Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam joprojām ir vērtējams kā relatīvi mazs, izriet no Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā informatīvā ziņojuma Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu, kas otrdien, 27.septembrī, izskatīts valdībā.
Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus.
Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts faktiski ir 24-30% no deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka sociālā riska iestāšanās gadījumā šīs personas būs mazāk sociāli aizsargātas, jo pakalpojumu apmēri tiks aprēķināti no daudz zemākiem iemaksu objektiem.
Savukārt brīvprātīgi sociālajai apdrošināšanai mikrouzņēmumu darbinieki pievienojas ļoti reti (2016.gada 1.ceturksnī 81 cilvēks) un īsu periodu. Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus varētu negatīvi ietekmēt pakāpeniski un ilgtermiņā.
2016.gada 1.janvārī bija 47 150 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju un to skaits palielinājies 6,5 reizes kopš 2011.gada sākuma (7275 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji), kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu varēja iegūt ne tikai jaunreģistrētie nodokļu maksātāji, bet arī iepriekšējos periodos reģistrētie nodokļu maksātāji. Pieaudzis arī to mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits, kuri zaudējuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, neizpildot kādu no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma nosacījumiem, t.i., mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar 2015.gada 31.decembri zaudēja 3337 nodokļa maksātāju, bet savu darbību pilnībā izbeidza 4451 nodokļa maksātājs.
2016.gada 1.janvārī mikrouzņēmumu nodokļa parāds bija 13 157 nodokļa maksātājiem, savukārt kopējā parāda summa – 8,6 milj. eiro, t.sk. 4 859 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju jeb 36,9% no kopējā mikrouzņēmumu nodokļa parādnieku skaita parāda summa nepārsniedza 10 eiro.
Uzņēmumu gada pārskatus par 2015.gadu iesnieguši 24 749 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kas ir par 628 nodokļa maksātājiem jeb 2,6 % vairāk nekā par 2014.gadu. Saskaņā ar peļņas un zaudējuma aprēķina datiem 13 195 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji jeb 53,3 % no visiem gada pārskatus iesniegušajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem 2015.gadu beiguši ar zaudējumiem. Ar peļņu 2015.gadu beiguši 10 714 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji jeb 43,3 %.
Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017. gada 1. janvāra, noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu. No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no objekta, kas ir 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt no 2018. gada 1. janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo mēneša darba algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. To paredz 2015. gadā Saeimā apstiprinātās izmaiņas likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.