Pūļa finansēšanas platformā Crowdestate.eu ceturtdien tiks uzsākta Latvijā līdz šim lielākā pūļa finansēšanas kampaņa daudzdzīvokļu ēkas projekta attīstīšanai Āgenskalnā pie Māras dīķa.

Finansēšanas kampaņas ietvaros kopumā plānots piesaistīt 950 000 eiro, investīciju projekta kopējais termiņš ir 30 mēneši un sagaidāmais investoru kapitāla ienesīgums ir 20.5% gadā.

Investīciju projekta ietvaros paredzēts iegādāties 4190 m2 zemes gabalu pie Māras dīķa Saules alejā 2A, Rīgā un uz tā uzbūvēt 4-stāvu ēku ar 47 dzīvokļiem, 40 apakšzemes stāvvietām un 10 virszemes stāvvietām.

Zemes gabals ir daļa no lielākas attīstības teritorijas, kurai skiču projektu ir izstrādājis viens no vadošajiem Latvijas arhitektiem Andis Sīlis. Pirmā ēka Māras dārzi šajā teritorijā jau ir uzbūvēta un apdzīvota, savukārt zemes gabals Saules alejā 2A atrodas tieši blakus Māras dārziem virzienā uz Māras dīķa pusi.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

Kopš oktobra mēneša aktīvi notiek Inčukalna sērskābā gudrona Dienvidu dīķa pagaidu ūdens necaurlaidīga pārklājuma ierīkošanas darbi. Laika apstākļi šajā rudenī ir bijuši labvēlīgi un jau pārklāti aptuveni 7 500 kvadrātmetri dīķa virsmas, kas ir aptuveni puse no vēl pārklājamās dīķa virsmas, informē Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina.

Darbus plānots pabeigt šī gada 12.decembrī.

Inčukalna sērskābā gudrona Dienvidu dīķa pagaidu pārklājuma ierīkošanas darbi notiek, lai nepieļautu dīķī palikušā piesārņojuma sajaukšanos ar lietus un sniega kušanas ūdeņiem. Ūdens necaurlaidīgais pārklājums palīdzēs izvairīties arī no sanācijas darbu pabeigšanas izmaksu pieauguma.

Līdz šī gada 12.decembrim pār Dienvidu dīķa virsmu 15 063 kvadrātmetru platībā tiks ieklāta īpaša plēve, kas nepieļaus nokrišņu ūdens sajaukšanos ar dīķī palikušo piesārņojumu. Pagaidu pārklājums virs Dienvidu sērskābā gudrona dīķa atradīsies līdz sanācijas darbu atsākšanai.

Māras dīķī ceturtdien tiks ielaisti 500 vienvasaras karpu un 500 līņu mazuļi.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn 3. jūlijā notika ugunsgrēks SIA Baltais vējš ķīmisko vielu angārā Mārupē, K.Ulmaņa gatvē 119, kā rezultātā Mārupītē un Māras dīķī nonāca ķīmiskais piesārņojums, kas izraisīja zivju bojāeju. Patlaban ūdens esot attīrījies, un ir piemērots zivīm. Māras dīķa kopējā platība ir 5 ha, un tajā dabīgi notiek zivju populācijas atjaunošanās, tomēr speciālisti rekomendēja ielaist arī zivju mazuļus. Viņi arī atzina, ka vispiemērotākās būtu vienvasaras karpas un līņi, jo līdaku daudzums Mārupītē un Māras dīķī pēc to ķīmiskās piesārņošanas ir samazinājies.

Kredītu termini, kas var apmulsinātAr aizņēmumiem savas dzīves laikā saskaras lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr kredītu salīdzināšanas portāla Sortter ekspertu pieredze liecina, ka pat regulāri kredītu ņēmēji bieži neorientējas finanšu, tostarp kredītu terminoloģijā. Diemžēl to nereti izmanto negodprātīgi aizdevēji, kas līguma nosacījumos paslēpj dažādas maksas vai vienkārši augstus procentus. Tomēr tas tālāk var radīt problēmas – arī šo dārgo kredītu atmaksā.

