Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Saņemot Konkurences padomes (KP) atļauju, savu darbību turpinātu gan TV3, gan LNT, norāda Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, raksta Dienas bizness.

Šobrīd viens no būtiskākajiem notikumiem sabiedriskajā telpā ir iecerētā TV3 īpašnieka MTG un AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) apvienošanās darījums. Šobrīd iesaistītās puses gaida KP lēmumu, jo tā noteiks, vai šādu darījumu var īstenot. «No MTG puses darījums ir biznesa lēmums,» DB norāda K. Ozoliņš, vēršot uzmanību uz situāciju mediju nozarē un LNT finansiālo situāciju, kas tuvākajā laikā, iespējams, varēja beigties ar fiasko. Ja TV3 ir stratēģiskais investors MTG, kas krīzes situācijā var sniegt palīdzīgu roku, tad LNT gadījumā, kad tā menedžments ir izpircis kompānijas akcijas, aina ir cita. Ja vienu dienu LNT paziņotu, ka beidz savu darbību, tad pastāvēja pārāk liels risks, ka šo nišu aizstās ārvalstu TV kanāli, kas atstātu negatīvu ietekmi uz vietējo TV saturu. Tāpat jāņem vērā, ka jauna TV kanāla izveidē vajadzētu gan ievērojamus līdzekļus, gan talantus. «Tāpēc mums bija labāk, ka varam iegādāties šo uzņēmumu, lai tirgū varam un spējam konsolidēt savus spēkus,» skaidroja K. Ozoliņš, uzsverot, ka Baltijā MTG ir ilgtermiņa spēlētājs. Tāpat darījums ir izdevīgāks no saimnieciskā viedokļa, kad MTG investē LNT un turpina attīstīt gan TV3, gan LNT.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Draugiem TV ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) iesniegumu lietas ierosināšanai par TV3 un LNT darbībām. Pēc TV3 dalībnieka Modern Times Group (MTG) publiskā paziņojuma par LNT iegādi un LNT vadības nomaiņu, LNT uzsāka vērst pret Draugiem TV pēc satura tādus pašus pasākumus kā TV3, Db informēja draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš paskaidroja, ka TV3 un LNT retranslācijas aizliegumu pamato ar uzskatu, ka nacionālo programmu retranslēšanai ir nepieciešama piekrišana, lai gan likumā ir noteikts pretējais.

«Neskatoties uz to, ka ar likumu ir noteikts, ka gan programmu izplatīšanai interneta vidē, gan, izmantojot kabeli, ir vienādi noteikumi, TV3 un LNT, slēpjoties aiz šķietama Autortiesību likuma pārkāpuma, cenšas aizliegt Draugiem TV veikt darbības, kuras Draugiem TV prasa likums. Draugiem TV retranslēšanas pienākumu uzliek likums,» atzīmēja draugiem.lv runasvīrs.

Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka programmu TV3 un LNT retranslāciju. Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas, TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas TV3 retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmusi TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV paskaidroja TV3, ka retranslēšanai piekrišana nav vajadzīga.

Nākamo gadu laikā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) tiks pastiprināts informatīvais bloks, bet radikālu atšķirību telekanāla darbībā nebūs, sacīja Modern Times group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas rīts viņš norādīja, ka LNT un TV3 tiks saglabātas atsevišķas redakcijas, lai tādējādi nodrošinātu viedokļu daudzveidību. Tāpat saturiskajā LNT attīstībā MTG vēlas redzēt līdžinējo telekanāla vadītāju Andreju Ēķi. «Andreju mēs redzam kā TV profesionāli, gribam redzēt saturiskajā attīstībā. Mēs Andreju satura jomā gribam redzēt mūsu komandā,» sacīja K. Ozoliņš.

MTG vadītājs arī norādīja, ka tiks sapludinātas TV3 un LNT administrācijas, lai tiktu samazinātas to izmaksas.

Db.lv jau vēstīja, ka no 1. jūlija LNT pāriet MTG sastāvā. Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Sociālo komunikāciju portāla Draugiem.lv izveidotajā interneta televīzijas platformā Draugiem TV prettiesiski izmantots nacionālo komerctelevīziju kanālu saturs, norāda LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka piekrišanu. Telekompānija LNT šādu atļauju Draugiem TV nebija devusi, skaidroja Traubergs.

