Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Bojāgājušo skaits pirmdien Sanktpēterburgas metro notikušajā sprādzienā pieaudzis līdz 14, otrdien pavēstīja Krievijas veselības aizsardzības ministre Veronika Skvorcova.

«Šodien var konstatēt 14 cilvēku nāvi - 11 notikuma vietā un trīs nomiruši agonijas stāvoklī no traumām, kas nav savietojamas ar dzīvību,» žurnālistiem Sanktpēterburgā sacīja ministre.

Pilsētas stacionāros atrodas 49 cietušie, bet 13 cilvēki, kas saņēmuši mediķu palīdzību, jau ir atlaisti mājās, viņa piebilda.

Iepriekš tika ziņots par 11 bojāgājušajiem.

Atbildību par sprādzienu metro, kas atbilstoši izmeklētāju galvenajai versijai bijis terorakts, pagaidām neviens nav uzņēmies.

Krievijas tūrisma operatoru asociācijas izpilddirektore Maija Lomidze paziņojusi, ka starp sprādzienā bojāgājušajiem un cietušajiem nav tūristu. Viņa norādīja, ka šobrīd vairums Sanktpēterburgā esošo tūristu ir Krievijas pilsoņi, ārvalstu tūristi sāk pilsētā ierasties aprīļa beigās.

Briseles Centrālajā dzelzceļa stacijā otrdienas vakarā sarīkoja sprādzienu vīrietis, kurš pirms tam sauca «Allāhu akbar», un aizdomās turēto ir nošāvuši karavīri, paziņoja aculiecinieki un prokuratūras darbinieki.

Nav ziņots, ka sprādzienā kāds būtu cietis, un sprādziena nodarītais posts ir ierobežots, paziņoja Briseles prokuratūras preses sekretāre.

Beļģijas federālās prokuratūras preses sekretārs Ēriks van der Sipts paziņoja, ka karavīri «neitralizējuši» aizdomās turēto Centrālajā stacijā uzreiz pēc neliela sprādziena un «viņš ir miris». Viņš piebilda, ka «šis incidents tiek uzskatīts par teroraktu».

Beļģijas Krīžu centrs paziņoja, ka, pamatojoties uz sākotnējo informāciju, tas nesaskata vajadzību paaugstināt terorisma trauksmes līmeni valstī līdz visaugstākajam līmenim. Pašlaik valstī ir spēkā terorisma trauksmes 3.līmenis, kas ir otrs augstākais.

«Es nogāju uz mezonīna līmeni, [kur] kāds kliedza. Tad viņš iesaucās «Allāhu akbar» un uzspridzināja kaut ko bagāžas ratiņos,» reportieriem pastāstīja dzelzceļa šķirošanas aģents Nikolā van Herrevēgens.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Krievijas Magņitogorskas pilsētā pirmdien spēcīgā sprādzienā sagruvuši stāvu pārsegumi vienā desmitstāvu nama sekcijā un gājuši bojā vismaz četri cilvēki, bet saskaņā ar Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas informāciju zem ēkas gruvešiem vēl varētu atrasties 36 līdz 40 cilvēki, kuru meklēšanas darbi turpināsies arī naktī.

Slimnīcās ar traumām un apsaldējumiem nogādāti pieci cilvēki, divu cietušo stāvoklis ir smags.

Ēkas gruveši tiek pārmeklēti ļoti piesardzīgi, tāpēc grūti prognozēt, cik ilgs laiks tam būs vajadzīgs. Daudzu stundu laikā nav izdevies atrast nevienu, izņemot četrus bojāgājušos, kas izvilkti no drupām neilgi pēc sprādziena.

Pēcpusdienā Magņitogorskā ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sprādziens nograndis plkst.6 no rīta pēc vietējā laika (plkst.3 pēc Latvijas laika). Saskaņā ar galveno versiju, ko izskata Krievijas Izmeklēšanas komiteja, nelaimi izraisījusi gāzes eksplozija.

