«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, šodien preses konferencē pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks.

Jasinsks jūtoties atbildīgs, bet ne vainīgs - viņš varot cilvēkiem skatīties acīs. Pēc Maxima Latvija vadītāja sacītā, veikala darbinieki rīkojušies tā, kā viņiem šajā situācijā bija jārīkojas.

Jautāts, vai pēc šīs traģēdijas Maxima Latvija nav domājusi pamest Latvijas tirgu, Jasinsks teica, ka uzņēmums nav plānojis un neplāno pamest Latvijas tirgu.

Savukārt uz jautājumu, vai Maxima ir izjutusi sociālajos tīklos pieteiktā «boikota» iedarbību, Jasinsks paskaidroja, ka tam patlaban nav tikusi pievērsta uzmanība.

Atbildot uz jautājumu, vai Maxima veikalu apsardzes darbinieki ir sertificēti un pieredzējuši, neiedziļinoties detaļās, Jasinsks atbildēja apstiprinoši, norādot, ka veikalu apsardze ir apmācīta un sertificēta, kā arī to, ka apsardzes darbinieki tiekot sūtīti apmācībās, lai atjaunotu zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas dažādās ar drošības nodrošināšanu saistītās situācijās.

Daļa vainas par traģēdiju Zolitūdē ir jāuzņemas uzņēmumam Maxima - tas ir jādara saistībā ar uzņēmuma pārstāvju reakciju uz notikušo, šodien Baltijas Padomes preses konferencē Saeimā sacīja Baltijas Asamblejas viceprezidente, Lietuvas parlamentāriete Ģiedre Purvaneckiene.

Piemēram, aktuāls ir jautājums, kāpēc Maxima laicīgi nenoreaģēja uz pirmo signalizāciju, norādīja Lietuvas parlamenta deputāte.

Viņa norādīja, ka Lietuvas parlaments kopā ar valdību vērtēs šo situāciju un nebūs tā, ka viņi centīsies aizstāvēt Maxima. Būs jāskatās, vai uz Maxima vadību būs jāizdara spiediens.

Gan Purvaneckiene, gan Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Neris Germans šodien kā ļoti nesaprotamus nodēvēja uzņēmuma Maxima Latvija bijušā vadītāja Gintara Jasinska izteikumus par atbildību Zolitūdes traģēdijā. Lietuvas ārlietu ministra vietniekam šie izteikumi cilvēciski nav saprotami.

Pēc akcionāru lēmuma iecelta jauna SIA Maxima Latvija valdes priekšsēdētāja - šos pienākumus pildīs Jeļena Kondrašova no Latvijas, informēja Jānis Beseris, Maxima Latvija komunikācijas vadītājs

J.Kondrašova līdz šim uzņēmumā Maxima Group strādājusi tīkla MAXIMA XX vadības centra vadītājas amatā. J.Kondrašova strādā uzņēmumā no 2000.gada.

«Jeļena ir prasīga un atbildīga, bet tajā pašā laikā ļoti cilvēciska vadītāja. Es esmu pārliecināts, ka Jeļena pieņems drosmīgus un pārliecinošus lēmumus, kas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumam tik sarežģītajā laikā,» paziņojis MAXIMA Grupė UAB ģenerāldirektors Mindaugas Bagdonavičius.

J.Kondrašova sāks pildīt savus pienākumus jaunajā amatā no šīs nedēļas.

Jānorāda, ka pašlaik Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft interneta vietnē izmaiņas vēl nav fiksētas.

Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks ceturtdienas vakarā atbrīvots no amata, pateicoties saviem izteikumiem preses konferencē, kurā viņš paziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas sakarā jūtoties «atbildīgs, bet ne vainīgs», vēsta portāls Lrytas.lt.

«Ar akcionāru lēmumu no amata tiek atbrīvots Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Gintars Jasinsks par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā,» paziņojumā presei norāda Maxima Group direktors Mindaugs Bagdonavičs.

Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris aģentūru LETA informēja, ka turpmākā informācija sekos tuvākajā laikā, neprecizējot, kad tas varētu būt.

Jau ziņots, ka Jasinsks uz jautājumu, vai arī kādam no veikala vadības nebūtu jāseko Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, izteicās, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi», bet viņš varot cilvēkiem skatīties acīs.

Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska paustais, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi» radījuši šoku Latvijā un apdraud abu valstu attiecības, raksta Lietuvas medijs Lrytas.lt.

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, šodien preses konferencē pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks.

Lrytas.lt norāda, ka G. Jasinskis konferences laikā nav sniedzis atbildes uz vairākiem ar traģēdiju saistītiem notikumiem, sakot, ka sniegs tās rakstiski.