«Kopš pagājušā gada beigām, kad Draugiem.lv, pārkāpjot Autortiesību likumu, testa režīmā iedarbināja jauno platformu, LNT vairākkārt ir vērsusies pie Draugiem.lv ar piedāvājumu noslēgt sadarbības līgumu, lai izbeigtu autortiesību pārkāpumu, taču tas tika ignorēts un LNT bija spiesta vērsties tiesā,» norādīja Traubergs.

Mediju vide Latvijā ir lielo pārmaiņu priekšā. LNT un MTG apvienošanās būs tikai sākums – vēl daudz kas notiks. Nevar būt tā, ka televīzija un internets strādā atsevišķi, LNT un MTG apvienošanās būs tikai sākums – vēl daudz kas notiks.

Tā intervijā biznesa žurnālam LD norāda LNT šefs Andrejs Ēķis, sakot - «te vēl viss juks un bruks. Viss ies pa gaisu!»

Ēķis gan neuzskata, ka lielo pārmaiņu rezultātā kādam no Latvijas medijiem no tirgus būtu jāaiziet. «Mediji, kam ir sekotāji, nekrīt. Ja iznāk medijs, un tam ir 1000 sekotāju – tam ir jākrīt. Bet medijam, kam ir daudz sekotāju, īslaicīgas finansiālās grūtības nav nekāda lielā problēma. Mediju biznesā ir kā reliģijā – ja nav draudzes, reliģija krīt. Tāpēc jau gan katoļi, gan luterāņi, gan musulmaņi cīnās par sekotājiem. Medijos ir tāpat – jāmāk sludināt noteiktas vērtības. Šobrīd nevis kāds pazūd, bet gan notiek grupēšanās un segmentēšanās. Ja pazūd mazie, to tāpat neviens nepamana. Bet lielie nepazūd – tie pārgrupējas,» tā Ēķis.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Produktu izvietošanas ziņā video saturā (seriālos, filmās, raidījumos) pionieris ir ASV. Runājot par Latviju, kā veiksmes stāstu radošās aģentūras J. Walter Thompson Baltics vadītājs Roberts Ēķis izceļ filmu Homo Novus.

Viņaprāt, tas ir labs piemērs, kā reklāmas devējs (šajā gadījumā tirdzniecības centrs Galerija Centrs) organiski saplūst ar saturu, jo tieši tur notika skatītāju tikšanās ar aktieriem, tur tika izvietota filmas tērpu ekspozīcija, kas vēl aizvien ir apskatāma. Tāpat veiksmīgs piemērs, kur produkts organiski piestāv saturam, ir iRobot, kas bija neatņemama sastāvdaļa pašmāju seriālā Ugunsgrēks. «Šeit ir stāsts par to, ka televīzijas saturā reklāmas devējiem ir jābūt gataviem uz ilgu sadarbību ar satura veidotājiem. Nav jēgas produktu parādīt vienā sērijā. Tam ir jābūt ilgstoši redzamam, ideāli, ja visu seriāla laiku, lai produkts cilvēkiem paliktu atmiņā,» teic R. Ēķis. Taujāts, kādēļ ne vienmēr ir tā, ka produkts organiski piestāv saturam, bet, tieši pretēji, tas uzspēlēti tiek demonstrēts, eksperts teic, ka šādos gadījumos pie vainas ir reklāmdevēja ambīcijas, pieprasot, ka par samaksāto reklāmas naudu produktam ir jābūt labi redzamam un jāatrodas kadra priekšplānā. Viņaprāt, pārdomātāks veids ir produktu integrēt saturā, un atdeve būs daudz efektīvāka. «Filmas vai seriāla idejai ir jāiet kopsolī ar produktu, kuram ir jāpiestāv scenārijam. Radošo domu nedrīkst mainīt, un nedrīkst būt uzdevums veidot saturu konkrētajam produktam. Jāmeklē organiska vide, lai produkts «ieguļas» saturā. Filmu industrijā produkta dēļ scenāriju mainīs tikai tad, ja šis solis nesīs lielas investīcijas no reklāmdevēja, bet tie ir ļoti reti gadījumi,» teic R. Ēķis.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, izskatot biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA ) un a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) kasācijas sūdzības, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Līdz ar šo Senāta rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas pagājušajā gadā pasludinātais spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AKKA/LAA prasība un no LNT piedzīta autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 376,89 tūkst. Ls apmērā un atzīts par spēkā esošu abu pušu starpā noslēgto licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās, nosakot šī līguma termiņu līdz šā gada 31.decembrim.