Iedzīvotāji evakuēti arī no līdzās esošajām ēkas sekcijām, kur arī cietuši vairāki dzīvokļi, izbirušas logu rūtis un sienās parādījušās plaisas. Konstrukciju drošību pārbauda speciālisti.

Svētdien Ēģiptē Gīzas piramīdu tuvumā sprāgusi ceļa malā uzstādīta bumba laikā, kad garām braucis autobuss ar tūristiem no Dienvidāfrikas. Sprādzienā ievainoti 17 cilvēki, ziņo amatpersonas.

Bumba bijusi uzstādīta pie Lielā Ēģiptes muzeja sienas, un sprādzienā viegli cietuši pieci tūristi no Dienvidāfrikas, kurus savainojuši sprādzienā izsisto autobusa logu stikli. Ievainojumus guvuši arī sprādziena tuvumā esošie ēģiptieši.

Autobusā atradās 25 tūristi no Dienvidāfrikas.

Ēģipte ir piedzīvojusi virkni kaujinieku uzbrukumu, kas galvenokārt bijuši vērsti pret drošības spēkiem un kristiešu minoritāti.

Tūrisms, kas ir valsts galvenais ienākumu avots, pēdējos mēnešos izrādījis atlabšanas pazīmes pēc lejupslīdes, kura sākās pēc sacelšanās 2011.gadā.

Ņujorkas policija pirmdien aizturējusi vienu personu pēc cauruļbumbas sprādziena metro stacijā netālu no Taimskvēra, kurā ievainojumus guvuši četri cilvēki, vēsta ASV mediji.

Papildināts viss teksts

Telekanāli CBS un ABC, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, ziņo, ka Manhetenā metro stacijā netālu no ostas pārvaldes autobusu termināļa sprāgusi cauruļbumba. Aizturēts viens aizdomās turamais, kurš guvis dzīvību neapdraudošus ievainojumus.

Ņujorkas ugunsdzēsības departaments paziņoja, ka ievainoti četri cilvēki, taču viņu dzīvībām briesmas nedraud.

Avots tiesībsargājošās iestādēs paziņoja, ka spridzeklis bijis piestiprināts aizdomās turamā ķermenim, pirms tas sprāga uz metros stacijas platformas.

ASV mediji ziņo, ka aizdomās turamajam, iespējams, bijuši divi spridzekļi - cauruļbumba un veste ar sprāgstvielām. Viens aculiecinieks telekanālam «CBS News» pastāstīja, ka no vestes rēgojušies vadi.

Asociācija: Saulkrastos notikusī nelaime mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā pievērst vairāk uzmanību drošībai

Saulkrastu novadā notikusī nelaime, visticamāk, mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā vairāk pievērst uzmanību pirotehnikas drošībai, aģentūrai LETA sacīja Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs.

Viņš norādīja, ka notikušais nelaimes gadījums ir šokējis nozari.

«Pirotehniķi ir šokā. Ne tikai par šādu gadījumu kā tādu, bet arī par to, ka tas noticis ar nozarē jau ilgi darbojušos un pieredzējušu pirotehniķi,» teica Zārbergs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šis gadījums liecina par klaju drošības un glabāšanas noteikumu pārkāpumu un bezatbildību, pieļaujot, ka mājā, kas uzsprāga, visticamāk, bijušas profesionālās pirotehnikas vienības.

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

Kuldīgā, Liepājas ielas 8 radošajā kvartālā atvērta koprades telpa «METRO CoworkingKuldīga», kas paredzēta dažādu nozaru mazajiem uzņēmējiem, iesācējuzņēmumiem, pašnodarbinātajām personām, kā arī tūristiem un pilsētas viesiem.

«METRO CoworkingKuldīga» atrodas vecpilsētas sirdī, vēsturiskajā, 1913. gadā uzņēmēja Roberta Hercberga celtajā namā. Telpas aprīkotas ar visu biroju telpām nepieciešamo, sākot no tikšanās un sapulču telpām, printera, skenera un ātrgaitas bezvadu interneta, beidzot ar slēdzamiem dokumentu skapjiem, bufetes - kafejnīcas 10 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, biznesa portālam db.lv stāsta koprades telpas vadītāja Inga Ziņģe-Pupiņa.

