Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Naftas un gāzes kompāniju dzīšanās pēc peļņas Ukrainas kara izraisītās enerģētikas krīzes laikā ir amorāla, trešdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

"Ir amorāli naftas un gāzes kompānijām gūt rekordlielu peļņu no enerģētikas krīzes uz nabadzīgāko ļaužu un kopienu rēķina, nodarot milzīgu kaitējumu klimatam," sacīja Gutērrešs preses konferencē ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

"Es aicinu visas valdības aplikt ar nodokļiem šo pārmērīgo peļņu un izmantot [iegūtos] līdzekļus, lai atbalstītu visapdraudētākos cilvēkus šajos grūtajos laikos," teica ANO ģenerālsekretārs.

"Un es mudinu ļaudis visur nosūtīt nepārprotamu vēstījumu fosilās degvielas nozarei un tās finansētājiem, ka šī groteskā alkatība soda visnabadzīgākos un apdraudētākos cilvēkus, vienlaikus iznīcinot mūsu kopējās mājas - šo planētu," uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ sagrautās vai sabojātās infrastruktūras atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 411 miljardi ASV dolāru (377,7 miljardi eiro), liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) jaunākās aplēses.

"Kara dēļ Ukrainas ekonomika ir zaudējusi lielu daļu savas rūpniecības jaudas un enerģētikas infrastruktūras un 2022.gadā saruka par 29,1%. Neskatoties uz ārējo finanšu palīdzību, arī Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu un budžeta palīdzību no Eiropas Savienības un ASV, gaidāms, ka 2023.gadā ekonomika stagnēs," lasāms ANO jaunākajā ziņojumā par pasaules ekonomikas situāciju un perspektīvām 2023.gada vidū.

Ziņojumā uzsvērts, ka Ukrainas perspektīvas būs atkarīgas no kara ilguma un intensitātes, kā arī valsts spējām finansēt infrastruktūras atjaunošanu.

"Atjaunošanas izmaksu tāme ir palielināta līdz 411 miljardiem ASV dolāru," paziņoja ANO.

Ukrainas Vides un dabas resursu aizsardzības ministrijas dati liecina, ka Krievijas atkārtotā iebrukuma dēļ valstij nodarīti postījumi desmit triljonu hrivnu (25 miljardi eiro). Tie gan ir tikai sākotnējie aprēķini.

ANO Starptautiskā tiesa trešdien pieprasījusi Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto spēku.

"Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsāka 24.februārī Ukrainas teritorijā," kamēr tiesa pieņems lēmumu, paziņoja Starptautiskās tiesas tiesnese Džoana Donahjū.

"Tiesa ir ļoti nobažījusies par Krievijas Federācijas pielietoto spēku, kas rada ļoti nopietnas problēmas starptautiskajās tiesībās," norādīja tiesnese.

Vairāku pasaules valstu līderi pauduši atzinīgus vārdus par šo tiesas spriedumu. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits mikroblogošanas vietnē "Twitter" apsveic Ukrainu ar pirmo juridisko uzvaru Starptautiskajā tiesā Hāgā. "Tiesas lēmums jau pagaidu aizsardzības procesā, ka Krievijai nekavējoties jāpārtrauc karadarbība pret Ukrainu, skaidri norāda, kurā pusē ir tiesības un taisnība," pauž Levits.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Eiropas Parlaments (EP) prasa pilnu embargo Krievijas naftai, oglēm, kodoldegvielai un gāzei, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Paužot vislielāko sašutumu par ziņām par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem, EP pieprasa saukt pie atbildības tos, kas izdarījuši kara noziegumus.

Ceturtdien ar 513 balsīm par, 22 pret un 19 atturoties pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti prasa papildu sankcijas, tostarp "pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo".

Tam jānāk kopā ar plānu, ar kuru īstermiņā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) energoapgādi, kā arī pakāpeniskiem pasākumiem "sankciju atcelšanai gadījumā, ja Krievija veic pasākumus, lai atjaunotu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un pilnībā izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas".

"Luminor Bank" pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirmajā parakstīšanas posmā ieguldījuši 13,5 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondā "Raft Capital Baltic Equity Fund", informē bankas pārstāvji.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" stratēģija paredz ieguldījumus Baltijas mazajos un vidējos uzņēmumos ar izaugsmes vai darbības paplašināšanas potenciālu.

Ar šo ieguldījumu "Luminor Bank" piedalās finanšu kapitāla nodrošināšanā Baltijas uzņēmumiem, palīdzot tiem augt un sasniegt vēlamos mērķus, tādējādi veicinot arī Baltijas reģiona izaugsmi, norāda "Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Šobrīd, pēc pirmā parakstīšanās posma noslēgšanās, fonda apmērs veido 50 miljonus eiro, tā termiņš ir 10 gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par diviem gadiem.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" mērķis ir ieguldīt un attīstīt tādus Baltijas valstu uzņēmumus, kuros tiek plānota īpašnieku maiņa, vai mazākos ģimenes uzņēmumos, kuriem nepieciešams kapitāls turpmākajai attīstībai. Fonds investē dažādās nozarēs, kurās redzams izaugsmes potenciāls, un meklē uzņēmumus ar unikālām iezīmēm. Tie ir uzņēmumi, kuri ieņem līderpozīcijas nelielās tirgus nišās, ir inovatori jau attīstītos tirgos, kā arī patentētu tehnoloģiju īpašnieki un uzņēmumi, kuriem, izmantojot eksportu, paredzams izaugsmes potenciāls.

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Septembrī cukura cenas pasaulē pieauga līdz augstākajam līmenim gandrīz 13 gadu laikā, jo klimatiskā parādība "El Ninjo" ietekmēja ražošanu Indijā un Taizemē, piektdien paziņoja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).

