Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Sākušās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar Finanšu ministriju par valdības un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, kur būtiskākie strīdi ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (IIN) un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju.

Ministru Kabineta (MK) un LPS vienošanās domstarpību protokolā tiek skatīta virkne jautājumu, kas skar pašvaldību intereses attiecībā uz nākamā gada budžetu, DB informē LPS. Viens no svarīgākajiem protokola jautājumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, ko šogad LPS pieprasa ieskaitīt pašvaldību budžetā 85%. Pašlaik pašvaldības saņem 80% IIN ieņēmumi, bet 20% saņem valsts.

«Vairāku valdības un Saeimas pieņemto vai plānoto lēmumu realizācijai pašvaldībām jārod ievērojami papildu budžeta līdzekļi,» uzsver LPS, piebilstot, ka pašvaldības arī ir solidāri piedalījušās budžeta konsolidācijas pasākumos no 2009.gada līdz 2012. gadam, turklāt samazinājās pašvaldību iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas tagad prasa rast steidzamus risinājumus. Ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, klāsta pašvaldības.

7.novembrī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) saņēmusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras atbildi uz LPS pārsūdzību par Ekonomikas policijas pārvaldes atteikumu uzsākt kriminālprocesu par LPS vārdā izsūtīto viltus e-pastu. Atbildē teikts, ka Ekonomikas policijas lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atcelts 2008.gada 5.novembrī un ir uzsākts kriminālprocess par iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 241.panta 1.daļā, informē LPS.

Db jau rakstīja, ka it kā no LPS e-pasta adreses vairākkārt izsūtītas medijiem informācijas. LPS atkārtoti paziņoja medijiem, ka LPS nav plašsaziņas līdzekļiem izplatījusi informāciju „Nelikumīgi miljonu kontrakti privātkompānijai uz piecpadsmit gadiem un draudi katra Latvijas iedzīvotāja veselībai”, kas žurnālistiem 5.novembrī tika atkārtoti nosūtīta ar datējumu „08.08.2008” kā „Latvijas Pašvaldību savienības Informācija masu medijiem” un ar parakstu „Latvijas Pašvaldību savienība”, turklāt e-pasta sūtījumā parādījās it kā informācija būtu sūtīta no adreses [email protected].

LPS jau 7.augustā nosūtīja iesniegumu Rīgas reģiona policijas pārvaldei ar lūgumu izmeklēt šīs lietas apstākļus un noskaidrot e-pasta viltotāju, kā arī 4.septembrī Ekonomikas policijas pārvaldei nosūtīja iesniegumu ar lūgumu noskaidrot vainīgo un piedzīt no viņa atlīdzību par LPS nodarīto morālo kaitējumu. LPS arī aktīvi sadarbojās ar Ekonomikas policijas inspektoru Aleksandru Bebri un operatīvi atbildēja uz visiem viņa jautājumiem. Taču 22.septembrī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvalde LPS nosūtīja paziņojumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Cilvēkus, kuru darba vieta atrodas Skolas ielā 21, šodien, ierodoties darbā, sagaida vairāki desmiti apsargu, atsevišķus «atslēgas» cilvēkus atsakoties ielaist ēkā.

Kā novēroja DB, ēkas ieejas bloķē divu apsardzes uzņēmumu darbinieki, katram apmeklētājam jautājot vārdu un uzvārdu un mērķi, ar kādu tie vēlas iekļūt ēkā.

Biroju nams pieder uzņēmumam SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS), kas kopš septembra sākuma ierauta akcionāru strīdā, kas tiek risināts gan tiesā, gan Uzņēmumu reģistrā, gan policijā un tagad – arī ar apsardzes palīdzību.

Pašlaik LPS ir divas «paralēlas» valdes. Daļai uzņēmuma daļu īpašnieku ir noteikts aizliegums izmantot balsstiesības, tādēļ pārējie akcionāri šī gada 3.septembrī akcionāru sapulcē nomainīja LPS valdi. Aizvadītajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs atcēla lēmumu reģistrēt «jauno valdi», reģistrā atjaunojot «veco valdi».

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Finanšu ministrijas (FM) plānotās nodokļu reformas laikā prasa likumā garantēt, ka pašvaldības saņems ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un to ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš tika izteicies, ka valdība piedāvās pašvaldībām garantēt ieņēmumus 19,5% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem.

