No rītdienas, 17.oktobra Kanāda kļūs par pirmo G7 valsti un otro valsti pasaulē, kas legalizējusi marihuānas audzēšanu un lietošanu ne vien medicīniskām vajadzībām, bet arī izklaides mērķiem.

Šīs narkotikas lietošanas noteikumi atviegloti nolūkā novērst bērnu piekļuvi marihuānai un apkarot organizētās noziedzības grupu tirdzniecību ar šo vielu.

Līdz šim marihuāna legalizēta tikai Urugvajā.

DB jau rakstīja, ka arī Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem - to akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu.

Savukārt Kanādas aviokompāniju pasažieriem pēc marihuānas legalizācijas būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem šīs vielas, paziņojusi valdība.

Galerijā ieskats marihuānas ražotnē UP, kas atrodas Kanādas provinces Ontario dienvidos!

LASI VĒL:

Kanādas aviokompānijas ļaus pasažieriem pārvadāt marihuānu

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Otrdien Ņujorkas biržā sāks tirgot marihuānas audzētāja Aurora Cannabis akcijas, raksta Business Insider.

Kompānija ir viens no lielākajiem Kanādas marihuānas ražotājiem un pievienosies vēl dažām šīs jomas kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas ASV biržās. Sākotnēji ASV biržas bija diezgan rezervētas pret marihuānu ražotāju akciju iekļaušanu biržā, taču patlaban publiski tiek kotētas jau tādu uzņēmumu akcijas kā Tilray, Cronos Group un Canopy Growth.

«Mēs ticam, ka marihuānas legalizācijas Kanādā sniegs iespēju investēt kompānijās, kas, ņemot vērā likumdošanas bāzi, veidosies nākamo gadu laikā,» komentējis Altitude Investment Management vadošais partneris Džons Traubens.

Lai iekļautu akcijas tādās ASV biržās kā NYSE, marihuānas ražotājiem ir jāpierāda, ka tie nepārkāpj likumus, importējot marihuānu ASV, izņemot īpašus apstākļus.

Gulbenes novadā 17. maijā atklāta nelegāla narkotisko vielu audzētava, kurā tika veikta neatļauta narkotisko vielu izgatavošana.

Audzētava bija ierīkota mājā un saimniecības ēkā. Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs informē, ka narkotiskā viela- marihuāna- audzēta īpaši aprīkotās telpās, apkurei un nepieciešamajam apgaismojumam izmantots jaudīgs ģenerators. Sankcionētas kratīšanas laikā nogriezti un izņemti vairāk nekā 2 500 marihuānas stādi dažādās augšanas stadijās, kuru kopējais svars ir vairāk nekā 300 kilogrami, izņemti vairāki kilogrami izžāvētas zaļas augu masas.

Par notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. panta 2. daļas Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināllikumā par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods- brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Aizdomās par narkotisko vielu izgatavošanu, audzēšanu un realizēšanu aizturētas deviņas personas, četrām tiesa piemērojusi drošības līdzekli- apcietinājumu.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Klimatisko apstākļu maiņa nākotnē Latvijā var veicināt marihuānas audzēšanu brīvā dabā, kas pašlaik nav iespējams, liecina Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija atbildīgajai Saeimas komisijai.

Marihuāna Latvijā tiek audzēta pamatā izplatīšanai vietējā tirgū, kā arī personīgajām vajadzībām, un tikai vienā gadījumā pagājušā gadā konstatēts, ka «zālīte» audzēta izplatīšanai ārvalstu tirgū - Igaunijā. Marihuānas audzētāji audzēšanas procesa sākšanai - sēklu iegādei un informācijas iegūšanai par zālītes audzēšanu un lietošanu - izmanto interneta resursus.

Latvijas klimatisko apstākļu maiņu, vasarai kļūstot arvien karstākai, jau sāk mēģināt izmantot marihuānas audzēšanai brīvā dabā. Ņemot vērā faktu, ka meteorologi prognozē arvien karstākas vasaras arī perspektīvā, var izvirzīt pieņēmumu, ka izmaiņas potenciāli tiks izmantotas auga audzēšanai brīvā dabā bez speciāla aprīkojuma izmantošanas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas ir apturējušas organizētas personu grupas darbību, kas ilgstošā laika posmā veica apģērbu un apavu nelikumīgu ievešanu Latvijā no trešajām valstīm, liecina medijiem sniegtā informācija.

