Pašmāju pircēji maksātspējas dēļ lielākoties izvēlas sērijveida dzīvokļus, tomēr pakāpeniski palielinās jaunu mājokļu īpatsvars darījumos, turklāt daudzi tiek pirkti vēl būvniecības stadijā
Tomēr tas nenozīmē, ka atgriezušies «vecie» pirmskrīzes laiki, kad cilvēki steidza pirkt faktiski jebko. Tagad potenciālie pircēji ir ļoti pragmatiski, racionāli pieņem lēmumu, apzinās savas iespējas.
Mikrorajoni – nepārspēti
Skaitliski lielākais darījumu skaits ir ar sērijveida dzīvokļiem, un tā būs vēl diezgan ilgu laiku, jauno projektu vienību īpatsvars proporcionāli nav liels. Turklāt arī īpašumi padomju laika mājās lielākajai iedzīvotāju daļai ir pieejamāki, jo ir lētāki nekā dzīvokļi jaunajos projektos, saka Kristaps Jankovskis, SIA Kivi Real Estate Pārdošanas un īres nodaļas vadītājs.
Viņš akcentē, ka šogad novērojama īpaša tendence, kad jaunās ģimenes izskata iespēju iegādāties privātmājas/rindu mājas vai apbūves zemes gabalus. Šajā segmentā, ņemot vērā pieprasījumu, tuvākajā nākotnē būs lielāks darījumu skaits, prognozē K. Jankovskis.
Kopumā mājokļu tirgus šobrīd ir aktīvs – cilvēki ir gatavi pirkt, mainīt dzīves vietu uz lielāku, plašāku, jaunu. Turklāt pieprasījums ir lielāks, nekā ir piedāvājums, zina stāstīt Kristīne Dubane, Ober Haus Real Estate Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja.
Arvien cilvēki vēlas pirkt dzīvokļus sekundārajā tirgū, mājās, kas ir būvētas padomju laikā. Tas ir aktīvākais tirgus segments joprojām. Tos izvēlas, jo cenu ziņā šie mājokļi ir vairāk pieejami, turklāt kredītus bankas pašlaik izsniedz, cilvēki saņem oficiālās algas, lai varētu aizņemties. Veiksmīgi darbojas Altum programmas gan jaunajām ģimenēm, gan jaunajiem speciālistiem. Tas viss veicina nekustamā īpašuma tirgu, viņa skaidro.
Kļuvuši pieejamāki
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste, komentējot svaigāko bankas veidoto Mājokļu pieejamības indeksu, norādīja, ka gads ir sācies ar straujāko vidējās neto algas izaugsmi pēdējos desmit gados. Vidējā neto alga augusi par vairāk nekā 10% gada laikā (kopējās darba tirgus situācijas dēļ, nodokļu reformas un minimālās algas kāpuma dēļ).
Tomēr straujais ienākumu kāpums mājokļu tirgus aktivitātē pagaidām atspoguļojies mēreni. Viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka daļai strādājošo algu kāpums ietver arī legalizācijas efektu, kā rezultātā patiesais algu pieaugums ir mazāks.
Visu rakstu Pērk vēl uz papīra lasiet 12. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.