Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Maiznīca Flora» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 2,759 miljonu eiro apmērā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 189 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gada finanšu rādītājiem, SIA «Maiznīca Flora» apgrozījums pērn pieaudzis par 4,8%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa samazinājusies par 8,1%.

SIA «Maiznīca Flora» gada pārskatā sacīts, ka apgrozījuma pieaugumu tam izdevās nodrošināt, piedāvājot jaunus produktus. Taču vienlaikus arī pieauguši pārdošanas un administratīvie izdevumi, tādējādi samazinot peļņas apmēru.

Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 86 darbiniekus, un tā veiktie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā bija 654 tūkstoši eiro.

Šogad SIA «Maiznīca Flora» turpinās attīstīt savu produkcijas piedāvājumu konditorejas izstrādājumu segmentā gan Latvijas tirgum, gan ārpus tā. Uzņēmums arī iecerējis turpināt iegādāties nepieciešamās ražošanas iekārtas un citus pamatlīdzekļus, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzekļus.

Maizes ražošanas uzņēmums N.Bomja maiznīca Lielezers pērn strādāja ar 2,906 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 32,9% un bija 491 734 eiro, liecina Firmas.lv pieejamais N.Bomja maiznīca Lielezers finanšu pārskats.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija ražoja ar nepilnu jaudu, organizējot darbu maiņās, jo pircēju pieprasījums bija nepietiekošs. Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka uzņēmuma apgrozījums pērn ir palielinājies par 108 tonnām, bet ieņēmumi no maizes pārdošanas pieauguši par 10%. Kompānijas ražošanas izmaksas pieaugušas par 8%, no tām izejvielu un materiālu izmaksas - par 8%, bet darba samaksas izmaksas pieaugušas par 9%.

Kompānijas vadība uzņēmuma finansiālo stāvokli vērtē kā stabilu, ko apliecina pēdējos trijos gados pieaugušie peļņas rādītāji.

Pagājušajā gadā N.Bomja maiznīca Lielezers veikusi ilgtermiņa ieguldījumus ražošanas bāzes nostiprināšanā un atjaunošanā 296 793 eiro apmērā, tajā skaitā ieguldījusi finanšu resursus iekārtās un mašīnās, pārējos pamatlīdzekļos, inženiertehniskajās būvēs, avansa maksājumos par pamatlīdzekļiem un avansa maksājumos par nemateriālajiem ieguldījumiem.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA Maiznīca Flora pērn palielinājusi savus eksporta apjomus, kas veicinājis uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma pieaugumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, kad maiznīca strādāja ar 2,205 miljonu eiro apgrozījumu, pagājušajā gadā tas pieaudzis par 6,43%, sasniedzot 2,347 miljonus eiro.

Gada pārskatā publicētie dati rāda, ka pērn SIA Maiznīca Flora peļņa pēc nodokļu nomaksas pieaugusi par 41,71%, palielinoties līdz 134,886 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma vadība norāda, ka peļņas pieaugums pagājušajā gadā izskaidrojams ar jaunu klientu piesaistīšanu ārvalstīs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad SIA Maiznīca Flora paredzējusi strādāt ar peļņu un ieguldīt spēkus maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas attīstībā, paplašinot gan produkcijas sortimentu, gan strādājot pie noieta tirgus apgūšanas ārpus Latvijas robežām.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs un tirgotājs AS Vidzemes maiznīca pērn apgrozījis 576,46 tūkstošus latu, kas ir par 5,89% mazāk nekā 2011.gadā.

Pārskata gadu AS Vidzemes maiznīca noslēgusi ar 27,97 tūkstošu latu zaudējumiem, 2011.gadā uzņēmums strādājis ar 28,23 tūkstošu latu zaudējumiem. Analizējot AS Vidzemes maiznīca finanšu rādītājus pēdējos trīs gados, redzams, ka uzņēmuma apgrozījumam ir tendence samazināties.

Aizvadītajā gadā uzņēmums savu produkciju realizējis Latvijā, Vācijā, ASV, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Spānijā.

Lai attīstītu AS Vidzemes maiznīca darbību, uzņēmuma vadība šogad plāno samazināt ražošanas izmaksas, paplašināt preču sortimentu un piesaistīt jaunus pasūtītājus.

AS Vidzemes maiznīca darbojas kopš 1994.gada, uzņēmuma pamatkapitālu veido 459,25 tūkstoši latu.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

SIA Liepspēks atjaunojusi maizes smaržu Pārgaujas ugunsdzēsēju tornī, pirms diviem gadiem drosmīgi iekārtojoties maksātnespējīgās Maiznīcas Ieva vietā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valmierieši ir ieminuši stingru taciņu pēc svaigas maizes un konditorejas uz veco ugunsdzēsēju torni, kas savus vairāk nekā simtgadīgos sarkanos ķieģeļus zibina Pārgaujas rajona sirdī blakus autoostai. Pirms 20 gadiem ēka, kas bija beigusi kalpot brīvprātīgo glābēju vajadzībām, sāka pievilkties ar maizes smaržu, jo durvis vēra SIA Maiznīca Ieva ceptuve. Valmierieši atceras lodziņu, pie kura viņus apkalpoja līdz pat 2012. gadam, kad gan Maiznīca Ieva, gan tās meitas uzņēmumi Ievas maiznīca un Ievas konditoreja nonāca finansiālās grūtībās. Tās uzņēmuma īpašnieks pamatoja ar nesen piedzīvotās krīzes sekām un demogrāfisko situāciju valstī, kas uz leju nospiedusi maizes patēriņa apjomus.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi aizliegumu SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja pamatkapitāla samazināšanai, informē Lursoft.

SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja pamatkapitālu patlaban veido 73,989 tūkstoši eiro.

SIA FF Foods piederošais uzņēmums savu darbību uzsācis 2010.gada jūnijā. Apskatot uzņēmuma iesniegtos gada pārskatus, redzams, ka pēdējos gados tā apgrozījums stabili turējies virs 1,422 miljonu eiro atzīmes, savukārt zaudējumiem bijusi tendence pieaugt. Tā, piemēram, 2012.gadā SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja apgrozījusi 1,633 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas uzrādot 25,5 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka SIA FF Foods patlaban pieder gan SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja daļas, gan vēl sešu citu uzņēmumu kapitāldaļas, tostarp SIA Saules beķerejas, SIA Lango R & D.

Pērn SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja neto apgrozījums samazinājies par 8,37%, līdz 1,147 miljoniem latu, liecina Lursoft dati. Savukārt pārskata gada finansiālais rezultāts bijis 17,92 tūkstošu latu zaudējumi.

SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja vadība skaidro, ka, pamatojoties uz iepriekšējos gados saimnieciskajā darbība radušajiem zaudējumiem, uzņēmuma ir izveidojušās iekavētas parāda saistības pret Valsts Ieņēmumu dienestu, tādēļ šogad paredzēts veikt visa uzņēmuma finanšu darbības pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt tā rentablu un stabilu darbību un attīstību. Jānorāda, ka 5.jūnijā uzņēmumam ierosināts tiesiskās aizsardzības process.

Runājot par nākotnes attīstības iespējām, SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja cer attīstīt jaunas un inovatīvas tehnoloģijas produktu ražošanu, kas ķlautu kļūt konkurētspējīgākam iekšējā tirgū, kā arī eksporta tirgos.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veicis pārbaudi SIA Maiznīca Kursa, kas ražo pīrādziņus Galdiņ, klājies! un kuru pildījumā Lielbritānijā tika konstatēta zirgu gaļas klātbūtne virs 1 %, informēja dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaudē PVD konstatēja, ka izejviela – Termiskā desa pīrāgiem, kas izmantota produkta ražošanā, saņemta šā gada 16. janvārī no SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Pārbaudot tās izsekojamību, PVD secina, ka produkts satur cūkgaļu, kas uzņēmumam piegādāta no Dānijas, liellopu gaļu, kas iegūta SIA Rēzeknes gaļas kombinātā un liellopu plaušas, kas piegādātas no Polijas. Visticamāk, zirgu gaļas piejaukums varēja būt Polijas izcelsmes gaļas subproduktos, pieļauj PVD.

No šīs izejvielas 18. un 22. janvārī saražoti pīrādziņi un, neskaitot kompāniju Monolith UK, produkta partija piegādāta vēl vienam Lielbritānijas uzņēmumam Monolith UK ar SIA Maiznīca Kursa vienojusies par konkrētās pīrādziņu partijas atsaukšanu no tirdzniecības un norakstīšanu. PVD SIA Maiznīca kursa uzdevis atsaukt produktus arī no otra Lielbritānijas uzņēmuma un par veiktajiem pasākumiem informēt PVD.

Priekules maiznīca darbojas kopš 1950. gada, gadu gaitā izturējusi konkurenci un nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Maiznīca produkciju realizē visā Latvijā, taču nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja. «Tikko kā vienu partiju ar ķiploku salmiņiem aizlaidām uz Vāciju. Vēl nezinām, kādas ir atsauksmes, gaidām, vai būs papildu pieprasījums,» laikrakstam stāsta uzņēmuma vadītāja direktore Zane Briķe.

«Šobrīd aktīvi strādājam pie piparkūkām un Ziemassvētku piedāvājuma, jau novembrī piparkūkas sāk tirgot veikalos,» stāsta maiznīcas direktore. Viņa atzīst, ka konkurence maizes tirgū ir liela. Veikalu plaukti ir pilni ar maizēm, maizītēm, bulciņām un citiem konditorejas izstrādājumiem. Modē joprojām ir veselīgs dzīvesveids, un ļoti pieprasītas ir sēklu maizes un tumšās maizes. Maizes ceptuve iet līdzi pieprasījumam, tāpēc klientiem piedāvā vairākas graudu maizes, vēsta laikraksts.

Mazumtirgotāja ELVI apgrozījuma pieaugums šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ir 7%, informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Viņa prognozē, ka tīkla apgrozījuma pieaugums līdz gada beigām saglabāsies līdzšinējā apmērā vai nedaudz palielināsies.

Šāgada ELVI pārdošanas rezultātos ir vērojamas vairākas izteiktas tendences. L. Vārtukapteine min, ka vairāk pircēji izvēlas par labu veselīgajam dzīvesveidam, par ko liecina pārdošanas rādītāji vairākās preču kategorijās. Piemēram, maizes produktu grupā par 82% pieaudzis pieprasījums pēc galetēm un sausmaizītēm un par 20% sausiņiem. Savukārt no uzkodu klāsta arvien biežāk pircēji iegādājas žāvētos augļus un/ vai riekstus – vidējais noieta pieaugums 23% apmērā. skaidro L.Vārtukapteine. Tāpat šogad ir palielinājies pieprasījums pēc sausajām brokastīm, kas ir musli, kukurūzas pārslas, nūjiņas (kopā +16%), dārzeņiem (+16%), augļiem un ogām (kopā +11%) un zivīm (+5%).

Tikko spēkā stājušies stingri ierobežojumi attiecībā uz to, ko drīkst pārdot skolu kafejnīcās, un saraksts nav garš. Paveroties kafejnīcu plauktos tagad, vietām būs vienīgi ūdens un kāds baranku maisiņš. Tas arī ir iemesls, kāpēc daļa kafejnīcu jau ir slēgtas, bet uzņēmēji citviet domā, ko iesākt, lai biznesu nezaudētu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Atļauto produktu saraksts nav garš. Tajā ir svaigi vai žāvēti augļi un dārzeņi, sukādes, negrauzdēti rieksti un sēklas, sausmaizītes, barankas, piena produkti ar konkrētām normām par pieļaujamo tauku saturu, ūdens, augļu sulas un citas lietas, bet visur ir nosacījums par cukura un sāls daudzumu, kā arī pārtikas piedevām. Veselības ministrijā Dienai skaidro, ka mērķis ir viens - nodrošināt skolēniem sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu. Turklāt par izmaiņām bijis zināms pusgadu iepriekš.

Gandrīz 95% uzņēmumu, kas ēdina bērnus skolās, līdztekus nodrošina arī kafejnīcu darbību, Dienai stāsta Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča. Tagad aizvien vairāk firmu apdomāsies, vai šādu praksi turpināt. Vēl nesagaidot janvāri, daļa izvēlējušies kafejnīcas vairs neuzturēt, jo vienkārši nav produktu, ko likt plauktos. Te vaina daļēji jāuzņemas ražotājiem un uzņēmumiem, kas piedāvā produkciju, jo tie laikus nav bijuši gatavi. Arī to izpratne par noteikumiem nav pilnīga, turklāt ir tikai pāris firmu, ar ko var sadarboties. Rezultātā plauktos vietām stāv tikai ūdens. Asociācijā gan atzīmē - skolēni tāpēc vairāk nāk ēst pusdienas, kas ir arī ministrijas mērķis. Par to priecājas arī ēdinātāju firmas, gan piebilstot, ka kafejnīcas nebūs rentablas.

Pēc divu gadu pārtraukuma jauna komercķīla reģistrēta SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja, liecina Lursoft dati.

Kā ķīlas ņēmējs reģistrēts SIA Citadele līzings un faktorings, bet parādnieks – SIA FF Foods piederošais SIA Stūraiņu iela 6.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 1,475 miljonus latu.

SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja reģistrēta 2010.gada vidū un pieder SIA FF Foods, kura kapitāldaļu turētājas ir Lūcija Meijere un Ilze Fraimane.

2012.gadā SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja apgrozījums samazinājies par 8,37%, sarūkot līdz 1,147 miljoniem latu, kā rezultātā gads noslēgts ar 17,924 tūkstošu latu zaudējumiem.

Šogad uzņēmumam bijis ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas gan pēc trim mēnešiem jau izbeigts.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Maiznīca Flora pagājušajā gadā palielinājusi savu apgrozījumu par 6%, līdz 2,491 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieauguma lielāko daļu veido eksporta tirgus izaugsme. Finanšu gadu ražotājs noslēdzis ar 178,919 tūkstošu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, kas ir par 33% lielāka nekā gadu iepriekš. Peļņas pieaugums panākts, piesaistot jaunus klientus ārvalstīs.

SIA Maiznīca Flora savu darbību uzsākusi 1995.gadā ar nosaukumu SIA D.I. Development TD, kas uz pašreizējo mainīts 1996.gada novembrī.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA Maiznīca Flora vienīgajam īpašniekam Zigmāram Zilgalvim pieder arī 33,3% juridisko pakalpojumu sniedzēja SIA Konsultāciju Grupa kapitāldaļu.

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Starptautiskā maiznīcu grupa Ziemeļvalstīs Lantmännen Unibake paziņojusi par saviem plāniem atjaunot un reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, tostarp plānota ceptuves slēgšana Rīgā.

“Maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas. Tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, mums nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem Lantmännen Unibake tirgiem,” saka grupas valdes priekšsēdētājs Baltijā Asso Lankots.

Lantmännen Unibake Baltijas reģionā darbojas četras svaigās maizes ceptuves, un Latvijā uzņēmumu pārstāv A/S “Hanzas maiznīca”. Uzņēmums plāno reorganizēt ražošanas procesus, ieguldot maizes ceptuvju ražošanas līniju ar augstu jaudu modernizēšanā. Tajā pašā laikā tiek plānots slēgt ražošanu Latvijā, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju. Izmaiņas plānots īstenot līdz 2022. gada 1. ceturksnim un to rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Īpašnieku maiņu piedzīvojusi Iļģuciema maiznīca konditoreja, kas tagad pieder Vācijas kompānijai Baltic Natural power invest GmbH, liecina Lursoft dati.

Vācijas Baltic Natural power invest GmbH vēl bez Iļģuciema maiznīcas konditorejas kopš šī gada pieder arī SIA Green Mix Wonderland, kas iepriekš bija pazīstama kā SIA Lango R & D, un SIA Livland Resort. Iepriekš uzņēmums piederēja SIA FF Foods.

Līdz ar īpašnieku maiņu uzņēmumam mainīts arī nosaukums, un turpmāk Iļģuciema maiznīca konditoreja sauksies SIA Bakery Delight.

Par konditorejas uzņēmuma jauno valdes locekli iecelts Igors Trofimovs. Viņš pašlaik ir vēl citu sešu Latvijā reģistrētu uzņēmumu amatpersona.

SIA Liepkalni, ieguldot 180 tūkstošus latu, šodien atklāj jaunu maiznīcu Pierīgā. Šobrīd uzņēmums cep maizi četrās ceptuvēs Latvijā – Pļaviņu novada Liepsalās, Valmierā, Rūjienā, kā arī Pērnavā Igaunijā. Jaunajā maiznīcā Ķekavas pagasta Džutās, tirdzniecības centrā A7, darbosies gan ceptuve, gan Liepkalnu firmas veikals.

Uzņēmums specializējies rupjmaizes ražošanā, taču maiznīcā uz vietas ceps ap 12 dažādu veidu Liepkalnu maizi, tostarp rupjmaizi, saldskābmaizi un baltmaizi. Tuvākā mēneša laikā ceptuvē paredzēts ierīkot dzirnavas, ko varēs aplūkot ikviens firmas veikala apmeklētājs. Veikalā varēs iegādāties arī Liepkalnu konditorejas izstrādājumus, kā arī maizes kvasu, kas top uzņēmuma kvas- nīcā, un citu vietējo ražotāju produkciju.

