Lietuvā, Kauņas Žalgiris arēnā, 12. jūnijā ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies šokrokeris Merilins Mensons (Marilyn Manson).

Biļetes uz Mensona koncertu tagad iespējams iegādāties ticketpro.lv, un stāvbiļetes cena ir Ls 28, bet sēdvieta maksā Ls 34.

Kā informē koncerta organizatori, šobrīd M. Mensons ir aizņemts kā vēl nekad - viņš sadarbojas ar tādām zvaigznēm kā Džonijs Deps un Vācijas industriāla roka smagsvariem Rammstein. Savukārt jau aprīļa beigās tiks izdots Mensona jaunākais studijas albums Born Villain. Koncertā Kauņā klātesošajiem būšot iespēja dzirdēt arī materiālu no jaunā albuma.

Nesen tika paziņots, ka Born Villain iekļauta arī ekskluzīva amerikāņu dziedātājas Kārlijas Saimonas (Carly Simon) dziesmas You’re So Vain versija, kurā bungu un ģitāras partijas izpilda slavenais aktieris un mūziķis Džonijs Deps.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Viesturs Deksnis, SIA Communications & Strategies īpašnieks un stratēģiskais konsultants

Vēderprieki

Esmu Vidusjūras reģiona gastronomijas cienītājs – itāļu un franču virtuve ir man tuvākā. Tas lielā mērā ir mana drauga un kaimiņa Jāņa Sokolovska dēļ, kam pieder restorāni Riviera un Italissimo, viņš mani ir uzsēdinājis uz Dienvideiropas virtuves kulinārijas delikatešu āķa. Pieminētie restorāni ir arī mani iecienītākie, tur var baudīt gan lietišķas biznesa pusdienas, gan vakarā svinēt jubilejas ģimenes un draugu lokā.

Pats neesmu liels ēdienu gatavotājs, pārsvarā uzticos savas burvīgās sievas talantam. Vienīgais, ko regulāri daru vasarās, ir – grilēju gaļu uz oglēm.

Dvēselei

Jau kopš bērnības pārsvarā klausos smago rokmūziku, tā man palīdzējusi mobilizēties gan skolas laikā, gatavojoties valsts olimpiādēm, gan darbā, izstrādājot sarežģītas stratēģijas un prezentācijas. Pieļauju, ka zelta medaļu valsts politikas olimpiādē ieguvu, jo pirms tam aktīvi klausījos Linkin Park. Vēl mani iedvesmas avoti ir Merilins Mensons, Godsmack, Nirvana un Metallica. Lai gan daudzus gadus apmeklēju ikgadējos Siguldas Opermūzikas svētkus, neesmu liels šī žanra cienītājs. Šajos pasākumos mani vairāk ir vilinājusi kopējā pacilājošā un gaišā atmosfēra, nevis pati mūzika. Nekad neatsakos apmeklēt operu Karmena un Parīzes Dievmātes katedrāle iestudējumus.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Šā gada 3. ceturkšņa datos banku eksperti saskata bezdarba pieauguma tempu samazināšanos. Bezdarba līmenim sasniedzot 20 %, situācijas uzlabošanos eksperti sagaida nākamgad otrajā pusē.

Visstraujāk – par 4 procentpunktiem (pp) īpatsvars pieauga šā gada 1. ceturksnī, 2.ceturksnī — par 2.8 pp, bet 3. ceturksnī par 1.7 pp, kopumā sasniedzot 18.4%, lēsa DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, pieļaujot, ka gada pēdējā ceturksnī tas būs pieaudzis par aptuveni 1 pp, bet vēl lēnākā tempā šis process turpināsies nākamā gada pirmajā pusē. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna secināja, ka tostarp septembrī darba meklētāju īpatsvars jau pārsniedza 19% robežu.

Diemžēl darba meklētāju īpatsvara pieaugums piebremzējies galvenokārt tāpēc, ka aug ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, ceturkšņa laikā tas pieaudzis par 30.2 tūkstošiem, kas ir līdz šim visstraujākais lēciens, atzīmēja P. Strautiņš, to skaidrojot gan ar strādājošo pensionāru aiziešanu no darba tirgus, gan ar to skaita pieaugumu, kas zaudējuši cerības atrast darbu. Nodarbināto skaits sarūk ļoti straujā tempā, krituma temps tikpat kā nav mazinājies. Ja 2. ceturksnī nodarbināto skaits saruka par 47.4 tūkstošiem, tad 3. ceturksnī – par 45.4 tūkstošiem cilvēku. Kopumā 3. ceturksnī neaktīvo iedzīvotāju skaits sasniedzis līdz 34.6% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet no visiem aktīvajiem iedzīvotājiem 3. ceturksnī bija nodarbināti tikai 53.4%.