Kur un kad visbiežāk jāsaskaras ar kredītu terminiem?

Pēdējo gadu laikā pilnveidota valsts likumdošana, kas šobrīd nosaka: visiem galvenajiem kredīta nosacījumiem jābūt precīzi un skaidri norādītiem gan aizdevēja piedāvātajā līguma paraugā, gan pašā līgumā, kas tiek noslēgts starp aizdevēju un aizņēmēju. Tas gan nozīmē, ka galvenā atbildība par līguma izlasīšanu un tā izprašanu gulstas uz paša aizņēmēja pleciem: vai tas pievērsīs uzmanību aizdevuma nosacījumiem vai nē.

Jāņem vērā, ka visbiežāk sarežģītu terminoloģiju lieto ilglaicīgu aizdevumu (piemēram, hipotekārā vai auto kredīta gadījumos) un kredītlīnijas tipa aizdevumos. Tas tāpēc, ka šie ir visai sarežģīti aizdevumi ar daudziem mainīgiem jēdzieniem un vērtībām, kā arī tie, kas var ļaut aizdevējam nopelnīt visvairāk.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole trešdien, 28.martā atzīta par nenotikušu, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratore Vita Dika.

Uz šo izsoli nebija pieteicies neviens pretendents, norādīja Dika.

Šodien noslēgušās divu «KVV Liepājas metalurgs» nekustamo īpašumu izsoles. Īpašums Brīvības ielā 100B ir nosolīts par 82 000 eiro, bet īpašums Brīvības ielā 94A nosolīts par 116 000 eiro, informēja Dika. Viņa norādīja, ka izsoļu rezultāti vēl ir jāapstiprina tiesai. Jautāta, vai pastāv tāda iespēja, ka jaunieceltā administratore atceļ iepriekšējā administratora Guntara Kora izsludinātās, kā arī jau noslēgušās izsoles, Dika sacīja, ka pagaidām to nevar komentēt, jo Koris vēl nav nodevis jaunajai administratorei visu maksātnespējas lietas dokumentāciju.

Biznesa portāla db.lv lasītāji vērsuši uzmanību uz to, ka piebraucamie ceļi pie Rīgas Igauņu pamatskolas ir katastrofāli.

Piemēram, Dīķa iela, pa kuru jābrauc, lai no Mārupes puses piebrauktu skolai, nepārtraukti ir ar dziļām bedrēm, lietus laikā dubļaina.

Turklāt pa šiem dubļiem brauc ne vien mašīnas, bet pārvietojas arī bērni, kuri pa šo ceļu spiesti doties uz skolu.

Savukārt uz Atgāzenes ielas, uz kuras atrodas skola un pa kuru uz Vienības gatvi katru dienu izbrauc vecāki, kuri uz skolu atved bērnus, kā arī piebrauc skolai no Vienības gatves puses, ir ļoti sliktas kvalitātes bruģis ar bedrēm.

Neraugoties uz samērā intensīvo satiksmi un to, ka cilvēkiem uz šo skolu ikdienā jāved bērni, situācija netiekot nekādā veidā risināta.

Rīgas domes Satiksmes departamentā portālam db.lv paskaidroja, ka «piešķirtā finansējuma ietvaros ielu planēšana grants seguma ielās paredzēta vienu līdz divas reizes darbu sezonā».

Vviens no Kurzemes vadošajiem uzņēmumiem SIA “Māras Lācis”, kur ietilpst zīmola “O!Bistro” ēdināšanas vietas, pievienojās vienam no lielākajiem viesmīlības uzņēmumiem Latvijā “Tiamo grupai”.

Līdz ar apvienošanos “Tiamo grupā” būs vairāk nekā 800 darbinieku.

SIA “Māras Lācis” darbojas kopš 1995. gada. Uzņēmuma pamata nodarbošanās ir ēdināšanas pakalpojumi skolās un bērnudārzos, banketi un izbraukuma tirdzniecība, tāpat atvērtas vairākas kafejnīcas Liepājā, Priekulē un Saldū. Pērn uzņēmums strādājis ar gandrīz 2 miljonu eiro (neto) apgrozījumu.