Savukārt portālu Lrytas.lt, Delfi.lt un citu ziņu portālu komentāros tiek pausts atbalsts Latvijai un latviešiem tāpat interneta vietnēs Lietuvā izteiktas līdzjūtības cietušajiem, un izskanējušas komentētāju atvainošanās par tautieša G. Jasinska vārdiem.

Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Pēc traģēdijas Zolitūdē mazumtirdzniecības kompānija SIA Maxima Latvija mainīs uzņēmuma attīstības stratēģiju, šodien preses konferencē apstiprināja veikalu ķēdes Maxima īpašnieka - holdinga Vilniaus prekyba - akcionārs Igns Staškevičs.

Viņš norādīja, ka viņa kā līdzīpašnieka lielākā mācība šajā situācijā ir tā, ka Maxima Grupa auga pārāk strauji un izaugsmes gaitā Maxima īpašnieki ir aizmirsuši par būtiskiem darbības procesiem un svarīgām vērtībām. «Taču esmu pārliecināts, ka Maxima ir sākusi būtiskas pārmaiņas.»

Staškevičs arī atzīst, ka Maxima Latvija nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu ēkas sabrukšanu. Viņš pauda nožēlu, ka Maximas komanda nespēja izglābt uzņēmuma darbiniekus un pircējus, kā arī par bojāgājušajiem glābējiem.

«Es gribētu no sirds atvainoties par nepareizo rīcību, maldinošo komunikāciju un aizvainojošiem izteikumiem no Maximas pārstāvjiem pagājušajā nedēļā,» teica Staškevičs, uzsverot, ka Maxima ir ievērojami līdzatbildīga, tāpēc turpmāk tiks darīts viss, lai garantētu Maxima tirdzniecības telpu drošību un uzlabotu darbinieku apstākļus.

Maxima pārstāvji Lietuvā, līdzīgi kā viņu kolēģi Latvijā, nekomentē to, vai veikalos izjūt iedzīvotāju boikotu. Arī kaimiņvalstī Lietuvā izskanējusi šāda ideja, tomēr realitāte rāda, ka Maxima veikali Lietuvā nav kļuvuši ievērojami tukšāki, Lietuvas televīzijas LNK žurnāliste Egle Račukauskaite pauda telefonsarunā LNT 900 sekundēs.

Viņa stāstīja, ka arī Lietuvā iedzīvotāji noliek svecītes un ziedus pie Maxima veikaliem, pieminot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušos. Savukārt Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska izteikumi ceturtdien preses konferencē radījuši iedzīvotāju šasutumu un arī neizpratni. E. Račukauskaite stāstīja, ka daudzi lietuvieši piekrīt, ka G. Jasinskam vairs neesot vietas biznesā. Viņa komunikācijā ir pieļauta kļūda, un tā neesot pirmā, noskaņojumu Lietuvā skaidroja LNK žurnāliste.

Tikmēr pats G. Jasinskis, bijušais Maxima Latvija vadītājs, kuru no amata par ciniskajiem izteikumiem atlaida ceturtdienas vakarā, medijam lrytas.lt pauda, ka viņa teikto nepareizi esot interpretējuši Latvijas žurnālisti un viņš esot pārprasts.

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

Lietuvā strādājošās SBA grupas uzņēmums "Utenos trikotažas" Latvijā atvēris pirmo specializēto veikalu. Tas ir pirmais uzņēmuma franšīzes veikals ārpus Lietuvas.

Daugavpilī atvērtajā veikalā tiks pārdoti uzņēmumā radītie un Lietuvā ražotie "UTENOS" un "ABOUT" preču zīmju apģērbi.

"Līdz šim Utenā, no kurienes nākam un kur strādā ne tikai mūsu fabrika, bet arī apģērbu veikals, esam sagaidījuši daudz pircēju no Latvijas – mūsu apģērbus Latvijā jau pazīst. Daugavpilī esam atraduši entuziasma pilnus partnerus, kuri iegādājās "Utenos trikotažas" franšīzi un kļuva par mūsu karognesējiem Latvijā," stāsta Petrs Jašinsks, "Utenos trikotažas" ģenerāldirektors.

Pēdējos dažos gados "Utenos trikotažas" ir attīstījis franšīzes paku – saskaņā ar starptautiskajiem tirgus standartiem atjauninājis preču zīmi, kardināli mainījis veikalu interjera koncepciju, pilnveidojis biznesa modeli un mārketinga pasākumu paku.

