Kaligrāfe Kaiva Narbute meklē veidus, kā klasisko rakstīšanas mākslu padarīt mūsdienīgāku, un māca to arī citiem.
«Līdzīgi kā ar daudzām lietām, kaligrāfija atkal nāk modē. Man liekas, pats svarīgākais ir parādīt to mūsdienām atbilstošā gaismā,» saka Kaiva Narbute. Viņa ar zīmolu Papīrs un tinte sniedz kaligrāfijas pakalpojumus un vada kursus interesentiem, kas vēlas apgūt šo rakstīšanas prasmi.
Kaligrāfija ir sena skaistas rakstīšanas māksla. Kaiva tai pievērsās samērā nesen – pirms četriem gadiem. Viņa vienmēr ir bijusi radoša, taču nekad nav speciāli apguvusi kādu mākslas virzienu. Tiesa, skolas laikā viņa bija apmeklējusi radošus pulciņus.
Gada projekts
Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, dzīvojot mājās kopā ar atvasēm, viņai bija laiks padomāt par to, ko dzīvē vēlas, un Kaiva atklāja papīra dizainu. Viņa ar asu skalpeli izgrieza dažādus zīmējumus, veidoja apsveikuma kartiņas, dekorācijas u.tml. «Tas mani aizrāva,» saka Kaiva.
Vairāk interesējoties par papīru un ko ar to iesākt, viņa nonāca arī līdz kaligrāfijai, par ko bija aizmirsusi. Viņai atausa atmiņā, ka skolas laikā bija glītrakstīšana, kas viņai patika. Citiem tās bija mocības, bet Kaivai glītrakstīšana sagādājusi prieku. Kaiva atrada pasniedzēju, kura vada kursus, un gāja pie viņas uz individuālām nodarbībām, jo bērnu dēļ nevarēja apmeklēt nodarbības tajos laikos, kad mācījās pārējā grupa.
«Klasiskā kaligrāfija ir ļoti formāla, bet joprojām aktuāla, piemēram, oficiālos ierakstos, kur katram «a» burtam jābūt tādam pašam kā iepriekšējam. Mans mērķis bija apgūt kaligrāfiju tā, lai varu tajā ielikt savu odziņu un piemērot mūsdienām,» stāsta Kaiva. Viņa apguva pamatus un, lai nepalaistos slinkumā un šīs zināšanas nepazaudētu, izvirzīja mērķi – katru dienu gada garumā kaut ko rakstīt un paveikto publicēt Facebook. Šim mērķim viņa izveidoja profilu Papīrs un tinte. Projekts gan īstenots ilgākā laikā, taču tā bija iespēja trenēties, attīstīties un meklēt savu stilu. «Tā bija iespēja pašrealizēties. Mans mērķis bija parādīt, cik dažāda var būt kaligrāfija, ka tā var būt mūsdienīga. Man uzradās sekotāju klubiņš, kuri juta līdzi,» viņa teic.
Kartiņās un uz sienām
Parasti cilvēkiem, iedomājoties par kaligrāfiju, prātā ienāk skaisti uzrakstītas apsveikumu kartiņas. Kaiva meklēja iespējas to lietot plašāk un lūkojās pēc sadarbības iespējām. Viena no pirmajām partnerībām radās ar saldumu izgatavotāju Taste Caps! Daudzi tā klienti pasūta saldumus kāzām, interesējas par iespēju tos personalizēt, piemēram, ar līgavas vai līgavaiņa vārdiem. Savukārt sadarbībā ar kāzu un pasākumu rīkošanas aģentūrām Kaiva gatavo galda kartes un ielūgumus.
