopš marta, visticamāk, ir samazinājies vēl vairāk, ņemot vērā aktīvu cenu kritumu," skaidro UBS.

Banka norāda, ka šogad bijuši 273 jauni miljardieri, bet 360 miljardieri no šī saraksta izkrituši.

Visvairāk miljardieru reģistrēti finanšu un investīciju nozarē (392) un tehnoloģiju sektorā (348).

Tikmēr vislielākais miljardieru skaits fiksēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 1084, lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas sarucis par 59 bagātniekiem.

Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs Pjotrs Avens izdevumam "Financial Times" sūkstījies, ka viņam tagad trūkstot līdzekļu ikdienas rēķinu apmaksai.

"Vai varēšu atļauties apkopēju vai šoferi? Es pats automašīnu nevadu," atzinis konsorcija "Alfa-Grupp" līdzīpašnieks, pieļaujot, ka varbūt pameita viņu vadās. "Mēs nesaprotam, kā izdzīvot," teicis Avens, kurš šobrīd atrodas Londonā.

Avenam pieder divstāvu dzīvoklis prestižajā Londonas Sendžeimsas rajonā, kā arī savrupmāja piepilsētā. Viņa īpašumtiesības, konti bankās un aktīvi sankciju dēļ ir iesaldēti.

"Financial Times" norāda, ka 20 dienu laikā Avenu var izraidīt no Lielbritānijas, tomēr oligarhs, kuram ir Krievijas un Latvijas pilsonība, kā arī spēkā esoša ASV vīza, vēloties palikt valstī.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja dosies prom no Lielbritānijas, "iespējas atgriezties vairs nebūs".

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, 6.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Maskavas nams", kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, tiek pozicionēts kā kultūras un biznesa centrs. Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija. Projekta ierosinātāji 2001.gadā bija tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Nama svinīgā atklāšana notika 2004.gada maijā.

Šobrīd "Maskavas namā" pamatā tiek rīkotas izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi, kas pārsvarā orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.

Pašlaik Latvijā sankciju dēļ iesaldēto, ar Krievijas personām saistīto nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr ir sagaidāms, ka iesaldēto īpašumu vērtība varētu pieaugt, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda tieslietu ministrs.

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Alfa-Bank Ukraine" akcionāri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens pagājušās nedēļas nogalē pauduši gatavību kapitalizēt banku par miljardu ASV dolāru, tomēr, ja valdība vai Centrālā banka lems par nepieciešamību nodot kontroli bankā valstij vai citam akcionāram, viņi ir gatavi ziedot savas akcijas Ukrainas valstij.

Tā teikts bankas līdzīpašnieka Mihaila Fridmana vēstulē Ukrainas Centrālās bankas vadītājam Andrijam Pišnijam, vēsta Ukrainas mediji.

"Mūsuprāt, privātās investīcijas ir labākais variants... Tajā pašā laikā, ja valdība vai Nacionālā banka sliecas uz lēmumu, ka "Alfa-Bank Ukraine" būtu jākontrolē valstij vai citam akcionāram, mēs esam gatavi nodot bankas akcijas bez maksas," teikts paziņojumā.

Fridmans šāda aicinājuma nepieciešamību skaidro ar "saskaņotu mediju uzbrukumu" bankai un skaļiem paziņojumiem publiskajā telpā par tās nākotni, radot bažas klientiem.

Pēc viņa teiktā, oktobrī Briselē paredzētas bankas pārstāvju tikšanās ar ES regulatoru par iespēju praktiski īstenot papildu kapitalizāciju vienu miljarda AS dolāru apmērā uz sankciju iesaldēto līdzekļu rēķina. "Uzskatām, ka šajā situācijā tā ir absolūti pareiza, lojāla, atbildīga rīcība attiecībā pret banku, klientiem, valsti, ņemot vērā Ukrainas infrastruktūras atjaunošanai nepieciešamās investīcijas. Visa banku sistēma neizbēgami saskarsies ar nepieciešamību papildu kapitalizācijai. Jautājums, uz kā rēķina tas tiks darīts - privāto investoru vai valsts," sacīja Fridmans.

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Miljardieris Pjotrs Avens, kurš ir arī Latvijas pilsonis, kategoriski noliedz sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus par viņa līdzdalību darījumā, kurā miljardieris Īlons Masks pirms diviem gadiem iegādājās sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad ir pazīstama kā "X".

