Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Ir pagājuši vien daži mēneši kopš spēkā stājusies norma par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu un jau tagad ir redzams, ka it kā labi domātā ideja nav realizēta labākajā iespējamajā veidā. Iespējamās sekas ir sniegto pakalpojumu kvalitātes kritums un “ēnu” daļas palielināšanās.

Jāatzīst, ka pēdējie divi gadi uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nav bijuši viegli – ik pa laikam ieviesto ierobežojumu dēļ pieprasījums ir kļuvis daudz nestabilāks, tādēļ cīņa par līgumiem ir kļuvusi daudz sīvāka. Piemēram, pretendentu skaits izsludinātajos publiskā sektora iepirkumos, salīdzinot ar pirmspandēmijas laikiem, ir pieaudzis divas vai pat trīs reizes, reizēm sasniedzot pat 15 pieteikumus vienā konkursā.

Pirmajā mirklī varētu šķist, ka nekas slikts tas nav – lielai konkurencei teorētiski vajadzētu piespiest uzņēmumus ieviest efektīvākus risinājumus, lai varētu piedāvāt to pašu cenu. Taču realitāte ir cita.

Pirmkārt, ieviesto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ (papildu dezinfekcijas līdzekļu izmantošana, biežāka uzkopšana, u.t.t.) ir pieaugušas izmaksas, un līgumcenas visnotaļ objektīvu iemeslu dēļ ir palielinājušās par 3-10%.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Aizvadītais pusotrs gads darba tirgū ir bijis dažādiem izaicinājumiem un dīvainībām pārpilns. No vienas puses – darba devēju konkurence par laba līmeņa speciālistiem ir vēl lielāka nekā "pirmskovida" laikos. No otras – personāla speciālisti savā darbā bieži saskaras ar izmisumu, kad krīzes laikā bez darba palikušie piesakās uz teju jebkuru, arī pavisam nepiemērotu vakanci.

Un kā trekns, pilnīgi nevajadzīgs punkts šai neskaidrajai situācijai ir prasība par jebkuru darbinieku, neatkarīgi no slodzes, maksāt minimālās VSAOI 170 eiro apmērā.

Prasība, kas stājas spēkā no 1.jūlija, būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari, kurās darbojas arī "Civinity" grupas uzņēmumi. Iemesls ir itin vienkāršs. Mums ir ļoti daudz nepilnu slodžu darbinieki – sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Tās ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi – mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērniņš, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reira padomniece Mudrīte Grundule aģentūru LETA informēja, ka trešdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē finanšu ministrs norādījis uz apņemšanos turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, īstenojot ilgtermiņa programmu.

"Konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi," stāstījis Reirs.

Viņš pauda pārliecību, ka darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā. "Vērtējam iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes," informēja Reirs vienlaikus piebilstot, ka jautājuma par VSAOI atlikšanu nav Finanšu ministrijas (FM) dienas kārtībā.

Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016.gada, liecina jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020.gadu.

VID jau piekto gadu veic nedeklarētās darba samaksas jeb tā saucamās "aplokšņu algas" nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Saskaņā ar VID novērtējumu 2020.gadā VSAOI un IIN plaisa ir samazinājusies par 0,4 procentpunktiem salīdzinot ar 2019.gadu (2020.gadā VSAOI plaisa veidoja 16,8%, 2019.gadā - 17,2%, savukārt IIN plaisa 2020.gadā veidoja 16,9%, 2019.gadā - 17,3%).

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija.

Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt?

Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Uzņēmējiem joprojām ir daudz neskaidrību par vairākiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmu, tomēr politiķi to neņem vērā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Uzņēmējiem joprojām neesot skaidrs, kāda summa darba devējiem būs jāmaksā, gan arī, kurš nodrošinās sociālās apdrošināšanas maksājumus izņēmumu grupām, līdz ar to viņi nevarot plānot savas izmaksas.

Turklāt virknē uzņēmumu jau ir sākusies vai tiek plānota darbinieku atlaišana.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sagaida, ka Finanšu ministrijas vadītā VSAOI regulējuma pilnveidošanas darba grupa šodien beidzot nāks klajā ar konstruktīviem risinājumiem "esošās sistēmas brāķa labošanai".

Viņš uzsver, ka politiķiem ir jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju viedoklis, kuru LTRK noskaidrojis kampaņā "Kļūdu labojums". Vairākums iedzīvotāju četrās dažādās aptaujās pauduši viedokli, ka minimālo VSAOI sistēma ir jāmaina, jāpārceļ tās stāšanās spēkā termiņš, šā brīža sistēma veicinās ēnu ekonomiku un mazo uzņēmumu bankrotu.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir nosūtījušas atklāto vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un finanšu ministram, aicinot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un finanšu ministram nosūtītajā vēstulē LTRK un LDDK aicina atlikt VSAOI sistēmas spēkā stāšanos ar 1. jūliju, vienlaikus pārstrādājot sistēmas modeli un labojot pieļautās tehniskās nepilnības, modeļa pilnveidi balstot datu analīzē, kā arī iesaistot valdības sadarbības un sociālos partnerus.

