Ikviens interesents un tūrists, kas apmeklēs Jaunpiebalgas baznīcu, tagad varēs to apskatīt arī nakts tumsā. Turpinot baznīcas atjaunošanu, Pētera Avena labdarības fonds Paaudze atbalstījis baznīcas izgaismošanas projektu, lai lielākā luterāņu baznīca ārpus Rīgas varētu priecēt savus apmeklētājus arī tumšās vakara stundās, teikts paziņojumā medijiem.

«Baznīca kļuvusi ne tikai gaišāka un pamanāmāka, bet jaunā apgaismes sistēma arī ļāvusi septiņas reizes mazāk patērēt elektroenerģiju un samazināt izdevumus,» baznīcas atjaunošanas projektu komentē Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda priekšsēdētājs Tālavs Jundzis.

Svētā Toma baznīca ir viena no visskaistākām luterāņu baznīcām Latvijā. Tā atrodas Vidzemes augstienē, netālu no mājām, kurās dzīvoja gleznotājs Kārlis Miesnieks un rakstnieki Brāļi Kaudzītes. Baznīcā ērģeļspēli mācījies komponists Emīls Dārziņš. Izcilais Vidzemes augstienes dievnams - Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskā baznīca, iesvētīts 1804.gada 4.jūlijā. 1871. – 1873. g. dievnamu kardināli pārbūvēja pēc Matiasa fon Holsta projekta. Baznīcā ir 800 sēdvietas, tās altāris un kancele griezti ozolkokā. Kad 2004.gadā Jaunpiebalgas baznīca atzīmēja savu 200.gadadienu, dievnams tika nodēvēts Svētā Toma vārdā. 2011.gada rudenī tika pabeigts restaurācijas pirmais posms - baznīcas torņa fasādes un ārsienu restaurācija un krāsošana.

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Latvijas Banka (LB) pirmdien, 30. septembrī, laidusi apgrozībā Lestenes dievnamam veltītu zelta monētu, informēja centrālās bankas pārstāvji.

LB skaidro, ka monēta nav piemiņas zīme zaudētam šedevram, bet gan aicinājums palīdzēt atgūt Latvijas izcilāko baroka dievnamu Lestenē.

Monētas «Ak, svētā Lestene!» grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos monetų kalykla. Uz monētas redzami divi baznīcas altāra elementi – eņģeļa galva un akanta lapu vijums altāra sānu dekorā.

Baznīca smagi cieta kara laikā - 1945. gada februārī padomju artilērijas apšaudē nodega baznīcas tornis, tika sašauts altāris. Pēckara laikā baznīca tika sistemātiski demolēta, bet par skulptūru izglābšanu jāpateicas māksliniekam Jurģim Skulmem, skaidro LB.

Spānijas pensionāre, kas, gribēdama atjaunot 19. gadsimta Jēzus fresku, to pārvērta par pērtiķa attēlu, nu pieprasa divus tūkstošus eiro – naudu, ko baznīca iekasējusi no tūristiem, kas vēlējušies redzēt sabojāto mākslas darbu, vēsta npr.org.

Kundze, kurai jau pāri 80, ir gatava tiesāties ar baznīcu un jau ir nolīgusi advokātus, lai pierādītu savu taisnību. Tāpat zināms, ka arī baznīca gatavojas tiesas prāvai ar juristu palīdzību.

Jau rakstīts, ka darbs Ecce Homo, ko radījis gleznotājs Eliass Garsia Martinezs, baznīcā atradies vairāk nekā simts gadus, taču aptuveni 80 gadus vecā Sesīlija Gimeneza to nolēmusi atjaunot, jo gleznu bija bojājis mitrums. Saskaņā ar kultūras jomas amatpersonu sacīto sievietei bijuši vislabākie nodomi. Pati pensionāre apgalvo, ka saņēmusi atļauju no priestera darba veikšanai. Tomēr tagad reiz atzītais portrets tagad līdzinās mataina pērtiķa, kas tērpies tunikā, attēlojumam.

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Ar svētku dievkalpojumu sestdien, 2. jūlijā svinīgi tiks atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, kas pēc rekonstrukcijas ir atguvusi savu sākotnējo vēsturisko spožumu, informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir celta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tā ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. Izprotot baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika veikta ēkas vēsturiskā restaurācija, pirms tam veicot nopietnu un ilgu ēkas izpētes darbus, apzinot vēsturiskos sienu krāsojumus, pārbaudot pamatu un sienu mūrējumu stāvokli.

Restaurācija ilga divus gadus, un tās laikā baznīca tika atjaunota no pamatiem līdz jumtam. Restaurēta altāra glezna un vēsturiskais tornītis virs baznīcas kupola, virs kura tagad atrodas apzeltīts arhibīskapa Jāņa Vanaga iesvētīts krusts.

Ietekmīgās Kipras Pareizticīgās baznīcas vadītājs arhibīskaps Hrizostoms II aicinājis valsti izstāties no eirozonas un tiesāt iepriekšējo valdību.

Sarunā ar Kipras laikrakstu arhibīskaps sacījis, ka eiro valūtai nav nākotnes. «Es nesaku, ka tā sabruks jau rīt, tomēr ar tādām smadzenēm, kas ir Briselē esošajiem [politiķiem], ir skaidrs, ka eiro ilgi neizturēs un labākais, ko darīt, ir domāt, kā no tās aizbēgt,» arhibīskapa sacīto citē Euobserver. Hrizostoms II arī atzina, ka šāds process nebūtu viegls un tam ir jāvelta liela uzmanība.

Tāpat Kipras Pareizticīgo baznīcas vadītājs norādīja, ka iepriekšējā valsts prezidenta Dimitrisa Kristofiasa (Dimitris Christofias) valdībai, kā arī salas galvenajiem baņķieriem būtu jāstājas tiesas priekšā. «Iepriekšējai valdībai jāuzņemas atbildība. Finanšu ministriem jāuzņemas atbildība. Centrālā Banka apgrieza visu otrādāk. Jātiesā ir banku augstākā līmeņa vadītāji, jo viņi visu sagrozīja, un cilvēki, bez brīdinājuma, pēkšņi kļuva nabadzīgi,» klāstīja baznīcas amatpersona. Tāpat arhibīskaps pavēstīja, ka plāno aizvadīt sarunas ar Krievijas investoriem, lai pārliecinātu tos salu nepamest.

Latvijas Banka trešdien tirdzniecībā laidīs piecu eiro sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām Kurzemes baroks, informē centrālā banka.

Monēta ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu.

Kurzemes barokam veltītās monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra. Savukārt monētas reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.

Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. un 18. gadsimtā celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā. Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija N. Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs.

Ar ceļamkrāna palīdzību šodien tika uzlikts tornis Rīgas Romas katoļu Sv. Antona baznīcai, kas tiek celta Maskavas ielā 309A.

Kopā ar metāla krustu tornis ir 19 metrus augsts un tā svars ir apmēram 5 tonnas. Uzlikts uz dievnama tas sniedzas 40 metru augstumā virs zemes.

Pirmie nopietnie būvdarbi sākās pagājušā gada jūnijā, bet 5.oktobrī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs iesvētīja dievnama pamatus. Nākamie darbi Rīgas Sv. Antona dievnama tapšanā ir siltināšana, fasādes apdare ar ķieģeļiem un durvju, logu ielikšana.

Antona baznīca tiek celta par Latvijas ticīgo saziedotiem līdzekļiem.

Baznīca, kura tiek celta Maskavas ielā 309A, atrodas aptuveni 2,5 km attālumā no pirmā Rīgas Sv. Antona dievnama, kuru iesvētīja 1936. gadā. Padomju varas gados dievnamu draudzei atņēma un nojauca, tāpēc 35 gadus ticīgie uz dievkalpojumiem pulcējās pagaidu telpās pareizticīgo Kazaņas Dievmātes baznīcā Ivana kapos. 2004. gadā pēc pareizticīgo lūguma Rīgas Sv. Antona draudze atstāja šo kapelu un izklīda pa dažādām Rīgas draudzēm.

Pie iespaidīgiem ieguldīšanas guvumiem tikusi Anglikāņu baznīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Investīciju pasaule ir ļoti plaša, kur veiksmīgu ieguldītāju vidū var būt ne tikai kādi finanšu grandi, bet pat baznīcas. Pagājušajā gadā, piemēram, Anglikāņu baznīca, kura pārvalda investīcijas gandrīz 8 miljardu sterliņu mārciņu vērtībā, spējusi gūt 17,1% lielu ieguldījumu atdevi, ziņo Financial Times. Tas ir izcils sniegums, ko var tikai apskaust daudzas pasaules investīciju slavenības. Turklāt Anglikāņu baznīcas investīcijām ļoti laba atdeve ir arī ilgākā termiņā. 10 gadu un 20 gadu skatījumā šis fonds vidēji gadā nodrošinājis attiecīgi 8,3% un 9,5% lielu atdevi.

Interesanti, ka Anglikāņu baznīcas investīciju direktors Toms Džojs norādījis, ka ir aktīvās ieguldīšanas aizstāvis. Pieejamā informācija liecina, ka pagājušajā gadā Anglikāņu baznīcas akciju portfelis spējis gūt gandrīz 33% lielu pieaugumu. Tāpat Anglikāņu baznīcai ļoti labu atdevi – 26% apmērā – pagājušogad izdevies gūt no investīcijām mežos.

Parādu krīzes māktās Kipras valdība un centrālā banka pēc tam, kad valsts parlaments noraidīja starptautisko aizdevumu, uzsākušas darbu pie alternatīva pasākumu izstrādes, kas palīdzētu izvairīties no draudošās maksātnespējas.

«Tehnisko ekspertu komanda ir devusies uz centrālo banku, lai izvērtētu veidus, kādā īstenot plānu B – atrast veidus, kādos iegūt daļu no nepieciešamajiem 5,8 miljardiem eiro,» Kipras valdības runasvīru Kristu Stilianidu (Christos Stylianides) citē aģentūra AP. Iespējamā nauda varētu tikt iegūta no Kipras sociālo apdrošināšanas fondu rezervēm, kas ir aptuveni piecu miljardu eiro apmērā. Papildus līdzekļus varētu iegūt arī veicot banku apvienošanos, kā arī izsniedzot parādzīmes, kuras piesaistītas Kipras dabasgāzes atradnēm.

Tāpat salas glābšanā varētu piedalīties arī Krievija, kuras galvaspilsētā Maskavā ieradies Kipras finanšu ministrs Mihails Saris (Michalis Sarris), lai pārrunātu iepriekš izsniegtā aizdevuma 2,5 miljardu eiro apmērā pagarināšanu. Pēc sarunām ar Krievijas finanšu ministru Antonu Silunovu nekas konkrēts neesot panākts, tomēr abas puses palikušas apmierinātas ar «labo sākumu». Iepriekš izskanēja, ka Krievijas, kura ir neapmierināta ar iespējamo nodevu noguldījumiem, energokompānija Gazprom varētu palīdzēt glābt Kipru apmaiņā pret tiesībām veikt izpēti iespējamajās valsts dabasgāzes atradnēs jūras ekonomiskajā zonā.

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Savulaik izpostītajā Lestenes baznīcā pakāpeniski atgriežas interjera priekšmeti, kas kādreiz šo baznīcu darīja slavenu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas Amatniecības vidusskolā tapuši pēc vēsturiskām fotogrāfijām atjaunotie baznīcas soli, kas pagaidām būs tikai apskatāmi, bet ar laiku ieņems tiem domāto vietu baznīcā.

«Tā nebūs 100% kopija, bet par 95% pietuvināta rekonstrukcija,» jaunos solus raksturojis mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, kurš kopā ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani baznīcas interjera fotogrāfijas sadabūjuši Vācijā. No vecajiem soliem Rundāles pilī paglābušās tikai vienas sola durvis, ko iedzīvotāji savulaik nebija sacirtuši malkā. Pēc šo durvju izmēriem projektētāji izstrādāja skices jaunajiem soliem, kurus trīsdesmit Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi izgatavoja kā mācību uzdevumu - bez maksas.

Polijas katoļu baznīca aicinājusi sabiedrību valsts neatkarības atjaunošanas simtgadi sagaidīt, aizvadot 100 dienas skaidrā, ziņo Polijas Radio.

Bīskaps Tadeušs Bronakovskis norādījis, ka poļi alkoholu lieto pārāk bieži un pārāk lielos daudzumos.

Viņš mudinājis poļus, sākot no 1.augusta, atteikties no iedzeršanas un palikt skaidrā līdz pat 11.novembrim, kad Polijas svinēs savas neatkarības atjaunošanas simtgadi.

Šo iniciatīvu viņš nosaucis par «brīvības un savas valsts mīlestības pārbaudījumu».

Baznīca tradicionāli mudinājusi poļus augustā, kad tiek svinēti daudzi nozīmīgi katoļu svētki, atturēties no alkohola lietošanas.

Saskaņā ar oficiālo statistiku 800 000 poļu ir atkarīgi no alkohola, bet trīs miljoni regulāri lieto alkoholu lielos daudzumos. Tas valstij ik gadu izmaksā pusmiljardu zlotu (116 miljonus eiro).

Populārajai baznīcai, kas uzbūvēta pie Ledus viesnīcas Jukasjārvi, Zviedrijas ziemeļos, drīzumā varētu pievienoties Ledus mošeja, ziņo thelocal.se.

«Mēs esam atvērti visam, un mēs šeit Jukasjārvi praktizējam reliģijas brīvību,» sacījis Ingve Bergkvists (Yngve Bergqvist), Ledus viesnīcas vadītājs.

Katru gadu Ledus viesnīca no tīra ledus būvē baznīcu, kas vēlāk tiek dāvināta Zviedrijas Baznīcai izmantošanai Ziemassvētku periodā.

Ledus baznīca izrādījies veiksmīgs veids, kā piesaistīt cilvēkus. Gadā baznīcā apprecoties apmēram 150 pāri no visas pasaules.

Ledus mošeja būšot jauns veids, kā raisīt dialogu starp dažādām kultūrām un reliģijām. Tiek pieļauts, ka uz vietas visu laiku varētu atrasties imams, kurš stāstītu tūristiem un citiem apmeklētājiem, ko nozīmē būt musulmanim.

Lielirbes baptistu baznīca, kurā savulaik notikusi arī zivju pārstrāde, pārcelsies uz Ventspils Brīvdabas muzeju, papildinot tā ekspozīciju.

Ņemot vērā to, ka baptistu kustība Latvijā aizsākusies Ventspils apkārtnē, un baznīcas askētiskā koka arhitektūra un celtniecības formas ir radušās un attīstījušās tieši piekrastes joslā, Lielirbes lūgšanu nams ir nozīmīgs novada kultūrvēstures mantojums, norāda pašvaldība.

Lielirbes baptistu baznīca ir gandrīz simtgadīga celtne, kuras iesvētīšana notikusi 1913.gadā. Sākoties 1.pasaules karam, Lielirbes draudzei lūgšanu nams bija jāatstāj. Vācu iebrukuma laikā to nojauca un pārcēla uz jūrmalu Lielirbes upes malā, kur tā tika izmantota kā zivju apstrādes cehs. Pēc kara draudze baznīcu atjaunoja un 1922.gadā iesvētīja vietā, kur tā atrodas tagad. Latvijas piekrastē saglabājušies vien nedaudzi šāda veida koka arhitektūras lūgšanu nami, kas, ņemot vērā piekrastes zemo apdzīvotību un izmantoto materiālu, izzudīs tuvāko gadu desmitu laikā.

Pēc 18 mēnešiem noslēdzies viens no nozīmīgākajiem posmiem Ventspils Livonijas ordeņa pils vēsturē.

2011. un 2012.gadā restaurētas pils nozīmīgākās telpas, tostarp kapela, kapitula zāle, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kā arī izveidota ekspozīcija Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām, restaurētas visu pils kompleksa ēku fasādes, rekonstruēta mūra sēta un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide ietvaros Ventspils muzejs ieguvis ne tikai sakārtotu infrastruktūru, bet arī nozīmīgus ar pils vēsturi saistītus faktus.

Pils otrā stāva dienvidu daļā izpētes gaitā atsegts plašs augu - ziedu gleznojuma fragments, kas darināts vairākās krāsās – tātad polihroms. Tas apstiprina priekšstatus par šo telpu – lai arī neliela, tā bijusi viena no labākajām un siltākajām pils otrajā stāvā, jo vērsta pret dienvidiem, zem tās – virtuve, bet blakus – masteļskurstenis.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža.

Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.

Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta.

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.