Arī ASV riska kapitāla fonda 8VC vadošais partneris Džo Lonsdeils paziņojis, ka vēstījumi par Krievijas oligarhu Avena un Vladimira Moškoviča līdzdalību darījumā ir viltus ziņas. Šajā fondā, kam pieder mazāk nekā 1% "X" akciju, nesot ieguldīts neviens dolārs Avena vai Moškoviča līdzekļu.

LETA jau ziņoja, ka fondā 8VC strādā Avena un Moškoviča dēli, kas absolvējuši prestižas ASV augstskolas. 8VC iegulda līdzekļus dažādās nozarēs, arī aizsardzības uzņēmumos.

To vidū ir tehnoloģiju uzņēmumi "Palantir", kura līdzdibinātājs ir Lonsdeils, un "Anduril", kam ir miljardus dolāru vērti līgumi ar Pentagonu, jaunuzņēmumi "Saronic" un "Epirus", kas ražo jūras dronus un izstrādā pretdronu sistēmas. Turklāt 8VC kopā ar NATO Inovāciju fondu ieguldījis līdzekļus Lielbritānijas moderno kompozītmateriālu ražotājā iCOMAT.

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

Šodien notiks Satiksmes ministrijas un Ārlietu ministrijas saskaņoti avioreisi, lai no Ēģiptes varētu atgriezties Latvijas valstspiederīgie, kuri devušies ceļojumā ar sankcijām pakļautā tūroperatora SIA "TT Baltics" organizēto lidojumu, informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.

"TT Baltics" ir TUI franšīzes turētājs Baltijā, un tas ir pakļauts sankciju ierobežojumiem un nevar nodrošināt klientu atgriešanos Latvijā.

Atbilstoši Eiropas Padomes regulai par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā no šā gada 28.februāra Latvijas gaisa telpu aizliegts izmantot visiem gaisa kuģiem, kas ir tiešā vai netiešā Krievijas pilsoņu kontrolē neatkarīgi no valsts, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

Minētās sankcijas attiecas arī uz avio čarterreisiem, ko šā gada martā plānoja veikt tūroperators "TUI Baltic".

Pašlaik tiek plānoti četri avio reisi.

Šajās brīvdienās no Ēģiptes kūrortpilsētām Hurgadas un Šarmelšeihas Latvijā tiks nogādāti 349 valstspiederīgie, tostarp 65 bērni.

Krievijas miljardieriem, kam noteiktas Rietumu sankcijas un kas dzīvo ārzemēs, kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu regulāri zvana no Kremļa un aicina viņus atgriezties dzimtenē, trešdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz diviem uzņēmējiem, kas saņēmuši šādus zvanus, kā arī citiem cilvēkiem, kas ir pazīstami ar situāciju.

Kā apgalvojuši laikraksta avoti, Rietumu sankciju iespaidā miljardieri nosveras par labu braukšanai atpakaļ uz Krieviju.

"Sankcijas liek elitei tuvināties ar Kremli, pat ja viņi labprātāk distancētos no tā," laikraksts citē vienu sarunbiedru.

Iespējamība, ka sankcijām pakļautie oligarhi mēģinās gāzt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir ļoti maza, atzīst uzņēmēji.

"Lai sarīkotu galma apvērsumu un gāztu caru, ir jābūt pilī. Neviena no viņiem (sankcijām pakļautajiem oligarhiem) tur nav," norādījis laikraksta sarunbiedrs.

Pēc tam kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, vairākiem lieliem Krievijas uzņēmējiem Rietumu bankās tika iesaldēti konti, daži bija spiesti pārdot akcijas Rietumu uzņēmumos un zaudēja savas Vidusjūras villas.

Krievijas tiesa trešdien atzinusi alkoholisko dzērienu ražotāja "Amber Latvijas balzams" īpašnieku miljardieri Juriju Šefleru un viņam piederošos uzņēmumus par "ekstrēmistisku apvienību" un nolēmusi konfiscēt daļu Šeflera aktīvu Krievijā, nododot tos valstij.

Tambovas apgabala Tambovas rajona tiesa ar savu spriedumu pilnībā apmierinājusi Krievijas Ģenerālprokuratūras prasību, kas pamatota ar to, ka Šeflera uzņēmumi finansē Ukrainas Bruņoto spēku palīdzības fondu, ziņo tiesas preses dienests.