Viņa arī veic ierakstus Saeimas kancelejas oficiālajās viesu grāmatās. «Tur ir jāievēro oficiālais stils, kurā jāraksta. Tas ļauj man mobilizēties un ievērot rāmjus,» teic Kaiva. Tāpat viņa ir zīmējusi tetovējumus, raksta ēdienkartes kafejnīcās ar krītu uz sienas, piemēram, restorānā Kuk Buk, kur tā kalpo kā interjera elements. Tā gan neesot kaligrāfija klasiskā izpratnē. «Kaligrāfija ir māksla, kur var augt un augt. Robežu nav,» uzskata Kaiva.
Pēdējā pusgadā potenciālie klienti paši sākuši meklēt Kaivu. «Tas ir patīkami – iepriekš es meklēju sadarbības partnerus un, protams, turpinu to darīt, bet tagad daudzi paši mani atrod. Piemēram, mani uzmeklēja kartīšu ražotājs Paletti. Divas kartīšu kolekcijas jau ir izdotas, trešā ir ražošanas procesā,» viņa saka.
Kaiva pasniedz arī kaligrāfijas nodarbības, piedāvājot apgūt klasisko kaligrāfiju ilgākā kursā un moderno kaligrāfiju dažās nodarbībās. Viņai bija sajūta, ka nevajag cilvēkus aizbiedēt ar klasisko kaligrāfiju, bet dot iespēju īsā laikā pamēģināt pašiem kaut ko skaisti uzrakstīt, saprast principus un mudināt pašam veidot savu stilu. Kaivu pārsteidza, ka interesentu skaits, kuri vēlējās apgūt klasisko un moderno kaligrāfiju, bija vienāds. Sākotnēji likās, ka daudzi izvēlēsies moderno kaligrāfiju, jo nodarbību skaits ir mazāks, tāpēc arī zemāka kursu cena, taču ne. Kaiva priecājas, ka uz kursiem nāk arī vairāki vīrieši.
Meditē kopā
Daudzi, kas apmeklē kursus, atzīst, ka kaligrāfija ir meditatīvs process. «Mirklī, kad raksti, nevari domāt ne par ko citu. Daudzreiz ir tā, ka negribi domāt ne par ko, bet tas neizdodas, taču kaligrāfijas gadījumā ir jāizlemj, kā uzvilkt līniju. Daudziem ikdienas darbs ir stresains, tāpēc viņiem patīk šādi atpūsties,» viņa spriež.
Iznāk, ka Kaiva, apmācot kaligrāfijā citus, audzina konkurentus. «Arī man no sākuma tā likās, bet tā ir nepareiza doma. Ir jāparāda iespējas, savu stilu katrs izkopj pats. Man patīk mācīt kaligrāfiju, jo uz kursiem nāk cilvēki, kuri grib to darīt, tas nav obligāti,» viņa spriež.
Kaiva ir saņēmusi uzaicinājumus vadīt kursus arī citviet Latvijā – Daugavpilī un Valmierā.
Hobijs ir darbs
Kaligrāfija šobrīd ir Kaivas darbs, kas ir viegli apvienojams ar bērnu audzināšanu. Bērni vēl ir mazi un daudz laika paiet, vedot viņus uz bērnudārzu, pulciņiem u.tml. «Lēmums neatgriezties darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma nebija grūts, jo man bija kluss sapnis par hobiju, kas vienlaikus varētu būt arī darbs. Kaligrāfijas apgūšana ilga divus gadus un tā šobrīd nenodrošina pilna laika darbu. Es to varēju atļauties, jo vīrs mani atbalstīja,» saka Kaiva.
Jau iepriekš viņa bija secinājusi, ka pašai ir svarīgi redzēt sava darba rezultātu, un, nodarbojoties ar kaligrāfiju, tas ir iespējams. «Acīmredzamais rezultāts man sniedz gandarījumu, redzu jēgu darboties,» teic Kaiva.
#1/17
Kaiva Narbute
#2/17
#3/17
#4/17
#5/17
#6/17
#7/17
#8/17
#9/17
#10/17
#11/17
#12/17
#13/17
#14/17
#15/17
#16/17
