Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Krievijas naftas kompānijas Lukoil degvielas uzpildes tīklu Lietuvā, kuru uzņēmums izlēmis pārdot, varētu iegādāties vietējā tirgus spēlētāji, prognozē Lietuvas bankas Swedbank galvenais ekonomists Nerijs Mačulis.

«Runājot par tīkla pircēju, iespēju klāsts ir ļoti plašs, tostarp tīkli, kas darbojas Lietuvā, un kāds jauns zīmols, liels ārējais investors, kas gan ir mazāk iespējams. Visticamāk, ka kāds no esošajiem tirgus spēlētājiem mēģinās palielināt savu tirgus daļu,» Mačulis sacīja aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja par vairākām personām, kas saistītas ar Lukoil Baltija vadības pārstāvjiem un kurām pieder citas degvielas uzpildes stacijas Lietuvā. Jo īpaši viņš pieminēja Lukoil Baltija prezidenta Ivana Paļeičika dēlu Andreju Paļeičiku, kurš vadīja kompāniju Spectator NT, kurai piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum. Ivanam Paļeičikam un viņa sievai Birutei piederēja degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga.

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Krievijas naftas rūpniecības uzņēmums Lukoil pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs stiprāki kļuvuši Krievijai naidīgie noskaņojumi, ceturtdien paziņoja uzņēmuma prezidents Vagits Alekperovs.

Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā - tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm. Biznesam radās traucēkļi, mēs sākām zaudēt naudu, mēs sajutām negatīvu attieksmi pret sevi, intervijā telekanālam Rossija 24 sacīja Alekperovs.

Vēl 2015.gada vasarā Lukoil pārdeva savu meitas uzņēmumu Igaunijā Lukoil Eesti AS. Tam piederēja 37 benzīntanki, un tas kontrolēja 6% mazumtirdzniecības degvielas tirgus.

Latvijā Lukoil meitas uzņēmumam LUKoil Baltija R 2015.gada sākumā piederēja 59 benzīntanki, un tas kontrolēja 7% tirgus, bet Lietuvā - 115 benzīntanki, ar kuriem uzņēmums 2014.gada sākumā kontrolēja aptuveni 18% vietējā tirgus.

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Lukoil Baltija degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls Latvijā un Lietuvā varētu tikt pārdots šomēnes, paziņojis Lukoil Baltija prezidents Ivans Paļeičiks.

«Es nevadu šo procesu, tādēļ nevaru pašlaik izplatīt nekādus jaunumus. Zinu, ka process notiek. Kad kaut kas tiks izdarīts, būs īpašnieku paziņojums,» viņš teica aģentūrai BNS. «Visticamāk, paziņojumam ir jābūt šajā mēnesī,» piebilda Paļeičiks.

Uzņēmējs noraidīja informāciju, ka pircējs ir viņš vai viņa ģimenes kontrolētie uzņēmumi. Paļeičikam un viņa sievai Birutei pieder degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga. Paļeičika dēls Andrejs vada kompāniju Spectator NT, kurai pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum.

Degvielas tirgotāja AS Viada Baltija, kura pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas, šogad plānojusi pārņemt un mainīt zīmolu visās LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās, teikts kompānijas pērnā gada vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka plānots paplašināt darbību, pārņemot SIA AMIC Latvia, kas iepriekš darbojās kā SIA LUKoil Baltija R, degvielas uzpildes stacijas. Plānots veikt zīmola maiņu un ieviest jaunas kafijas zonas ar jauniem kafijas veidiem, kā arī paplašināt ēdināšanas sortimentu. Plānots palielināt naftas produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā, saglabāt pašreizējos klientus un piesaistīt jaunus. Tāpat kompānija gatavojas izstrādāt marketinga plānu, ar kura palīdzību tiks veikta spēcīgāka komunikācija par piedāvājumiem un pakalpojumiem degvielas uzpildes stacijās. Tiekot arī atjaunota klientu nodaļa ar jaunām norēķinu kartēm, kuras varēs izmantot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Konkurenti interesējas par Lukoil iegādi; kompānijas vērtību lēš virs 50 milj. eiro, pārdošanas termiņi neskaidri, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Citi Latvijas degvielas tirgotāji izskata iespēju iegādāties trešo lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu, liecina kompāniju teiktais Dienas Biznesam. Par plāniem pamest Baltijas tirgu pērnā gada nogalē paziņoja Krievijas naftas kompānijas Lukoil prezidents Vagits Alekperovs intervijā telekanālam Rossija 24. Viņš norādīja, ka kompānijas aktīvi Igaunijā ir pārdoti (pērn vasarā tos nopirkā igauņu kompānija Olerex), bet pēc direktoru padomes lēmuma Lietuvas un Latvijas aktīvi ir izlikti pārdošanā, savukārt Lukoil paplašinās darbību naftas ieguves jomā. Tas gan ir vienīgais līdz šim zināmais publiskais paziņojums, norāda DB aptaujātie nozares eksperti. V. Alekperova minēto iemeslu aiziešanai – pret Krieviju vērsto noskaņojumu – viņi vērtē kā vērstu uz kaimiņvalstu publiku, nevis vērā ņemamu argumentu. Par to, ka Lukoil varētu pamest Baltijas valstu tirgu, Krievijas avīzes Komersant un Vedomosti gan rakstīja jau 2003. gadā.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.