«Lai esošās telpas mēs varētu izmantot savam mērķim, tajās bija jāveic kapitālais remonts, jāpārvelk elektrības, apkures, santehnikas sistēma, kas arī ir projekta lielākais ieguldījums, tad, protams, pamatlīdzekļi un visa nepieciešamā biroja tehnika. Esam gatavi apkalpot pastāvīgi līdz 35 darba galdiem. Plus esam iekārtojuši lekcijas telpu, kurās varam uzņemt līdz 50 cilvēkiem.»

Vīnes metro līnijās vasarā izmēģināti četri dažādi aromāti. Tas darīts ar mērķi uzlabot sabiedriskā transporta lietošanas pieredzi, ziņo The Local.

Četri aromāti - ieskaitot enerģiju dodošo greipfrūtu un relaksējošo meloni - jūlijā tika pārbaudīti vairākos vagonos divās metro līnijās Austrijas galvaspilsētā.

Tomēr sabiedriskā transporta kompānija Wiener Linien pavēstījusi, ka ir atmetusi ideju par smaržīgajiem metro, jo pret tādiem iebilst 21 tūkstotis no 37 tūkstošiem aptaujāto.

Testa laikā smaržas vagonos iepludinātas caur ventilācijas sistēmām.

No četrām ierosinātajām smaržām vispopulārākā bijusi enerģiju dodošā - greipfrūts, zaļā tēja, citrons un sandalkoks.

Vīnes sabiedriskais transports, ko katru dienu izmanto 2,6 miljoni cilvēku, ir pazīstams ar efektivitāti un pieejamību.

Gandrīz pusei Vīnes 1,9 miljonu iedzīvotāju ir 365 eiro vērta gada caurlaide, kas tika ieviesta 2012. gadā un ļauj izmantot visu galvaspilsētas sabiedrisko transportu. Caurlaižu turētāju skaits pārsniedz reģistrēto automašīnu skaitu Vīnē.

Demonstranti otrdienas rītā sastrēgumstundas laikā Honkongā izjaukuši metro kustību, protestējot pret policijas brutalitāti neseno demonstrāciju laikā.

Vairākās metro stacijās Honkongā simtiem protestētāju bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tiem virzīties tālāk.

Laikā no sastrēgumstundas līdz pusdienlaikam tika apturēta vai nopietni aizkavēta kustība trijās galvenajās metro līnijās, ietekmējot simtiem tūkstošus iedzīvotāju, kas katru rītu izmanto metro sistēmu.

Šis protests ir viens no desmitiem maza mēroga demonstrāciju, kas tiek organizētas sociālajos medijos un pavada lielās nedēļas nogalēs organizētās demonstrācijas.

Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas.

Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā noticis sprādziens līdzās valsts nodokļu dienesta ēkai, nodarot postījumus nama fasādei, trešdien pavēstīja Dānijas policija.

Neviens cilvēks sprādzienā nav ievainots.

Kas otrdien plkst.22 izraisījis sprādzienu pie dienesta galvenā biroja, pagaidām nav skaidrs, norādīja likumsargi.

«Mēs notikušo izmeklējam kā aizdomīgu atgadījumu,» policijas pārstāvis apliecināja ziņu aģentūrai AFP.

Sprādziena rezultātā ēkai izsiti stikli un nodarīti postījumi fasādei.

Sprādziena brīdī ēkā atradās divi cilvēki, bet viņi eksplozijā nav ievainoti. Biroja darbinieki trešdien lūgti strādāt no mājām.

Kā Dānijas nodokļu ministrs Motrens Bodskovs sacīja ziņu aģentūrai «Ritzau», ir «acīmredzami, ka fasāde saspridzināta» tīši. Ministrs notikušo dēvēja par «pilnīgi nepieņemamu rīcību».

Viens no Albānijas kontingenta karavīriem, kurš pirmdienas rītā cieta sprādzienā Ādažu poligonā, patlaban atrodas slimnīcas reanimācijas nodaļā pēc operācijas, preses konferencē pavēstīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Viņš norādīja, ka negadījums notika šorīt plkst.9.30, un tajā cieta trīs Albānijas karavīri.

Kā ziņots, Albānijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Bardils Kolcaku paziņojis, ka sprādzienā Latvijā gājusi bojā Albānijas Bruņoto spēku virsleitnante Zarife Hasanaja un ievainots kontingenta komandieris Klodians Tanuši un seržants Julians Kapajs.

Pēc Kalniņa teiktā, kareive no gūtajiem ievainojumiem gāja bojā stundu pēc negadījuma, viens kareivis pēc ķirurģiskas operācijas smagā stāvoklī atrodas reanimācijas nodaļā, bet otram konstatēti viegli ievainojumi.

Kalniņš arī norādīja, ka ir uzsākta dienesta izmeklēšana par negadījuma apstākļiem, un līdz brīdim, kad izmeklēšanā tiks noskaidroti notikušā cēloņi, arī pārtrauktas visa veida mācības Ādažu poligonā. Komandieris piebilda, ka Valsts policijā, atbilstoši likumdošanai, ir uzsākts kriminālprocess par notikušo.

Sprādzienā, kas iepriekšējās dienas vakarā tika sarīkots Mančestras arēnā, noslepkavoti 22 cilvēki, starp kuriem ir arī bērni, otrdien preses konferencē paziņojis Mančestras aglomerācijas policijas galvenais konstebls Ians Hopkinss.

Vēl 59 cilvēki guvuši nopietnākus ievainojumus. Hopkins pavēstīja, ka, pēc policijas domām, uzbrukumu dziedātājas Arianas Grandes koncerta laikā sarīkojis terorists pašnāvnieks. Policija šobrīd pārbauda, vai uzbrucējs, kas pats gājis bojā sprādzienā, ir rīkojies viens pats.

Hopkinss piebilda, ka terorists, domājams, izmantojis pašizgatavotu spridzekli, taču sīkākas ziņas par uzbrucēju viņš nesniedza. Vienlaikus policijas priekšnieks aicināja cilvēkus atturēties no baumu izplatīšanas par slepkavas iespējamo identitāti.

Kā ziņots, sprādziens notika pirmdien plkst.22.35 (otrdien plkst.0.35 pēc Latvijas laika), kad Mančestras arēnā tobrīd notiekošais Grandes koncerts jau beidzās, un arēna savā tīmekļa vietnē vēsta, ka eksplozija notikusi ārpus koncertzāles, apmeklētājiem dodoties mājup.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

ASV Misisipi štata Sautheivenas pilsētā lielveikalā «Walmart» kāds darbinieks otrdien atklājis uguni, nošaujot divus kolēģus un ievainojot policistu, paziņojusi policija.

Savukārt uzbrucēju sašāvis policists. Uzbrucējs aizturēts un nogādāts slimnīcā, kur viņam veikta operācija.

Policists, kuru sašāvis uzbrucējs, ir tikai viegli ievainots, jo viņam bijusi pretložu veste.

Pēc policijas sniegtajām ziņām, uzbrucējs ir 39 gadus vecais Martess Tarels Eibrams.

Nogalinātie ir 40 gadus vecais veikala vadītājs Entonijs Brauns un 38 gadus vecais darbinieks Brendons Geilss.

«Walmart» pārstāvis pastāstīja žurnālistiem, ka pirms vairākām dienām Eibrams atstādināts no darba pienākumu pildīšanas, jo kādam kolēģim parādījis nazi, lai gan neesot ar to draudējis. Par notikušo iesniegts ziņojums policijai. Lēmums par to, vai Eibramu atlaist, vēl nebija pieņemts, norādījis veikalu tīkla pārstāvis.

Uzbrukumā Tadžikistānā svētdien nogalināti četri tūristi, tostarp divi amerikāņi, paziņojis iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda.