Lai gan pagājušajā mēnesī pārtikas cenas pasaulē kopumā stabilizējās, FAO cukura cenu indekss salīdzinājumā ar augustu pieauga par 9,8%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010.gada novembra, liecina FAO dati.

"El Ninjo", kas atkārtojas vidēji reizi divos līdz septiņos gados, ir saistīta ar ūdens virsmas temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā.

Saskaņā ar ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem šī parādība, kas var ilgt deviņus līdz 12 mēnešus, sākās jūlijā.

FAO cukura cenu indekss palielinājies jau divus mēnešus pēc kārtas, jo pieaug bažas par ierobežotāku globālo piegādi 2023.-2024. gada sezonā.

"Tas galvenokārt atspoguļo agrīnās prognozes, kas liecina par ražošanas samazināšanos galvenajās cukura ražotājās Taizemē un Indijā sausāku laika apstākļu dēļ, kas saistīti ar dominējošo "El Ninjo"," norādīja FAO.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paudis viedokli, ka līdzekļu tērēšana jaunām ogļu, naftas un dabasgāzes ieguvēm Ukrainas kara rezultātā ir sevis maldināšana.

Daudzas valstis vēlas palielināt savas fosilā kurināmā ieguves, lai mazinātu atkarību no Krievijas piegādēm.

Gutērrešs norādīja, ka mūsu globālais enerģijas sadalījums ir izjaukts, un vairāk ogļu tikai pastiprinās "kara, piesārņojuma un klimata katastrofas postu".

ANO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka atjaunojamā enerģija ir 21.gadsimta miera plāns.

Valstu plāni oglekļa emisijas samazināšanai "vienkārši nav pietiekami labi", sacīja Gutērrešs, norādot, ka trūkst saiknes starp zinātnieku un pilsoņu viedokļiem, kuri pieprasa rīcību, un valdībām, kuras vilcinās.

ASV apsver iespēju uz sešiem mēnešiem atcelt sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari apmaiņā pret Ukrainas graudu tranzītu caur Baltkrieviju, ziņoja ASV laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ), atsaucoties uz saviem avotiem.

Laikraksts atzīmēja, ka sankciju atcelšana tiek uzskatīta par "stimulu Aleksandram Lukašenko" - pašpasludinātajam Baltkrievijas prezidentam.

ASV amatpersonas un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pēta iespējamu maršrutu Ukrainas graudu eksportam - ziemeļu virzienā pa dzelzceļu caur Baltkrieviju uz Klaipēdas ostu Lietuvā.

ASV pērn ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari, atbildot uz to, ka Baltkrievijas varas iestādes izprovocēja migrācijas krīzi uz savām robežām ar Eiropas Savienības (ES) valstīm un apspieda opozīciju.

Pirms dažām dienām tika ziņots, ka ASV un sabiedrotie Eiropā izstrādā maršrutus Ukrainas kviešu un kukurūzas eksportam.

Ziņas par Zaporižjas AES apšaudēm, kurās viena otru apsūdz Ukraina un Krievija, ir izraisījušas bažas par iespējamu kodolkatastrofu, tomēr izdevuma "Politico" iztaujāti eksperti ir pārliecināti, ka šāda avārija būtu tikai lokāla katastrofa Ukrainai, bet ne katastrofa Eiropai.

Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Pagājušajā nedēļas nogalē tā bija pakļauta vairākām apšaudēm.

Ukraina paziņoja, ka Krievijas uzbrukumā tika bojāti trīs radiācijas novērošanas detektori un viens AES darbinieks ar šķembu ievainojumiem tika hospitalizēts.

Ziņas par šiem triecieniem izpelnījās starptautisku nosodījumu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosauca jebkādu uzbrukumu kodolobjektiem par "pašnāvniecisku", bet ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Mariano Grosi aicināja abas puses "izrādīt maksimālu savaldību", lai novērstu kodolkatastrofu.

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā. Pieprasām saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju," tviterī raksta Zelenskis.

Viņš aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir vairākkārt paziņojis, ka iebrukuma mērķis ir novērst genocīdu pret krieviski runājošajiem Ukrainā.

Nedēļās pirms uzbrukuma Putins vairākkārt bez jebkādiem pierādījumiem apgalvoja, ka Ukraina vēloties iznīcināt krieviski runājošos Austrumukrainā. Pirmdien viņš apšaubīja Ukrainas tiesības pastāvēt un nodēvēja Ukrainas valdību par neonacistu režīmu, ko atbalsta Rietumi.

Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu, piektdien atsaucoties uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta".

Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.

Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi.

Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.

Telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu Lukašenko piektdien izteicies, ka Minska esot gatava atbrīvot savu dzelzceļa jaudu, kas nepieciešama Ukrainas labības transportēšanai caur Baltkrievijas teritoriju uz valstīm, kuras piekritīs atvērt pieeju savām ostām.

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.

Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām.

Bažījoties par sociālās spriedzes, Indonēzijas varasiestādes cenšas nodrošināt palmu eļļas piegādes, un trešdien negaidīti nolēma, ka embargo attieksies uz visām eļļām, ne tikai pārtikā izmantojamajām.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.

"Kā pasaulē lielākajam palmu eļļas ražotājam ir ironiski, ka mums ir grūtības iegūt cepamo eļļu," atzina prezidents.

Indonēzija saražotā palmu eļļa sastāda aptuveni 60% no visas pasaules kopprodukcijas, un vienu trešdaļu patērē tās vietējais tirgus. Pārējais tiek eksportēts uz Indiju, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES), Pakistānu un citām valstīm.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.