Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Piektdien notika 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze.

Ar pirmo numuru 13.Saeimas vēlēšanās startēs Latvijas Krievu savienība, šodien tika noskaidrots Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) notikušajā parlamenta vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izlozē parlamenta Sarkanajā zālē.

Pirmais kārtas numurs dod tiesības atrasties vēlēšanu zīmju komplekta, kas tiek izsniegts vēlētājiem izvēles izdarīšanai, augšpusē.

Ar otro numuru startēs Jaunā konservatīvā partija, ar trešo - Rīcības partija, bet ceturtais numurs Saeimas vēlēšanās būs nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Piekto kārtas numuru izlozēja partija "Progresīvie", bet sesto - Latvijas centriskā partija.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Šodien kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā sāksies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējā balsošana, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pirmdien nobalsot būs iespējams no plkst.8 līdz 13, ceturtdien, 6.jūnijā, - no plkst.16 līdz 20, bet piektdien, 7.jūnijā, - no plkst.13 līdz 18.

No šodienas līdz sestdienai, 8.jūnijam, plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai - tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.