Luminor banka gaida regulatoru atļaujas un oficiāli darbu plāno sākt 1. oktobrī
Tradicionāli par bankām saka, ka tās iedod lietussargu saulainā dienā un atņem to tad, kad ir lietus, tādēļ ir būtiski rast risinājumu, ko darīt, lai tas būtu otrādi, intervijā norāda Nordea un DNB apvienotās bankas Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča. Viņa uzsver, ka jaunā banka nākotnē orientēsies uz tehnoloģiju izmantošanu un plāno iekarot piektdaļu Baltijas tirgus.
Kādā statusā patlaban ir apvienošanās process?
Patlaban regulatoram ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, un gaidām atbildi. Jārēķinās, ka apvienošanās ir jāsaskaņo ar vairākiem regulatoriem, kā arī šī procesa ietvaros iespējamas izmaiņas, kas prasa papildus laiku saskaņošanai. Tāpat arī esam iesnieguši dokumentus izvērtēšanai Eiropas Komisijā. Tomēr pašreiz neredzam šķēršļus atļauju saņemšanai.
Kad banka sāks strādāt ar jauno nosaukumu?
Oficiāla juridiskā apvienošana plānota 1. oktobrī, un pirmajās dienās mūsu galvenais uzdevums būs nodrošināt, lai klienti šīs izmaiņas nejustu un lai viss, kas līdz šim strādājis labi, turpina strādāt. Pēc tam aptuveni nākamās 100 dienas būs saspringts laika periods, kad būs reāli jāapvieno abas organizācijas un sagaidāmi pirmie pavisam redzamie rezultāti, bet, protams, liela daļa pārmaiņu notiks daudz ilgākā laika periodā, piemēram, IT sistēmu ieviešana un citas. Taču tuvākās izmaiņas un lielākos jaunumus klienti var gaidīt jau tuvāko trīs mēnešu periodā pēc juridiskās apvienošanas. Mērķis, protams, ir izmaiņas veikt pēc iespējas nesāpīgi.
Kāds varētu būt jūsu devums jaunajā bankā, nākot no tehnoloģiju nozares?
Man tā šķita lieliska iespēja veidot ko nozīmīgu šeit uz vietas. Mūsu mērķa klients ir vietējais uzņēmums, kas ir galvenais ekonomikas attīstības dzinējs, tādēļ tā šķita laba iespēja nodrošināt savu devumu vietējai ekonomikai. Mani vienmēr ir interesējušas pārmaiņas, un man ir liela pieredze, strādājot ar tām iepriekšējos amatos, kas ir arī viens no iemesliem, kādēļ pievienojos Lattelecom. Pārmaiņu laiks vienmēr ir ļoti interesants un, lai arī ietver daudzus riskus, reizē paver arī daudz iespēju, kuras, ja izmanto pareizi, kļūst par pamatu, lai uzbūvētu ko daudz lielāku nekā stabilā un nemainīgā vidē.
Kas būs jaunās bankas galvenā mērķauditorija?
Tie ir vietējie uzņēmumi un iedzīvotāji, kurus interesē ieguldījumi.
Patlaban bankas cenšas aptvert MVU sektoru, vai tas būs interesants arī Luminor?
Jā, noteikti, un šajā gadījumā iespējama partnerība arī ar dažādiem citiem uzņēmumiem. Vēlamies palīdzēt un augt līdzi šiem uzņēmumiem, nodrošinot tiem nepieciešamos pakalpojumus. Mēģināsim būt pieejamāki produktu un apkalpošanas ziņā.
Bet tomēr pieteikumus izvērtēsiet piesardzīgi?
Protams, jo bankai būs noteikts riska profils. Tomēr šajā gadījumā iespējama sadarbība ar citiem uzņēmumiem, kuriem ir citāds kredītņēmēja riska profils un attīstības stadija.
Kuri būs tie segmenti, uz kuriem vairāk orientēsieties kreditēšanā?
Noteikti meklēsim veidus, kā atbalstīt ražojošos uzņēmumus, eksportētājus un tehnoloģiju kompānijas, jo šajos segmentos saskatām izaugsmes potenciālu. Runājot par nekustamā īpašuma un būvniecības sektoru – kamēr tiem būs ES fondu atbalsts, ir skaidrs, ka turpināsies arī bankas līdzfinansējums. Respektīvi, mūs interesē nozares, kurās sagaidāma izaugsme.
Kādi būs jaunās bankas plāni tuvākās piecgades laikā?
Luminor ambīcija būs iegūt aptuveni 20% Baltijas tirgus daļas.
Visu interviju lasiet piektdienas, 14. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!