Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Andra Šķēles kontrolētais TA Projekts, iespējams, varētu atņemt advokāta Jāņa Lozes 100 milj. eiro vērto Tango projektu, bet citi kreditori var neatgūt aizdevumus.

Pa lēto

Šogad 8. un 9. aprīlī zvērinātais tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs rīko vairākas izdoles, kurās plānots pārdot Tango projektiem piederošos 5 nekustamos īpašumus - Tērbatas ielā 14, Blaumaņa ielā 20, Blaumaņa ielā 24 un divus Dzirnavu ielā 85. No M. Lauvas pieteikuma tiesai redzams, ka izsolēs Tango projektiem piederošo īpašumu pārdošanas sākumcena noteikta krietni zemāka nekā kreditoru prasījuma summa. Proti, parāds, uz ko nostiprinātas hipotēkas, ir 28 564 314 Ls, bet izsoļu sākumcena kopumā veido vien 6,3 miljonus latu. Pie tādiem apstākļiem, kad nekustamo īpašumu vērtība ir būtiski mazāka par prasījuma summu, izpilde lietā būs apgrūtināta vai neiespējama, jo prasītājam nebūs uz ko vērst piedziņu. Vienlaikus kādam varētu likties, ka izsoles tiek rīkotas, jo arī Tango projektu jaunajam kreditoram - A. Šķēlem varētu būt problēmas ar naudu. Tomēr situācijas gaita liecina, ka šīs izsoles netiek rīkotas šī iemesla dēļ, bet gan tāpēc, ka «tas ir likumīgs veids, kā atbrīvoties no visām citām prasībām pret šo īpašumu».

Holdinga kompānija SIA «Mono» 2017.gadā palielinājusi uzņēmuma apgrozījumu par 38%, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem pieaugusi par 4,891 miljonu eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

1991.gadā reģistrētā SIA «Mono» darbojas vairākās nozarēs - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, finanšu pakalpojumi, muitas noliktavas pakalpojumi, kā arī telpu noma un transporta pakalpojumi. Tas ir vienīgais īpašnieks bankai AS «LPB Bank» un vēl trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī līdzīpašnieks pieciem uzņēmumiem.

2017.gadā SIA «Mono» apgrozījums sasniedza 8,018 miljonu eiro, bet kompānijas pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bija 5,113 miljoni eiro.

Kompānija pērn nodarbināja 98 darbiniekus, savukārt tās kopējie maksājumi valsts budžetā bija 550 tūkstoši eiro.

SIA «Mono» vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bizness aptver sadarbību ar starptautiskām alkoholisko dzērienu un ekskluzīvu apģērbu, juvelieru izstrādājumu un aksesuāru piegādātajkompānijām, plaša preču sortimenta iepirkšanu no minētajām kompānijām un preču piegādes partnerkompāniju beznodokļu (duty-free) veikaliem no SIA «Mono» muitas un akcīzes preču noliktavām Rīgā.

Būvniecības uzņēmumi no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj izpildīt līgumus un saistības, tādēļ tuvākajā laikā iespējams būvniecības uzņēmumu maksātnespējas procesu un bankrotu vilnis, pavēstīja advokātu biroja "Loze & partneri" zvērināts advokāts Jānis Loze.

Turklāt tas attiecoties uz viesiem būvniecības procesā iesaistītajiem - gan ģenerāluzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem, tādēļ, viņaprāt, šai situācijai nepieciešams ātrs risinājums.

Loze uzskata, ka viens, samērā vienkāršs risinājums, kas turklāt jau ticis izmantots Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes laikā ir aizliegums uz noteiktu laiku ierosināt maksātnespējas procesus pret būvniecības uzņēmumiem. Šis risinājums visai nozarei "nopirktu laiku" - ļautu būvniecības uzņēmumus noturēt funkcionējošā stāvoklī un dotu iespēju sakārtot attiecības starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem.

Otrs risinājums būtu būvniecības projektu pasūtītājiem un izpildītājiem vienoties par to, kā kompensēt cenu pieaugumu. Loze uzsver, ka tas nebūs vienkārši. No vienas puses, ir skaidrs, ka par agrākajos līgumos noteiktajām cenām uzbūvēt vairs nav iespējams, bet no otras - līgumos ar valsts iestādēm, pašvaldībām un visur, kur iesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums, ir grūti vai pat neiespējami mainīt līguma nosacījumus un cenas. Viņš gan uzskata, ka šī ir ārkārtas situācija, pat asāka nekā Covid-19 laikā, un kaut kāds risinājums ir jāatrod.