LPS dome šodien pieņēma savu pozīciju par valsts nodokļu politikas piedāvājumu. Lēmumā norādīts, ka līdz šim darba grupā nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.- 2021.gadam izstrādei, kas darbojas FM un kuras sastāvā ir arī LPS pārstāvji, ir bijušas tikai mutvārdu diskusijas par atsevišķiem nodokļu politikas elementiem, kas ir balstījušies uz FM vai citas organizācijas, piemēram, Pasaules Bankas, prezentācijām. Darba grupā apspriešanai neesot virzītas nodokļu pamatnostādnes kā vienots rakstveida dokuments, kas ietver detalizētu esošās nodokļu politikas analīzi un izmaiņu priekšlikumu aprakstu un pamatojumu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā atkārtoti par LPS vadītāju uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski.

Kaminskis bija vienīgas kandidāts uz šo amatu.

Par Kaminska kandidatūru bija nodotas 86 balsis, bet pret - četras balsis.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. "Ja būs atbalsts no visiem, tad LPS viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām," teica Kaminskis.

Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.

LPS valdē turpmāk darbosies Kaminskis, viņa vietnieki Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) un Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Bauskas mērs Aivars Okmanis (NA), Balvu mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome 29. maijā vienbalsīgi nolēmusi neparakstīt LPS un MK papildu vienošanos pie MK un LPS 2009.gada domstarpību un vienošanās protokola, kas ir neatņemama valsts budžeta likuma paketes sastāvdaļa.

Par to valdību Ministru kabineta ārkārtas sēdē 1.jūnijā informēja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. LPS un Ministru Kabinets valdības sēdē vienojās turpināt sarunas un censties rast risinājumu līdz 2009.gada valsts budžeta grozījumu otrajam lasījumam Saeimā.

LPS dome 29.maijā vienbalsīgi nolēma neparakstīt sagatavoto vienošanos ar valdību un sarunas nonāca strupceļā. Līdz 29.maijam LPS un MK nebija izdevies rast kopīgu viedokli praktiski nevienā no vienošanās punktiem, jo pašvaldības uzskata, ka valdība samazina savus izdevumus, pārliekot tos uz pašvaldību pleciem.

LPS uzskata, ka izdevumu samazinājums pašvaldību pamatbudžetā nedrīkst būt lielāks kā valsts pamatbudžetā, tam jābūt vismaz vienādam. 2009. gada valsts budžeta grozījumu projekts paredz, ka valsts pamatbudžeta bruto izdevumi 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu samazināsies par 11.25%, bet pašvaldību pamatbudžeta bruto izdevumi (neņemot vērā iepriekšējās vienošanās) – par 16.14%. Lai valsts un pašvaldību pamatbudžeta izdevumu samazinājums būtu vienāds, pašvaldībām jānodrošina resursu pieaugums par 62 miljoniem latu. Tādā gadījumā gan valsts pamatbudžeta, gan pašvaldību pamatbudžeta izdevumi pret 2008.gadu samazinātos vienādi – par 11.25%.

Otrdien, 7.jūlijā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde nolēma 21.augustā sasaukt LPS 20.kongresu, informē LPS.

Kongress notiks pulksten 10 Mārupes novada kultūras namā. LPS 20.kongresā notiks LPS priekšsēža, viņa vietnieku un LPS Revīzijas komisijas vēlēšanas. Kongresā piedalīties ir apsolījis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.

LPS 20.kongresā tiks apspriesti arī grozījumi LPS statūtos. Sakarā ar vietējo pašvaldību apvienošanu LPS ir nepieciešams vienoties par turpmāko pašvaldību vadītāju pārstāvniecību LPS domē, LPS valdē, Eiropas Savienības Reģionu komitejā un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā.

Paužot sašutumu par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», Rīgas dome paziņojusi par izstāšanos no LPS.

«Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses, pieļaujot rīdzinieku diskrimināciju, tādēļ Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS un aptur savu dalību šajā organizācijā,» paziņojumā norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un LPS vadītājs Andris Jaunsleinis ceturtdien parakstīja LPS un valdības vienošanās un domstarpību protokolu pa nākamā gada budžetu. Protokols paredz, ka nākamgad saglabāsies esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Ja IIN daļa, kas nonāk pašvaldību budžetos, tiktu palielināta līdz 85%, kā to sākotnēji vēlējās LPS, kopumā pašvaldību ieņēmumi augtu par 58 milj. Ls. No šīs summas vairāk nekā 40% nonāktu Latvijas lielākās pašvaldības - Rīgas - budžetā. Tāpat parakstītais dokuments paredz, ka novada pašvaldībām ar zemāko attīstības indeksu – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai, tiks piešķirta dotācija 5,6 milj. Ls apmērā.

