"Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā," intervijā Dienas Biznesam saka AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Fragments no intervijas
Jaunās valdības veidošanas procesā publiski bija sadursme par to, vai nepieciešams līdz 20% valsts kapitālsabiedrību akciju kotēt biržā. Kā vērtēt šo ideju? Kas no šāda soļa iegūtu, kas zaudētu? Kas no tā LVM?
Īsā atbilde: kā īpašnieks - proti, Latvijas valsts, - lems, tā arī būs. Lai sāktu kotēt akcijas biržā, uzņēmumam ir jābūt superveselīgam, ļoti iekārojamam no potenciālo investoru – akciju pircēju skatupunkta. Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā. Tomēr, kā savulaik mēdza sacīt bijušais premjerministrs Ivars Godmanis, ir vairāki BET. Kā uzņēmuma vadītājs uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Klasiski iešanai uz biržu mērķis ir naudas piesaiste, it īpaši, ja uzņēmums iecerējis vērienīgu paplašināšanos, vai otra situācija, kad īpašnieks vai īpašnieki vēlas baudīt sava darba augļus un pārdot savas akcijas par tirgus cenu.
LVM situācijā nav nedz viena, nedz arī otra mērķa, kam būtu nepieciešama akciju kotēšana biržā. Kāpēc Latvijas valstij būtu jāatdod kaut kāda daļa no stratēģiskā uzņēmuma, kā arī tā peļņas, kas tiek ieskaitīta Latvijas valsts budžetā un izmantota sabiedrības vajadzību finansēšanai? Neredzu ne ekonomiskos, ne arī sociālos iemeslus, kāpēc Latvijas valstij būtu kaut kāda daļa no LVM akcijām (kapitāldaļām) jāpārdod biržā. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka LVM valsts budžetā ik gadu iemaksā dividendes, kuras mērāmas desmitos miljonu eiro. Un vēl jau daudzi taujātu - kāpēc jāatdod daļa peļņas kaut kādiem investoriem un kāpēc biržā kotēt 20% LVM akciju, bet ne 35% vai 40%, un varbūt arī 50%?
Tie ir jautājumi, uz kuriem ir jābūt atbildēm. Deviņdesmitajos gados Latvijā notika privatizācijas process par privatizācijas sertifikātiem, bet attiecībā uz LVM, kas apsaimnieko ceturto daļu no visas Latvijas teritorijas, ir ieraksts — neprivatizējamais. Tas ir sava veida konsenss starp valsti un sabiedrību. Līdz ar to rodas jautājums – vai un kas ir mainījies, ja patiešām pašlaik tiek mainīts uzstādījums? Ņemot vērā, ka LVM pieder Latvijas valstij un būtībā ir 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju piederošs aktīvs, kas ik gadu valstij samaksā iespaidīgas summas, tad, iespējams, par tā daļas akciju kotēšanu biržā vajadzētu apjautāties šī uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem – veikt tautas nobalsošanu, referendumu.
Visu rakstu lasiet 27.decembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!