Rīga, 2008. gada 22. jūlijs – Pēc pirmās pieteikumu pieņemšanas dienas pilna laika pamatstudiju programmās 2008./2009. akadēmiskajam gadam Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Uzņemšanas komisija apkopojusi rezultātus, kuri liecina par to, ka populārākās studiju programmas ir „Uzņēmējdarbība un vadīšana” – 221 pieteikumi*, „Būvniecība” – 153 pieteikumi*, „Muitas un nodokļu administrēšana” – 127 pieteikumi*. Kopumā līdz 22. jūlija plkst.10 RTU saņemti 2255 pieteikumi studijām.

Lai reflektantiem, viņu vecākiem un mācībspēkiem pirms atbildīgā studiju posma universitātē rastos svētku sajūta, no 22. jūlija līdz 7. septembrim RTU centrālajai ēkai Rīgā, Kaļķu ielā 1 ir svētku noformējums: ēku grezno RTU karogi un Latvijas karogs, Db.lv informē Egita Kancāne, RTU Informācijas centra korespondente.

Par īpašu mūziku Vecrīgā pēc RTU lūguma parūpējusies arī Rīgas dome – Rātsnama ēkas zvanu tornī tiek atskaņota komponista Mārtiņa Brauna aranžētā starptautiskās studentu himnas Gaudeamus melodija. Melodija ir dzirdama līdz 25. jūlijam katru dienu plkst. 9, plkst. 11, plkst. 13, plkst. 15 un plkst. 17. Pārējā laikā melodiju programma nav mainīta.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ir noslēgusies uzņemšana 2008./2009. gada pilna laika pamatstudiju programmās par valsts budžeta līdzekļiem: valsts finansētas studijas pilna laika pamatstudiju programmās RTU šā gada septembrī uzsāks 1935 pirmkursnieki.

Lielākais valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits paredzēts tādās pamatstudiju programmās kā Telekomunikācijas – 140 studiju vietas, Informācijas tehnoloģijas – 140 studiju vietas, Datorsistēmas – 130 studiju vietas, Enerģētika un elektrotehnika – 120 studiju vietas.

Pilna laika pamatstudijām RTU kopumā bija iesniegti 9145 pieteikumi. Visvairāk pieteikumu iesniegts šādās pamatstudiju programmās: Uzņēmējdarbība un vadīšana – 837 pieteikumi, Būvniecība – 537 pieteikumi, Muitas un nodokļu administrēšana – 511 pieteikumi.

Pieteikumu skaits, salīdzinot ar 2007./2008. akadēmisko gadu, šogad ir mazliet samazinājies, jo aizvadītajā gadā RTU Uzņemšanas komisija saņēma 9203 pieteikumus pilna laika pamatstudijām.

Latvijas pārstāvniecībās šogad pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildus piešķirto finansējumu konsulārā dienesta stiprināšanai, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Šī gada novembrī vien saņemto vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 47%, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vīzu nodevās iekasējot par 76,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attiecīgi šogad novembrī saņemti 10,9 tūkstoši vīzu pieteikumu, savukārt pērn 7,4 tūkstoši vīzu pieteikumu. Vīzu nodevās šogad novembrī iekasēti 277 tūkstoši latu, bet pērn – 200 tūkstoši latu.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums novembrī bijis vēstniecībā Krievijā - par 83%. Vēstniecībā Ukrainā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 34%, bet vēstniecībā Baltkrievijā – par 18%.

Otrdien, 22. jūlijā līdz plkst. 17.25 Latvijas Universitātē 2 287 reflektanti iesnieguši 5 603 pieteikumus uz pamatstudijām pilna laika klātienē. Vispopulārākās programmas pēc kopējā saņemto pieteikumu skaita, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, ir vadības zinības, komunikāciju zinātne, ekonomika, tiesību zinātne un politikas zinātne.

Pieteikumus studijām Latvijas Universitātē vakar varēja iesniegt Hansabankas reģionālajās filiālēs 12 Latvijas pilsētās. Šo iespēju, kuru Latvijas Universitāte jau otro gadu piedāvā sadarbībā ar Hansabanku, šogad izmantojuši gandrīz uz pusi vairāk studēt gribētāju nekā pērn – pavisam 824 (2007.gadā – 478). Visaktīvākie bija Valmieras puses jaunieši, šajā pilsētā pietiekušies 109 reflektanti. Daudz neatpalika arī Liepāja (92), Cēsis (85), Rēzekne (82) un Jelgava (80), Db.lv informē LU preses centrs.

Arī šogad saglabājas augsta reflektantu interese par studijām Latvijas Universitātē, par ko liecina studēt gribētāju rinda, kas vērojama visu šo dienu. Taču Latvijas Universitātes administrācija atgādina, ka pieteikumu iesniegšanas datums un laiks neietekmē reflektantu iespējas studēt par budžeta līdzekļiem, jo konkursa rezultāti tiks apkopoti tikai pēc tam, kad noslēgsies pieteikumu pieņemšana. Lai taupītu savu laiku un neradītu rindas pirmajās pieteikumu pieņemšanas dienās, reflektanti tiek aicināti izmantot visas pieteikumu pieņemšanai paredzētās dienas.

Trešdien, 30 . jūlijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana pamatstudijām Latvijas Universitātē. Deviņās pieteikumu pieņemšanas dienās 7 131 reflektanti iesnieguši 17 684 pieteikumus. Tas ir par aptuveni 400 reflektantiem vairāk nekā pagājušā gadā, kad studijām pieteicās 6 726 cilvēki.

Visvairāk pieteikumu saņemti Vadības zinību bakalaura, Komunikācijas zinātnes bakalaura, Tiesību zinātnes un Ekonomikas bakalaura studiju programmās. Reflektanti lielu interesi izrādījuši arī par jauno Mākslas profesionālā bakalaura studiju programmu (vairāk nekā 370 pieteikumu), Db.lv informē LU preses centrs.

Ceturtdien, 31. jūlijā, reflektantiem notiek iestājpārbaudījumi pamatstudiju programmās, kurās tādi noteikti – Tiesību zinātņu un Māszinības studiju programmās.

Uzņemšanas rezultāti tiks paziņoti 4. augustā īsziņu veidā, izvietoti fakultātēs un centrālajā ēkā Raiņa bulv. 19. Jaunajiem studentiem studijām jāpiereģistrējas līdz 8. augustam.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada jūnijā pieņemts 21,41 tūkst. vīzu pieteikumu, kas ir par 32% vairāk nekā pērnajā jūnijā, kad tika pieņemti 16,23 tūkst. vīzu pieteikumu.

Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu jūnijā iekasēts 505,81 tūkst. Ls, kas ir apmēram par 101 tūkst. Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, DB informēja Ārlietu ministrija.

Visievērojamākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums jūnijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā. Salīdzinot attiecīgo laika periodu 2010. un 2011.gadā, tas pieaudzis par 75%, attiecīgi tie ir 138 vīzu pieteikumi pagājušā gada jūnijā un 241 vīzu pieteikums šā gada jūnijā.

Vīzu pieteikumu skaits par 74% pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā, kur pērn jūnijā pieņemti 243 vīzu pieteikumi, bet šogad jūnijā - 423. Procentuāli liels vīzu pieteikuma skaita pieaugums bijis arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā.

Otrdien, 15. jūlijā Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē notiks informācijas diena, kurā īpaši tiks akcentēta jaunā – mākslas bakalaura studiju programma.

Informatīvajā pasākumā topošie studenti un citi interesenti varēs uzdot jautājumus arī par citām sevi interesējošām studiju programmām, Db.lv informē LU preses centrs.

Sākot ar 2008./2009. akadēmiskā mācību gada rudens semestri Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte piedāvās mākslas bakalaura studiju programmu. Tās ietvaros studenti varēs izvēlēties vienu no diviem specializācijas virzieniem – datordizainu vai interjera dizainu. Studiju virzienā datordizainers studenti apgūs dizaina vēsturi, fotografēšanu, video, poligrāfisko dizainu, zīmolvedību u.c. Studiju virzienā interjera dizainers ietverta interjera vēsture, arhitektūras pamati, interjera projektēšana, telpisko objektu dizains, gaisma interjerā u.c.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Baltijas valstis nav pārāk pievilcīgas patvēruma meklētāju acīs – visnepievilcīgākā ir Igaunija, kas minētajā periodā saņēmusi vismazāk lūgumu pēc patvēruma sniegšanas no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet populārākā no Baltijas valstīm ir Lietuva. Savukārt Latvija minētajā laika posmā saņēmusi vien par divdesmit lūgumiem pēc patvēruma vairāk nekā Igaunija, citējot jaunākos Eurostat datus, raksta BBN.

Kopumā visās 27 ES valstīs šā gada otrajā ceturksnī lūgumu pēc patvēruma izteikuši 67,12 tūkstoši cilvēku ārpus ES. Visvairāk pieteikumu pēc patvēruma iesnieguši afgāņi (5960), pakistāņi (4350) un krievi (4225). Patvēruma meklētāji visbiežāk vēlējušies dzīvot Francijā (tā saņēmusi 13,75 tūkst. pieteikumu), Vācijā (12,8 tūkst. pieteikumu), Zviedrijā (8,79 tūkst. pieteikumu) un Lielbritānijā (6,415 tūkt. pieteikumu), liecina Eurostat dati par šā gada otro ceturksni.

Tajā pašā laikā Latvija minētajā periodā saņēmusi vien 60 patvēruma meklētāju pieteikumu, bet Igaunija – 40 pieteikumu. No Baltijas valstīm vispievilcīgākā patvēruma meklētāju acīs ir Lietuva, kas otrā ceturkšņa laikā saņēmusi 185 patvēruma meklētāju pieteikumus.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIA Samsung Electronics Baltics, kas ir Samsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIA RD Elektroniks, SIA Proks, SIA Elkor Trade, SIA Rota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Latvijas vēstniecībās un konsulātos ik mēnesi arvien pieaugot iesniegto vīzu pieteikumu skaits. Februārī kopējais iesniegto vīzu pieteikumu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pieaudzis par 33 %.

Ja pērn februārī kopā pieņemti 5,46 tūkst., tad šī gada februārī jau 7,24 tūkst. vīzu pieteikumu, informē Ārlietu ministrija.

Procentuāli lielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums – 89%, februārī bijis Latvijas vēstniecībā Ukrainā. Savukārt skaitliski lielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā. Tur pērn februārī tika pieņemti 2,08 tūkst. pieteikumi, bet šī gada februārī jau 2,86 tūkst. pieteikum, kas ir par 38 % vairāk.

Latvijas konsulātā Pleskavā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 45 %. Vīzu pieteikumu skaits par 40 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, pieaudzis arī vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā.

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Šā gada maijā par 50% samazinājies automašīnu apzagšanas gadījumu skaits. Visbiežāk tiek apzagtas BMW markas automašīnas.

KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits, salīdzinot pērno un šī gada maiju, ir samazinājies par 19 procentiem. Arī OCTA apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu apjoms ir gandrīz par ceturtdaļu mazāks, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta sniegtā informācija. Tomēr, ņemot vērā vasaras sezonā uzsāktos ceļu remontdarbus, ir pieaudzis atlīdzību prasību skaits par tā saucamajiem krītošo priekšmetu bojājumiem, kas visbiežāk ir lidojošu akmeņu radītās plaisas automašīnu vējstikliem.

Maijā par 50% ir samazinājies arī automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, kas ir saistāms ar īsāku diennakts tumšo laiku. Līdere starp automašīnu markām, kas visbiežāk tiek apzagtas ir BMW. Otro un trešo vietu dala Mercedes Benz un Volvo markas automašīnas.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Rīt norisināsies «InnoEnergy» organizētā biznesa projektu konkursa «PowerUp!» reģionālais fināls, kur klātienē sešas labākās komandas prezentēs savas idejas un projektus žūrijai un investoriem, lai pārstāvētu Latviju finālā Krakovā

«PowerUp!» ir Eiropā lielākās jaunuzņēmumu sacensības, kas norisināsies jau piekto reizi, Latvijā – trešo. Latvijas finālisti cīnīsies par iespēju piedalīties Eiropas finālā un iespēju iegūt balvu 50 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat visi Latvijas finālisti pretendē uz investīciju 150 tūkstošu eiro apmērā.

«InnoEnergy» pārstāvis Latvijā Zigmārs Reklaitis teic, ka dalība «PowerUp!» konkursā jaunuzņēmumiem paver iespējas gūt starptautisku atpazīstamību un iespēju prezentēt savu biznesa ideju plašam nozares profesionāļu lokam. «Latvijas jaunuzņēmumu starts iepriekšējos «PowerUp!» konkursos pierāda, ka mūsu reģionā ir daudz lielisku ideju ar lielu potenciālu. Dalība šajā konkursā ir iespēja gūt neatsveramu pieredzi un atspērienu jaunuzņēmuma tālākā attīstībā,» viņš uzskata.

Pērn Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs kopumā pieņemti 163 304 vīzu pieteikumi, salīdzinot ar 137 810 vīzu pieteikumiem 2010. gadā, tādējādi kopējais vīzu pieteikumu skaits pārstāvniecībās ir pieaudzis par 18%.

Par vīzu pieteikumu izskatīšanu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pērn tika iekasēta valsts nodeva 3,9 miljonu latu apmērā, kamēr 2010. gadā iekasētās valsts nodevas summa veidoja 3,6 miljonus latu.

Procentuāli vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums pērn bijis Latvijas vēstniecībā Kazahstānā - salīdzinot ar 2010. gadu, tas pieaudzis par 48% un no 823 vīzu pieteikumiem 2010. gadā palielinājies līdz 1 222 vīzu pieteikumiem aizvadītajā gadā.

Vīzu pieteikumu skaits nozīmīgi pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Uzbekistānā (19%), Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā (15%), kā arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā (14%).

Pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) strauji pieaudzis Apvienotās Karalistes pilsoņu pieteikumu skaits citu ES valstu pasu saņemšanai, ceturtdien vēsta laikraksts Guardian.

2016.gada astoņos mēnešos vairāk nekā 2800 britu lūguši viņiem piešķirt pilsonību 18 valstīs, kas sniegušas datus. Salīdzinot ar šo pašu laikaposmu pērn, šādu prasību skaits pieaudzis par 250%.

Visstraujāk pieteikumu skaits audzis Dānijā - no 30 līdz 300.

Pēc Brexit referenduma, kad daudziem sāka rasties bažas par brīvu pārvietošanos ES, straujš pieteikumu skaita pieaugums konstatēts arī Itālijā, Īrijā un Zviedrijā.

Astoņu mēnešu laikā visvairāk pieteikumu - vairāk nekā 1100 - saņemts Zviedrijā. Pieteikumu pieauguma līkne kulminācijas punktu sasniegusi nākamajā nedēļā pēc referenduma.

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Kopējais vīzu pieteikumu skaits Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 47 %. Pērn pieņemti gandrīz 11 tūkstoši, bet šogad – vairāk nekā 16 tūkstoši vīzu pieteikumu.

Ievērojams vīzu pieteikumu skaita procentuālais palielinājums maijā ir bijis vēstniecībā Baltkrievijā – tas pieaudzis par 105 %, attiecīgi tie ir 1178 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 2414 vīzu pieteikumi šogad.

Vīzu pieteikumu skaits par 113 % palielinājies arī vēstniecībā Turcijā, kur pērn maijā tika pieņemti 82 vīzu pieteikumi, bet šā gada maijā 175 vīzu pieteikumi. Savukārt vēstniecībā Ķīnā pērn maijā tika pieņemti 57 vīzu pieteikumi, bet šogad attiecīgajā mēnesī jau 116 vīzu pieteikumi, kas ir par 104 % vairāk.

Ārlietu ministrija atzīmē arī vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 55 % vēstniecībā Krievijā, salīdzinājumam: 1010. gada maijā pieņemti 4998 un 7759 vīzu pieteikumi šogad. Vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 48 % vērojams vēstniecībā Ukrainā, kur pērn maijā pieņemti 803 vīzu pieteikumi, bet šogad 1185 vīzu pieteikumi. Par 48 % pieaudzis arī vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā Uzbekistānā, pieņemot attiecīgi 137 un 203 vīzu pieteikumus.