Gundars Strazdiņš darbojas kā freelanceris, organizējot pasākumus un īstenojot grafiskā dizaina projektus. G. Strazdiņš stāsta, kas tad īsti ir freelanceris, kādas ir priekšrocības un trūkumi, strādājot šādā režīmā, un, kāpēc Latvijā freelanceru kļūst aizvien vairāk.
Brīvmākslinieks vai brīvdarbinieks
Freelanceris nav gluži tas pats, kas brīvmākslinieks. Ja vēlamies šo jēdzienu tulkot latviski, tad tiešām būtu jāsaka brīvmākslinieks, bet, ja iedziļināmies tā būtībā, tad tā vis nav, jo vārda daļa mākslinieks vairs īsti neatbilst šodienas situācijai. Ja senos laikos neatkarīgie cilvēki tiešām nodarbojās ar mākslu – viņi radīja kaut ko, ko citi pirka. Mūsdienās vairāk atbilstu jēdziens brīvdarbinieks.
Tātad freelanceris ir cilvēks, kurš nodarbojas ar savu biznesu, bet, atšķirībā no parasta uzņēmēja, viņam nav komercstruktūras, nav darbinieku, pamatkapitāla, u.tml. Freelanceris ir uz servisu balstīts cilvēks, nevis uz ražošanu, attiecīgi, viņu, atkarībā no prasmēm un piedāvājuma, var piesaistīt dažādiem projektiem. Piemēram, es organizēju pasākumus, attiecīgi, fiziska vai juridiska persona, kas vēlas pasākumu, pieaicina mani. Es veidoju komandu, plānoju pasākumu atkarībā no esošā budžeta, ja nepieciešams, piesaistu sponsorus u.tml. Kad pasākums ir noorganizēts, mans darbs ir izdarīts, saņemu atalgojumu un varu pievērsties citiem projektiem. Atnācu, izdarīju, aizgāju!
Otra mana biznesa sastāvdaļa ir grafisko dizainu veidošana – arī tur darbojos pēc šī paša principa. Saņemu pasūtījumu, radu dizainu, saņemu atlīdzību un viss! Tas nozīmē, ka šādā darbības formā nav ilgtermiņa saistību, nav ilgstošas sadarbības ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem u.tml.
Gan radošie, gan tehniskie cilvēki
Šādā darba režīmā ir zināma deva radošuma, bet viss ir atkarīgs no tā, ar ko katrs nodarbojas, piemēram, pasākumu rīkošana savā ziņā ir radošs process, bet ne visi freelanceri ir radoši, piemēram, ir tādi, kas nodarbojas ar sponsoru piesaisti. Freelanceri var arī būt izteikti tehniski cilvēki, kurus pieaicina gadījumos, kad pasākumiem nepieciešami kādi tehniskie nodrošinājumi. Liela daļa fotogrāfu arī ir freelanceri – uzskatu, ka arī viņi ir radoši līdz noteiktam slieksnim, proti, atkarībā no tā, uz ko fotogrāfs specializējas, vai rada mākslinieciskas fotogrāfijas vai vienkārši fotogrāfē pasākumus, kur, galvenokārt, vajadzīgas tehniskas zināšanas.
Jābūt labām komunikācijas spējām un biznesa domāšanai
Freelancerim ir pienākums pašam sevi attīstīt, neviens cits par to nerūpēsies, neviens nepiedāvās apmācības vai seminārus, kā lielu organizāciju darbiniekiem. Tāpat freelancerim jābūt cilvēkam ar labām komunikācijas spējām un biznesa domāšanu, jo pašam ir jāuzņemas arī savu finanšu plānošana. Tā kā katru mēnesi konkrētā datumā kontā neienāk stabila atalgojuma summa, un gadās, ka vienā mēnesī ir lielāka peļņa, bet citā – nemaz, pašam rūpīgi jāplāno visi finanšu jautājumi.
Kas attiecas uz sadarbību un komandas veidošanu katram projektam, ir jāuztur plašs kontaktu tīkls. Es vienmēr cenšos meklēt arī jaunus talantus un regulāri pilnveidot, atjaunot t.s. kontaktu bāzi. Nenoliedzami, reizēm ir vieglāk strādāt ar cilvēkiem, kurus labi pazīsti, ar kuriem esi sastrādājies, bet reizēm jauni cilvēki komandā nozīmē arī svaigas idejas un vērtīgu skatījumu no malas. Ilgstoši strādājot nemainīgā komandā, zināmā mērā tiek nokauts radošums.
Spēt domāt ilgtermiņā
Kā jau minēju, freelancerim jābūt orientētam uz biznesu, vismaz daļēji, un manā izpratnē tas nozīmē spēju domāt ilgtermiņā, raudzīties uz priekšu. Šodien nopelnot 4000 eiro un nezinot, vai tuvākajā laikā būs vēl kāds projekts, nevar visu vieglprātīgi iztērēt un tad domāt, kā dzīvot tālāk. Protams, ir liels kārdinājums, bet jāspēj domāt ilgtermiņā. Pieredze liecina, ka ne visi freelanceri ir ar biznesa domāšanu, daži ir ļoti bezatbildīgi.
Neatkarība un augstāki ienākumi
Lielākā priekšrocība, strādājot kā freelancerim, ir neatkarība! Manā uztverē tā ir ļoti liela vērtība – spēja pašam noteikt virzienu, kādā iet! Sasniedzot noteiktu profesionalitātes līmeni, jau vari izvēlēties arī partnerus, ar kuriem strādāt, pasūtījumus, kurus pieņemt, kurus, iespējams, nepieņemt. Patiesībā, strādājot kā freelancerim ienākumi ir augstāki, nekā vidējā alga cilvēkam, kurš ir vienkāršs darba ņēmējs, turklāt, zināmā mērā pats vari arī regulēt savus ienākumus – strādājot aktīvāk un vairāk, arī nopelnīsi vairāk, paņemot trīs mēnešus brīvus, ienākumi, protams, saruks. Un tas, ko nopelna freelanceris, arī paliek viņam, nav jādalās ne ar vienu.
Runājot par dalīšanos, jāsaka, ka arī freelanceri maksā nodokļus. Var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs un maksāt mikrouzņēmuma nodokli, ir tādi, kuri reģistrējušies kā pašnodarbinātie, citi ir nodibinājuši SIA u.tml. Jebkurā gadījumā freelanceris var brīvi izvēlēties sev ērtāko uzņēmējdarbības vai saimnieciskās darbības formu. Ir arī freelanceri, kuri strādā tikai ar autoratlīdzībām, fotogrāfi – ar t.s. patentmaksām, kas nozīmē salīdzinoši mazus nodokļus.
Bankas neuzticas freelanceriem
Lielākais trūkums, darbojoties kā freelancerim, ir nepatstāvība, tas ir lielākais trūkums. Vēl jāsaka, ka nevienam neinteresē tavas problēmas, proti, ja kaut ko neproti vai nespēj izdarīt, tas uzreiz ietekmē tavu konkurētspēju un nevienu tas neuztrauc, pašam ir jādomā, kā to risināt, kā uzlabot situāciju, ieguldot savā attīstībā un izaugsmē. Freelanceris nestrādā uzņēmumā vai iestādē, attiecīgi, neviens neapmaksās komandējuma izmaksas, kursus, apmācības, veselības apdrošināšanu u.tml.
Freelanceris nedrīkst stāvēt uz vietas, visu laiku ir jāattīstās – īpaši šī brīža mainīgajā sabiedrībā. Sevī ir jāinvestē ļoti lieli resursi – gan laiks, gan nauda.
Protams, arī nepatstāvība ienākumu ziņā ir trūkums, pat ja freelanceris prot un spēj veiksmīgi koordinēt savas finanses, tad ne visām valsts un finanšu iestādēm tas ir pieņemami, piemēram, bankām. Šobrīd gan situācija ir krietni uzlabojušies un bankas kļuvušas pretimnākošākas, bet pirms dažiem gadiem bija ļoti izteikta situācija, ja freelanceris vēlējās saņemt kredītu kādam lielākam pirkumam, ne vienmēr to varēja tik viegli izdarīt, patiesībā tikai retā finanšu iestāde izsniedza kredītu šādiem cilvēkiem, jo, neraugoties uz to, ka freelanceris var pelnīt pat vairāk nekā ierindas strādājošais, bankām patīk patstāvība. Ja šobrīd banka izlemj piešķirt kredītu, tad jārēķinās ar lielāku procentu likmi.
Latvijas nodokļu politika – labvēlīga freelanceriem
Mūsdienās freelanceru kļūst aizvien vairāk - lielākoties vecumā no 25 līdz 35 gadiem, un, paraugoties, kas notiek, piemēram, Rīgas kafejnīcās darba dienās ap 10.00, rodas iespaids, ka puse Rīgas iedzīvotāju ir freelanceri. Kāpēc Latvijā ir tik daudz freelanceru? Pirmkārt, pie mums ir ļoti izdevīgs nodokļu režīms, lai strādātu šādā režīmā, kaut vai tas pats mikrouzņēmuma nodoklis – izcila iespēja uzsākt savu biznesu. Lai nodibinātu mikrouzņēmumu praktiski nekas nav jāmaksā un nodokļus jāsāk maksāt tikai no ienākošajām summām.
Freelanceru kļūst aizvien vairāk, jo mūsdienās ir kļuvis vieglāk reklamēt sevi, proti, ir vairāk dažādu kanālu, ar kuru starpniecību piedāvāt savus pakalpojumus – internets, sociālie tīkli u.tml. Latvijā ir pateicīga nodokļu vide, atvērta ekonomika, dažādi reklāmas kanāli – visa pasaule ir vaļā. Cilvēki aizvien vairāk sāk apzināties, ka viņi var strādāt sev, nevis kādam citam. Arī dažādi uzņēmumi secina, ka nereti finansiāli izdevīgāk ir piesaistīt freelanceri uz konkrēto projektu, nevis algot attiecīgo speciālistu ilgtermiņā. Īpaši tas jūtams grafiskā dizaina pasaulē.
