Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.
Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.
To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.
Dažkārt varam pat tiek piemērots pasaules ekonomikas daktera statuss. Proti, ja pieprasījums pēc vara ir spēcīgs un tā cena aug, tad viss varētu būt daudzmaz OK. Savukārt, ja cena noturīgi sarūk, tad jāsāk bažīties par kādu būtisku kopējo ekonomikas organismu veidojošo daļu neveselību. Pirms dažiem mēnešiem varēja vien spekulēt – ko metālu cenu depresija īsti nozīmē. Kā ir redzams tagad, zināma taisnība tajā visā ir – pasaules lielāko tautsaimniecību bremzēšanās patiešām ir pienākusi un pārskatāmā periodā, visticamāk, nāksies dzīvot zemākas ekonomiskās aktivitātes laikmetā. Eiropā uz recesijas sliekšņa nonākusi Vācija, un tajā jau ir ieslīdējusi Itālija. Daudz tiek runāts arī par neizbēgamu ASV tautsaimniecības spiešanu pa bremzēm, lai gan šai valstij lejupslīde vēl gluži aiz stūra nezīmējas. Ja par metāliem, tad to lielākā patērētāja ir Ķīna, kura arī aug manāmi lēnākos tempos, ja salīdzina ar situāciju pirms pāris gadiem.
Vara cena kopš pagājušā gada sākuma Londonas Metālu biržā sarukusi gandrīz par 900 ASV dolāriem (~11%) uz tonnu. Neko diži labāk nav klājies alumīnijam, kura vērtība preču biržā saplakusi pat straujāk – par 15% līdz 1856 ASV dolāriem par tonnu. Vēl depresīvāka līkne izskatās svinam, kura vērtība pieminētajā periodā samazinājusies par 21%, un cinkam (arī kritums par 21%). Savukārt niķeļa cena līdz ar neseno pieaugumu atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms gada, un alvas vērtībai pat ir izdevies pieaugt par 6%. Sevišķi strauji alvas cena palēkusies kopš novembra beigām. Katrā ziņā arī citu metālu cenu nākotne šobrīd nemaz tik slikti neizskatās, lai gan tradicionāli ir daudz nezināmo faktoru. Pēdējā laikā tirgus dalībnieki likuši lielas cerības uz to, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktam būs daudzmaz pozitīvs risinājums, kas daļēji izskaidro rūpniecisko metālu cenu pieaugumu. Savukārt alvai būtiskāks pieprasījums tiek saskatīts no jaunajām tehnoloģijām – elektriskajiem auto, atjaunojamās enerģijas projektiem un robotu izstrādes nozares.
Metālu cenu nākotne būs atkarīga no ekonomikas, un pagaidām tā bremzējas. Tiesa gan, esošais lēzenais tautsaimniecības sagurums cenā jau varētu būt ievērtēts. Pašlaik notiekošo samanījušas centrālās bankas, kas var ar savu monetāro politiku palīdzēt stutēt ekonomiku. Tikmēr vienmēr iespējami kādi negatīvi pārsteigumi, kur neskaidrs risinājums var būt globālā protekcionisma konfliktiem. Drīz būtu jābūt zināmam arī Brexit sāgas iznākumam. Neskatoties uz to, ka britu balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības notika jau 2016. gada vasaras pirmajā pusē, joprojām nav skaidrs, kā tieši Apvienotā Karaliste saraus saites ar Eiropas Savienību. Tuvojoties galējam datumam, ekstremāli iznākumi, šķiet, ir kļuvuši vairāk iespējami. Par milzīgu negatīvu Brexit no-deal ietekmi brīdinājuši, piemēram, britu tērauda ražotāji.
Visu interviju Sekos ekonomikai lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