Ņemot vērā, ka ir identificēti gadījumi, kad pacientam nav iespējams saņemt ārsta nozīmētai terapijai nepieciešamās zāles, veselības ministre Anda Čakša devusi rīkojumu steidzamības kārtā sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtībā.

Kā informē Veselības ministrija, grozījumi paredzēs atcelt ierobežojumu zāļu saņemšanā no trešajām valstīm pasta sūtījumā personīgajai lietošanai. Turpmāk būs atļauts saņemt zāles atbilstoši ārsta nozīmētajai terapijai. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāv noteikts risks pa pastu saņemto zāļu kvalitātei, Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta prasība, pacientam, kurš zāles saņem, apliecināt to, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par šo zāļu lietošanu, attiecīgi apzinās iespējamos riskus un apņemas izmantot tikai personīgajai lietošanai.

Aizliegums saņemt pa pastu saglabāsies attiecībā uz narkotiskajām un psihotropajām zālēm, narkotiskajiem analgētiķiem, jaunajām psihoaktīvajām vielām, kā arī anaboliskajiem steroīdiem, testosteroniem, augšanas hormoniem un to analogiem.

Izdevniecības Dienas bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde aprīlī pulcēja veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītājus un vadošos darbiniekus, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbiniekus un sabiedrības viedokļu līderus, lai iezīmētu medikamentu pieejamības nepārtrauktības un veselības aprūpes lomu, kā arī rīcības stratēģiju dažādu krīžu situācijās, tai skaitā militāra apdraudējuma gadījumā.

Ukrainas pieredzē dalījās Vineta Kleine, NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Kijivā Ukrainā.

Kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka karadarbību Ukrainā, tieši pirmās dienas pēc iebrukuma bija viskritiskākās, jo iedzīvotāji steidza izpirkt un uzkrāt medikamentus un, neskatoties uz to, ka no 23 000 Ukrainas aptieku darbību nepārtrauca vien 10%, dažādu hronisku saslimšanu, pretiekaisuma un pretsāpju, kā arī antibiotiku pārdošanas apjomi pieauga divas reizes, salīdzinot ar datiem par 2021. gada februāri. Savukārt kodoluzbrukuma un atomelektrostaciju avāriju draudu ietekmē iedzīvotāji steidza izpirkt jodu saturošus medikamentus.

Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal ir atgriezusies neliela inflācija, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā Latvijā ir augušas par 0,2%, kas ir diezgan netipiski, jo jūlijā sezonālo faktoru ietekmē parasti samazinās apģērbu un pārtikas cenas. Inflācijas pieaugums jūlijā ir kārtējais signāls par salīdzinoši strauju Latvijas un arī globālās ekonomikas atkopšanos no COVID-19 šoka.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī jūlijā vislielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija degvielas un pārtikas cenu svārstībām. Līdz ar naftas ieguves apjomu samazinājumu un ekonomiskās aktivitātes kāpumu naftas cenas pasaulē ir pakāpušās līdz aptuveni 40-45 ASV dolāriem par barelu no aptuveni 20 dolāriem aprīļa otrajā pusē. Šis cenu kāpums redzams arī Latvijas benzīntankos, kur jūlijā cenas pieauga par 3,5%.

Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties - šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati).

Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu dienu pilns – nevienu mēnesi nav izdevies uzrādīt izlaides kāpumu. Savukārt, iepriekšējos divus mēnešus "antireitinga" augšgalā esošā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, nu ir vien otrajā vietā.

Jūnijā šogad bija par vienu darba dienu vairāk nekā pagājušajā gadā, tādēļ izlaides apjoms bez sezonālām un kalendārām korekcijām pat kāpis par 0.3%. Ja skatāmies uz abām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tad kopumā varētu teikt, ka tās bijušas aptuveni pagājušā gada līmenī. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kas vienā gadījumā uzrādīja savas produkcijas ražošanas apmēru kritumu, no citas perspektīvas izlaidi kāpināja gandrīz par 1%. Pārtikas ražošana, otra lielākā apakšnozare, izlīdzinātajos datos saglabājusi pagājušā gada līmeni, bet pēc neizlīdzinātiem datiem palielināja saražotās produkcijas apmērus par 1.9%.