Prasību Ģenerālprokuratūra bija iesniegusi pret Šefleru un viņa kontrolētajiem Luksemburgā reģistrētajiem uzņēmumiem "Amber Beverage Group Holding" un "Stoli Group". Ģenerālprokuratūra pieprasīja nodot valstij daļu no uzņēmēja aktīviem, kas atrodas Krievijā, - Tambovas apgabala spirta rūpnīcas "Amber Talvis" un Kēnigsbergas (Karaļauču) uzņēmuma SPI-RVVK akcijas, kā arī daļu uzņēmuma RVVK kapitāldaļu.

Jurijs Šeflers: Visus šos gadus esmu bezbailīgi cīnījies ar šī tirāna režīmu  

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli...

Šādi uzņēmumu konfiscēšanas gadījumi Krievijā bijuši arī iepriekš. Pēc laikraksta "Kommersant" ziņām, 2023.gada decembrī, apmierinot līdzīgu Krievijas Ģenerālprokuratūras prasību, Volgogradas apgabala tiesa Ukrainas īpašniekiem konfiscēja konditorejas rūpnīcu "Konti-Rus" Kurskā. Savukārt 2024.gada februārī līdzīgi konfiscēta bijušā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un viņa dēla uzņēmuma "Roshen" konditorejas izstrādājumu rūpnīca Ļipeckā.

"Amber Latvijas balzams" ir daļa no starptautiskā alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerna "Amber Beverage Group Holding", kam pieder 89,99% uzņēmuma akciju. "Amber Latvijas balzams" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" Rīgas biržas otrajā sarakstā.

Viens no Mariupoles aizstāvju komandieriem uzrunājis pasaules bagātāko cilvēku Īlonu Masku un lūdzis palīdzēt Krievijas karaspēka ielenktajiem pilsētas aizstāvjiem.

Trīs mēnešus ilgušajā Krievijas karā pret Ukrainu stratēģiskā ostas pilsēta ir sagrauta, bet ukraiņi joprojām turpina pretoties metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijā.

Ukrainas 36.atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volina paziņojis, ka izveidojis kontu vietnē "Twitter", lai caur to uzrunātu Masku.

"Cilvēki saka, ka esat no citas planētas, lai iemācītu cilvēkus ticēt neiespējamajam," Volina uzrunājis miljardieri, kurš gatavojas iegādāties vietni.

"Mūsu planētas ir līdzās viena otrai, jo es dzīvoju tur, kur ir gandrīz neiespējam izdzīvot. Palīdziet mums izkļūt no "Azovstaļ" uz kādu vidutāju valsti. Ja ne jūs, tad kurš?" retoriski vaicājis ukraiņu virsnieks.

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, Latvijas tiesām līdz ceturtdienai nosūtīta informācija par 41 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrija.

Līdz šim sešiem nekustamajiem īpašumiem tiesa veikusi aizlieguma atzīmi.

Jau ziņots, ka līdz trešdienai tiesām nosūtīta informācija par pieciem īpašumiem, kas nepastarpināti pieder sankcionētām personām - Pjotram Avenam, Mihailam Fridmanam, Vladislavam Tretjakam un Ņikitam Mazepinam, kuram pieder divi īpašumi.

Lai nodrošinātu sankciju piemērošanas efektivitāti atbilstoši to noteikšanas mērķim un būtībai, kā arī veicot Uzņēmumu reģistra datu analīzi, līdz trešdienai konstatētas arī septiņas juridiskās personas, kurās patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona.

Šīs juridiskās personas ir SIA "Klauģu muiža RE", fonds "Aven Foundation", SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" (patiesā labuma guvējs ir Pjotrs Avens), SIA "Seagull Investments" (patiesā labuma guvējs - Mihails Fridmans), SIA "Severstal Distribution" (patiesā labuma guvējs - Aleksejs Mordašovs), SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "Ventamonjaks" (patiesā labuma guvējs - Dmitrijs Mazepins).

Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens šobrīd neveic sarunas par kompensācijas pieprasīšanu no Luksemburgas saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī, apstiprināja viņa advokāts Jānis Kārkliņš.

Par to, kādi ir Avena plāni nākotnē šajā jautājumā, viņš nebija informēts, norādot, ka šobrīd turpinās klienta tiesību aizstāvēšana dažādās Eiropas Savienības tiesu instancēs, kas saistītas ar Eiropas Savienības sankciju noteikšanu.

Jau ziņots, ka Krievijas miljardieris Mihails Fridmans ar savu pārstāvju starpniecību ierosinājis Luksemburgas varasiestādēm sākt sarunas, lai viņam izmaksātu 15,8 miljardu ASV dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vēstī Krievijas laikraksts "Vedomosti".Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Fridmana advokāti šo prasību jau nosūtījuši februārī, taču atbilde vēl neesot saņemta.

Krievijas miljardieris Mihails Fridmans tiesā iesniedzis prasību pret Luksemburgu, lai viņam izmaksātu 16 miljardu dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām.

Tiesā iesniegtajos dokumentos Fridmanu pārstāvošie advokāti apgalvo, ka ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un ka viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu, un pieprasa Luksemburgai izmaksāt "kompensāciju, pamatojoties uz viņa investīciju patieso tirgus vērtību, kas saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm varētu būt ne mazāka par 16 miljardiem dolāru".

Fridmans uzskata, ka Luksemburga, iesaldējot aktīvus, ir pārkāpusi divpusējo investīciju līgumu, kas 1989.gadā tika noslēgts starp Beļģiju un Luksemburgu, no vienas puses, un Padomju Savienību, no otras puses.

Viņš ir vērsies šķīrējtiesā saskaņā ar ANO starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, lūdzot lietu izskatīt Honkongā.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Jurim Rancānam (JKP), kurā pateicas par Latvijas atbalstu Ukrainai.

Tāpat vēstulē rabīns Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu dēvē par diktatoru, kā arī pauž bažas par miljardiera Pjotra Avena iespējamo Latvijas pilsonības zaudēšanu.

"Kā Kijevas un Ukrainas ebreju kopienas vadītājs es vēlos pateikties par jūsu valsts – jūsu tautas, valdības un jo īpaši parlamenta – atbalstu Ukrainai. Trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik pateicīgi mēs esam gan par jūsu vārdiem, gan par darbiem. Papildus pajumtes nodrošināšanai tūkstošiem bēgļu, Latvija ir uzņēmusies vadošu lomu ES un NATO motivēšanā uz jēgpilnāku rīcību," vēstulē pauž rabīns. Viņš uzsver latviešu piedāvāto apjomīgo palīdzību. "Mēs pazemīgi pieņemam visu atbalstu, kas var mazināt mūsu tautas ciešanas, un esmu pateicīgs un pateicīgs jums visiem un katram no jums personīgi," Db.lv rīcībā esošajā vēstulē turpina rabīns.

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Krievijas miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena Londonā bāzētā investīciju kompānija "Letter One" Ukrainai novirzījusi 150 miljonus ASV dolāru.

"The Financial Times" vēsta, ka "Letter One" vienojusies ar Krievijas īpašniekiem, ka Ukrainai nekavējoties tiks izmaksāti 150 miljoni ASV dolāru, kā arī turpmākās uzņēmuma dividendes.

"Letter One" īpašnieki ir Mihails Fridmans, Pjotrs Avens, Germans Hans, Aleksejs Kuzmičevs un Andrejs Kosogovs. Viņi ir atkāpušies no amatiem, tostarp valdē, un piekrituši nesaņemt labumu no investīciju fonda uzņēmējdarbības, kā arī pārtraukt dalību operatīvajā pārvaldībā.

Pēc "The Financial Times" rakstītā, lēmums pieņemts ar mērķi aizsargāt 120 000 "Letter One" darbavietu Apvienotajā Karalistē, ASV un Eiropā.

ES pagājušajā nedēļā Fridmanam un Avenam noteica sankcijas, kas nozīmē akciju iesaldēšanu ES.

Vairāki Krievijas oligarhi Eiropas Savienības (ES) Tiesā Luksemburgā apstrīdējuši viņiem noteiktās sankcijas.

Tomēr viens no viņiem - privātā militārā uzņēmuma "Vagner" īpašnieks Jevgeņijs Prigožins - prāvā zaudējis.

Krievijas oligarhi vai viņu ģimenes locekļi ES Tiesā iesnieguši vismaz 18 sūdzības par sankcijām, liecina ES Tiesas dati.

Domājams, ka šis skaits ir lielāks, jo daži prasītāji lūguši tiesai nepubliskot viņu vārdus un uzvārdus, bet tikai iniciāļus, līdz ar to nav iespējams viņus noskaidrot.

ES amatpersonu vidū izplatījušās baumas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis visiem Krievijas oligarhiem, kas nonākuši sankciju sarakstos, par to sūdzēties tiesā, lai "nogurdinātu" ES institūcijas.

"Ja tas tā ir, tad tas neizdosies. Jo šādam nolūkam tiesa ir domāta," sacījis avots.