2014.gada maijā, veicot plānotus operatīvos un izmeklēšanas pasākumus, VID muitas amatpersonas atklāja organizētu personu grupu, kas ilgstošā laika periodā, fiktīvi noformējot dokumentus par piemērotām faktiski nenotikušām muitas procedūrām, veica nelikumīgu apģērbu un apavu, tajā skaitā, iespējams, kontrafaktu, ievešanu Latvijā.

Personas piemēroja muitas procedūru - tranzīts - kravām, kas faktiski netika izvestas uz trešajām valstīm, bet palika Eiropas Savienībā, kā arī muitas noliktavā novietoja pagaidu uzglabāšanā preces, kuras noliktavā neatradās. Minēto personu noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas Republikas teritorijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir izlaistas brīvā apgrozībā kontrabandas ceļā ievestas preces, par kurām nav nomaksāti muitas administrētie nodokļi.

Lielbritānijā, sākot ar ceturtdienu, Anglijā, Skotijā un Velsā atļauta marihuānas iegāde un lietošana medicīniskiem mērķiem.

Marihuānu iespējams iegādāties ar receptēm, un ārsti šādas receptes var izrakstīt vienīgi stingri noteiktos gadījumos, kad citas zāles nav efektīvas.

Tiks piedāvāti bezmaksas kursi, lai paskaidrotu ārstiem, kādos gadījumos pieļaujama medicīniskās marihuānas izrakstīšana. Karaliskā mediķu kolēģija neiesaka izrakstīt uz marihuānas bāzes tapušos preparātus kā pretsāpju līdzekli.

Divās citās valstīs - Kanādā un Urugvajā - jau atļauta marihuānas lietošana kā medicīniskiem, tā rekreācijas mērķiem.

Medicīniskā marihuāna ir legāla teju 30 ASV štatos, bet desmit štatos atļauta marihuānas lietošana rekreācijas mērķiem.

Atbilstoši ANO datiem Lielbritānija ir pasaulē lielākā marihuānas ražotāja medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki šogad Latvijas teritorijā atklājuši četras marihuānas audzētavas, informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kratīšanu laikā kopumā atsavināti aptuveni 7,5 kilogrami marihuānas. Vienā no kratīšanām atrastas un izņemtas arī halucinogēnās sēnes lielos apjomos. Aktīvu darbu narkotiku apkarošanas jomā veikušas arī citas Valsts policijas struktūrvienības.

Kopumā šogad ONAP Narkotisko un psihotropo vielu izplatības apkarošanas nodaļas darbinieki 15 veiktajās kratīšanās izņēmuši 6,5 kilogramus jeb 92 stādus nežāvētas marihuānas, kā arī kilogramu izžāvētas marihuānas. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros par marihuānas audzēšanu, glabāšanu realizēšanas nolūkos vai realizēšanu aizturētas 11 personas. Piecām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu.

Izraēlas parlaments otrdien vienbalsīgi apstiprinājis likumprojektu, kas ļaus eksportēt medicīnisko marihuānu.

Izraēla kļūs par trešo valsti pēc Nīderlandes un Kanādas, kas piedāvās savu medicīnisko marihuānu globālā tirgū.

Vairākus gadus likumprojekta pieņemšana aizkavējās drošības apsvērumu dēļ, amatpersonām bažījoties, ka marihuāna varētu nonākt melnajā tirgū. Tādēļ policijai tagad dotas tiesības uzraudzīt licenzēšanas procesu un novērot audzētājus un investorus.

Aplēsts, ka medicīniskās marihuānas eksports ienesīs valsts kasē aptuveni miljardu šekeļu (234 miljonus eiro) gadā.

Izraēlā medicīnisko marihuānu pašreiz ražo astoņi uzņēmumi, un daudzi citi pieteikušies atļaujai sākt šo biznesu.

Urugvaja, kas Latīņamerikā jau pazīstama ar tās progresīvajām reformām sociālajos jautājumos, nu grasās pieņemt vienu no tās visu laiku radikālākajiem likumiem un legalizēt marihuānu, pašai valstij kļūstot par galveno un vienīgo narkotiku ražotāju un tirgotāju.

Urugvajas koalīcija iecerējusi pieņemt likumu, kas faktiski paredz, ka Urugvaja kļūs ar pirmo valsti pasaulē, kas ir monopoliste marihuānas biznesā un pārdod apreibinošo vielu saviem pilsoņiem. Šādu soli nepieciešams spert, lai cīnītos pret pieaugušo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, samazinātu marihuānas lietotājiem radītos veselības riskus un «cīnītos ar ASV neefektīvo narkotiku apkarošanas politiku», raksta rawstory.com.