Rīgas lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) bija kļūdains, jo ieguvēji nebūs ne pašvaldība ne arī LPS, kura tiks vājināta, atzina savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, ja Rīgas nolūks bija sodīt valdību, tad ar šādu soli to nevarēs panākt – to varētu izdarīt tikai turpinot aktīvi strādāt ar pašvaldību savienību un iestāties par organizācijas pozīciju.

A. Jaunsleinis uzsvēra, ka turpinās strādāt pie tā, lai pārliecinātu pašvaldību atgriezties LPS. Viņš arī norādīja, ka pārmetumi no Rīgas puses bijuši nepamatoti, un izteica cerību, ka kādreiz būs iespējams uzzināt patiesos pašvaldības iemeslus šādam solim.

Rīgas dome otrdien vakarā nobalsoja par izstāšanos no LPS, protestējot par piekāpšanos valdībai ienākuma nodokļa sadalē.

No malas raugoties uz vienas no ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas, kuras «jumts» ir arī atsevišķas politiskās partijas, – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) – pēdējā laika aktivitātēm, jāteic, ka tās moto, šķiet, ir par katru cenu nepieļaut ne vismazākās reformas un nekādā gadījumā neizkāpt no komforta zonas.

Runa ir par trīs savstarpēji it kā nesaistītiem gadījumiem, kurus tomēr vieno spītīga turēšanās pretī ikvienam jaunievedumam, kas varētu sašūpot ierasto lietu kārtību un, nedod Dievs, apdraudēt vēl kāda amatu. Pirmais ir LPS pretestība izglītības satura reformai. Līdztekus iebildumiem pret skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā LPS padomniece Ināra Dundure ir izteikusi arī šādu «pērli»: «Pašreizējais piedāvājums nav balstīts ne Satversmē, ne ģimeniskās, ne latviskās vērtībās.» Tas ļoti atgādina Polijas un Ungārijas amatpersonu retoriku, un cik tur tālu arī no Krievijas uzstādījumiem par tradicionālajām vērtībām iepretī «sapuvušajiem» Rietumiem. Un LPS darboņus ne mazākā mērā nemulsina tas, ka kompetenču izglītības saturu vairākus gadus ir izstrādājuši šīs jomas vadošie eksperti.

Rīgas dome pieņēmusi lēmumu atgriezties Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), šodien pēc tikšanās ar LPS priekšsēdētāju Andri Jaunsleini žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Šāds lēmums pieņemts, vērojot, kā LPS darbojās pagājušajā gadā un kā aizstāvējusi pašvaldību intereses. Atgriežoties LPS sastāvā, ieguvēja būšot gan Rīga, gan arī LPS, jo abas puses cer stiprināt savas pozīcijas.

«LPS pēdējā gada darbs apliecina, ka mums ir darāmi kopīgi darbi,» piebilda Ušakovs.

Arī Jaunsleinis pauda gandarījumu par Rīgas domes lēmumu, piebilstot, ka, esot ārpus LPS, zaudētājas bija abas puses.

Balsojums par atgriešanos LPS sastāvā, visticamāk, notiks marta vidū.

Jau ziņots, ka Rīgas dome 2012.gada septembrī, paužot savu sašutumu par LPS panākto vienošanos ar valdību par pašvaldību finansējuma modeli, izstājās no LPS.

Krāslavas novada pašvaldība nolēmusi izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), par šādu rīcību aizvadītajā domes sēdē vienbalsīgi nobalsojuši visi pašvaldības deputāti.

LPS, kura ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu un kuras galvenie mērķi tiek definēti kā pašvaldību kopīgo problēmu risināšana un pašvaldību interešu aizstāvēšana, šodien neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību, uzskata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Ja, pateicoties LPS līdzdarbībai, ir pieņemta un darbojas, piemēram, Piejūras programma, tad minētā organizācija joprojām neko nav izdarījusi, lai tiktu izstrādāta un darbotos programma, kas veicinātu dzīves vides uzlabošanos pierobežas pašvaldībās, norādīja Upenieks.

LPS izveidota jau 1991.gadā, bet pa šo laiku pašvaldības nav kļuvušas patstāvīgākas. Tām aizvien vairāk nākas nodarboties ar sociālās palīdzības jautājumiem. Savukārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ pierobežas reģionos ir apgrūtināta investīciju piesaiste un daudzu pašvaldību attīstības iespējas ir visai apšaubāmas, norāda Upenieks.

SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LSP) jaunā vadība vērsusies policijā, vainojot iepriekšējo šī uzņēmuma vadību krāpniecībā, tikmēr Uzņēmumu reģistrs (UR) «jauno vadību» atzīst par prettiesisku.

Revidenti uzņēmuma grāmatvedībā atklājuši pārkāpumus, kas varētu liecināt par iepriekšējās vadības veiktu krāpniecību pret uzņēmumu un valsti, norāda LPS «jaunās vadības» pārstāvis advokāts Aldis Gobzems. «Esam aprēķinājuši, ka uzņēmumam nodarīti zaudējumi vismaz par 277,79 tūkstošiem latu, bet valstij – par vismaz 24 tūkstošiem latu,» viņš skaidro.

Arī iepriekšējās vadības pārstāvji sola vērsties policijā pret «jauno vadību», kas savas īsās valdīšanas laikā, iespējams, izsaimniekojusi uzņēmuma mantu un līdzekļus.

Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis vakar atcēlis izmaiņas LPS valdē, tādējādi «jaunā vadība» zaudējusi savas pilnvaras. No šodienas uzņēmumu vada «vecā vadība».

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, pirmdien nolemts LPS ārkārtas sēdē.

Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.

Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas, tādējādi izstrādājot reģionālās reformas modeli, kas paredzētu apriņķa ieviešanu.

LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgas domē notiek LPS ārkārtas sēde, kuru rosinājuši sasaukt 19 pašvaldību vadītāji. Galvenais jautājums sēdē ir plānotā pašvaldību reforma.

Pašvaldību vadītāji rosinājuši ārkārtas sēdē skatīt jautājumu par «nesagatavotas, nepārvaldītas» administratīvi teritoriālās reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā redakcijā, virzības apturēšanu.

Komplekss risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem, būtu jāatrod nedēļas līdz divu laikā, intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

"Spriedze pieaug," situāciju raksturoja G.Kaminskis, uzsverot, ka tik krasam cenu kāpumam nav bijis gatavs neviens, tostarp pašvaldību budžetos nav bijuši plānoti tādi līdzekļi, lai kompensētu cenu pieaugumu.

G.Kaminskis brīdināja, ka ir liela bīstamība, ka paralizēti tiek siltuma ražošanas uzņēmumi pašvaldībās, jo cilvēki nespēs tiem samaksāt rēķinus.

LPS jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Latvijas Pašvaldību savieība (LPS) apšauba Finanšu ministrijas (FM) nodokļu ieņēmumu prognozes 2010. gadam. LPS nepiekrīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas pārdalei par labu valsts budžetam.

LPS līdz trešdienai, 21. oktobrim, turpinās sarunas ar FM, jo LPS apšauba protokola projektā minētās FM prognozes pašvaldību ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN). Solot šos nereālos papildu ieņēmumus, FM paredz atņemt pašvaldībām reālu naudu – samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu pašvaldību budžetos no 83% uz 80%, kas būtiski pasliktinās pašvaldību budžeta situāciju, norāda LPS.

Kopējo IIN prognozi 2010.gadam FM plāno 779.3 miljonu latu apmērā. Ja IIN sadalījums pašvaldību un valsts budžetā tiks noteikts attiecīgi 83% un 17%, tad ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN FM prognozē 646.82 miljonu latu apmērā. Ja šīs sadalījums tiks noteikts attiecīgi 80% un 20%, tad ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN FM prognozē 623.44 miljonu latu apmērā. No nekustamā īpašuma nodokļa FM prognozē pašvaldību ieņēmumus 60.56 miljonu latu apmērā, tajā skaitā 39.04 miljonus latu no nodokļa par zemi un 21.52 miljonus latu no nodokļa par ēkām.

Ja netiks nodrošināts finansējums vietējiem reģionālajiem maršrutiem vismaz 90% apmērā no 2010. gada finansējuma, pastāv reālas iespējas, ka daudzu lauku rajonu sabiedriskā transporta maršruta tīkls tiks pilnībā sagrauts, norāda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Salīdzinot ar 2008. gadu, finansējums starppilsētu maršrutos ir samazināts par 30%, savukārt reģionālajos vietējos maršrutos par 41%. Tāpēc LPS pieprasa Satiksmes ministrijai pārskatīt finansējumu sadali starp reģionālajiem vietējiem un reģionālajiem starppilsētu maršrutiem un garantēt finansējuma apjomu reģionālajiem vietējiem maršrutiem vismaz 90% apmērā no 2010. gada līmeņa.

