Mazumtirgotāji joprojām izturas nevienlīdzīgi pret pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem un piegādātājiem, veicot tirgus uzraudzības atkārtotu novērtējumu, konstatējusi Konkurences padome (KP).

KP norāda, ka mazumtirgotāji tikai daļēji ir ņēmuši vērā KP ieteikumus, kas saistīti ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem.

Ņemot vērā mazumtirgotāju un to piegādātāju nevienlīdzīgās attiecības, KP aicina politikas veidotājus paredzēt aizliegtas tirdzniecības prakses detalizētākus noteikumus, lai samazinātu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumu riskus no iepircēju, tostarp mazumtirgotāju, puses.

KP norāda, ka 2022.gadā veiktajā tirgus uzraudzībā "Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem" KP konstatēja astoņus riskus, aicinot mazumtirgotājus tos novērst ikdienas sadarbībā ar piegādātājiem. Lai pārliecinātos par atsevišķu mazumtirgotāju NTPAL noteikumu ievērošanu sankciju piemērošanā, KP veica atkārtotu tirgus uzraudzību.

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām, informē KP pārstāvji.

Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda definējumu un vērtējamo pārkāpumu apstākļiem, saziņas iespējām līguma neizpildes gadījumos, kā arī atkārtotu līgumsodu piemērošanu.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī pieņēma spriedumu, kurā noraidījusi SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2018. gada 9. marta lēmuma atcelšanu, un atzina, ka KP pamatoti konstatējusi abu uzņēmumu darbībās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu.

KP pērn pieņēma lēmumu sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA «Baltstor» un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA «Lenoka» par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem. Šis bija pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatēja NMPAL pārkāpumu. Par NMPAL normu pārkāpumu KP piemēroja SIA «Baltstor» naudas sodu 13 533 eiro un SIA «Lenoka» 60 487 eiro apmērā.

Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka lietas pieteicējiem – SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» – nešaubīgi ir iepirkuma vara pār piegādātājiem, līdz ar to nav attaisnojama netaisnīgu un nesamērīgu sankciju piemērošana par darījuma partnera pieļauto pārkāpumu, tostarp par līgumsaistību neizpildi.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par maksas piemērošanu piegādātājiem par produktu izvietošanu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu «pie kases» zonās, informē KP.

Tāpēc KP definē kritērijus, ko ņems vērā, lai novērtētu mazumtirgotāju rīcības atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL).

Uzraudzībā tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju «pie kases» zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu «pie kases» zonā. KP norāda, ja «pie kases» zona ir preces pamata izvietojuma vieta, tad tā nevar tikt uzskatīta par preču papildu izkārtojuma speciālo vietu, un tādējādi papildu maksas piemērošana par preču atrašanos «pie kases» zonā ir aizliegta. KP uzsver, ka maksas noteikšana par preču atrašanos «pie kases» zonā, pamatojoties vien uz zināmas ekskluzivitātes kritērijiem un ierobežotas platības pieejamību, nav pieļaujama un neatbilst NMPAL. Turklāt maksas noteikšana par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ir pieļaujama tikai, ja mazumtirgotājs un piegādātājs par to ir vienojušies rakstiski pirms pakalpojuma sniegšanas.

Uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas “IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş.” un “Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.” (turpmāk – Piegādātāju apvienība), ir vērusies tiesā pret Latvijas Republiku par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma atcelšanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkumā Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā.

Piegādātāju apvienības ieskatos IUB pieņemtais lēmums par viena no divu kandidātu izslēgšanu no tik apjomīga un valstiski nozīmīga iepirkuma pašās iepirkuma beigās ir prettiesisks un nav nedz juridiski pamatots, nedz arī Latvijas valsts interesēs.

Pirmkārt, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izteica Piegādātāju apvienība no Turcijas, un sākotnējā summas atšķirība bija teju viens miljards eiro. Šobrīd, pēc pārrunām, kurās otrs pretendents – kopuzņēmums no Itālijas, Francijas un Polijas – samazināja sava piedāvājuma cenu, atšķirība joprojām ir vairāk nekā pusmiljards jeb precīzi 536 415 263,64 eiro.

Otrkārt, nav izprotama procedūra, kurā sākotnēji pretendentiem, tostarp Piegādātāju apvienībai no Turcijas, tika sniegta pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, lai varētu sagatavot piedāvājumu, bet pēcāk, ar atsauci uz Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendāciju, pretendents tiek nepamatoti izslēgts no iepirkuma procedūras.

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA «Baltstor» un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA «Lenoka» par sistemātisku netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem.

Šis ir pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatē Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu.

NMPAL stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un tā mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā. Lai novērtētu likuma ieviešanas gaitu, KP 2016. gadā un 2017. gada pirmajā pusgadā īstenoja tirgus uzraudzību, kuras laikā saskatīja iespējamas neatbilstības NMPAL normām SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» darbībās.

KP lietas izpēte aptvēra 30 piegādātājus, kas sadarbojas ar Baltstor mazumtirdzniecības kooperāciju, piecās izlases kārtībā atlasītās preču kategorijās – maize un tās izstrādājumi, gaļa un tās izstrādājumi, piens un piena produkti, graudu produkti un bezalkoholiskie dzērieni.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

SIA «Latima», kas ir reģistrējusi medikamentu «Rigvir šķīdums injekcijām» («Rigvir»), nav nodrošinājusi savlaicīgu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) noteikto nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par minētā medikamenta reģistrācijas apturēšanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada maijā «Rigvir» reģistrācijas uzturēšanai Latvijas Zāļu reģistrā ZVA noteica virkni nosacījumu, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentācijas pilnveidošanu atbilstoši šī brīža prasībām. «Šobrīd uzņēmums, kas zāles ir reģistrējis - SIA «Latima» - nav nodrošinājis savlaicīgu nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par zāļu reģistrācijas apturēšanu,» informēja Okmane.