Tāpat spriedumā tika norādīts, ka maksājamās atlīdzības apmērs ir 1,6% no LNT ikgadējiem ieņēmumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis liegumu a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kapitāldaļām.

Liegums noteikts ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apmierinot a/s LNT akcionāru a/s Ventbunkers un Global Oil Services Limited lūgumu par prasības nodrošināšanu pret iespējamām Jāņa Hāzes, Aivara Gobiņa, Aritas Lindes, Rudolfa Meroni, Ginta Laiviņa - Laivenieka, Alvja Hāzes un Anstisa Deivida Gaja (Anstis David Guy) nelikumīgām darbībām, informē a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

Tiesa aizliegusi minētām personām pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas a/s LNT padomes un valdes sastāvā bez Komercreģistrā reģistrētās LNT valdes atbilstoši Komerclikuma prasībām sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies LNT akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajām izmaiņām. No 2011. gada 23. janvāra LNT valdes locekļa statusā vada Aleksejs Ovods.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus dienu pirms noslepkavošanas atsaucis divas trešdien ieplānotas izsoles, kurās bija paredzēts pārdot kopumā aptuveni 400 000 eiro vērtas prasījuma tiesības pret viņa administrētā maksātnespējīgā SIA «Rego Trade» bijušajiem vadītājiem, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Savā karjerā Bunkus administrējis kopumā 48 uzņēmumus, taču šobrīd «Rego Trade» maksātnespēja ir vienīgais aktīvais maksātnespējas process, kurā trešdien Rīgā noslepkavotais Bunkus bija administrators, liecina informācija «Firmas.lv» datu bāzē.

Pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatēja, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Mihails Uļmans, Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2012.gadā apmierināja administratora prasību un no Uļmana par labu uzņēmumam piedzina 265 626 latus (377 952 eiro).

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 7. augustā, sekmīgi nokārtojuši 15 no 16 administratoriem, kuriem ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu administratora amata apliecības derīguma termiņš pagarināts līdz 2021. gada 11. oktobrim, informē dienests.

Viens administrators kvalifikācijas eksāmenu nenokārtoja, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par atteikumu pagarināt administratora amata apliecības derīguma termiņu.

Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, var kārtot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē (Maksātnespējas likuma 16.2 panta septītā daļa, Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 288 105., 106. punkts). Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija.

«Lattelecom vadītājs cīņā par naudu pielieto metodes, kas robežojas ar melno šantāžu,» komentējot pirms pāris nedēļām Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja medijos izskanējušo viedokli, ka MTG un LNT apvienošanās rezultātā LNT kļūs par televīzijas kanālu krievu valodā, pauda MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

«Šim apgalvojumam trūkst jebkādas biznesa loģikas - sen zināms, ka MTG gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs ir stratēģiskais investors tieši mediju nozarē. MTG vēlas ilglaicīgi un sekmīgi strādāt šajā sektorā, augot līdzi savam skatītājam, tai skaitā atkal padarot LNT un TV3 par pelnošiem uzņēmumiem, pirmkārt, tieši ar saturu latviešu valodā,» paziņojumā medijiem norādīja K. Ozoliņš.

Jau vēstīts, ka J. Gulbis MTG un LNT apvienošanās darījumam skarbus vārdus veltīja vēl arī iepriekš. Pēc tam, kad portāls pietiek.com publicēja K. Ozoliņa parakstītas vēstules NEPLP, kurās tika pausts, ka pēc zviedru koncerna MTG un LNT apvienošanās ir plānots, ka bezmaksas TV apraidē paliks LNT, taču TV3 varētu mainīt savu finansiālo koncepciju, kļūstot par maksas TV programmu. «Mani izbrīna šāda MTG dubultmorāle un nekaunīgā melošana skatītājiem - kā noprotams no šobrīd publiskotās MTG grupas pārstāvja Kaspara Ozoliņa vēstules atbildīgajām institūcijām, - MTG jau šobrīd plāno, ka pēc apvienošanās TV3 pametīs bezmaksas apraidi un skatītājiem būs pieejams tikai par maksu, lai gan publiski iedzīvotājiem tiek apgalvots pretējais, un abas raidorganizācijas tieši šobrīd intensīvi pārraida sabiedrību maldinošus reklāmas rullīšus, kuros apgalvots, ka «LNT un TV3 ir un paliks pieejami bez maksas»,» iepriekš sašutumu Db.lv pauda J. Gulbis.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta