Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

No šā gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 3,08 miljoni kubikmetru, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Februārī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 1,23 miljoni kubikmetru, valsts mežos 0,29 miljoni kubikmetru, pārējos mežos – 0,94 miljoni kubikmetru. Pārējos mežos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā plānotais ciršanas apjoms valsts mežos.

Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā februāra mēnesī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais apjoms ir bijis tikai nedaudz lielāks – pavisam 1,3 miljoni kubikmetru, no kuriem valsts mežos tika plānots cirst 0,24 miljonus kubikmetru, bet pārējos mežos – 1,06 miljonus kubikmetru.

Latvijā esošie meži audzē Skandināvijas pensionāru ienākumus, savukārt pašmāju pensiju fondi mežos neiegulda.

Latvijā nav maz uzņēmīgu cilvēku, kuri paši privātā kārtā pērk zemes un tās apmežo vai arī iegādājas mežus, kuri būtībā pildīs sava veida pensiju fonda funkciju. To, ka ārzemnieku pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijas mežos un tā arī ģenerē labus ienākumus (peļņu), apliecina tikai šā gada vasaras darījums vien, kurā tika pārdotas otras lielākās mežsaimniecības kompānijas (SIA Foran Real Estate) kapitāldaļas un īpašnieku vidū bija Zviedrijas SPP Pension& Forsakring (piederēja 29,37034%), kas šajā kompānijā ienāca akciju kapitāla palielināšanas rezultātā 2008. gadā.

Akciju kapitāla palielinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus Foran Real Estate izmantoja atsevišķu meža īpašumu iegādei un nelielu meža īpašumu portfeļu iegūšanai visā Latvijas teritorijā, norādīts uzņēmuma mājaslapā. SIA Foran Real Estate pārziņā bija nedaudz vairāk kā 54,2 tūkst. ha, no kuriem 40,27 tūkst. ha – mežu platība, 10,37 tūkst. ha – lauksaimniecības zeme un 3563 ha – citas zemes. Foran Real Estate piederošajos mežos esošo kokaudžu krājas kopējais apjoms ir vairāk nekā 4,5 milj. m3. Arī iepriekš Latvijā ir bijuši darījumi ar mežiem, to apsaimniekojošajām kompānijām, kuru dalībnieku vidū ir bijuši ārvalstu pensiju fondi.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Pērn apmežoti izcirtumi 41 100 ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējos gados, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu, 2018. gadā ir sasniegts līdz šim lielākais hektāru skaits, kuros meža atjaunošana veikta stādot. Proti, pērn šādā veidā atjaunoti 14 100 ha, salīdzinājumam 2017. gadā – tikai 13 000 ha. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, valsts mežos, sējot vai stādot, atjaunoti 8,5 tūkst. ha (57%), bet pārējo īpašnieku mežos – 5,6 tūkst. ha, kas ir 21% no kopējās 2018. gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos. 2018. gadā Latvijā kopā atjaunoti 41,1 tūkst. ha meža – valsts mežos atjaunoti 14,9 tūkst. ha, pārējo īpašnieku mežos atjaunoti 26,2 tūkst. ha. 2018. gada atjaunošanas apjomi ir par 0,7 tūkst. ha lielāki nekā 2017. gadā, tie ir optimāli, stabili un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms valsts mežos sarūk, bet to ar nelielu uzviju kompensē pieaugums privātīpašnieku mežos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn privātmežos ciršanai izsniegtais koksnes apjoms ir par 0,77 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,67 milj. m3 mazāks nekā 2013. gadā, liecina Valsts meža dienesta dati. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai no 2011. gada ir derīgi trīs gadus, taču to darbības laikā ik gadu mežu īpašniekiem būs jāiesniedz atskaite par paveikto.

Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, tādēļ ciršanas apliecinājumā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem, pirms pāris gadiem bija redzama pretēja aina.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Neraugoties uz cenu kritumu Latvijas koksnes eksporta tirgos, valsts mežu apsaimniekotājs sasniegs plānoto peļņas rādītāju, tomēr ilgtermiņā uzņēmums nevarēs investēt, ja 90% peļņas maksās dividendēs

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņaprāt, iemesls, ka maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms 2016.-2020. g. apstiprināts vien nepilnus divus mēnešus līdz gada sākumam, ir meklējams zemā diskusiju kultūrā un dažādās intrigās, kas pavadīja šo procesu, tomēr šādai novilcināšanas politikai ir negatīva ietekme uz Latvijas kā valsts eksporta konkurētspēju.

Kā vērtējat situāciju, ka valdība tikai nepilnus divus mēnešus pirms gada sākuma apstiprina ciršanas tāmi?

Lai arī nekad tik vēlu kā šoreiz iepriekšējo 15 gadu laikā valdība ciršanas tāmi nav apstiprinājusi, tomēr saku «paldies» Zemkopības ministrijai par dokumenta sagatavošanu un MK par tā konstruktīvu apstiprināšanu. Protams, paskatoties plašāk, izriet loģisks jautājums par to, kāpēc Latvijā vienam meža īpašniekam nākamajos gados plānotā saimnieciskā darbība – ciršanas apmērs – ir jāakceptē valdības līmenī? Nezinu nevienu tirgus ekonomikas valsti Eiropā, kur vienam īpašniekam valdības līmenī tiktu noteikti saimnieciskās darbības apmēri nākamajos gados. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Somijas valsts mežu apsaimniekotāja Metsahallitus pārstāvjiem, mums neizdevās viņiem izskaidrot, kāds ir loģisks pamatojums noteikt ciršanas apjomu valdības līmenī. «Vai tad pie jums valdības līmenī regulē arī izaugušās labības ievākšanas apjomu?» – vaicāja somu kolēģi.

Valsts mežos nākamajā piecgadē 2016.–2020. gadā kopējais koku ciršanas apjoms galvenajā cirtē varētu pieaugt aptuveni par 5%

Tā sarunā ar DB atzīst Valsts meža dienesta (VMD) Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts. Viņš norāda, ka VMD savu darbu ir izdarījis un aprēķinus iesniedzis Zemkopības ministrijā. Maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms visos valsts mežos nākamajai piecgadei ir jāapstiprina Ministru kabinetā, bez šī dokumenta koksnes ciršana valsts mežos galvenajā cirtē nav iespējama.

Aprēķins veikts

N. Knēts uzsver, ka VMD aprēķina maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu, taču, vai viss tiks izcirsts, tas ir jautājums meža apsaimniekotājiem. Salīdzinājumam: 2011.–2015. gadam ciršanas tāme apstiprināta 92 063 ha platībā 23,19 milj. m3 koksnes. Savukārt 2006.–2010. gadā ciršanas tāme tika noteikta 20,49 milj. m3 koksnes 80 595 ha platībā. Noteicošais ir platība – hektāri –, savukārt kokrūpniekus interesējošais kubatūras daudzums nav galvenais. «Aprēķina formula maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanai galvenajā cirtē nav mainīta,» tā uz jautājumu, vai ir kādas pārmaiņas tāmes aprēķinā, atbild N. Knēts. Vislielākā ietekme uz maksimāli pieļaujamo koksnes ciršanas apjomu ir mežu platībām, kurās noteikti saimnieciskās darbības liegumi, kas pēdējos gados valsts mežos neesot palielinājušies, kaut arī pieaudzis meža biotopu skaits. Viņš gan atgādina, ka maksimāli pieļaujamais koksnes ciršanas apjoms (tāme) attiecas tikai uz tām pieaugušajām un pāraugušajām audzēm, kuras cērt galvenajā cirtē. Tādējādi reālais koku ciršanas apjoms valsts mežos noteikti būs lielāks par ciršanas tāmē paredzēto, kas nosaka tikai galvenās cirtes apmēru.

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai.

Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

“Klasiskais stāsts par to, ka lietas pašas atnāk. Vasarās mēdzu braukt pa veco zvejnieku ceļu, kas ved no Vaides līdz Mazirbei. Braucu garām šim īpašumam, un man šķita, ka, ja tas nonāk pārdošanā, tad tā nu gan ir forša vieta, kurā varētu kaut ko darīt. 2021. gada janvārī man zvanīja Edgars un teica, ka Pitraga īpašums ir tirdzniecībā, devāmies tikties ar īpašnieku un uzreiz arī sarunājām,” atceras U. Iltners.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Latgales uzņēmumā Technical Textiles tiek ražots militārais aprīkojums. 80 procenti no ģimenes uzņēmumā saražotā nonāk Norvēģijā.

2011. gadā tika izveidots uzņēmums «Eco Fabrika», kas nodarbojās gan ar adīšanu, gan ar šūšanu, taču kopš 2016. gada darbība sadalīta, šūšanas darbus nododot uzņēmumam «Technical Textiles». Tādējādi pie «Technical Textiles» vadības stūres ir Guntars Šults, bet «Eco Fabrika» vada viņa sieva Dace.

«Technical Textiles» galvenokārt piedāvā militārā aprīkojuma un inkasācijas somu šūšanu, taču veic arī PVC materiāla apstrādi un šūšanu, eko ādas un filca materiālu šūšanu. Uzņēmums eksportē uz Norvēģiju, Franciju, Poliju, Dāniju un Zviedriju. G. Šults vērtē, ka specifiskākie pasūtījumi ir no Dānijas puses, toties sarežģītākie un laikietilpīgākie - no Francijas. Pavisam neliela daļa paliek Latvijas tirgū.

Latvijas jaunuzņēmums Anatomy Next, piesaistot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekus, plāno radīt virtuālajā realitātē balstītu neatliekamās medicīniskās palīdzības simulatoru, kas ļautu militārajiem mediķiem apgūt precīzas rīcības modeli dažādu traumu gadījumā, informē RSU.

Ar simulatora palīdzību, izmantojot īpašas brilles, mediķis nonāk virtuālā militārā medicīnas centra uzņemšanas nodaļā, kur ir jāpieņem lēmumi par cietušo ārstniecības kārtību, balstoties uz ASV akreditētu vienotu rīcības algoritmu ATLS (Advanced Trauma Life Support). Simulācijas laikā virtuālais cietušais reaģē atbilstoši veiktajām manipulācijām, un viņa veselības stāvoklis var gan uzlaboties, gan pasliktināties, piemēram, ja netiek apturēta asiņošana. Tādējādi simulatora mākslīgais intelekts novērtē mediķa spējas.

Simulatoru militārās medicīnas personāla apmācībām uzņēmums Anatomy Next izstrādā pēc ASV Aizsardzības departamenta pasūtījuma, un sākotnēji tas tiks izmantots ASV militāro mediķu sagatavošanā, bet turpmāk varētu tikt lietots arī citās NATO dalībvalstīs. Patlaban, sadarbojoties IT speciālistiem no Anatomy Next un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra speciālistiem, norisinās programmēšanas darbi.

Mantojuma apliecību neizsniegšana aizvadītā gada decembrī mirušā uzņēmēja, lielākā AS «Olainfarm» akcionāra Valērija Maligina mantiniekiem neietekmēs šā gada jūnijā plānotās uzņēmuma akcionāru sapulces norisi, norāda «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka Maligina mantojumu, tostarp viņam piederošo «Olainfarm» kontrolpaketi turpina pārraudzīt par mantojuma aizgādni ieceltā uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina. Viņš sacīja, ka neatkarīgi no tā, vai mantojums tiek apstrīdēts, vai mantiniekiem netiek izsniegtas mantojuma apliecības, Maligina turpina saglabāt tiesības akcionāru sapulcē rīkoties un pieņemt lēmumus tāpat kā to iepriekš darīja viņas tēvs.

«Ja ir spēkā esošs aizgādnis, ja mantojums nav sadalīts un arī tiek apstrīdēts, tad [aizgādnim] saglabājas tās pašas funkcijas, kādas dzīves laikā bija Maligina kungam un (..) akcionāru sapulce ir lemtspējīga,» atzīmēja Lapiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums akcionāru sapulci katru gadu rīko aptuveni vienā un tajā pašā laikā, līdz ar to arī šogad to paredzēts rīkot jūnijā.

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Latvijas otrajā pensiju līmenī līdz šim uzkrāti apmēram trīs miljardi eiro, un tas nav apjoms, pie kura sākt izskatīt ieguldījumu iespējas alternatīvos veidos, piemēram, mežos, šodien žurnālistiem sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Arefjevs skaidroja, ka ieguldījumu veikšana mežos ir populāra Skandināvijas pensiju fondiem, un tas notiek tapēc, ka šie fondi ir uzkrājuši milzīgas summas un ir spiesti meklēt investīciju iespējas ārpus tradicionālajiem veidiem.

Uzkrājums Latvijas otrajā pensiju līmenī vēl ir nepietiekams, tomēr, tā kā augam, arī mums šāds jautājums kaut kad nonāks darba kārtībā, prognozēja eksperts.

Viņš arī norādīja, ka, pat ja Latvijas pensiju fondi nolemtu ieguldīt mežos, pašlaik to liedz likums.

Pensiju fondu ieguldījumu objekti ir ļoti stingri definēti likumā, un tieši ieguldīt mežos nevaram. Tāpat pašlaik nevaram to darīt arī pastarpināti, sacīja Arefjevs. Viņš arī piebilda, ka pensiju fondiem tieši ieguldīt mežā nebūtu prātīgi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Otrdien, 3. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2016.–2020. gadam. Rīkojuma projekts nosaka, ka kopējais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežos galvenajā cirtē 2016.–2020. gadam ir 92 258 hektāru platībā, informē ZM.

Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas mērķis ir regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, stabilu un prognozējamu koksnes produktu piegādi, ievērojot esošos dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus.

Maksimālo pieļaujamo koku ciršanas apjomu nosaka katram valsts mežu apsaimniekotājam – akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži (LVM), Dabas aizsardzības pārvaldei, valsts zinātnisko mežu apsaimniekotājam Meža pētīšanas stacijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un profesionālās izglītības izstādēm – sadalījumā pa valdošajām koku sugām hektāros un informatīvi no platības atvasinātos kubikmetros.

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu par 1,15 milj. m3 ir pieaudzis kopējais nocirstās koksnes apjoms, ko veicinājusi izdevīgā koksnes cenu konjunktūra

Pērn privātmežos ciršanas apjoms bija par 0,97 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,18 milj. m3 lielāks nekā 2017. gadā, liecina Valsts meža dienesta apkopotie dati. Valsts mežos ir izcirsts par 0,73 milj. m3 mazāk nekā pārējos mežos, kaut arī pēc mežu platības valsts un privāto īpašnieku mežu apjoms ir līdzvērtīgs. Kopējie ciršanas apjomi pakāpušies līdz 12,59 milj. m3, kas ir pēdējo piecu gadu augstākais rādītājs, tomēr jāņem vērā, ka iepriekš ir bijuši gadi, kad izcirsts ir lielāks koksnes apjoms.

Vairāk ražos skābekli

«Pērn ir sasniegts sava veida ciršanas maksimums, kas ir iespējams, ņemot vērā Latvijā pieejamās mežizstrādes jaudas, » secina viens no lielākajiem privātmežu īpašniekiem Modris Fokerots. Viņš norāda, ka tieši mežizstrādes jaudas ir limitējošais faktors. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz pāraugušo mežaudžu. «Ja īpašnieks kopj un cērt mežu, tad viņš gūst no tā labumu, ja ne, tad daba to paņem sev, koki sapūst un rada pamatu jaunu koku augšanai,» uz aksiomu norāda M. Fokerots. Viņš arī piezīmē, ka gadījumā, ja vajag, lai mežs ražo skābekli, nevis CO2, tad meži ir jākopj un jācērt tie, kuri sasnieguši attiecīgu stadiju, to vietā stādot jaunu mežu, kas tieši piesaista CO2 un ražo skābekli. «Faktiski var uzskatīt, ka pērn ir veiktas meža atjaunošanas cirtes un skābekļa ģeneratora jaudas palielināšana,» norāda M. Fokerots. Viņš atgādina, ka privātmežu īpašnieki, pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, ir būtiski palielinājuši mežu kopšanu. «Protams, cena, jo tāds tās līmenis meža īpašniekiem nebija uzkritis jau vairāk kā 10 gadus un sazin, kad vēl tāds būs,» uz jautājumu, kas veicinājis privāto mežu ciršanas apjomu pieaugumu, atbild M. Fokerots. Viņš norāda, ka Skandināvijā visas koksnes cenas būtībā regulē tieši ar papīrmalkas cenām.