“Ģimenes uzņēmums bija sasniedzis attīstības posmu, kad bija nepieciešams straujš lēciens un papildu jauda, tādēļ pieņēmu lēmumu nodot to drošās rokās – “Tiamo grupai”, kam, tāpat kā uzņēmumam “Māras Lācis”, ir spēcīgas Liepājas saknes. Dalīsimies ar labāko praksi un arī paši mācīsimies no “Tiamo grupas”. Apvienojot spēkus, kopā varēsim paveikt vairāk,” saka Madars Markus - Narvils, līdzšinējais SIA “Māras Lācis” vadītājs.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīcju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Redakcijas komentārs: Bez saimnieka gādības

Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Tomēr kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) otrdien, 2015.gada 22.septembrī, informēja Ministru kabinetu par plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta Vēsturiski piesārņoto vietu Inčukalna sērskābie gudrona dīķi sanācijas darbi sekmīgu īstenošanu, informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

Lai Latvijas valsts nezaudētu šim projektam piešķirto ES fondu finansējumu, projektu izlemts sadalīt divos posmos. Plānots, ka līdz 2015.gada 31.decembrim faktiski paveiktās darbības tiks finansētas ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros. Savukārt, pasākumi šī projekta sekmīgai pabeigšanai tiks finansēti jaunā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Šāds risinājums nodrošinās, ka kopumā projektu varēsim pabeigt līdz 2019.gada martam, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Plānots, ka pirmā posma ietvaros no ES fondu līdzekļiem tiks segtas līdz 2015.gada 31.decembrim paveiktās darbības, t.i., Dienvidu dīķa daļēja sanācija, sanācijas darbu uzraudzība un izpētes, Dienvidu dīķa pagaidu pārklājums. Savukārt, otrā posma ietvaros no ES fondu līdzekļiem tiks segti nepieciešamie pasākumus šī projekta pabeigšanai, t.i., Dienvidu dīķa sanācijas pabeigšanas, Ziemeļu dīķa sanācijas, sanācijas darbu uzraudzības, izpētes un šī projekta vadības izmaksas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Valdība šodien nolēma, ka finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020.gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam - 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam - 29,4 miljoni latu.

Profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums vadība un a/s UPB 25.februārī parakstīs līgumu par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību.

A/s UPB tiesības izstrādāt projektu un veikt autoruzraudzību izcīnīja konkursa kārtībā starp trim pretendentiem, piedāvājot 225,3 tūkstošus latu līgumcenu. Pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika izvērtēti arī Valsts izglītības attīstības aģentūrā. Tehniskā projekta izstrādes termiņš pieci mēneši, tai skaitā viens mēnesis atvēlēts būvekspertīzei.

Iepirkums tika veikts projekta PIKC Liepājas Valsts tehnikums mācību un darbnīcu ēku korpusu, dienestu viesnīcu rekonstrukcija un aprīkojuma modernizācija īstenošanai. Projektam saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts.

Tehniskais projekts tiks izstrādāts četriem, savstarpēji neatkarīgiem apakšprojektiem: mācību un praktisko apmācību korpusu rekonstrukcijai Vānes ielā 4, Liepājā; skolas ēkas rekonstrukcijai, mācību un ražošanas korpusa rekonstrukcijai Ventspils ielā 51, Liepājā; dienesta viesnīcas rekonstrukcijai, Ventspils ielā 51A, Liepājā; dienesta viesnīcas rekonstrukcijai, Vānes ielā 4A, Liepājā.

Visticamāk, šovasar neatkārtosies pirms diviem gadiem piedzīvotais scenārijs, kad Guntim Rāvim piederošā SIA Skonto būve prasa papildu miljonus Gaujai bīstami tuvo sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai Inčukalnā un kad valdība patielējusies tos piešķir. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA) jau 9. jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar Skonto būvi, ja tā, kā draudējusi, pārtraukts līgumā noteikto saistību izpildi un bez papildu 11 miljonu eiro piešķiršanas darbus neturpinās, otrdien raksta laikraksts Diena.