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no COVID-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū, norāda "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6% no 6% pērnā gada nogalē. Tas ir ievērojams pieaugums un bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, taču bezdarba kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks nekā gaidīts šīs krīzes sākuma posmā, kad Latvijā tik prognozēts bezdarba pieaugums virs 10%. Tāpat bezdarba pieaugums Latvijā otrajā ceturksnī būtiski neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, un labā ziņa ir tā, ka bezdarba kāpums Latvijā, visticamāk, jau ir beidzies.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū COVID-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Uz to netieši norāda arī izmaiņas nodarbinātībā. Salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni Latvijā vislielākais nodarbinātības kritums bija starp cilvēkiem ar vidējo izglītību un sieviešu nodarbinātība šajā krīzē ir cietusi vairāk nekā vīriešu nodarbinātība. Tikmēr nodarbināto skaits starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību ir palicis iepriekšējā gada līmenī, kas liek domāt, ka citās nozarēs situācija jau ir būtiski uzlabojusies.

Priecāties tur nav par ko, šokā arī neesmu, atbildot laikrakstam Neatkarīgā uz jautājumu par Rīgas budžetu, intervijā saka Saskaņas centra (SC) priekšsēdētājs un bez piecām minūtēm Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Uz jautājumu: «Vai turpināsiet tradīciju izpilddirekciju, pašvaldības uzņēmumu vadībā, departamentos nomainīt līdzšinējo politiķu cilvēkus pret savējiem?», N. Ušakovs atbild:

Atbildot uz jautājumu: «Esat jau iepazinies ar situāciju Rīgas budžetā. Kāda tā ir?», N. Ušakovs saka:

«Priecāties tur nav par ko, šokā arī neesmu, jo ar savu ekonomista izglītību diezgan labi varu saprast ekonomisko situāciju. Nekā laba tur nav, īpaši tādēļ, ka pieprasījums pēc visiem pabalstiem ir teju dubultojies.»

Uz jautājumu: «Vai panākumus Rīgas domē un citviet izmantosiet, lai pietuvinātos arī koalīcijai valdībā?» viņš atbild:

Latvijas ekonomikas sniegums pēc COVID-19 šoka turpina pozitīvi pārsteigt, un jūlijā arī Latvijas apstrādes rūpniecība ir atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 1,8%, lai arī kopējā rūpniecības izlaide saruka par 0,8% krituma elektroenerģijas ražošanā dēļ. Apstrādes rūpniecībai jūlijs ir bijis labākais mēnesis šogad, un situācija nozarē noteikti ir daudz labāka kā gaidīta krīzes sākumā. Lai arī nozares izaugsme nedaudz atpaliek no tirdzniecības, rezultāti Latvijā ir ievērojami labāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un apstrādes rūpniecībā kopumā šogad būs vien neliels kritums 2-3% robežās.

COVID-19 pandēmijai ir liela ietekme ne tikai uz ekonomiku kopumā, bet arī uz patēriņa un ekonomikas struktūru. Līdz ar plašu attālināto strādāšanu cilvēki vairāk pavada laiku mājās un cenšas mājokli labiekārtot, kā rezultātā ir audzis pieprasījums pēc būvmateriāliem un mēbelēm. Tāpat daudzviet pasaulē ir pieaugusi interese par privātmāju iegādi, un tas ir veicinājis būvniecības kāpumu, kā rezultātā kokmateriālu cenas ASV biržās ir sasniegušas rekordlielus augstumus.

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Tautsaimniecību un finanšu sektoru skar pārbaudījumi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu un izejvielu cenu kāpumu un piegādes ķēžu grūtībām, bet kredītiestāžu kredītrisks un pelnītspējas risks ir pieauguši.

Tā secināts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Latvijas Bankas eksperti norāda, ka kredītiestādēm ir svarīgi laikus atzīt problemātiskos kredītus un veikt atbilstošus uzkrājumus. Ievērojot pandēmijas laikā gūto pieredzi, kā arī fiskālās telpas ierobežojumus, valsts atbalsts privātajam sektoram turpmāk jāsniedz daudz mērķētāk.

Lielāki riski un piesardzība negatīvi ietekmē jau tā gauso uzņēmumu kreditēšanu un investīcijas. Uzņēmumu kreditēšanas jomā joprojām nepieciešams risināt ieilgušās strukturālās problēmas, teikts pārskatā.