«Karš ar narkotikām ir izgāzies. Patlaban ir vairāk tās lietotāju un arī vairāk vardarbības,» uzskata parlamenta komisijas prezidents Sebastians Sabini (Sebastian Sabini). Viņš norāda, ka Urugvaja ir «atvērusi jaunu ceļu», pa kuru iet «karā ar narkotikām».

No narkotiskajām un psihotropajām vielām marihuāna patlaban ieņem galvenā spēlētāja lomu Latvijā, pieaugot tās ražošanas apjomiem, pēc Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēdes aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Ministrs norādīja, ka vēl 2012.gadā Valsts policija Latvijā atklāja astoņas marihuānas ražotnes, bet pērn atklātas 18 ražotnes. Tendence ir pieaugoša arī Latvijas klimatisko apstākļu dēļ, tādējādi marihuānas ražošanai nereti vairs netiek izmantotas īpaši piemērotas laboratorijas, bet tā tiek audzēta dabiskos apstākļos. Kā sacīja iekšlietu ministrs, Valsts policijas spēki patlaban tiek koncentrēti ražotņu un organizētās tirdzniecības apkarošanai.

Padome sēdē vienojusies arī valdībā iesniegt papildu finansējuma pieprasījumu Valsts policijai. Kā skaidroja Kozlovskis, jau šobrīd secināts, ka Valsts policijai, visticamāk, būs nepieciešama papildu nauda, lai apmaksātu ekspertīzes ar mērķi noteikt lietoto narkotisko un psihotropo vielu saturu. Cilvēki, par kuriem ir aizdomas par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, tiek nosūtīti uz pārbaudi jeb ekspertīzi, kas nepieciešama, lai sauktu personu pie atbildības. Patlaban Valsts policija tam šogad piešķirto finansējumu ir izlietojusi, norādīja ministrs.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Septembra beigās Meksikas Halisko štatā militārā operācijā iznīcināts 40 hektārus liels marihuānas lauks, vēsta Reuters.

Marihuāna atklāta zilās agaves laukā, kas tiek plaši audzēta tekilas ražošanai. Atrastie marihuānas augi sadedzināti, savukārt ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis militāro operāciju Latīņamerikā fotogrāfijās.

Meksikā ir viens no attīstītākajiem narkotiku biznesiem pasaulē, un valsts kļuvusi bēdīgi slavena ar narkotirgoņu karteļiem un viņu cīņu gan ar valsts armiju, gan savā starpā par ietekmes sfērām.

Meksikas narkotirgoņi izmanto dažādas metodes, lai nogādātu narkotiskās vielas ASV. Tostarp likumsargi atklājuši vairākus simtus metru garus pazemes tuneļus, kas savieno Meksiku un ASV.

Aizsaulē aizgājušā Jamaikas regeja mūziķa Boba Mārlija ģimene prezentējusi, pēc viņu vārdiem, pasaulē pirmo globālo marihuānas zīmolu, ziņo BBC.

Marley Natural tiks izmantots, pārdodot kaņepju losjonus, krēmus un citas preces.

Jauno zīmolu attīsta ASV bāzētais Privateer Holdings. Sākotnēji preces tiks pārdotas ASV, bet vēlāk saskaņā ar plāniem - arī citviet pasaulē.

B. Mārlija meita Cedella Mārlija uzskata, ka viņas tēvam patiktu šis lēmums: «Mans tētis būtu tik priecīgs redzēt, ka cilvēki izprot kaņepju dziedinošo spēku.»

B. Mārlijs nomira no vēža 1981. gada maijā. Viņš bija kaislīgs rastafari piekritējs un uzskatīja, ka marihuāna ir jālegalizē.

Luksemburga aicinājusi Eiropas Savienības (ES) kaimiņus liberalizēt savus likumus narkotiku jomā, vienlaikus Luksemburgas veselības ministrs Etjēns Šneiders apstiprinājis plānus, ka viņa valsts kļūs par pirmo ES, kas legalizēs marihuānas ražošanos un lietošanu.

«Politika narkotiku jomā, kas mums bijusi 50 gadus, nedarbojas,» ministrs sacīja tīmekļa medijam «Politico». «Visu aizliedzot, jauniešiem tas tikai kļuvis interesantāks. Es ceru, ka mums visiem būs atvērtāka attieksme pret narkotikām.»

Sagaidāms, ka divu gadu laikā 18 gadu vecumu sasniegušie varēs legāli marihuānu iegādāties rekreācijas vajadzībām. Valdība regulēs marihuānas ražošanu un izplatīšanu ar marihuānas lietu pārvaldes starpniecību.