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieku, kā arī par daudznozaru uzņēmuma SIA "Mono" līdzīpašnieku kļuvis uzņēmējs Mihails Šuliks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Šuliks kopš pagājušā gada nogales ir SIA "F 8", kura 2023.gada decembrī kļuva par "Tirdzniecības centrs "Mols"" īpašnieci, vienīgais dalībnieks. Iepriekš "F 8" vienādās daļās piederēja Šulikam un Kristīnei Šulikai-Melešai. Attiecīgās izmaiņas iegrāmatotas 2023.gada 22.decembrī.

Vienlaikus Šuliks pagājušā gada nogalē kļuvis arī par "Mono" vienu no īpašniekiem - "Mono" kapitālā Šulikam šobrīd pieder 20,94%. Attiecīgi ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins samazinājis līdzdalību "Mono" kapitālā no 32,67% līdz 23,46%, bet Biomins Kajems samazinājis līdzdalību no 17,9% līdz 6,17%.

Savukārt Mihailam Uļmanam "Mono" kapitālā joprojām pieder 49,43%. Ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2022.gada 30.maija lēmumu ir piemērots arests Uļmana mantai - "Mono" 1 235 746 kapitāldaļām, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Advokātu birojs “Loze & Partneri” atguvis klientam arestētos naudas līdzekļus divu miljonu eiro apmērā.

Līdzekļus arestēja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šī ir jau trešā reize, kad advokātu birojam “Loze & Partneri” izdodas atgūt iesaldētus līdzekļus.

Kārtējais naudas arests uz iespējamu aizdomu pamata 

Krievijas izcelsmes uzņēmējs miljonārs Pāvels Meļņikovs šobrīd Latvijas tiesās cīnās, lai...

“Loze & Partneri” sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka līdzekļi iegūti oficiālas un legālas saimnieciskās darbības rezultātā un skaidras naudas iemaksa bankas kontā bijusi likumīgs un legāls darījums. Uzņēmums veic darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām, kopumā 25 pilsētās. Kā pierādījumi līdzekļu izcelsmei tika iesniegti darījumus apliecinoši dokumenti, informācija par algu izmaksu darbiniekiem u.c.

Latvija naudas atmazgātājiem jāpadara par neērtu un bīstamu vietu 

No tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tāpēc...

Dokumentu sagatavošanā un pierādījumu iesniegšanā piedalījās trīs advokātu biroja “Loze & Partneri” pārstāvji – Jānis Loze, Jānis Pūris un Kristaps Loze.

“Esam gandarīti, ka valsts ieklausās savos uzņēmējos, iedziļinās iesniegtajos pierādījumos un sadarbojas pozitīva rezultāta sasniegšanai,” saka advokāts Jānis Loze.

Iepriekš advokātu birojs “Loze & Partneri”, kas pārstāvēja vienus no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, panāca iesaldēto naudas līdzekļu un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā.

Panāk ukraiņu kapitāla "atsaldēšanu" 

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem...

Nozīmīgs šis gadījums bija ar to, ka klientam labvēlīgs lēmums tika panākts vēl pirmstiesas stadijā, iztiekot bez tiesāšanās.

Pusgadu pirms sadarbības izbeigšanas ar Mono, Satiksmes ministrija jau bija informēta par riskiem pasta bankas projekta īstenošanai. Vilcināšanās nav līdzējusi Latvijas Pastam ātrāk izķepuroties no zaudējumiem.

Latvijas Pasts jau pērnā gada jūnijā savam akcionāram – Satiksmes ministrijai – ziņojumā norādīja uz riskiem sadarbības turpināšanā ar holdingkompāniju Mono, lai gan galīgais lēmums pārtraukt Aināra Šlesera (LPP/LC) izloloto pasta bankas projektu tika pieņemts pusgadu vēlāk. To Db apliecinājuši vairāki avoti, tai skaitā tā brīža Latvijas Pasta valdes vadītājs Raitis Avots. Viņš bija viens no četriem Latvijas Pasta valdes vadītājiem pērn un valdes loceklis laikā, kad tika parakstīts konfidenciālais sadarbības līgums ar Mono, pamatojoties uz kuru bija iecerēta pasta bankas projekta īstenošana un kura izpildi šobrīd tiesā pieprasa Mono. Tiesas sēde Rīgas rajona tiesā nolikta uz 2011. gada 4. oktobri.