LPS prasa SM atbalstīt VSIA Autotransporta direkcija piedāvājumu par 0,5 miljonu latu pārdali par labu vietējiem reģionālajiem maršrutiem, teikts LPS domes pieņemtajā rezolūcijā par sabiedrisko transportu. Tāpat LPS vēlas, lai Ministru kabinets saskaņotu ar LPS reģionālās kvotas sabiedriskā transporta dotācijām. Zaudējumu kompensācija jāsadala starp reģioniem un pārvadātājiem, ņemot vērā ceļu kategoriju, iedzīvotāju blīvumu, pasažieru plūsmas virzienus (skolas, darba vietas, ārstniecības iestādes u.c.), dažādu maršrutu tīklu mijiedarbību u.c.

Latvijas Pašvaldību savienību mēģina sašķelt jau kopš tās dibināšanas. To mēģinājušas izdarīt politiskās partijas – gan tās, kas ir pie varas, gan tās, kas nav pie varas.

Tā norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra, ka mēģinājumi sašķelt LPS ir velti. «Veltas cerības, ka organizācija izjuks,» tā Jaunsleinis.

Atbildot uz jautājumu, kāds varētu mērķis sašķelt LPS, Jaunsleinis norādīja, ka gadījumā, ja izdodas nostādīt vienu pašvaldību grupu pret otru, tad ir vāja kopējā pašvaldību pozīcija.

Jau ziņots, ka šā gada septembrī Rīgas dome, paužot sašutumu par LPS pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», paziņoja par izstāšanos no LPS.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pastāvīgajam pārstāvim D. Moore kungam ir nosūtījusi vēstuli, kurā iebilst pret SVF ieteikumiem vēl samazināt pašvaldību algu fondus un likvidēt autobusu maršrutus.

«Tā kā masu informācijas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības misija ir izdarījusi secinājumu, ka «pašvaldību algu fondu varētu vēl samazināt – it sevišķi, ņemot vērā teritoriālo reformu, priekšroku dodot funkciju pārskatīšanai,» lūdzam informēt Latvijas Pašvaldību savienību, vai minētais atbilst patiesībai,» teikts LPS vēstulē SVF pastāvīgajam pārstāvim. Gadījumā, ja minētā informācija ir patiesa, LPS lūdz iesniegt šāda secinājuma pamatojumu un datus, uz kuru pamata šāds secinājums veikts, kā arī norādīt funkciju pārskatīšanas veidus.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Diskutējot par nākamā gada budžetu, pašvaldībām joprojām aktuāli ir jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, kā arī par to budžetu.

Šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē LPS pauda pārliecību, ka darba spēka nodokļu samazināšana ir jāveic uz valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu rēķina. Tāpat LPS uzskata, ka gadījumā, ja tiek veiktas izmaiņas IIN politikā, samazinot to, pašvaldībām IIN ieņēmumu bāzes samazinājums tiek kompensēts pilnā apmērā, palielinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN daļu, kā arī kompensējot to ar citu nodokļu ieņēmumu ieskaitīšanu.

Diskusijas izvērtās par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kur LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka valstij ir jānāk palīgā, jo pašas pašvaldības nespēj šo sistēmu uzturēt. Mums jāvienojas par principiem, kas jāiestrādā jaunajā izlīdzināšanas sistēmā, un jāvienojas par laika termiņiem un summām, kas nepieciešamas, pauda Jaunsleinis.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes ārkārtas sēdē šodien nolemts prasīt valdībai 2013. gada valsts budžetā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali 85% apmērā pašvaldībām vai arī kompensēt pašvaldībām 63 miljonus latu.

LPS aicina Saeimas frakcijas un katru deputātu atsevišķi atbalstīt priekšlikumu likumprojektā par valsts budžetu 2013. gadam paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldību budžetos vismaz 85% apmērā.

Ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, LPS prasīs kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu pašvaldībām par 32 miljoniem latu, grozot nodokļa sadalījumu starp pašvaldībām un valsti. 23 miljonus latu LPS prasīs mērķdotācijas nodrošināšanai pirmsskolas pedagogu algu palielināšanai, kā arī par astoņiem miljoniem latu palielināt mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām.