Ja esi gatavs ziedot savu personīgo dzīvi, būt prom no dzimtenes, strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, lai 40 gados pats nopirktu porsche, tad Londona ir īstā vieta, kur to paveikt
Tā DB atzīst Cēsu vīna bāra īpašnieks Ronalds Lapiks. Pēc bakalaura grāda uzņēmējdarbībā iegūšanas London South Bank University viņš izlauzies cauri milzu konkurences džungļiem, iegūstot darbu vienā no straujāk augošajiem apģērba un modes preču tirgotājiem internetā Asos, kura galvenais birojs bāzējas Londonā. Par spīti iespējai gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, viņš tagad atgriezies Latvijā un atvēris Cēsu vīna bāru jaunās Cēsu koncertzāles ēkas sestajā stāvā.
Skolojas Anglijā
Ronalds 2002. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas vēlējās izglītību iegūt ārvalstīs, kas tolaik neesot bijis klasisks vidusmēra vidusskolnieka lēmums. Izskatot iespējas, izvēle bija par labu Kenterberijai Anglijā, kur viņš iestājās Canterbury Christ Church University. Universitātē pirmais mācību gads tika veltīts angļu valodas zināšanu pilnveidošanai, kā arī mācītos izvēlētā izglītības virziena, proti, uzņēmējdarbības pamatus. «Lai gan varēju palikt studēt Kenterberijā, sapratu, ka mazpilsēta, kurā 70% iedzīvotāju ir studenti, man ir par šauru. Devos uz Londonu. Aizsūtīju pieteikumus uz vairākām universitātēm un tiku uzņemts London South Bank University,» stāsta Ronalds. Taujāts par to, kur ieguvis finansiālo segumu studijām Londonā, Ronalds atzīst, ka Anglijas valsts universitātēs ir iespēja iegūt studiju un studējošo kredītu ar izdevīgiem atmaksas nosacījumiem, līdz ar to varēja ar pilnībā nodoties mācībām un nedomāt par papildus iztikas pelnīšanu. Tiesa, divus mēnešus intereses dēļ viņš strādājis bārā, bet ātri vien sapratis, ka slodze ir pārāk liela. Studenta dzīve ir samērā pieticīga – no studējošā kredīta sanācis vien dzīvošanai, reizi mēnesī varēja atļauties ar draugiem aiziet uz bāru izklaidēties. Lielākie izdevumi bijuši par grāmatām, kas studentiem jāiegādājas pašiem. «Grāmatu cenas Londonā ir fantastiski augstas. Viena grāmata maksāja apmēram 100 eiro un semestrī vajadzēja nopirkt vismaz desmit. Nolūkā nedaudz piepelnīties, garajās svētku brīvdienās braucu uz Latviju un palīdzēju mammai attīstīt šeit projektu – bērnu futbola attīstības centra izveidi Rīgā,» atminas Ronalds. Taujāts par nākotnes plāniem studēt tālāk un iegūt maģistra grādu, viņš atbild, ka piekrīt viedoklim, kāds tiek praktizēts arī Maskavas universitātēs, – uzņēmējdarbībā maģistrantūrā ir vērts stāties vien brīdī, kad esi ieguvis vismaz piecu gadu darba pieredzi, vislabāk, vadot savu uzņēmumu.