Viņa skaidroja, ka laboratorijas testu rezultāti, par kuriem iepriekš tika ziņots, kalpoja par pamatu tūlītējai rīcībai saistībā ar zāļu izplatīšanas apturēšanu. «Uzņēmumam ir jānovērš visi konstatētie trūkumi, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju un kvalitātes neatbilstību,» norādīja ZVA pārstāve.

#Tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija.

Latvijā apzināti vai arī neapzināti ir izvērsts aukstais karš kases aparātu segmentā, kurā tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Computer Hardware Design (CHD) valdes priekšsēdētājs Olafs Bluķis.

Kases aparātu reforma virzās kā pa kalniem

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

«Nevaru pateikt iemeslus – kadru maiņa nodokļu administrācijā, tirgus situācija vai sazin kas, bet 30. oktobrī saņēmām vēstuli no VID, ka CHD kases aparāti neatbilst prasībām un pat uz vienu dienu tika izņemti no lietošanai atļauto saraksta, kaut arī tos par atbilstošiem izvirzītajām prasībām bija atzinis VID noteiktais atbilstības novērtētājs. Pārsteigums milzīgs! Neatbilstības punkti, maigi izsakoties, bija «safabricēti», un to arī norādījām un izskaidrojām. Piemēram, kā viena no neatbilstībām tika norādīta vienkāršā datu nodzēšanas iespēja, kaut arī attiecīgais kases aparātu modelis (instrukcija, no kuras nodokļu administrācija bija smēlusies attiecīgo informāciju) Latvijā nekad nav ticis pārdots. Šāds modelis tiek ražots, taču citiem tirgiem. Nodokļu administrācijas darbinieki gan atteicās nodemonstrēt, kā to uz atbilstības novērtētāja par atbilstošiem Latvijas normatīvu prasībām atzītajiem kases aparātiem var izdarīt.

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

Apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem, kas līdz šim pārstāvēja zīmolu «top!», dibināta SIA «Latvian Retail Management», ko turpmāk atpazīs kā zīmolu «Citro»

Par mazumtirgotāju tīkla, kas pagaidām darbojas pārsvarā Ziemeļkurzemē un Latgalē, Latvian Retail Management (LRM) dibinātājiem ir AS Diāna, SIA Gabriēla un SIA LEKON. Vienotu mērķu vadīti, uzņēmumu valdes locekļi jauno apvienību dibināja 2019.gada sākumā. Akciju sabiedrība Diāna un SIA Gabriēla bijušas ilggadējas top! zīmola pārstāves, AS Diāna esot arī vienai no mazumtirgotāju savienības dibinātājām. Lai arī uzņēmumi ir attīstījušies un daudz ieguvuši, darbojoties top! zīmola paspārnē, šodien šī sistēma kļuvi smagnējāka gan lēmumu pieņemšanā, gan ātrumā un šajā gadījumā arī funkciju sadalē, secina SIA Latvian Retail Management (LRM) valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Šis ir viens no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa šonedēļ valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē prezentētajiem priekšlikumiem, lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās.

Sagatavotie likuma grozījumi novērsīs lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, u.c. priekšlikumi.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien atbalstīja priekšlikumu ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, tomēr mīkstināja sākotnējo ieceri.

Deputāti vienojās par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, nosakot, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībā.

Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un to publiskot. Iepriekšējā komisijās sēdē deputāti tika informēti, ka šī brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā. Savukārt otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt ierobežojumus patērētājiem noteiktajās kredīta kopējās izmaksās.

Otrdien komisijas sēdē bija iesniegti vairāki priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu par procentlikmju ierobežojumiem, taču komisija tos neatbalstīja. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Latvijas Bankas pārstāvis komisijas sēdē informēja par darba grupā neatbalstītu priekšlikumu, kas paredz, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un noteikt likmi maksimālajām kredīta izmaksām dienā.

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Nacionālais veselības dienests (NVD) vērsies pie «Rigvir» zāļu reģistrācijas apliecības turētāja SIA «Latima», norādot, ka tā pienākums ir atlīdzināt nekvalitatīvo zāļu kompensēšanai izlietoto valsts finansējumu, informē NVD.

Kā norādīja NVD, ņemot vērā, ka Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pierādītas neatbilstības konstatēja četrās Rigvir zāļu sērijās, atmaksa valsts budžetā ir jāveic par minēto sēriju zālēm, kuru iegādes izdevumi kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus NVD veic precizējošus aprēķinus attiecībā uz izlietotajiem līdzekļiem neatbilstošo Rigvir zāļu sēriju apmaksā. Līdz šim medikaments tika kompensēts pacientiem ar ļaundabīgas ādas melanomas diagnozi.

Jau iepriekš informēts, ka 2019. gada 29. martā ZVA saņēma Lielbritānijas oficiālās zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas zāļu paraugu rutīnas testēšanas ietvaros veiktās zāļu Rigvir paraugu pārbaudes rezultātus. Saņemtie rezultāti liecina, ka Rigvir sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums nekā apstiprināts, šīs zāles reģistrējot.