Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Otrdien, 22. jūlijā līdz plkst. 17.25 Latvijas Universitātē 2 287 reflektanti iesnieguši 5 603 pieteikumus uz pamatstudijām pilna laika klātienē. Vispopulārākās programmas pēc kopējā saņemto pieteikumu skaita, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, ir vadības zinības, komunikāciju zinātne, ekonomika, tiesību zinātne un politikas zinātne.

Pieteikumus studijām Latvijas Universitātē vakar varēja iesniegt Hansabankas reģionālajās filiālēs 12 Latvijas pilsētās. Šo iespēju, kuru Latvijas Universitāte jau otro gadu piedāvā sadarbībā ar Hansabanku, šogad izmantojuši gandrīz uz pusi vairāk studēt gribētāju nekā pērn – pavisam 824 (2007.gadā – 478). Visaktīvākie bija Valmieras puses jaunieši, šajā pilsētā pietiekušies 109 reflektanti. Daudz neatpalika arī Liepāja (92), Cēsis (85), Rēzekne (82) un Jelgava (80), Db.lv informē LU preses centrs.

Arī šogad saglabājas augsta reflektantu interese par studijām Latvijas Universitātē, par ko liecina studēt gribētāju rinda, kas vērojama visu šo dienu. Taču Latvijas Universitātes administrācija atgādina, ka pieteikumu iesniegšanas datums un laiks neietekmē reflektantu iespējas studēt par budžeta līdzekļiem, jo konkursa rezultāti tiks apkopoti tikai pēc tam, kad noslēgsies pieteikumu pieņemšana. Lai taupītu savu laiku un neradītu rindas pirmajās pieteikumu pieņemšanas dienās, reflektanti tiek aicināti izmantot visas pieteikumu pieņemšanai paredzētās dienas.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Pirmdien, 21. jūlijā sāksies pieteikumu pieņemšana pamatstudijām Latvijas Universitātē. Pirmajā pieteikumu iesniegšanas dienā studijām varēs pieteikties Hansabankas reģionālajās filiālēs 12 Latvijas pilsētās. Savukārt no 22. līdz 26. jūlijam un no 28. līdz 30. jūlijam pieteikumus varēs iesniegt Latvijas Universitātē (LU) Rīgā, Raiņa bulv. 19, LU Latgales filiālē Daugavpilī, Smilšu ielā 90 un LU Valkas filiālē Valkā, Beverīnas ielā 3.

Pieteikumus Latvijas Universitātē un tās filiālēs varēs iesniegt no 22. līdz 26. jūlijam un no 28. līdz 30.jūlijam laikā no 9.00 līdz 18.00, bet sestdien, 26.jūlijā no 9.00 līdz 13.00. 21.jūlijā no 10.00 līdz 17.00 dokumentos pieņems Hansabankas reģionālajās filiālēs šādās pilsētās: Aizkrauklē, Cēsīs, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā filiālē Dzintars, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Talsos, Valmierā, Ventspilī. Pieteikumu iesniegšana bankas filiālēs tiek rīkota sadarbībā ar a/s Hansabanka,Db.lv informē Laila Jansone, LU Studentu servisa

Pirmsstudiju sektora vadītāja.

Reflektantiem jāņem līdzi šādi dokumenti: viena fotogrāfija 3x4 cm; personu apliecinošs dokuments; vidējo izglītību apliecinošs dokuments, tā pielikums; attiecīgās studiju programmas uzsākšanai nepieciešamo centralizēto eksāmenu sertifikāti; dokumenti, kuri pamato reflektanta tiesības uz atvieglojumiem (mācību priekšmetu olimpiāžu diplomi, karaklausības apliecība u. tml.) un reģistrācijas maksa – LVL 15 (no reģistrācijas maksas atbrīvoti bāreņi un 1. grupas invalīdi).

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ir noslēgusies uzņemšana 2008./2009. gada pilna laika pamatstudiju programmās par valsts budžeta līdzekļiem: valsts finansētas studijas pilna laika pamatstudiju programmās RTU šā gada septembrī uzsāks 1935 pirmkursnieki.

Lielākais valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits paredzēts tādās pamatstudiju programmās kā Telekomunikācijas – 140 studiju vietas, Informācijas tehnoloģijas – 140 studiju vietas, Datorsistēmas – 130 studiju vietas, Enerģētika un elektrotehnika – 120 studiju vietas.

Pilna laika pamatstudijām RTU kopumā bija iesniegti 9145 pieteikumi. Visvairāk pieteikumu iesniegts šādās pamatstudiju programmās: Uzņēmējdarbība un vadīšana – 837 pieteikumi, Būvniecība – 537 pieteikumi, Muitas un nodokļu administrēšana – 511 pieteikumi.

Pieteikumu skaits, salīdzinot ar 2007./2008. akadēmisko gadu, šogad ir mazliet samazinājies, jo aizvadītajā gadā RTU Uzņemšanas komisija saņēma 9203 pieteikumus pilna laika pamatstudijām.

Rīga, 2008. gada 22. jūlijs – Pēc pirmās pieteikumu pieņemšanas dienas pilna laika pamatstudiju programmās 2008./2009. akadēmiskajam gadam Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Uzņemšanas komisija apkopojusi rezultātus, kuri liecina par to, ka populārākās studiju programmas ir „Uzņēmējdarbība un vadīšana” – 221 pieteikumi*, „Būvniecība” – 153 pieteikumi*, „Muitas un nodokļu administrēšana” – 127 pieteikumi*. Kopumā līdz 22. jūlija plkst.10 RTU saņemti 2255 pieteikumi studijām.

Lai reflektantiem, viņu vecākiem un mācībspēkiem pirms atbildīgā studiju posma universitātē rastos svētku sajūta, no 22. jūlija līdz 7. septembrim RTU centrālajai ēkai Rīgā, Kaļķu ielā 1 ir svētku noformējums: ēku grezno RTU karogi un Latvijas karogs, Db.lv informē Egita Kancāne, RTU Informācijas centra korespondente.

Par īpašu mūziku Vecrīgā pēc RTU lūguma parūpējusies arī Rīgas dome – Rātsnama ēkas zvanu tornī tiek atskaņota komponista Mārtiņa Brauna aranžētā starptautiskās studentu himnas Gaudeamus melodija. Melodija ir dzirdama līdz 25. jūlijam katru dienu plkst. 9, plkst. 11, plkst. 13, plkst. 15 un plkst. 17. Pārējā laikā melodiju programma nav mainīta.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Otrdien, 15. jūlijā Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē notiks informācijas diena, kurā īpaši tiks akcentēta jaunā – mākslas bakalaura studiju programma.

Informatīvajā pasākumā topošie studenti un citi interesenti varēs uzdot jautājumus arī par citām sevi interesējošām studiju programmām, Db.lv informē LU preses centrs.

Sākot ar 2008./2009. akadēmiskā mācību gada rudens semestri Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte piedāvās mākslas bakalaura studiju programmu. Tās ietvaros studenti varēs izvēlēties vienu no diviem specializācijas virzieniem – datordizainu vai interjera dizainu. Studiju virzienā datordizainers studenti apgūs dizaina vēsturi, fotografēšanu, video, poligrāfisko dizainu, zīmolvedību u.c. Studiju virzienā interjera dizainers ietverta interjera vēsture, arhitektūras pamati, interjera projektēšana, telpisko objektu dizains, gaisma interjerā u.c.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Baltijas valstis nav pārāk pievilcīgas patvēruma meklētāju acīs – visnepievilcīgākā ir Igaunija, kas minētajā periodā saņēmusi vismazāk lūgumu pēc patvēruma sniegšanas no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet populārākā no Baltijas valstīm ir Lietuva. Savukārt Latvija minētajā laika posmā saņēmusi vien par divdesmit lūgumiem pēc patvēruma vairāk nekā Igaunija, citējot jaunākos Eurostat datus, raksta BBN.

Kopumā visās 27 ES valstīs šā gada otrajā ceturksnī lūgumu pēc patvēruma izteikuši 67,12 tūkstoši cilvēku ārpus ES. Visvairāk pieteikumu pēc patvēruma iesnieguši afgāņi (5960), pakistāņi (4350) un krievi (4225). Patvēruma meklētāji visbiežāk vēlējušies dzīvot Francijā (tā saņēmusi 13,75 tūkst. pieteikumu), Vācijā (12,8 tūkst. pieteikumu), Zviedrijā (8,79 tūkst. pieteikumu) un Lielbritānijā (6,415 tūkt. pieteikumu), liecina Eurostat dati par šā gada otro ceturksni.

Tajā pašā laikā Latvija minētajā periodā saņēmusi vien 60 patvēruma meklētāju pieteikumu, bet Igaunija – 40 pieteikumu. No Baltijas valstīm vispievilcīgākā patvēruma meklētāju acīs ir Lietuva, kas otrā ceturkšņa laikā saņēmusi 185 patvēruma meklētāju pieteikumus.

Latvijas augstskolu reitingā pirmajās vietā ierindojas Latvijas Universitāte (LU), otrajā vietā ierindojusies Rīgas Tehniskā universitāte, un trešajā - Rīgas Stradiņa universitāte.

Pirmajā vietā, kā neapšaubāma līdere augstskolu reitingā ir Latvijas Universitāte (LU), šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze (LA). Pirmoreiz novērtēta 37 Latvijas augstskolu pakalpojumu kvalitāte un darbības efektivitāte.

Reitings tapis LA sadarbībā ar LU izvērtējot visas Latvijas augstskolas. Kā minēts, reitinga otrajā vietā ierindojusies Rīgas Tehniskā universitāte, tai seko Rīgas Stradiņa universitāte. Savukārt no reģionālajām augstskolām visaugstāk novērtēta Daugavpils universitāte, kas ierindojusies reitinga tabulas ceturtajā pozīcijā. Tai seko Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola. Septītajā vietā ierindojusies Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurai seko Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola un Baltijas Starptautiskā akadēmija.

Sestdien, 28. jūnijā plkst. 13.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks Filoloģijas fakultātes izlaidums. Universitāti šogad absolvēs arī Baltijas jūras reģiona studiju programmas maģistranti.

Programma Baltijas jūras reģionā studijas Latvijas Universitātē tika izveidota 2006. gadā. Tā ir kopīgā grāda programma, ko realizē četras partneruniversitātes: līdzās Latvijas Universitātei tajā piedalās Turku universitāte, Tartu universitāte un Vītauta Dižā universitāte. Studiju mērķis ir veidot kompetenci humanitāro, sociālo un vides zinību jomās Baltijas jūras reģionā, Db.lv informē LU preses centrs.

Baltijas jūras reģiona studiju programmas absolventi īpaši atzinīgi izsakās par iespēju studēt internacionālā vidē, tādējādi gūstot mūsdienu situācijā tik nepieciešamo starptautiskās darbošanās pieredzi. Tāpat augstu tiek vērtēts šīs programmas starpdisciplinārais raksturs, kas dod kompetenci ne vien humanitāro, bet arī sociālo un vides zinību jomās.

Vienotas un stipras Eiropas Savienības (ES) universitātes, vienoti diplomi, nosacījumi un prasības augstākās izglītības iegūšanai - tik ambiciozi ir ES mērķi, kuru īstenošanā ir iesaistījusies Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), līdz ar citām septiņām augstskolām no dažādām Eiropas valstīm ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu izstrādājot savu piedāvājumu vienotas Eiropas Tehnoloģijas universitātes (ETU) veidošanai.

Spēkus ETU modeļa izstrādāšanai apvienos RTU, Truā Tehnoloģiju universitāte no Francijas, Dublinas Tehnoloģiskā universitāte no Īrijas, Sofijas Tehniskā universitāte no Bulgārijas, Kipras Tehnoloģiju universitāte, Darmštates Lietišķo zinātņu universitāte no Vācijas, Kluža-Napokas Tehniskā universitāte no Rumānijas un Kartahenas Politehniskā universitāte no Spānijas.

Projekta īstenošanai atvēlēti 6,25 miljoni eiro.

Iniciatīvas iecere ir trīs gadu laikā izstrādāt un piedāvāt tehniskās un tehnoloģiju nišas vienotas un saliedētas Eiropas universitātes modeli jeb konfederāciju, kura būtu ievērojami konkurētspējīgāka starptautiskā līmenī nekā katra no augstskolām atsevišķi.

Pirmdien, 30.jūnijā sāksies pieteikumu pieņemšana augstākā līmeņa studijām Latvijas Universitātē. Pieteikumus varēs iesniegt Universitātes fakultātēs, Latgales filiālē Daugavpilī un Valkas filiālē, to realizētajās studiju programmās.

Pieteikumu iesniegšana augstākā līmeņa studijām notiks no 30. jūnija līdz 25. jūlijam, izņemot Tulka 2 līmeņa profesionālās izglītības studiju programmu, kurai varēs pieteikties no 30. jūnija līdz 4. jūlijam. Pieteikumi jāiesniedz fakultāšu un filiāļu noteiktajās vietās un laikos, ar kuriem var iepazīties Universitātes portālā, Db.lv informē LU preses centrs.

Pavisam šovasar notiek uzņemšana 74 augstākā līmeņa studiju programmās. Tostarp šogad studenti var pieteikties 2 jaunās augstākā līmeņa izglītības programmās – starpuniversitāšu maģistra studiju programmā Dažādības pedagoģiskie risinājumi un profesionālajā augstākās izglītības maģistra studiju programmā Projektu vadīšana. Pirmā programmas izstrādē sadarbojās četras Eiropas universitātes: Nacionālā Tālākizglītības Universitāte Madridē, Spānija, Kārļa Universitāte Prāgā, Čehija, Latvijas Universitāte Rīgā, Latvija un Ludvigsburgas Pedagoģijas universitāte Reutlingenē, Vācija, bet programmu Projektu vadīšana realizē Ekonomikas un vadības fakultāte.

Jauniešu skaits, kas varētu pretendēt uz studijām augstskolās, ir sarucis par aptuveni 6%; tomēr izglītības iestādes cer aizpildīt budžeta vietas, tikt pie labākajiem vidusskolu absolventiem

Pirmajām uzņemšanas dienās lielāko pieteikumu skaitu saņēmušas trīs augstskolas – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), rāda vienotās uzņemšanas sistēmā portālā Latvija.lv. Tieši šādā prioritāšu secībā Latvijas augstskolas sarindojuši darba devēji, kuri nākamajā akadēmiskajā mācību gadā jauniešiem galvenokārt iesaka izvēlēties datorzinātņu studijas.

Sīvākā cīņa par studentiem gaidāma datorzinātnēs starp LU, RTU un Vidzemes augstskolu, finanšu vadībā – starp LU un Banku augstskolu un ārstniecībā – starp LU un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), prognozē LU rektors Indriķis Muižnieks. «Lielu ietekmi uz konkurenci atstās vēsturiski izveidojies budžeta vietu sadalījums pa augstskolām, kas nav balstīts uz piedāvāto studiju kvalitāti. Tādēļ konkurss uz budžeta vietām būtu jārīko vienots visā valstī, un tajā uzvarējušie reflektanti paši varētu izvēlēties augstskolu, kurā tiek piedāvāta attiecīgā programma,» uzskata LU rektors. Savukārt RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis norāda, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstība mūsdienās aizvien vairāk pieprasa starpdisciplināru pieeju, tādēļ konkurēšanas vietā RTU izvēloties attīstību un sadarbību. RTU sadarbojas ar RSU, piedāvājot kopīgas studiju programmas Medicīnas inženierija un Rūpnieciskā farmācija. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju šogad pirmo gadu notiek uzņemšana starpaugstskolu programmā Radošās industrijas. Notiek jaunu kopīgu programmu izstrāde arī ar citām augstskolām, informē U. Citskovskis.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā.

Teorētiskajā zinātnē

• Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Izveidoti algoritmi kvantu datoriem, būtiski paātrinot datu apstrādi un palielinot kvantu datoru pielietošanas iespējas. Akad. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.

• Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Pieteikumus studijām Daugavpils Universitātē (DU) iesnieguši 1214 reflektanti. Uzņemšanas komisija rezultātus paziņos 19. augustā.

Apkopojot rezultātus par konkursa koeficientu uz valsts budžeta studiju vietām, vislielākais konkurss uz ir bakalaura studiju programmās Ekonomika (9.9) un Socioloģija (6) un profesionālajās augstākās izglītības bakalaura studiju programmās «Mākslas menedžments» (18) ar specializāciju vizuālajā mākslā, Datordizains (10.2) un Fizioterapija (6). Lielu popularitāti, ņemot vērā pieteikumu skaitu, ir ieguvušas arī profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma Tiesībuzinātne, maģistra studiju programma Psiholoģija un profesionālā maģistra studiju programma Vidējāsizglītībasskolotājs.

Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar ASV augstskolām, pēc kuru beigšanas, absolventam ir vislielākās iespējas kļūt bagātam.

Forbes izveidotajā sarakstā ir ņēmis vērā absolventa ienākumus pēc augstskolas pabeigšanas turpmākajos 20 gados, kā arī lielākos ienākumus, kādi ir augstskolu absolventiem.

Desmit labākās ASV augstskolas:

0 līdz 5 gadiem absolventa gada alga - 58 000 USD;

10 līdz 20 gadiem absolventa gada alga - 134 000 USD;