«Šobrīd saistībā ar jautājumu, kurš stāsies aizsaulē aizgājušā SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana amatā, nav nekādu komentāru un nevaram pateikt, kad šādi komentāri varētu būt.»

To portālam db.lv sacīja kompānijas centrālajā ofisā.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Konkurences padome (KP) noslēgusi tirgus uzraudzību degvielas franšīzes līgumu tirgū. Uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par lielāko degvielas tirgotāju franšīzes līgumiem, izvērtēt franšīzes devēju un ņēmēju sadarbību un tās ietekmi uz konkurenci degvielas tirgū.

Lai arī pēdējos gados degvielas tirgū notikušas vairākas apvienošanās un ir vērojama mazāko tirgus dalībnieku konsolidācija, kopumā tirgus struktūra degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav krasi mainījusies, novēroja KP. Aizvadītajā gadā Latvijas degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgū bija trīs lielākie tirgus dalībnieki – Statoil, Neste un Lukoil. Tikmēr kā franšīzes devēji Latvijā darbojas tikai Statoil, Lukoil un Virši-A. Savukārt Neste nav izvēlējusies paplašināt tirdzniecības tīklu, izmantojot franšīzes sadarbības modeli.

Statoil un Virši-A franšīzes ņēmēju konkrētie līgumi atbilst uzņēmējdarbības franšīzes modelim. Savukārt, atbilstoši Lukoil līguma nosacījumiem, tas atbilst preču izplatīšanas franšīzei. Statoil franšīzi izmanto ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanai, tā, piemēram, Statoil franšīzes devējs un ņēmējs nekonkurē vienā teritorijā, kamēr Lukoil franšīzes devējs un ņēmējs darbību veic arī vienas teritorijas robežās.

Krievijas otra lielākā naftas kompānija Lukoil ceturtdien paziņoja, ka panākusi sākotnēju vienošanos par degvielas uzpildes staciju tīkla pārdošanu Ukrainā.

Lukoil norāda, ka aptuveni 240 degvielas uzpildes stacijas un seši degvielas cisternu parki tiks pārdoti Austrijas uzņēmumam AMIC Energy Management GmbH, taču darījuma summa atklāta netiek.

«Ukrainas degvielas uzpildes staciju un degvielas cisternu parku pārdošana AMIC palīdzēs Lukoil optimizēt aktīvu struktūru un izplatīšanas tīklu pārvaldes sistēmu Austrumeiropā,» vēsta kompānijas viceprezidents Vadims Vorobjovs.

Lukoil gan neprecizē, vai šis darījums ir saistīts ar Ukrainas krīzi un nesenajiem sarežģījumiem uzņēmuma darbībā šajā valstī.

Šīs nedēļas sākumā Ukrainas nacionālistu grupas Labējais sektors biedri bloķēja vairākas Lukoil degvielas uzpildes stacijas Ukrainas rietumos cerībā panākt degvielas piegādes Ukrainas armijai.

Lukoil Europe Holdings BV un austriešu kompānija AMIC Energy Management GmbH parakstījuši vienošanos par aptuveni 230 Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, Latvijā un Polijā pārdošanu austriešu kompānijai, teiklts Lukoil izplatītajā paziņojumā presei.

Darījumu plānots pabeigt 2016.gada otrajā pusē, pēc nepieciešamo regulatoru atļauju saņemšanas.

Saskaņā ar vienošanos, pārdoto degvielas uzpildes staciju Latvijā un Lietuvā vadību pārņems uzņēmumi UAB Luktarna un AS VIADA Baltija, kas saistītas ar Lukoil Baltija menedžmentu.

Lēmums par atsevišķu DUS pārdošanu Latvijā, Lietuvā un Polijā pieņemts, lai optimizētu Lukoil mazumtirdzniecības aktīvu struktūru Eiropā.

Trešdien, 14.februārī, Maskavas ielā 440 atvērta jauna Viada degvielas uzpildes stacija.

Uzņēmums paziņoja, ka, atklājot jauno DUS, AS Viada Baltia sāk iespaidīgu rekonstrukciju uzpildes stacijās, ko tās nomā no SIA Amic Latvija, kas iepriekš pārņēma SIA LUKOil Baltija R aktīvus, portālam DB pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Romas Turlinskas.

Jaunajā DUS ieguldīti 230 tūkstoši eiro.

«Viada Baltija no Austrijas kompānijas Amic nomā 39 DUS. Amic no Lukoil tās pārņēma 2015.gadā. Latvijā joprojām tās strādā ar Lukoil zīmolu, tādēļ uzņēmums plāno rebrendingu. Pēc R. Turlinska teiktā, rebrendiga process faktiski sāksies šā gada jūnijā/jūlijā. »Mēs radīsim jaunu koncepciju, pēc kuras jau šobrīd strādā trīs DUS – Ādažos, Rīgā - Buļļu un Maskavas ielā. Šajā gadā plānots pārdēvēt vēl piecas DUS, mainot ne tikai zīmolu, bet arī dizainu. Tas nav LUKoil, tā ir Viada,« uzsvēra kompānijas vadītājs.

Par degvielas tirgotāja SIA Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētāju kļuvis lietuvietis Ignas Jurkonis, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Uzņēmuma vēsturiskie dati liecina, ka Lukoil valdes priekšsēdētājs no 2007. gada bijis lietuvietis Audrius Stropus.

Lukoil padomē darbojas padomes priekšsēdētājs Ivanas Paleičikas un Padomes loceklis Aleksandrs Rešetņaks, liecina Lursoft informācija.

Jau vēstīts, ka šī gada maijā 75 gadu vecumā mira Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, kurš uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005. novembra.

Db.lv jau ziņoja, ka aizvadītajā gadā Lukoil Baltija R nopelnījis 1,1 miljonu latu, kas bijis 2,6 reizes vairāk nekā 2009. gadā. Uzņēmuma apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5% sasniedzot 184 miljonus latu.

Igaunijas degvielas mazumtirgotājs Olerex pirks 37 degvielas uzpildes stacijas, kas pieder Lukoil Igaunijā, atsaucoties uz Olerex paziņojumu, vēsta bbn.ee.

Saskaņā ar vienošanos starp Lukoil European Holdings BV (pārstāv Lukoil) un Aqua Marina AS (pārstāv Olerex) Olerex iegūs 100 procentus Lukoil Eesti.

Rezultātā Olerex degvielas uzpildes staciju tīklā būs 80 stacijas un tas kļūs par lielāko Igaunijā.

«Lukoil Eesti pārņemšana ir stratēģisks solis, kas padarīs Olerex par Igaunijā lielāko DUS ķēdi,» uzsver Olerex.

2007.gadā trīs lielo degvielas mazumtirgotāju - SIA Statoil Fuel&Retail Latvia, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R - kopējā tirgus daļa bija 53%, bet 2012.gadā - jau 60%, un šis pieaugums ir iegūts uz mazāko degvielas tirgotāju rēķina, šodien žurnālistiem sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Tajā pašā laikā viņa atzina, ka mazu un neefektīvu tirgus dalībnieku nevar aizkavēt palikt tirgū. «Ja lielie konkurenti spēj piedāvāt jaunus pakalpojumus, nevar piespiest pircējus izmantot mazā tirgotāja ne tik labas kvalitātes pakalpojumu un servisu,»

atzina KP vadītāja.