Nosūtītajā vēstulē LTRK un LDDK norāda, ka konceptuāli atbalsta VSAOI sistēmas ieviešanu, tomēr vērš uzmanību, ka izmaiņas VSAOI sistēmā pieņemtas pirms Covid-19 pandēmijas izraisītās nelabvēlīgās ietekmes, un šobrīd Latvijas tautsaimniecībai ne tikai jāspēj pārvarēt vairāk nekā gadu ilgušu ekonomikas ierobežojumu sekas, bet vēl aizvien jāspēj funkcionēt daļēji ierobežotas ekonomikas stāvoklī.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Līdz ar minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā, uzņēmumi sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja.

23% aptaujāto uzņēmumu plāno darbiniekus sākt atlaist jau tuvākajā laikā, tādējādi risinot situāciju, kad uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. Vairāki uzņēmumi darbiniekus jau ir atlaiduši.

Lielākajai daļai - 64% no atbildes sniegušajiem uzņēmumiem - tiek nodarbinātas personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. 23% aptaujāto uzņēmumu plāno tuvākajā laika darbiniekus atlaist, tādējādi risinot situāciju, ja uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi, 9% - maksāt starpību starp darba algu un minimālo iemaksu objektu, 4% - darbiniekus no nepilna darba laika pārcelt uz pilna laika darbu, bet 4% - palielināt darbinieku atalgojumu līdz minimālajam iemaksu objektam. 15% respondentu šobrīd vēl nav konkrētu risinājumu.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Nodokļu izmaiņu scenārija piedāvājums samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī vēl vairāk mazinās iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus, pauda Finanšu nozares asociācijas padomnieks Andris Kerls.

Lai gan risinājuma ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu "terminētu" samazināšanu mērķis - sloga samazināšana darba devējiem - ir atbalstāms, tomēr pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai, uzsver Kerls.

Viņš norāda, ka piedāvātais risinājums liks iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt Kerls uzsver, ka pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda - uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā.

Pieņemot lēmumu samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no 6% līdz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā uzkrāt apmēram 1,3 miljardus eiro. Kerls norāda, ka pašlaik nevienā valdības piedāvātajā materiālā nav skaidrots un attiecīgi nav arī saprotama publiskajā telpā izplatītā informācija, ka no šāda samazinājuma valsts fondēto pensiju shēma zaudētu vien 203,9 miljonus eiro. "Šāds aprēķins ir apšaubāms, jo pagājušajā gadā vien pensiju otrā līmeņa dalībniekiem uzkrājums kopumā pieaudzis par vairāk nekā vienu miljardu eiro," viņš pauž.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pievienojas 53 citām uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar šī gada 1.jūliju.

LVRA, balstoties uz biedru aptauju, jau iepriekš publiski paudusi, ka ir vairāki būtiski argumenti, kādēļ plānotās izmaiņas ir jāatceļ:

1) COVID-19 krīze un tās sekas, kas joprojām nosaka tūrisma, viesmīlības un ar to saistīto nozaru darbu; jo īpaši nebūtiskās ieceļošanas aizliegums, kas liedz iebraukt ārvalstu tūristiem;

2) tiek pārkāpta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē panāktā vienošanās;

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

3) netiks veidotas darba attiecības ar personām, kam objektīvu apstākļu dēļ vienīgā iespēja strādāt ir nepilna laika darbs (piemēram, studenti, ģimenes ar maziem bērniem, personas ar invaliditāti u.c.) un arī pašiem nav izdevīgi reģistrēties kā pašnodarbinātajiem.

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu 

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām...

Līdz ar to: pieaugs bezdarbs; cietīs mazkvalificētais darbaspēks un personas ar zemiem ienākumiem; valsts budžets no plānotajiem 50 mlj. EUR, ticamāk, saņems 8-10 mlj. EUR;

4) minimālā VSAOI ieviešana palielinās izmaksas vismaz 20 - 30% apmērā, kas ir ļoti straujš izmaksu pieaugums ņemot vērā esošo situāciju.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Ievērojot minēto, LVRA aicina Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumu 170 eiro mēnesī, kas paredzēts jau no šā gada 1. jūlija.

Vēstuli ar ierosinājumu atlikt šādas prasības īstenošanu, kas paredzēta ar 2021. gada 1. jūliju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka pērn LTRK, runājot ar valdību par 2021. gada valsts budžetu, panāca nosacītu izpratni par šīs normas ieviešanas atlikšanu, ja ir ārkārtējā situācija. “Pagaidām nekādu grozījumu projektu valdības līmenī, izņemot LTRK piedāvāto, kuri šo termiņu atbīdītu, nav,” norādīja J. Endziņš.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus 

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Viņš uzskata, ka pašreizējā neprognozējamā situācijā šādas reformas ieviešana nav iespējama, jo tā vairāk rada riskus ar neprognozējamām sekām nekā ieguvumus. 1. jūlija rēgs 2020. gada nogalē tika pieņemts lēmums no 2021. gada 1. jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas (500 eiro) apmēru.