Holdingkompānijas SIA Mono pamatkapitāls piektdien, 15.decembrī, samazināts no 10 miljoniem eiro uz 5,04 miljoniem eiro, vēsta Lursoft Klientu Portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanas iemesls ir naudas izmaksāšana SIA Mono īpašniekiem. SIA Mono lielākais dalībnieks ir Mihails Uļmans, kuram pieder 49,43% daļu, Aleksandram Plotkinam pieder 32,67% daļu, bet Biomins Kajems ir 17,9% SIA Mono kapitāldaļu īpašnieks.

Šī ir jau trešā reize šogad, kad SIA Mono maina pamatkapitālu. Šogad 24.maijā SIA Mono palielināja uzņēmuma pamatkapitālu par 5,04 miljoniem eiro līdz 15 miljoniem eiro, tajā daļēji ieskaitot uzņēmuma iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izlaižot jaunas daļas. Dažas dienas pēc tam uzņēmuma dalībnieki gan nolēma pamatkapitālu samazināt par pieciem miljoniem - līdz desmit miljoniem eiro, izmaksājot dzēstā pamatkapitāla vērtību SIA Mono dalībniekiem.

Pazīstamā advokāta Jāņa Lozes nekustamā īpašuma attīstīšanas projekti daļēji pārgājuši Andra Šķēles un viņa ģimenes locekļu kontrolē. Pēc izklaides centra Bowlero izveides J. Loze bija ķēries pie diviem lieliem nekustamā īpašuma projektiem: Rīgā tika sākts vērienīgais Tango projekts, kas paredz kvartāla būvniecību galvaspilsētā, starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām. Jūrmalā, bijušā zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijā nepilnu 23 ha platībā bija paredzēts būvēt ekskluzīvu ciematu.

Tad J. Loze prognozēja, ka "pēc gadiem četriem no nekustamā īpašuma saņems reizes piecas vairāk nekā no advokāta prakses", taču trīs gadus pēc intervijas situācija ir kardināli mainījusies. Uzņēmumi Alerts Plus, Lielupes grīva un Rekreācijas serviss, kam pieder Jūraslīča teritorijas, šogad ir mainījuši īpašniekus, - J. Lozes vietā tagad tie caur nelielu kompāniju ķēdīti, kā rāda Lursoft, pieder Andra Šķēles ģimenes locekļiem, viņa kompanjonam Edgaram Šķenderim un Skonto būves līdzīpašniekam Guntim Rāvim.

Tango projekta vienīgā īpašniece vēl joprojām ir J. Lozem piederoša firma Blaumaņa nami, taču, kā rāda Komercķīlu reģistrs un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Tango projekts cesijas darījuma rezultātā šoruden ir mainījis lielāko kreditoru, un visi vērtīgākie uzņēmuma īpašumi ir ieķīlāti mazpazīstamajai SIA TA projekts. Šīs firmas īpašnieks caur SIA TA Sabiedrība, kā rāda Lursoft, ir A. Šķēle.

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Pagājušajā gadā SIA Mono neto apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, samazinājās teju divas reizes, sasniedzot 7,719 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz to, ka apgrozījums ievērojami saruka, Mono peļņa pērn palielinājās teju 70 reizes, sasniedzot 2,295 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

1991. gada maijā dibinātais SIA Mono iesniedzis gada pārskatu par uzņēma finanšu darbību 2014. gadā. Viens no Mono pamatdarbības veidiem ir vairumtirdzniecība, kas aptver sadarbību ar starptautiskām alkoholisko dzērienu, ekskluzīvu apģērbu, juvelieru izstrādājumu un aksesuāru piegādātāju kompānijām.

Mono darbība finanšu pakalpojumu jomā ir meitas uzņēmuma AS Latvijas Pasta banka darbības nodrošināšana.

Piegādes apjoma samazinājuma rezultātā sakarā ar sankcijām pret Krieviju, aizvadītajā gadā Mono pārorientējās uz Baltijas reģiona, kā arī Skandināvijas un ASV tirgiem. Jānorāda, ka patlaban uzņēmums analizē iespējas paplašināt darbību, izvēršoties jaunos tirgos.

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma proliferācijas finansēšanu, panākuši klienta naudas un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā.

Šis, atbilstoši Db.lv zināmajai praksei, ir pirmais gadījums par summu, kas pārsniedz miljonu eiro, kad Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) lēmums par naudas iesaldēšanu tiek atcelts to nenovirzot tālākai izmeklēšanai policijā.

FID parastā kārtība ir bankas ziņojumu noformēt kā lēmumu par iespējamu naudas atmazgāšanu, no kā seko naudas līdzekļu iesaldēšana un, nesagaidot pārsūdzības rezultātus, to ātri nodot policijā kriminālprocesa uzsākšanai. Līdz šim daudzos gadījumos lietu pārsūdzība uzraugošajam prokuroram nav devusi nekādus rezultātus, jo faktiski tai nebija jēgas – policija jau bija uzsākusi izmeklēšanu kriminālprocesā, kas ir daudz laikietilpīgāks nekā jebkāda priekšizpēte.

Latvijas Pasts (LP) ir lauzis līgumu ar holdingkompāniju Mono, jo no savas puses ir izpildījis visus līguma nosacījumus, Db informēja LP sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

«Sadarbības līgums paredzēja LP pienākumu divu mēnešu laikā pēc sadarbības līguma izbeigšanas dienas atpirkt Mono piederošās LP nodaļu tīkls akcijas par to nominālvērtību. LP veica pārskaitījumu 24 tūkst. Ls uz Mono kontu bankā, līdz ar to izpildot visus sadarbības līguma nosacījumus,» skaidroja A.Tērauda.

Db.lv jau rakstīja, ka holdinga viceprezidents Biomins Kajems izteicies, ka pēc līguma laušanas ar Mono par pasta bankas projektu daudzmiljonu zaudējumus cietīs gan LP, gan valsts.

Paužot vilšanos par Ministru kabineta lēmumu lauzt līgumu ar Mono, viņš LP jauno biznesa plānu nosaucis par absolūti utopisku, jo tas pieņemts «pretēji ekonomiskiem aprēķiniem un veselajam saprātam». Zaudējumi valstij radīšoties, kompensējot visus Mono izdevumus, kas saistīti ar projektu. Tāpat B.Kajems uzskata, ka Latvija iegūs triecienu pa savu reputāciju starptautiskā līmenī.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Daudznozaru uzņēmums SIA Mono aizvadītajā pārskata gadā spējis palielināt savu apgrozījumu līdz 7,99 miljoniem latu, kas ir par 31,67% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, neskatoties uz ievērojamo apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, sarūkot līdz 90,5 tūkstošiem latu.

Pārskata gadā SIA Mono turpinājis sadarboties ar vairākām alkoholisko dzērienu ražotājkompānijām, kā arī pilnveidoti preču piegādes procesi beznodokļu tirdzniecības veikaliem uz Krievijas – Ukrainas robežas. Pērn īpaša uzmanība veltīta biznesa attīstībai Krievijas Tālajā Austrumu reģionā, Moldāvijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā un Francijā.

Aizvadītajā finanšu gadā izveidots jauns virziens Duty-free jomā – internetveikals e-diplomatic.com, duty-free tirdzniecība diplomātiskajām pārstāvniecībām.

Ir pasludināta a/s Latvijas pasta nodaļu tīkls maksātnespēja, kā arī apturēta pārvaldes institūcijas darbība un iecelts administrators, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

Latvijas Pastam piederošā uzņēmuma maksātsnespēju pasludināja Rīgas pilsētas Latgales pašvaldības tiesa. Par administratori ir iecelta Inese Rimdžus. Maksātnespēju pieprasīja SIA Lielupes pērle, pasludinātais spriedums nav pārsūdzams.

Latvijas pasta nodaļu tīkls tika izveidots Pasta bankas projekta īstenošanai, tomēr šo projektu realizēt neizdevās.

Pērn Latvijas pasta nodaļu tīkls strādāja ar 17,7 tūkstošiem latu zaudējumiem. «Latvijas pastam jāturpina procesu un izmaksu tālāka optimizācija,» iepriekš pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols.

Uzņēmums Miesai, kas plašāku ievērību izpelnījies ar t-krekliem «Rīga», laidis klajā jaunu t-kreklu kolekciju «Mono», kas paredzēta galvenokārt eksportam, informē zīmola Miesai attīstītājs Jānis Barlo.