Sākotnēji tika ziņots, ka tūristus notriekusi automašīna, kas pēc tam nozudusi. Taču ministrs atklāja, ka noticis uzbrukums, kurā piedalījušies bruņoti cilvēki.

«Aizdomās turamajiem bija naži un šaujamieroči,» paziņoja Rahimzoda. Viņš atklāja, ka nogalinātie ir tūristi no ASV, Šveices un Nīderlandes.

Tūristi bija devušies braucienā ar velosipēdiem kopā ar vēl trīs cilvēkiem no Šveices, Nīderlandes un Francijas.

Francijas pilsonis izdzīvoja bez ievainojumiem, bet pārējie divi ir ievainoti un atrodas slimnīcā.

Divi aizdomās turamie tika nogalināti pēc tam, kad pretojās aizturēšanai, un četri aizdomās turamie ir aizturēti, atklāja Rahimzoda.

Policija meklē vēl citus aizdomās turamos.

Pirmdien, 19.februārī pēc plkst. 18:30 no īslaicīgās aizturēšanas Valsts policijas (VP) izolatorā Čiekurkalnā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) tikai pārvests un pēcāk atbrīvots par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā preses konferencē pirmdien informēja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.

Pēc atbrīvošanas I.Rimšēvičs iznāca pie žurnālistiem un, aicinot būt saprotošiem, teica, ka visus paskaidrojumus preses konferencē sniegs rīt, 20.februārī. Jautāts, vai atzīst viņam izvirzītās apsūdzības, I.Rimšēvičs teica, ka kategoriski visu noraida, bet sīkāk visu paskaidros rīt.

Arī viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš klātesošos žurnālistus aicināja būt saprotošiem un gaidīt rītdienu.

Lasi Vēl:

Rimšēviču tur aizdomās par vismaz 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam vajadzētu nolikt pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku, svētdien preses konferencē par Latvijas finanšu sektora stabilitāti sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā katras valsts simbols ir centrālās bankas vadītājs, un būtu prātīgi, ja Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.

Viņa gan uzsvēra, ka svētdienas pēcpusdienā sasauktā preses konference ir saistīta ar svētdien notikušo fiskālās padomes sēdi, kuras centrālās jautājums bijis Latvijas finanšu sektora stabilitāte saistībā ar šonedēļ izskanējušo informāciju par AS ABLV Bank.

Kuplā skaitā sapulcējušies mediju pārstāvji gan vairāk vēlējās uzzināt par Rimšēviča aizturēšanu.

«Galvas cirst bez iemesla ir visneprātīgākais, ko var darīt,» piebilda Reizniece-Ozola. Viņa uzvēra, ka Latvijas Banka funkcionē un pienākumi tiek pildīti profesionāli.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Saistībā ar tā dēvēto «Latvijas Bankas prezidenta» kriminālprocesa virzību, turpinās pirmstiesas kriminālprocess, tāpēc par šī procesa virzību šogad nav iespējams izlemt, informē procesa virzītāja Viorika Jirgena.

Sākotnēji viens no šajā kriminālprocesā apsūdzētajiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kad izmeklēšanas darbības kā procesa virzītājs veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, bija izvēlējies izmantot savas tiesības neliecināt, tāpēc pēc apsūdzību izsniegšanas prokurore V.Jirgena pieļāva, ka līdz 2018.gada beigām viņa varēs izlemt par minētā kriminālprocesa virzību.

Pēc apsūdzības izsniegšanas iepriekš minētais apsūdzētais savu aizstāvības taktiku mainīja un šobrīd liecina par visiem lietā noskaidrojamiem apstākļiem.

V.Jirgena norāda, ka tā kā apsūdzētā pratināšana vēl nav pabeigta, kā arī jāveic citas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar apsūdzētā sniegto liecību ticamības pārbaudi, tad joprojām turpinās pirmstiesas kriminālprocess un sīkāki komentāri šobrīd netiek sniegti.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.