Juristu atzinumi, valdības slēgtajā sēdē skatītais ziņojums un gudrona dīķu projektu uzraugošā inženiera sarakste ar Skonto būvi, ar ko iepazinusies Diena, rāda, ka būvkompānija tiešām varētu būt pārkāpusi iepirkuma līguma nosacījumus.

2013. gada vasarā Skonto būve jau paziņoja par jauniem apstākļiem, kuru pārvarēšanai vajadzīgi vēl 16 miljoni eiro, tagad scenārijs iedarbināts otrreiz. Juridiskais strīds, ja tas pārcelsies uz tiesas zāli, būs par iepirkuma līguma interpretāciju – VVD un VARAM politiskā vadība uzskata, ka līguma saistības ir izpildītas, kad sasniegts tā mērķis – ar ķīmiskām vielām saindētās augsnes attīrīšana. Savukārt Skonto būve ir pieķērusies 2010. gadā vēl vides ministra Raimonda Vējoņa parakstītā līguma tehniskajā specifikācijā minētajam «novērtētajam darba apjomam».

Valsts vides dienests (VVD) Inčukalna novada iedzīvotājus un citus ieinteresētos otrdien aicināja uz Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu norises publisko pasākumu.

Tā laikā sanācijas darbu veicēji pilnsabiedrība Inčukalns EKO izrādīja, kā notiek gudrona sagatavošana nosūtīšanai uz SIA Cemex ražotni Brocēnos. Vispirms sērskābais gudrons ar ekskavatoriem tiek izsmelts no dīķa un transportēts uz šim mērķim speciāli izbūvētu novietni, kur tas tiek neitralizēts, sajaucot ar neitralizācijas piedevām. Samaisot neitralizētā gudrona masu ar skaidām un sasmalcinātu šķeldu, tiek sagatavots sekundārais kurināmais, ko transportē uz SIA Cemex rūpnīcu Brocēnos, lai izmantotu cementa ražošanā, informē Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča.

Iedzīvotāji, kas bija ieradušies uz pasākumu, pievērsa VVD vadības uzmanību ap sērskābā gudrona dīķa teritoriju augošajiem kokiem, daļa no kuriem ir sākusi kalst. Priežu dzeltēšanas iemesls varētu būt saistāms gan ar šā gada karstajiem laika apstākļiem, gan ar sanācijas darbiem sērskābā gudrona dīķa teritorijā. Inčukalns EKO informēja, ka sanācijas darbu sākuma posmā, veicot eksperimentus ar dažādiem neitralizācijas materiāliem, tika konstatēts, ka no neitralizācijas angāra izplūst sēra dioksīds. Tika veiktas darbības, lai novērstu sēra dioksīda izplatīšanos ārpus angāra. Papildus veiktajām darbībām VVD ir lūgusi Inčukalns EKO turpmāk pievērst lielāku uzmanību gaisa kvalitātei sanācijas darbu laikā.

Aizvadītajās brīvdienās pilnībā pabeigta Inčukalna Dienvidu gudrona dīķa pagaidu ūdens necaurlaidīgā pārklājuma ierīkošana, informē Valsts Vides dienests.

Pagaidu pārklājuma ierīkošanas darbi tika veikti, lai nepieļautu dīķī palikušā piesārņojuma sajaukšanos ar lietus un sniega kušanas ūdeņiem. Kā arī veiktie darbi palīdzēs izvairīties no sanācijas darbu pabeigšanas izmaksu pieauguma nākotnē.

Pār Dienvidu gudrona dīķa virsmu gandrīz 2 ha platībā divu mēnešu garumā tika ieklāta īpaša plēve, kas turpmāk nepieļaus nokrišņu ūdens sajaukšanos ar dīķī palikušo piesārņojumu. Valsts vides dienesta (VVD) rīkota iepirkuma rezultātā pagaidu pārklājuma izveides darbu veica SIA ViaCon Latvija.