Mājsaimniecību kreditēšana kļuvusi aktīvāka. Mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļa ir audzis, bet atbilstoša piedāvājuma trūkst, jo mājokļu būvniecība ilgstoši bijusi vāja. Būvniecības izmaksu kāpums un piegādes problēmas vēl vairāk vājina mājokļu piedāvājumu un veicina cenu kāpumu. Mājokļu cenu krasas korekcijas risks pagaidām ir mazs, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2017. gada 8. maijā ir pieņēmusi lēmumu atklātā konkursā A korpusa otrās kārtas būvprojekta izstrāde un būvdarbu autoruzraudzība, piešķirot līguma slēgšanas tiesības SIA Sestais stils.

Atklātā konkursā savu piedāvājumu bija iesnieguši trīs pretendenti: SIA Sarma un Norde Arhitekti , SIA Arhitektu birojs Krasts un SIA Sestais stils.

Jauna būvniecības procesa ietvaros slimnīca plāno veikt jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību aptuveni 37 000 m2 platībā, un šī iepirkuma mērķis ir Slimnīcai kā Pasūtītājam iegūt pilna apjoma būvprojektu un tā detalizāciju. Jaunā korpusa otrās kārtas ēkai jāatbilst modernas, daudzfunkcionālas universitātes līmeņa slimnīcas prasībām, kas ir ilglaicīga, ērta personālam un pacientiem, energoefektīva un Latvijas apstākļiem ekonomiski saprātīgi uzbūvējama un apkalpojama.

Atklāta konkursa ietvaros Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) veica iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi, kas nozīmē, ka tika izvērtēta visa ar iepirkuma procedūras norisi saistītā dokumentācija. Saņemot pozitīvu IUB atzinumu, VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca lēma par atklātā konkursa rezultātu.

VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir noslēgusi līgumu ar SIA Sestais stils par A korpusa otrās kārtas būvprojekta izstrādi un būvdarbu autoruzraudzību, informē slimnīcas pārstāvji.

Īstenojot jauno būvniecību un infrastruktūras attīstību, slimnīca plāno veikt jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību aptuveni 37 000 m2 platībā.

Noslēgtā līguma rezultātā slimnīca kā pasūtītājs iegūs pilna apjoma būvprojektu un tā detalizāciju.

Līgumā noteiktais projektēšanas uzdevums ietver tādu darbu izpildi kā telpu programmas un tehnisko specifikāciju koriģēšanu, būvprojekta principiālo risinājumu izstrādi, būvprojekta izstrādi un saskaņošanu valsts un pašvaldību institūcijās, būvprojekta detalizāciju, interjera projekta izstrādāšanu, būvdarbu iepirkuma dokumentācijas (tehniskā specifikācija, darbu apjomu saraksti) sagatavošanu.

Līgumā noteikts, ka projektēšanas darbi tiek izpildīti divdesmit mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar līgumu Slimnīca saņems būvprojektu divpadsmit kalendāro mēnešu laikā pēc līguma stāšanās spēkā, bet četrpadsmit kalendāro mēnešu laikā – saskaņotu un izstrādātu būvdarbu iepirkuma dokumentāciju. Autoruzraudzības termiņš līgumā ir noteikts visu būvniecības laiku līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā un pilnīgai būvdarbu pabeigšanai. Līgums noslēgts 2017. gada 28. augustā, un atbilstoši iepirkumā iesniegtajam finanšu piedāvājumam noteiktā līgumcena ir 2 580 017,00 eiro bez PVN.

Izsludināts konkurss par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanu, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā mājaslapā publicētā informācija.

Iepirkuma prognozētā līgumcena ir 56 589 000 eiro. Konkurss sākotnēji izsludināts 9.februārī ar pieteikumu iesniegšanas termiņu marta sākumā, bet vēlāk veikti grozījumi un tagad savus piedāvājumus ieinteresētie būvnieki var iesniegt līdz 26.marta plkst.10

Patlaban norisinās arī konkurss par Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvprojekta ekspertīzes veikšanu. Arī tam pietiekumus var iesniegt līdz 26.martam. Šī iepirkuma prognozējamā līgumcena ir 185 423 eiro.

Minētais iepirkums norisinās no pērnā gada novembra - vienreiz par to saņemta sūdzība, kas noraidīta, bet divas reizes konkurss sludināts no jauna. Tam par iemeslu vienā gadījumā norādīts, ka netika saņemts neviens piedāvājums vai pieteikums, vai visi piedāvājumi vai pieteikumi tika noraidīti, bet otro reizi norādīts, ka tam bijuši citi iemesli.