Pēc Ābramas sacītā, pēdējos gados lielākajam degvielas mazumtirdzniecības tirgus spēlētājam Statoil tirgus daļa nav augusi, taču pieaugumu piedzīvojušas Neste un Lukoil.

Ābrama uzsvēra, ka KP seko līdzi tam, kā notiek degvielas mazumtirgotāju apvienošanās, un uzrauga, lai kādos ģeogrāfiskos tirgos atsevišķi spēlētāji neiegūtu dominējošu stāvokli.

Pērn ievērojamu kritumu piedzīvoja naftas produktu tirgotāja SIA LUKoil Baltija R finanšu rādītāji, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma neto apgrozījums, salīdzinot ar 2013. gadu, pagājušajā gadā saruka par vairāk nekā 18% un sasniedza 265,867 miljonus eiro. Līdz ar apgrozījuma sarukumu, pērn par 35% samazinājās arī uzņēmuma peļņa. 2014. gadu uzņēmums aizvadīja ar 2,286 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. LUKoil Baltija R pagājušajā gadā bija darba devējs 361 darbiniekam.

LUKoil Baltija R galvenie naftas produktu piegādātāji ir SIA ORLEN Latvija, GmbH Trading, SIA TransBaltic OIL, kā arī LUKoil grupas sabiedrības. Pagājušajā gadā nebija būtisku izmaiņu uzņēmuma darbībā, vien pērn uzņēmumam piederošo degvielas uzpildes staciju skaits samazinājās par vienu. Uzņēmuma vadība norāda, ka aizvadītajā gadā 39 stacijās tika uzstādīti ārējie maksājumu termināli, kas dod iespēju norēķināties gan ar maksājumu kartēm, gan ar skaidro naudu.

Konkurences padome (KP) par apvienošanās savlaicīgu nepaziņošanu 12. martā SIA LUKoil Baltija R un SIA Akselss piemēroja sodu 104 397 eiro apmērā, informē KP pārstāve Inita Kabanova.

Abi degvielas tirgotāji slēptā veidā darbojās kā viens uzņēmums jau kopš 2010. gada decembra, un KP atļauju lūdza tikai 2015.gada sākumā.

Saskaņā ar Konkurences likumu lieliem apvienošanās darījumiem ir nepieciešama KP atļauja. Tādējādi valsts var nepieļaut būtisku konkurences samazināšanos un novērst patērētājiem un citiem uzņēmumiem nelabvēlīgas izmaiņas tirgū. Ja uzņēmumi apvienojas bez KP atļaujas, valsts nevar īstenot savu pienākumu aizsargāt konkurenci tirgū un tirgus struktūrai var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Tāpēc par apvienošanās savlaicīgu nepaziņošanu uzņēmumiem paredzēts naudas sods.

Šā gada 28.martā noslēdzies Lukoil Baltia R un Lukoil Polska pārdošanas darījums, atbilstoši kuram 100% uzņēmumu akcijas un aktīvi, 230 degvielas uzpildes stacijas Latvijā, Lietuvā un Polijā, pārgāja Austrijā bāzētā aktīvu pārvaldes fonda AMIC Energy Management GmbH īpašumā.

Par jaunajiem īpašniekiem kļuvuši Johaness Klecls – Norbergs, Manfreds Kunce un Haincs Zernecs, kuriem pieder aktīvu pārvaldes fonds AMIC Energy Management GmbH.

Darījumā, par kuru tika paziņots 2016.gada februārī, no iepriekšējā vienīgā īpašnieka LUKOIL Europe Holdings BV tika iegādātas 100% abu uzņēmumu daļas. Darījuma summa netiek izpausta.

Tādējādi AMIC Energy ir būtiski palielinājusi savu Centrālajā un Austrumeiropā veikto investīciju portfeļa pievilcību, paziņoja AMIC Energy rīkotājdirektors Ginters Maijers.

Jaunie īpašnieki, kuru galvenās intereses ir banku sektors un aktīvu pārvalde, šo pirkumu vērtē kā izdevīgas investīcijas, mazāk domājot par ieiešanu jaunā nozarē.

Krievijas naftas lieluzņēmums "Lukoil" ceturtdien aicināja nekavējoties apturēt karadarbību Ukrainā, ar šo paziņojumu kļūstot par vienu no pirmajiem pašmāju lielajiem uzņēmumiem, kas izsakās pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsākto karu pret kaimiņvalsti.

"Publiskās akciju sabiedrības "Lukoil" direktoru padome pauž bažas par patlaban notiekošajiem traģiskajiem notikumiem Ukrainā un apliecina visdziļāko līdzjūtību visiem, kurus skārusi šī traģēdija," teikts paziņojumā.

"Mēs iestājamies par drīzāku bruņotā konflikta pārtraukšanu un pilnībā atbalstām tā atrisināšanu sarunu ceļā, ar diplomātiskiem līdzekļiem," tīmekļa medijs RBK citē padomes paziņojumu.

Vairāki prominenti Krievijas uzņēmēj, kas paši atrodas ārpus valsts, pauduši bažas par iebrukuma ekonomiskajām sekām, bet "Lukoil" paziņojums ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad ar šādu paziņojumu klajā nāk liels pašu valsts uzņēmums.

"Lukoil" norādīja, ka turpinās pūliņus, lai "nodrošinātu enerģijas drošas piegādes klientiem visā pasaulē", un ka ir "apņēmības pilna stiprināt mieru, starptautiskās attiecības un cilvēciskās saites".

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Miljardieris Vagits Aļekperovs nolēmis pamest Krievijas naftas uzņēmuma "Lukoil" direktoru padomi un atstāt uzņēmuma prezidenta amatu, teikts kompānijas paziņojumā.

Atlūgumu Aļekperovs iesniedzis ceturtdien.

"Lukoil" preses dienests norāda, ka marta beigās Aļekperovam piederēja 3,12% "Lukoil" akciju, kā arī viņš bija vēl 5,43% akciju labuma guvējs ar ģimenes trasta fondu vai kopfondu starpniecību.

Lielbritānijas valdība 13.aprīlī Aļekperovu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā iekļāva sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Pēc žurnāla "Forbes" aplēsēm, Aļekperova bagātības apmērs ir 10,5 miljardi ASV dolāru, līdz ar to viņš ir 10.bagātākais cilvēks Krievijā.

Degvielas mazumtirgotāji SIA Latvija Statoil, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R darbojas atbilstoši tirgus apstākļiem un to starpā nav konstatējama aizliegta vienošanās.

Tā secinājusi Konkurences padome (KP), noslēdzot degvielas mazumtirdzniecības tirgus izpēti, kuras ietvaros tika veikta iestādes pastāvēšanas vēsturē plašākā datu analīze.

Jau ziņots, ka 2010.gada pavasarī KP ierosināja lietu par iespējamu aizliegtu vienošanos starp trim lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā – SIA Latvija Statoil, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R. Bažas par iespējamo aizliegto vienošanos radīja uzņēmumu ilgstoši īstenotās vienlaicīgās cenu maiņas – lai arī šāda rīcība pati par sevi nav pārkāpums, lietas ietvaros tika pārbaudīts, vai cenas netiek apzināti saskaņotas, likvidējot reāli konkurenci un maldinot patērētājus.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmumam Litasco radušās problēmas ar mazuta transportēšanu no Ventbunkera termināļa rezervuāriem, kas traucē darbu arī Latvijas Dzelzceļam (LDz).

Uzņēmums informē, ka Ventbunkera rezervuāri patlaban sasnieguši maksimālo iespējamo kapacitāti, bet vairāk nekā papildu 1700 dzelzceļa vagonu ar 100 000 metrtonnu Litasco naftas produktu jau nogādāti Latvijas teritorijā. Ventbunkers termināļa rezervuāros uzglabāti 120 000 metrtonnu.

LDz apstiprināja, ka «kravas vagonu daudzums, kas uzkrājas Latvijā sakarā ar to neizkraušanu, rada nopietnas problēmas LDz darbībai. Šāda vagonu aizturēšana kavējot kravas vilcienu satiksmi un ievērojami apgrūtina manevru darbu, tomēr LDz turpināšot pieņemt Latvijā ienākošos vagonus ar kravām un nodrošinās kravu apriti».