Maiznīcas vadītāja Guna Megre stāsta, ka līdz šim Liepkalni Rīgā vēl nav plaši pārstāvēti, tāpēc nolemts izvērsties tieši galvaspilsētas tuvumā. Ieplānots apgūt HoReCa sektoru, kā arī izvērst sadarbību ar nelieliem klientiem. «Šobrīd visas piegādes notiek no Valmieras, bet bieži vien HoReCa dalībniekiem vajag vienu vai divus kukulīšus, ko vest no Valmieras ir dārgi. Tagad būsim tuvāk savam klientam,» uzsver G. Megre.

Vēl jau var atrast kādu nodokli, ko palielināt – tā droši vien nospriedusi daļa Saeimas deputātu, izsakot priekšlikumu mikronodokli palielināt no pašreizējiem 9% līdz 15%, kas principā nozīmētu šīs likmes palielinājumu uzreiz aptuveni par 66%.

Latvijas politiķi, protams, jau gadiem ilgi ir spējuši pierādīt, ka spēj palielināt jebkuru nodokli, kā arī nebūs jābrīnās, ja viņi savā fantāzijā pārskatāmā nākotnē nonāks tik tālu, ka piedāvās kādu jaunu nodoklīti piemērot, teiksim, Uzbekistānas melonēm vai baltmaizes sausiņiem. Bet pēc tam atkal paudīs maza bērna cienīgu izbrīnu – interesanti, kāpēc gan mūsu valstī atkal aug pelēkās ekonomikas īpatsvars... Tomēr attiecībā uz mikronodokli derētu atcerēties, kāda īsti bija ideja, to ieviešot.

Principā šā nodokļa pamatideja bija dot iespēju legāli strādāt dažādiem sīkbiznesmeņiem, nekrāmējoties ar visnotaļ sarežģītām grāmatvedības procedūrām un samaksājot viegli izrēķināmu un samērīgu summu valstij nodokļa veidā. Ieviešot šādu nodokli, naivi būtu bijis pat iedomāties, ka ar tā palīdzību varētu atrisināt, piemēram, veselības aprūpes finansēšanas problēmas valstī vai nodrošināt darba algas visiem pedagogiem – tas fiziski nav iespējams. Pareizi ieviešot mikronodokli, pārsvarā gadījumu tiek panākts, ka noteikta daļa valsts iedzīvotāju nodarbojas ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, tādējādi nodrošinot ar iztikas līdzekļiem sevi, savu ģimeni, nedzīvo uz sociālā budžeta rēķina, kā arī ir godīgi pret valsti, tai maksājot zināmus «meslus». Protams, var izšķirties par politisku lēmumu, kas paredz mikronodokļa palielināšanu par sešiem procentpunktiem, tomēr tad ir jārēķinās ar zināmām konsekvencēm.

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Kompānija Credit Suisse centusies lauzt stereotipu par finanšu kompānijām kā darbavietu «sausiņiem», kurai jābūt ieturētai pelēcīgos un neuzkrītošos toņos, un sava biroja izveidē piesaistījusi kompāniju, kas veidojusi tehnoloģiju smagsvara Google un patēriņa preču milža Unilever biroju interjeru.

Multifunkcionālā finanšu kompānija Credit Suisse, kas darbojas privāto finanšu un ieguldījumu pārvaldes jomā, kā arī investīciju banku nozarē, sava biroja Cīrihē iekārtošanā piesaistījusi uzņēmumu Camenzind Evolution. Tas Credit Suisse darbinieku ikdienu mēģinājis padarīt patīkamāku, iekārtojot «zaļo stūrīti» ar daudziem telpaugiem, izveidojot telpu, kurā var uzspēlēt biljardu, kā arī biroja dizainā ieviešot gana spilgtas krāsas.

Credit Suisse dibināta 1859. gadā, un pašlaik uzņēmumam ir 550 biroji 50 valstīs. Kopumā Credit Suisse nodarbina vairāk nekā 49 tūkstošus cilvēku, un lielākā daļa – 21,2 tūkst. strādā Šveicē. Reitingu aģentūra Moody's Credit Suisse ilgtermiņā novērtējusi ar A1 reitingu, Standrad & Poor's – A+, bet Fitch Ratings – A.