Kopējās darbu izmaksas ir 417 tūkstoši eiro (neieskaitot Pievienotās vērtības nodokli (PVN)).

Smiltenes novadā, atpūtas kompleksā Trīssaliņas nedēļas nogalē aizvadīts Grundzāles Dīķa Hokeja Kauss 2019, pulcējot 45 komandas, 200 dalībniekus, kā arī aptuveni 300 līdzjutējus.

«Hokeja turnīru uz dīķa Grundzālē organizējam jau trešo gadu. Kopā aizvadījām 150 spēles uz pieciem laukumiem. Šogad ziema mūs lutināja ar labiem laikapstākļiem, jo iepriekšējos gados bijām spiesti pasākumu pārcelt, lai sagaidītu dīķa hokejam piemērotu laiku,» sacīja viens no pasākuma galvenajiem organizatoriem Armands Briedis.

Fināls iesākās ar Somijas komandas Team Finland un Rīgas komandas Mpire, uzmanīgu spēli aizsardzībā, bet tad somi ieslēdza ugunsrobā un ātri izvirzījās vadībā ar 4:1. Kādā no spēles strīdīgajām epizodēm mača galvenais arbitrs Mikus Bērziņš bija spiests pieprasīt video atkārtojumu, kas apliecināja, ka Mpire komandas spēlētāja ripas raidījums somu vārtu līniju nešķērsoja. Komanda no Rīgas spēles pēdējā sekundē spēja rezultātu samazināt līdz 4:3, taču uzvarētāju kauss galu galā ceļoja uz Somiju.

Valsts vides dienesta (VVD) valdījumā esošā Dienvidu gudrona dīķa iežogotā teritorija ir sakopta, informē VVD.

Veikt sakopšanu bija nepieciešams, lai novērstu iespējamos apdraudējumus cilvēka un vides veselībai un jauna piesārņojuma rašanos līdz sanācijas darbu atsākšanai.

Pēc Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbu līguma pārtraukšanas 2015. gadā, VVD secināja, ka Dienvidu gudrona dīķa teritorijā ir atstāti ļoti piesārņoti notekūdeņi, darbu izpildes gaitā izmantoto materiālu atlikumi (kaļķis, aktīvā ogles) un ar sērskābo gudronu aplipuši priekšmeti un būvgruži. Nesakoptā teritorija radīja jaunu piesārņojumu jau tā degradētajā vidē, un VVD nolēma veikt teritorijas sakopšanas darbus, lai preventīvi novērstu iespējamos apdraudējumus cilvēka un vides veselībai un jauna piesārņojuma rašanos līdz brīdim, kad tiks atsākti sanācijas darbi.

Sākti Inčukalna sērskābā gudrona Dienvidu dīķa pagaidu ūdens necaurlaidīga pārklājuma ierīkošanas darbi, lai nepieļautu dīķī palikušā piesārņojuma sajaukšanos ar lietus un sniega kušanas ūdeņiem, informē Valsts vides dienests.

Pagaidu pārklājums palīdzēs izvairīties arī no sanācijas darbu pabeigšanas izmaksu pieauguma.

Pār Dienvidu gudrona dīķa virsmu 15 063 kvadrātmetru platībā līdz 12. decembrim ieklās īpašu plēvi, kas nepieļaus nokrišņu ūdens sajaukšanos ar dīķī palikušo piesārņojumu.

Valsts vides dienesta (VVD) rīkota iepirkuma rezultātā noskaidrots pagaidu pārklājuma izveides darbu veicējs – SIA ViaCon Latvija. Kopējās darbu izmaksas ir 417 233,30 euro (neieskaitot Pievienotās vērtības nodokli).

Pagaidu pārklājums virs Dienvidu sērskābā gudrona dīķa atradīsies līdz sanācijas darbu atsākšanai.

Jaunu starptautisku iepirkumu darbu pabeigšanai Dienvidu un Ziemeļu dīķī VVD plāno izsludināt ne vēlāk kā 2016. gada sākumā.