Patlaban krekli Mono tiek piedāvāti veikala Bang Bang produktu klāstā, un pirmā kreklu partija jau aizceļojusi uz Norvēģiju.

Tāpat ir sākta sadarbība arī ar uzņēmumu Uzvelc Kreklu, kas Mono kreklus piedāvās apdrukai saviem klientiem.

Miesai nākamgad iecerējuši pārdot 10 tūkstošus Mono kolekcijas kreklu, un lielāko daļu kreklu plānots eksportēt. Mono krekli tirgū tiks pozicionēti kā augstas kvalitātes Latvijas ražojums, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Gan Latvijas Pasts, gan valsts cietīs daudzmiljonu zaudējumus pēc līguma laušanas ar holdingu Mono par pasta bankas projektu. Par to paziņojis holdinga viceprezidents Biomins Kajems.

Paužot vilšanos par Ministru kabineta lēmumu lauzt līgumu ar Mono, viņš Latvijas Pasta jauno biznesa plānu nosaucis par absolūti utopisku, jo tas pieņemts «pretēji ekonomiskiem aprēķiniem un veselajam saprātam». Zaudējumi valstij radīšoties, kompensējot visus holdinga Mono izdevumus, kas saistīti ar projektu.

Mono neatklāj savus plānus par turpmākajām darbībām, solot sarīkot īpašu preses konferenci 6 janvārī.

Jau ziņots, ka Latvijas Pasta jaunā valde nolēma neturpināt pasta bankas projektu, kura ietvaros tika nodibināts uzņēmums Latvijas Pasta banka, kas paredzēja darbību pasta nodaļās, nodrošinot arī bankas pakalpojumu klāstu un tādējādi mazinot pasta zaudējumus. Vēlāk Latvijas Pasts paziņoja, ka atteiksies no sadarbības ar Mono.

SPI Group ietilpstošā ar a/s Latvijas balzams sasitītā holdingkompānija SIA SPV Distributor iegādājusies vairākus alkohola nozares uzņēmumus SIA S. Alko, SIA MONO M, SIA L.D.V un SIA S.D.V.

Par to liecina informācija biržai NASDAQ OMX Riga. Uzņēmumu iegāde veikta pēc tam, kad saņemta Konkurences padomes atļauja. «Apstākļos, kad valdība vairākas reizes strauji mainījusi nodokļus, recesijas dēļ kritusies iedzīvotāju pirktspēja, mazumtirdzniecības tīkli turpina koncentrēt savu iepirkuma varu, alkohola nozares koncentrācijas palielināšanās ir neizbēgama,» komentē SIA SPV Distributor pilnvarotā persona un AS Latvijas balzams Valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

Uzņēmumu iegāde atbilstot SPI Group izaugsmes stratēģijai, kas paredz grupas uzņēmumu piedāvāto dzērienu portfeļa paplašināšanu un distribūcijas tīkla nostiprināšanu Baltijā. Tādejādi patērētājiem tiks piedāvāti iepriekš jau zināmi un jauni zīmoli. Iegādātie uzņēmumi tiks apvienoti ar citiem SPI Grupas

A/s Latvijas pasts bijušā vadītāja Aivara Veisa kļūšana par SIA Ogres trikotāža vadītāju rada bažas par labu kāršu iespējamu iekrišanu Mono rokās, kurš sācis tiesāties ar valsts uzņēmumu, pirmdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Mono tiesas ceļā vēlas panākt, lai Latvijas pasts pilda 2008. gada beigās noslēgto sadarbības līgumu par pasta bankas projekta realizāciju, ar kuru speciāli izveidotais valsts un holdinga kopuzņēmums a/s Latvijas pasta nodaļu tīkls pārņem pasta nodaļas.

Pirmā tiesas sēde paredzēta šā gada 4. oktobrī. Pēc ilgstošas nespējas vienoties par abām pusēm pieņemamiem nosacījumiem, Latvijas pasts sadarbību ar Mono pārtrauca pašās 2009. gada beigās, kad valsts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija A. Veiss. Tobrīd (intervijā DB 22.12.2009.) viņš sadarbības pārtraukšanu ar Mono dēvēja par nepieciešamību, jo bija izveidojies strupceļš, nespējot «atrast vienoto risinājumu, cik kurš kuram maksās, lai šis projekts būtu rentabls».