Vēl šogad tiks sagatavots likumprojekts, kurā būs izklāstītas detaļas par to, kāda veida marihuāna tiks tirgota un kādi nodokļi piemēroti.

Kā norādīja ministrs, nerezidentiem iegādāties narkotikas, domājams, būs aizliegts, lai neiedrošinātu narkotiku tūrismu.

ASV Kolorādo štata kaimiņu pavalstis - Nebraska un Oklahoma - iesniegušas prasību Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, protestējot pret Kolorādo veiktās marihuānas legalizācijas negatīvo ietekmi.

«Kolorādo štats ir radījis bīstamu plaisu Savienoto Valstu Kongresa noteiktajā narkotiku aprites kontroles federālajā sistēmā,» teikts prasībā, kuru publicējis laikraksts Denver Post.

«Šīs plaisas dēļ marihuāna ieplūst kaimiņu štatos, apdraud [šajos štatos spēkā esošos] marihuānas aizlieguma likumus, iztukšo to kases, rada spriedzi to kriminālās justīcijas sistēmām,» teikts iesniegumā.

Denverā bāzētās marihuānas legalizācijas atbalstītāju organizācijas Marijuana Policy Project pārstāvis Meisons Tverts pauda uzskatu, ka prāva ir nepamatota.

«Šie puiši ir vēstures nepareizajā pusē. Par viņiem atcerēsies tāpat, kā mēs domājam par valsts amatpersonām, kas cīnījās par alkohola aizlieguma saglabāšanu vairākus gadus pēc tam, kad citi štati to jau bija atcēluši,» skaidroja Tverts.

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

No rītdienas, 6. decembra, Vašingtonā tiek legalizēta marihuāna. Tiesa gan, pagaidām nav izstrādāti likumi, kas regulētu marihuānas tirdzniecību, līdz ar to sākotnēji to varēs iegādāties tikai speciālajās marihuānas «ambulancēs», kur līdz šim to varēja iegādāties medicīniskām vajadzībām.

Jaunie noteikumi pagaidām paredz, ka pie Vašingtonas iedzīvotājiem un štata ciemiņiem drīkstēs atrasties neliels daudzums marihuānas pašu lietošanai.

Marihuānas tirdzniecības noteikumus Vašingtona sola izstrādāt gada laikā, bet līdz tam, visticamāk, pamatīgi varēs uzdzīvot marihuānas «ambulances», baudot milzu pieprasījuma pieaugumu.

Fotogalerijā redzama medicīniskās marihuānas tirdzniecības vieta Canna Pi, kas atrodas Sietlā, Vašingtonas štatā.

Šveices pilsētas Cīrihes parlaments nolēmis aicināt valdību veikt pētījumu par iespējamu marihuānas legalizāciju, atsaucoties uz vietējiem medijiem, ziņo portāls expatica.com.

Šveices parlamentā par šo jautājumu notikušas spraigas diskusijas. Pirms vairāk nekā diviem gadiem Cīrihe kopā ar Bāzeli jau izveidoja komisiju, kas nodarbojās ar kontrolētas marihuānas tirdzniecības iespēju pētīšanu. Komisija secināja, ka šāda tirdzniecības iespējamību liedz Šveices likumdošana.

Aizvadītā gada nogalē ASV Vašingtonas un Kolorado štatos tika legalizēta marihuāna. Štatu lēmumu gan vēl jāapstiprina ASV federālajai valdībai, kas izteikusies, ka savu nostāju šajā jautājumā negrasās mainīt. Tas izraisījis strīdus par to, kur beidzas štatu un kur sākas federālās valdības tiesības.

Problēma nav marihuānas tirdzniecība, bet gan tās pārraudzība, un IT kompānijām ir virkne risinājumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Respektablā Vašingtonas politikas domnīca Brūkingsa institūts nākusi klajā ar pāris pētījumiem par vēlamo marihuānas tirdzniecības pārvaldību un pārraudzību. No 50 pavalstīm ASV šāda vai tāda līmeņa marihuānas smēķēšana ir legāla 25 pavalstīs un Kolumbijas apgabalā. Arī tāpēc Brūkingsa politikas padomdevēju ieskatā jautājums vispār nav par marihuānas tirgus legalizāciju un pat ne par bažām, ka to sev pievāks «lielie sliktie», radot necaurskatāmu un manipulatīvu monopolu (un tas pašlaik ir legalizācijas pretinieku lielais arguments), bet gan vienkārši par šā tirgus caurskatāmību un uzraudzību.