Tirdzniecības uzņēmuma Maxima ieņēmumi gada nogalē salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali samazinājušies par aptuveni piektdaļu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 1:1 sacīja viens no Maxima Latvija īpašnieku holdinga Vilniaus prekyba akcionāriem Igns Staškevičs.

Pēc I. Staškeviča teiktā, ieņēmumu samazinājums saistīts arī ar Zolitūdes traģēdiju. Tomēr vienlaikus uzņēmuma līdzīpašnieks arī uzsvēra, ka ieņēmumus ietekmē dažādi faktori - ir atvērti vairāki jauni veikali, ir aizvērti veikali, ir mainītas cenas.

Intervijā I. Staškevičs arī atkārtoti atzina, ka jūtas personīgi līdzatbildīgs par notikušo traģēdiju.

«Žēl, ka nespējām novērst ēkas sabrukšanu. Nezinu vai tas bija mūsu spēkos,» sacīja I. Staškevičs. Šādas lietas varot gadīties ar katru, sacīja uzņēmējs. Viņš piebilda - ja lēmums iegādāties ēku, lai izvairītos no īres maksas, būtu bijis savādāks, varbūt uzņēmums būtu varējis izvairīties no saistības ar šo traģēdiju. Izmeklēšana arī parādīšot, vai Maxima pārstāvji varēja būt profesionālāki pārņemot šo ēku.

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA «Maxima Latvija» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts lietuvietis Daļus Misjūns, informē LETA.

Iepriekš minēto amatu uzņēmuma padomē ieņēma Petrs Jašinsks. Tāpat padomē iecelts jauns loceklis Vitālijs Rakovskis. «Maxima Latvija» padomē turpina strādāt padomes priekšsēdētaja vietniece Jurgita Šlekīte un padomes loceklis Viļus Rimkus.

Šā gada sākumā tika veiktas izmaiņas arī «Maxima Latvija» valdē, kurā par valdes locekli tika iecelts kādreizējais «airBaltic» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. «Maxima Latvija» valdē strādā arī valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers, operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa un komercdirektors Viktors Troicins.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Maxima Latvija» apgrozījums 2016.gadā bija 694 miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 37,5% un bija 11,98 miljoni eiro. «Maxima Latvija» reģistrēta 2000.gada 29.novembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. «Maxima Latvija» pilnībā pieder Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «Lincoln Land Erste B.V», liecina «Firmas.lv» informācija.

Maxima zīmols pēc notikušās traģēdijas būtiski cietis, būs grūti atgūt patērētāju uzticību.

Nozarē strādājošie uzskata, ka SIA Maxima Latvija jaunajai vadītājai Jeļenai Kondrašovai, kas amatā iecelta pirmdien, būs liels izaicinājums atgūt patērētāju uzticību šim zīmolam.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe vērtē, ka Maxima zīmola imidžs jau līdz šim bijis dažāds. Sākotnēji pēc tā saucamās salātu mazgāšanas tas pasliktinājās, bet vēlāk uzlabojās, kļuva pat ģimeniskāks, inteliģentāks, un liels nopelns tajā bijis bijušajam komunikācijas vadītājam Ivaram Andiņam.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija traģēdijā daļēji sagruvušā veikala telpas Zolitūdē īrēja no savulaik pašu dibināta uzņēmuma SIA Tineo, liecina Firmas.lv informācija.

Tineo dibināts 2012.gada 12.aprīlī. Maxima Latvija bija uzņēmuma īpašniece līdz 2012.gada 30.maijam, kad par Tineo īpašnieci kļuva Nīderlandē reģistrētā kompānija Lincoln Land Erste B.V., kas ir arī Lietuvā reģistrētā Maxima Latvija mātesuzņēmuma Vilniaus Prekyba UAB īpašniece.

Savukārt no 2012.gada 26.novembra par Tineo īpašnieci kļuva Kiprā reģistrētā Foumico Investments Limited.

Firmas.lv informācija liecina, ka no Tineo dibināšanas brīža līdz 2012.gada 6.decembrim uzņēmuma valdes loceklis bija patlaban esošais Maxima Latvija vienīgais valdes loceklis Gintars Jasinsks, kurš Maxima Latvija valdē darbojas no 2011.gada 7.oktobra.

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

MAXIMA GRUPĖ, kurai pieder mazumtirdzniecības uzņēmumi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, paziņojusi par jauniem augstākā līmeņa vadītājiem uzņēmumiem Maxima LT Lietuvā un Aldik Nova Polijā, informēja grupas pārstāve Renata Saulīte.

Žīdrūns Valkeris kļūst par Maxima LT jauno ģenerāldirektoru. Pirms tam pēdējos trīs gadus viņš vadīja Polijas uzņēmumu Aldik Nova. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā viņu nomainīs Mindaugs Pilkausks, kurš līdz šim vadīja vienu no Maxima uzņēmumu grupas departamentiem Lietuvā. Tikmēr Arūns Zimņicks, kurš līdz šim darbojās Maxima LT ģenerāldirektora amatā, ir pieņēmis jaunus izaicinājumus un vadīs mazumtirdzniecības ķēdes, kuras šobrīd tiek veidotas Spānijā.

Kā norāda MAXIMA GRUPĖ ģenerāldirektore Neringa Janavičūte, Maxima LT Lietuvā stingri ieturēs savus stratēģiskos virzienus - uzņēmums turpinās jau iesākto projektu īstenošanu, īpašu uzsvaru liekot uz sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai. Arī Aldik Nova jaunajam vadītājam noteiktie mērķi paliks nemainīgi. Vissvarīgākais uzdevums jaunajam vadītājam Polijā joprojām būs palielināt mazumtirdzniecības veikalu konkurētspēju un nodrošināt mazumtirdzniecības ķēdes vienmērīgu izaugsmi.

Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Grupe parakstījis investīciju vienošanos, lai iegādātos Polijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu Stokrotka, teikts piektdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Maxima Grupe piedāvājusi iegādāties 100% akciju Polijas kompānijā Emperia Holding, kas kontrolē Stokrotka, maksājot 100 zlotus (23,73 eiro) par akciju, tādējādi kopējā darījuma vērtība veido 1,192 miljardus zlotu (282,9 miljonus eiro).

Darījumu vēl nepieciešams apstiprināt konkurences regulatoriem un Emperia Holding akcionāriem. Lai darījums varētu notikt, tam nepieciešama ne mazāk kā 66% akciju īpašnieku piekrišana.

Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs Petrs Jasinsks norādījis, ka šis pirkšanas piedāvājums būs spēkā līdz 2018.gada februāra beigām. «Mēs stingri ticam, ka mēs veiksmīgi noslēgsim šo darījumu un iegūsim kontroli pār uzņēmumu,» saka Jasinks.

Arhitektu birojs Kubs, kas bija iesaistīts Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima būvniecībā, ir sācis padziļinātas pārbaudes un ekspertīzes būvkonstruktoru biroju izstrādātajām nesošajām konstrukcijām savos īstenotajos projektos, piemēram, lielvaikalam Rimi Valdemāra ielā. Tāpat visus savus veikalus sācis pārbaudīt arī mazumtirdzniecības tīkls Maxima.

Patlaban pats uzņēmums visos Maxima veikalos visā Latvijā ir uzsācis ārkārtas pārbaužu veikšanu, kā arī ir gatavs sadarboties ar atbildīgajiem dienestiem, kuri veic pārbaudes veikalos, un sniegt tiem visu nepieciešamo informāciju, teikts Maxima Latvija paziņojumā.

«Mēs esam pieņēmuši lēmumu steidzami sasaukt darba grupu, kurā ir gan mūsu uzņēmuma speciālisti, gan neatkarīgie eksperti. Komandai, kura jau uzsākusi darbu, būtiskākais uzdevums ir veikt visu ēku izturības un drošības pārbaudi, neatkarīgi no tā, vai katrā konkrētajā ēkā Maxima ir līdzīpašnieks vai īrnieks,» stāsta Maxima Latvija valdes loceklis Gintars Jasinsks (Gintaras Jasinskas).

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Pirmdienas rītā Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima drupās mirušo skaits palicis nemainīgs - 54, Db.lv uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Trīs no bojāgājušajiem ir ugunsdzēsēji.

VUGD pārstāve Viktorija Šembele pirmdienas rītā Db.lv stāstīja, ka darbi uz priekšu rit lēnām, un konstrukciju nojaukšanā tiek ievērota piesardzība. Viņa pauda, ka šobrīd nav zināms, cik ilgi darbi vēl ritēs, bet steiga šobrīd var radīt tikai sarežģījumus.

Palīdzēt ieradušies arī VUGD darbinieki ārpus sava darba laika.

Palīdzību sniedz arī krīzes centrs Skalbes, piemēram, strādājot ar cietušo un bojāgājušo tuvniekiem.

Kā informē Valsts policijas pārstāvji, izmantojot veikala videonovērošanas kameru ierakstus, Kriminālistikas pārvaldes darbinieki ir izveidojuši karti, pēc kuras noteikuši aptuvenās vietas tirdzniecības centrā, kur īsi pirms nogruvuma bija atradušies apmeklētāji. Karti šobrīd izmanto glābēji.