Tas nozīmē, ka par katru darba ņēmēju, par kuru VSAOI ik mēnesi nesasniegs 170 eiro, darba devējam būs jāsamaksā attiecīgais iztrūkums – starpība. Pērnruden diskusiju laikā tika minēti dažādi skaitļi (maksimums – pat 270 000), cik daudz strādājošo šāda kārtība varētu skart. Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada pakāpeniski tiek ieviesta minimālā VSAOI (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tās apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē īsi pirms likumā noteiktā termiņa norma tika atcelta. Vai vēsture atkārtosies, rādīs laiks.

Prognozē bezdarba pieaugumu

“Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā,” uzsver Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijai nav izlēmības attiecībā uz lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Manuprāt, vienmēr var sūdzēties un meklēt labāko brīdi, bet šis gads noteikti būs salīdzinoši labvēlīgs, lai šo jautājumu risinātu, un risinātu ar lielāku pakāpi," teica Vilks, piebilstot, ka sociālā joma nekad nav bijusi pietiekami pievilcīga, dalot amatus, tādējādi gan nodarbinātības, gan arī sociālās lietas līdz šim ir palikušas salīdzinoši aizmugurē.

Vilkts arī atzīmēja, ka Latvijā spertie soļi attiecībā uz darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu līdz šim ir bijuši "mazi", taču valdība ir apliecinājusi, ka spēj samērā ātri panākt vienošanos, piemēram, kad runa bija par "helikopteru naudu" pandēmijas krīzes laikā. "Tad, kad bija jāizšķiras par atbalstu ģimenēm un atbalstu bērniem, vairāki simti miljoni tika īsā brīdī piešķirti, valdībā īpaši nediskutējot. Šeit ir runa tieši par tiem pašiem dažiem simtiem miljonu. Tāpēc iespēja vienoties ir," teica Latvijas Bankas padomes loceklis.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Lielākas sociālā nodokļa daļas pārdalīšana veselībai varētu kāpināt finansējumu nozarei, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Veselības ministre Līga Meņģelsone šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) būtu jānovirza veselībai.

Levits uzsvēra, ka atbildība par nozari pamatā gulstas uz attiecīgo ministru, taču valdība darbojas kopā un šādā veidā arī pieņem lēmumus. Veselības ministre brīdina par situāciju, un valdībai ir jārīkojas, pauda Levits.

Amatpersona akcentēja, ka koalīcija darbojas un ir ar mieru izskatīt jautājumu par to, lai palielinātu to nodokļu daļu, kas tiek maksāts par sociālo nodokli, lai būtu vairāk līdzekļu veselībai. Latvijā šī daļa patlaban ir ļoti neliela. "Domāju, ka par to tiks runāts, un gala rezultātā veselībai varētu būt vairāk naudas," vērtēja Valsts prezidents

Nodokļu reformu, kas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, netiek plānots atlikt, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā pēc koalīcijas partiju sanāksmes.

Premjers skaidroja, ka šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti. Viņš uzskata, ka Covid-19 krīze parādīja lielo nevienlīdzību starp cilvēkiem, kas strādā un par kuriem maksā sociālo nodokli, un tiem, par kuriem to nemaksā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija prasa atlikt minimālā VSAOI ieviešanu 

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pievienojas 53 citām uzņēmēju organizācijām...

"Nonākot kaut kādās grūtībās, piemēram, Covid-19 krīzē, viena daļa legāli strādājošo nebija nekādā veidā pasargāti. Valdībai bija milzu izaicinājums rast veidu, kā izveidot atbalsta programmas," teica Kariņš, piebilstot, ka šīs izmaiņas ir sen plānotas.

Kariņš arī atzīmēja, ka reformas spēkā stāšanās datumu "nav nekāda plāna mainīt". Viņš teica, ka vienmēr, notiekot izmaiņām, kāds pēdējā brīdi saprot, ka, iespējams, nav tām kārtīgi sagatavojies, tomēr, premjera ieskatā, visiem izdosies tām tik pāri un izdosies nodrošināt sociālo aizsardzību visiem Latvijā strādājošajiem, kas esot "pamatu pamats" šiem grozījumiem.

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

LETA jau ziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija tika rosinājusi uz vēlāku laiku atlikt pašlaik no 1.jūlija paredzēto regulējumu par minimālās obligātās sociālās iemaksas ieviešanu, kā arī izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā.

Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu 

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām...

Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.

Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas atbalstītu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārcelšanu no 1.jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā "Vai esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?".

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."